Pašvaldība: Starptautiskais Pianisma Zvaigžņu festivāls Liepājā notiks

 

Pēc “šokējošām ziņām”, ka starptautiskais Pianisma Zvaigžņu festivāls Liepājā šogad nenotiks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (Liepājas partija) Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) valdes loceklim Uldim Lipskim apliecinājusi pretējo – festivāls notiks.

Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne informēja, ka Golde LSO valdes locekli uzaicinājusi uz sarunu, kurā panākta vienošanās, ka festivāls tomēr notiks. Paziņojums par festivāla nerīkošanu bijis pārsteidzīgs, atzina pašvaldībā, raksta LETA.

“Starptautiskajam Pianisma zvaigžņu festivālam Liepājā ir jābūt, tā ir spilgta pilsētas un visas Latvijas kultūras tradīcija. Pašvaldība nav samazinājusi finansējumu festivāla norisei, tas ir saglabāts līdzšinējā līmenī – 9000 latu apmērā,” atzina Golde. LSO festivāla rīkošanai prasīja 15 000 latu.

Pērn koncerta noslēgumā pašvaldība iegādājās un mūziķiem pasniedza jaunus, kvalitatīvus mūzikas instrumentus, stiprinot orķestra kvalitāti, izaugsmi un konkurētspēju, piebilda Golde. “Pašvaldība mērķtiecīgi strādā, lai Liepājā celtu koncertzāli “Lielais dzintars”, tāpēc nav pieļaujams, ka festivāls varētu nenotikt. Pilsētas un valsts kultūras dzīve bez šī starptautiskā festivāla nav iedomājama. Festivāls būs!” uzsvēra Golde.

Jau rakstīts, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) draudēja šogad vairs nerīkot Starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, kas pērn martā Liepājā notika divdesmito – jubilejas – reizi, “Rietumu Radio” informēja orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis.

“Pianisma zvaigžņu festivāla rīkošanu, kam nepieciešams salīdzinoši liels finansējums, atlikām uz labākiem gadiem,” sacīja Lipskis, norādot, ka līdzekļus festivāla rīkošanai piesaistīt ir arvien grūtāk. Turklāt, mainoties budžeta prioritātēm, orķestra vadība no valsts orķestrim piešķirto finansējumu izvēlējusies tērēt, lai, kā izteicās Lipskis, “stiprinātu mūziķu motivāciju palikt Liepājā”, piemēram, iegādājoties mūziķiem veselības apdrošināšanas polises, raksta LETA.

Pērn, kā informēja LSO pārstāvis, lielākoties finansiālu apsvērumu dēļ kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi.

“Pēc mākslinieciskās kvalitātes virsotnes, ko sasniedzām pērn, nevēlējāmies rīkot tādu knapu, vārgu un mazu festivālu,” skaidroja Lipskis. Jautāts, vai nākamgad festivāls notiks, Lipskis sacīja, ka LSO meklēs ilgtermiņa sadarbības partnerus festivāla organizēšanai. Viņš minēja, ka Latvijas Kultūrkapitāla fondam plānotas jaunas programmas, kuru ietvaros iespējams saņemt lielāku finansējumu. “Ja mums izdosies šo festivālu nolikt uz stingrām kājām un, to rīkojot, vairs nevajadzēs riskēt ar mūziķu algām, tad mēs to noteikti organizēsim arī turpmāk,” sacīja Lipskis.

Kā atzina Lipskis, valsts finansējums LSO šogad, visticamāk, saglabāsies pagājušā gada līmenī – ap 700 000 latu. Precīzs finansējuma apjoms vēl neesot zināms.

Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, kas norisinās kopš 1993.gada, pērn svinēja 20 gadu jubileju. Kā teikts LSO mājaslapā internetā, festivāls, ko savulaik aizsāka Liepājas Simfoniskā orķestra bijušais mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis, ir kļuvis ne tikai par nozīmīgāko gada kultūras sarīkojumu Liepājā, bet arī iekarojis Latvijas profesionāli un mākslinieciski augstvērtīga un prestiža mūzikas festivāla statusu. Satura ziņā festivāls ir unikāls visā Baltijas reģionā.

Festivālā kopā ir uzstājušies vairāk nekā 150 pianisti no visas pasaules – Eiropas, Āzijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, Austrālijas. Starp māksliniekiem ir tādi vārdi kā Džulians Džozefs, Mihails Voskresenskis, Fredijs Kempfs, Noriko Ogava, Roberts Mičels, Kristīna Ortiza, Dmitrijs Baškirovs, Staņislavs Igolinskis, Brižita Anžerera, Lazārs Bermans, Rolando Luna, Čano Dominges, Eldars Djangirovs un daudzi citi.

Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar augstas klases atskaņotājmākslas koncertiem. Sekmīgā sadarbība ar citu valstu solistiem un diriģentiem veido Latvijas kultūras atpazīstamību pasaulē.