RP jaunais līderis partijas nākotni redz labējo konsolidācijā

Demiteram nav pieņemami, ka spēcīgas personības no politikas aizslauka projām

Reformu partijas (RP) jaunais līderis Edmunds Demiters organizācijas nākotni saista ar labējo spēku konsolidāciju. Kā pirmo sadarbības partneri viņš noskatījis Reģionu aliansi. Kādu ceļu partija izvēlēsies pirms Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī, par to būs jālemj viņa vadītajai jaunajai valdei.

Demiters žurnālam „Ir” teic, ka «Vienotībai, Reģionu aliansei un RP jāiet vienā sarakstā. Pie šāda modeļa noteikti ir jāstrādā, tas ir mērķis, kas līdz 2014.gada oktobrim sasniedzams».

Žurnāls “Ir” ceturtdien atklāj arī Demitera domas par bijušā partijas līdera Valda Zatlera savulaik novilktajām „sarkanajām līnijām”, kas nepieļāva sadarbību ar oligarhu partijām. Liekas, ka situācija ar laiku varētu mainīties tāpat kā partijas līderi.

Kad Demiteram tiek atgādināts, ka Reģionu alianses un tās sadarbības partneru pagātnē ir saiknes ar tā dēvētajām vecajām oligarhu partijām, viņš žurnālam atbild: «Vai tāpēc, ka Tautas partijas vadītājs bija Šķēle, kura darbība lielākajai daļai iedzīvotāju nebija pieņemama, mēs visus cilvēkus, kas pārsvarā bija ļoti spēcīgas personības reģionos, tagad noslaukām no galda virsmas un sakām – jūs joprojām mūsu tiesiskajai kristāldzidrajai politikai nederat, jo jūs kādreiz esat bijuši Tautas partijā? Nu, tas man nav pieņemami.»

RP kongresā piedalījās arī Reģionu alianses politiķi – Jelgavas domnieks Dainis Liepiņš, kas savulaik darbojās Andra Šķēles un Aināra Šlesera veidotajā apvienībā “Par labu Latviju”, un Reģionu alianses priekšsēdētājs, Babītes novada mērs Andrejs Ence, kurš lielajā politikā līdz šim nav iesaistījies.

Interesi par partiju apvienošanos izrādījis arī bijušais LPP/LC un PLL līderis Ainārs Šlesers, kurš nesen skaļi pavēstīja par gatavību atgriezties politikā. Sarunā ar “Ir” Šlesers saka – patlaban esot pāragri runāt, taču reģionālo partiju konsolidācija esot pareizais ceļš. «Ir jāapvieno visas partijas, kuras ir reģionos, un tad viņiem ir papildus jāpiesaista spēcīgi līderi, kuriem ir politiskā pieredze.» 

Vai viņš pats varētu būt tāds līderis? «Man pašreiz nav atbildes uz šo jautājumu, bet iespēju, ka es viņiem varētu palīdzēt apvienot spēkus kaut kādā formā, es neizslēdzu.» Tiesa, Ence un viens no RP neformālajiem līderiem Liepājas uzņēmējs Jānis Vilnītis gan žurnālam “Ir” skeptiski izteicās par Šlesera atgriešanos Reģionu alianses un Reformu partijas saraksta priekšgalā.

Vai līdz ar jauno priekšsēdētāju partija atteikusies arī no karoga cīņai pret oligarhiem, kas bija viens no galvenajiem mērķiem partijas izveidošanai, skaidras atbildes no Demitera nav: «Es kā Reformu partijas vadītājs, protams, uzmanīgi runāšu par jebkuru tēmu, ņemot vērā, cik sarežģīta ir partijas situācija šobrīd.»

Žurnāls atgādina jaunā partijas līdera biogrāfiju. Demiters teju visus gadus kopš neatkarības atjaunošanas strādājis dažādos ar alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību saistītos uzņēmumos, bijis arī to līdzīpašnieks. Demitera biznesa partneris kopš 80.gadu nogales bija uzņēmējs Dainis Peimanis, kuru 2000.gada 15.decembra rītā netālu no mājām Talsu rajonā aukstasinīgi nošāva. Slepkavības pasūtītāji tā arī nav atklāti, bet izpildītājs vēlāk pats tika atrasts nošauts. Tobrīd Peimanis vadīja uzņēmumu “Jaunpagasts plus”, kuram valsts bija piešķīrusi galvojumu nepilnu deviņu miljonu latu apmērā jaunas bioetanola ražotnes izveidei. Iepriekš Peimanis vairākus gadus vadīja uzņēmumu “Latvijas balsams” – periodā, kad notika tā privatizācija.

Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Demiters un Peimanis vienā laikā bijuši amatpersonas uzņēmumā “Jaunalko”, kam jau pēc Peimaņa slepkavības tika pievienota reorganizētā kompānija “Jaunpagasts”. Pēc dažiem gadiem Demiters kļuva par šā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, vēlāk arī par kapitāldaļu īpašnieku, bet pērn viņš visas sev piederošās daļas par 1,3 miljoniem latu pārdevis, vēsta žurnāls.

Kamēr Peimanis 90.gadu otrajā pusē vadīja “Latvijas balzamu”, Demiters tajā bija valdes loceklis un juridiskās daļas vadītājs. Tieši tolaik noritēja uzņēmuma privatizācijas process, kura rezultātā “Latvijas balsams” nonāca Andrim Šķēlem slēpti piederošās “Ave Lat grupas” sastāvā. Vēlāk Šķēle šo īpašumu legalizēja un, lai turpinātu politisko darbību pēc Tautas partijas izveides, nodeva trastā ārzonas kompānijai, pretī saņemot slaveno 29 miljonus ASV dolāru vērto vekseli.

Visu rakstu “Reformisti pārlej asinis” lasiet žurnālā “Ir” šeit.