Būvvaldes birokrātisms sanikno arhitekti Zaigu Gaili

Formālu iebildumu dēļ nevar uzlikt norādes zīmi Lipkes memoriālam

„Šī valsts drīz sabruks no birokrātiskā vājprāta,” Ir.lv teic pazīstamā arhitekte Zaiga Gaile. Kad Rīgas būvvalde noraidīja viņas projektētā Žaņa Lipkes memoriāla norādes zīmes uzstādīšanu dažu procedūras kļūdu dēļ, šī informācija tika nodota Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram (LAS SC). Tas Gailei savukārt izteica formālu, bet arhitektei pietiekami aizskarošu brīdinājumu par arhitekta prakses sertifikāta anulēšanu.

Lai Ķīpsalā uzstādītu informatīvu norādi uz 2012.gada vasarā atklāto ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālu, Gailes biroja darbinieki šogad maijā Rīgas būvvaldei iesniedza būvprojektu – tie bija četri sējumi ar 26 lapām katrā. Taču projekts par melna darvota koka dēlīša uzstādīšanu tika noraidīts.

Iemesli, kurus min būvvalde un tās vadītāja vietnieks A.Cinis, ir – “būvprojektam nav pievienots projektēšanas uzdevums”, “nav pievienots paskaidrojuma raksts”, nepareizas norādes titullapā un citur. Tā kā koka zīme bija jānovieto uz zemesgabala, kas pieder Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), būvvalde aizrāda, ka “būvprojektu ir saskaņojis Rīgas tehniskās universitātes pilnvarotais pārstāvis RTU Tehniskās daļas vadītājs P.Orlovskis, bet Būvprojektam nav pievienots dokuments, kas apliecina P.Orlovska tiesības pārstāvēt Rīgas tehnisko universitāti”.

Atteikumu saskaņot būvprojektu būvvalde nosūtījusi Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram (LAS SC), kas arhitektei Gailei prasīja paskaidrojumu par pārkāpumiem, norādot, ka „daļa ekspertīzes slēdzienā minēto piezīmju ir uzskatāmas par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem”. Šā iemesla dēļ centrs arhitekti brīdināja, ka paskaidrojuma neiesniegšanas gadījumā tiks izskatīts jautājums par arhitekta prakses sertifikāta anulēšanu.

„Man ir skaidrs, ka šī valsts drīz sabruks no birokrātiskā vājprāta. Tur cilvēki divās iestādēs ir stundām rakstījuši vēstules un pārskaitījuši likuma pantus. Vareni!” situāciju komentē Gaile. „Mani neviens nebrīdināja, ka projektā ir kāds trūkums, pirms nosūtīja vēstuli Sertificēšanas centram.”

Arhitekte ironizē, ka „nevienā punktā nav runas par būtību – plāksnītes dizainu vai novietni, jo tas jau ir mazsvarīgi”. Viņa uzskata, ka būvvalde sen vairs nenodarbojas ar arhitektūras jautājumiem, bet “tiek radītas jaunas bezjēdzīgas darba vietas ar darbiniekiem, kas ražo bezjēdzīgus dokumentus un tērē valsts naudu”. Viņa Ir.lv teic: „Es tagad šo vājprātu turpināšu un tērēšu laiku muļķīgiem paskaidrojumiem.”

Gaile savā paskaidrojumā LAS SC norāda, ka likumdošanas aktos nav pietiekami nodalīti noteikumi būvprojektu sastāvam un saturam atkarībā no objekta lieluma un rakstura. „Tie [noteikumi] ir pilnīgi vienādi gan apjomīgām un sarežģītām ēkām, būvēm un to kompleksiem, gan miniatūriem dizaina vai mazo arhitektūras formu objektiem. Rezultātā projekta dokumentācija tiek pieblīvēta ar formāliem, nevienam nevajadzīgiem un neko neizsakošiem papīriem,” LAS SC skaidro pazīstamā arhitekte.

LAS biroja vadītāja Māra Vaivode Ir.lv atzina situācijas absurdumu: „Tā pagaidām ir formalitāte, par kuru tiks domāts, kā to turpmāk risināt.”

„Šī forma tiek sūtīta visiem arhitektiem, kuri no būvvaldes saņēmuši atteikumu. Kad būvvalde atsaka projektu pat mazākā sīkuma dēļ, piemēram, komata trūkuma dēļ vai tamlīdzīgi, tad viņi sūta mums vēstuli, ka ir bijis pārkāpums. Ņemot vērā to, ka mēs esam sertificējošā iestāde, prasība ir tāda, ka mums par šo situāciju ir jāprasa paskaidrojums no arhitekta,” skaidro Vaivode.

LAS pārstāve gan piezīmēja, ka līdz šim nav bijis gadījumu, kad arhitektam par vienu vai diviem pārkāpumiem patiešām atņemtu sertifikātu – tie esot tikai tādi „formāli draudi”. Tomēr šis nav pirmais gadījums, kad kāds arhitekts nav apmierināts ar to, ka viņiem par sīkumiem pienāk „draudu vēstules”.

Vaivode norādīja, ka Sertificēšanas kārtības nolikums patlaban tiek pārstrādāts. Arī arhitekte Gaile savā paskaidrojuma vēstulē aicinājusi LAS kā arhitektus pārstāvošu organizāciju iesaistīties un iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos (gan LAS, gan būvvaldē), lai novērstu šādus gadījumus.

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Luste par situāciju ar Gailes projektu piezīmēja, ka 11.jūnijā ir veikti grozījumi MK noteikumos „Vispārīgie būvnoteikumi”, proti, ir noteikta atvieglota saskaņošanas kārtība vairākiem būvniecības veidiem, tai skaitā papildināts noteikumu 62. punkts par izņēmumiem, kuriem nav nepieciešams būvprojekts un būvatļauja, papildinot ar „reklāmas stendiem un objektiem bez elektropieslēguma, ja to augstums nepārsniedz 2,5 metrus, un tūrisma objektu un ielu norāžu stabiem bez elektropieslēguma, ja to augstums nepārsniedz 4 metrus un to novietojums zemes gabalā un vizuālais risinājums saskaņots būvvaldē”.

Tomēr Lipkes memoriāla norādes uzstādīšanas gadījumā tas nepalīdz – projekts akceptēšanai tika iesniegts šā gada 22.maijā. Luste skaidro, ka „gadījumos, kad projekts sagatavots neatbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, būvvalde, konstatējot šīs atkāpes, diemžēl nevar akceptēt būvprojektu, neatkarīgi no izpratnes par to, vai projekts ir „būtisks” vai „nebūtisks”.”

„Lai padarītu projektu saskaņošanas procesu raitāku un kļūdu gadījumā informācija netiktu sūtīta LAS, projektētājiem ir iespēja iesniegt būvprojektu izvērtēšanai (nevis akceptēšanai), kā arī apmeklēt būvvaldes speciālistus klātienes konsultācijās,” Luste norāda.

Pēc viņas teiktā, prakse sūtīt ziņojumus par atteiktajiem būvprojektiem LAS ieviesta, lai attiecīgo speciālistu sertificēšanas institūcijām būtu reāla informācija par arhitektu darba kvalitāti, jo projektēšanā un būvprojekta sagatavošanā nozīmīgas ir ne vien idejas un mākslinieciskā vērtība, bet arī spēja to korekti noformēt saskaņā ar normatīviem.

„Būvvaldes mērķis nav panākt arhitektu sertifikātu anulēšanu, bet gan mudināt uzņemties atbildību par savu darbu, lai projektu akceptēšana varētu notikt iespējami īsākā laikā – galvenais ieguvējs šajā gadījumā būs pasūtītājs,” piezīmē Luste.

Gaile jau ir iesniegusi paskaidrojumu LSA SC un turpinās norādes uzstādīšanas procesu.

Ebreju glābēja Lipkes memoriāls ir uzcelts līdzās vēsturiskajai ēkai, kur savulaik dzīvoja Žanis Lipke – Mazajā Balasta dambī Ķīpsalā. Ideja par šādu memoriālu radusies, kad 2000.gadā pie Lipkes mājas atklāja piemiņas plāksni. Projekta autore ir arhitekte Zaiga Gaile. Projekts šogad saņēma divas atzinības konkursā “Latvijas arhitektūras gada balva 2012”.