21 valodas digitālās iespējas ir ļoti vājas vai pat to nav vispār
Vairāk nekā 20 Eiropas valodām, arī latviešu valodai, draud “digitāla izmiršana” tehnoloģisko risinājumu trūkuma dēļ, liecina Eiropas vadošo valodas tehnoloģiju ekspertu pētījums.
Vislielākais digitālās izzušanas risks draud islandiešu, latviešu, lietuviešu un maltiešu valodai, liecina pētījuma rezultāti, kas publiskoti Eiropas Valodu dienā, ziņo LETA.
Eiropas zinātnieku komanda META-NET, ko veido 60 pētījumu centri 34 valstīs, analizējusi 30 Eiropas valodu digitālās iespējas, kā rakstības un gramatikas pārbaudes, balss aktivēšanas sistēmas, automātiskās tulkošanas sistēmas, teksta analītikas un citu valodu resursu pieejamību tehnoloģijās.
Pētījumā atklājies, ka 21 valodas digitālās iespējas ir ļoti vājas vai pat to nav vispār, pētniekiem brīdinot, ka šai 21 valodai draud “digitāla izmiršana”.
Viszemākie rādītāji visās apskatītajās jomās bija islandiešu, latviešu, lietuviešu un maltiešu valodai, taču ierobežotas iespējas ir arī citās valodās, piemēram, bulgāru, grieķu, ungāru un poļu.
Vislabākais tehnoloģiskais atbalsts ir angļu valodai, taču mēreni labs atbalsts ir arī flāmu, franču, vācu, itāļu un spāņu valodai.
Valodu tehnoloģiju programma tiek uzmantota, lai apstrādātu cilvēku ierunātu vai ierakstītu tekstu. Vislabāk pazīstamākās tehnoloģijas ir rakstības un gramatikas pārbaudes programmas, viedtelefonu interaktīvie personīgie asistenti, automātiskās tulkošanas sistēmas un interneta meklēšanas sistēmas.
Valodas tehnoloģijas sistēmas galvenokārt paļaujas uz statistiskām metodēm, kam nepieciešams ļoti liels daudzums rakstītu vai ierunātu datu, kas rada grūtības ar valodām, kurās runā salīdzinoši maz cilvēku.
Pētnieki iesaka Eiropā realizēt koordinētu plaša mēroga projektu, lai izstrādātu digitālās tehnoloģijas visās Eiropas valodās.
“Lielbritānijā vairums no mums izmanto programmas ar valodu tehnoloģijām, pat nepievēršot tām īpašu uzmanību. Valodu tehnoloģijas atvieglo mūsu dzīvi un tām ir liels potenciāls palīdzēt mums daudzos veidos,” norādīja Mančestras Nacionālā tekstu izpētes centra (NaCTeM) direktore profesore Sofija Ananiadu.
“Digitāla informācija un komunikācija kļūst aizvien dominējošāka, tādēļ ir svarīgi, lai daudz vairāk valodās būtu pieejamas modernākās valodu tehnoloģijas, citādi sadarbība ar mūsu Eiropas kaimiņiem kļūs vēl grūtāka,” skaidroja profesore Ananiadu.
Komentāri (30)
Juris 26.09.2012. 21.00
No pašu tautas datorspeciālistu altruisma līmeņa vien atkarīga digitālā “izdzīvošana”. Jau gadiem ilgi vēroju, kā dažādas Linux videi pieejamās lietojumprogrammas ātri vien parādās lietuviešu valodā un tikai stipri vēlāk latviski. Iemesls šķiet ir prozaisks – mums ir krietni vien mazāk datorspeciālistu, kuri vēlas bez atalgojuma piedalīties veidotāju kopienu (community) organizētajā programmu lokalizācijā, jeb tulkošanā.
Tas attur arī maksas programmu lietotājus no programmu iespējami ātras lokalizācijas konkurences neesamības dēļ.
Patiesībā liels, sirsnīgs paldies no manas (un droši vien citu) Linux lietotāju puses tiem dažiem mūsējiem, kuri ir šo pienākumu uzņēmušies. Ja kļūdos – labojiet!
8
inesite15 > Juris 26.09.2012. 21.46
KUNGS, ATPESTII NO ĶENČU-PĀVULU un OLINJIEŠU govjziloņu blandīšanās pa PASAULES smalku trauku veikala TIIMEKLI !!!!!
NO TĀM PĒDĀM un pārējiem klātbūšanas procesa produktiem .
0
Ainārs > Juris 27.09.2012. 20.30
Un kur tad pie šīm nozarēm ir izpalikusi kultūra?
0
Ilona Auziņa > Juris 27.09.2012. 12.27
Pilnībā atbalstu, jo arī pats lietoju “Ubuntu” un ar pateicību izmantoju to.
0
Juris > Juris 26.09.2012. 23.39
Varu tikai piekrist, katrs solis var būt pirmais.
Starp citu, par Linux lietotāju vidi runājot, tajā valdošā ideoloģija un pati šīs programmatūras būtība (publiski pieejama visiem, ar visu rokām veidota) jau pašas par sevi ieaudzina altruismu un komandas garu. Savāda bija sajūta, kad sākot lietot Linux, atšķirībā no Windows’eru forumiem, nesaņēmu viss augstprātības pilnus “feikus” uz saviem jautājumiem, bet pacietīgas atbildes, kuras turklāt sniedza pat augstas klases lietotāji.
Jutos, kā trāpījis citā izplatījumā :)
0
Juris > Juris 27.09.2012. 01.24
Visdrīzāk runāt vajadzētu par pašas sabiedrības – mūsu attieksmi pret notiekošo. Kamēr esam pārņemti ar negāciju kultivēšanu, gan attiecībā pret valsti, gan savā starpā, uzstādīt pozitīvo mērķi neizdosies. Igauņiem tās ļoti bieži ir prezidentu “dzirkstošās” personības (džentelmeņi – pēc tēla būtības), kuri tad pilda šo arī Latvijas politiskajā mehānismā paredzēto lomu – pārstāvēt valsti. Un jēdzienā “pārstāvēt” ietvertas daudzas kvalitātes, ne tikai atļauja sevi nobildēt diplomātiskajās pieņemšanās.
Vēl viens aspekts droši vien ir cinisms, kurš pamazām pārņem arī žurnālistiku Latvijā.
Un vēl nācijas pašcieņa – to noteikti nevar uzspodrināt, aprejot citas nācijas, tā ir vāju cilvēku pozīcija, kura lēnām noved līdz dekadencei – savas nācijas noliegšanai.
Igauņiem šī pašcieņa piemīt.
0
Juris > Juris 26.09.2012. 23.52
atbildot estipois
Valstij vairāk jākomunicē ar sabiedrību…
—————————————————————————————–
100% piekrītu, patreizējie komunikācijas mēģinājumi (piem. plakāti ar skaidrojumu, kas bija patiesie labuma guvēji no cukurrūpniecības izzušanas u.c.) atgādina neveiklu, iedzēruša Jaunzēlandes susura tuvošanās mēģinājumu pretējā dzimuma pārstāvei.
0
Aldīna > Juris 27.09.2012. 00.45
Salīdzinājums ar dzērušu susuru tēviņu – labs! :)
Par komunikāciju … Kā tad lai komunicē, ja valsts TV ir tikai 1 politiski analītisks raidījums “Sastrēgumstunda” un tas pats diezgan vājš un neviena, kurā teiksim reizi nedēļā kāds valdības pārstāvis tautai atskaitītos par paveikto. TV vadītājs (drīzāk izvadītājs) Kots laiž TV arvien dziļākā purvā, visi to redz un atdzīst, taču brīnumainā kārtā viņš vēl ir savā vietā. Kurš SAB’s tagad lai pasaka cik ziņu sižetus PLL lojālais Gailītis aizlaidis nebūtībā nepareiza taimkoda dēļ?
P.S.
Savukārt “Rīgas Ziņas” ir vai visos portālos, pastkastītēs, TV un radio. Un tad vēl brīnās par Nila reitingiem.
0
Aldīna > Juris 26.09.2012. 23.05
Jā, tevis piesauktā altruisma trūkums ir tikai viens mazs aspekts garākā ķēdē. Igauņi jau 2000-šo sākumā uzsāka datorizācijas programmu “Tīģerlēciens”, Igaunijas valdība aktīvi stiprina igaunisko dzīvesziņu tās iedzīvotājos, aktīvi to aizstāv arī prezidents, Igaunijā nav tik liela Krievijas maigās varas ietekme, ko aizstāj Somijas masu mediji (pārsvarā igauņi prot somu valodu) un vēl n-tie aspekti.
Altuisma dziņa jau nerodas pati no sevis – to rada kopējais noskaņojums tautā, kura savukārt ļoti ietekmējas no masu medijiem. Vaimanāšana Latvijā ir pacelta gandrīz vai kulta līmenī. Nemaz tik slikti pie mums jau nav, taču mums tiek potēts ka esam “pēdējie lūzeri”. Kad NA ierosināja to nacionālās pašapziņas celšanas komiteju vai kā viņu tur sauca – lielākā daļa apņirdza šo soli. Pašapziņu vajag celt un tas jādara konsekventi – valstiskā līmenī. Valstij vairāk jākomunicē ar sabiedrību un jāatspoguļo arī labos darbus, savādāk mēs slīkstam negatīvu ziņu jūrā un nacionālo pašapziņu tas nevairo. Piemēram katru nedēļu katrai ministrijai ir jāizlaiž preses relīze par kādu labu padarītu darbu – tas vien jau sastāda padsmit labas ziņas nedēļā. Jāsāk pašiem savs “Tīģerlēciens” – labāk vēlāk nekā nekad! Ķīlis jau kaut ko mēģina, taču drusku ko pamainot nekas prātīgs nesanāks. Jāmaina kardināli un pie tam veselas 4 nozares: izglītības, iekšlietu, tieslietu un medicīnas. Iekšlietu un tieslietu jābūvē gandrīz no jauna. Valdībai pēc iespējas ātrāk tam jāķeras klāt – tas tad arī veicinās ticību Latvijai, latvietībai un latviešu valodai kā šiszemes pamatvērtībai ko jāiedzīvina arī digitālajā vidē.
0
ingban 26.09.2012. 21.13
Te nu IR īstā reize parādīt, ka bez plikas gānīšanās vien latviešiem piemīt arī reālas spējas pastāvēt un nepakāst senču sviedrus un asinis. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūtā Tamaras Jakubaites vadībā veica latviešu valodas statistiskās analīzes
http://katalogs.rcb.lv/Alise/lv/book.aspx?id=78183
ar, kā toreiz teica ESM (elektronisko skaitļošanas mašīnu), palīdzību. Bija tāda mode uznākusi, kad kompartija 60-tajos gados vairs neteica, ka kibernētika ir zinātnes mele un buržuāzijas prostitūta. Kompartija tagad gribēja kibernētiku un visas pūles tika mestas uz skaitļotāju attīstīšanu un to pielietošanu. Tika izdarīts gigantisks darbs ar rokām no klaviatūras ievadot literāros tekstus desmitiem sējumu apjomā.
Datu apstrādi veica LPSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, kur toreiz arī man bja gods strādāt. Atgādināšu, ka tāda datora veiktsēja, kas šodien ieslēgts Samsung Galaxy mobilajā telefonā, tolaik aizņēma zāli ap 100 kvadrātmetru, pilnu skapjiem ar elektroniku un mehāniku, kas dūca, karsa, šņāca, klabēja un niķojās.
Nav jau jāsāk tukšā vietā. Ir darbs, kas iesākts un jāturpina tajā vietā lai niekotos ar spēļu izstrādi, kaut kādām atraktīvām aifonu aplikācijām un pārējiem nebūtiskiem sīkumiem ar cerību labi nopelnīt. Naudas nav ko maksāt par latviešu valodu. Nav. Vai tie studenti un vidusskolnieki, kuri astoņpadsmitājā gadā ķērās pie šautenes un bāza galvu lodēm priekšā, par to prasīja naudu? Tā kā nav dzirdēts.
4
inesite15 > ingban 26.09.2012. 21.40
Da, tak ? noshaujies paC, ja nav citu ideju, bet liec tak shtudentus mierā varbut ?
0
Juris > ingban 26.09.2012. 23.46
atbildot arijs_kaulins
Ir jau vēl tādi cilvēki Latvijā, reizēm viņus var manīt sapļāpājam edu.lv forumos.
0
ingban > ingban 27.09.2012. 08.33
BJL, jums taisnība, ar to nebūtu ko lepoties. Venkārši lēnām pienāk laiks (un tas saistīts ar krīzes bliezienu pa lepnību), kad rodas nožēla par nesaprātīgi zaudētām vērtībām, kas tagad labi noderētu. Kā tajā vecajā anekdotē: kad siļķes muguriņas noēstas un izsalkums atkal klāt, noderētu arī siļķes vēderiņi, kurus pasvieda zem galda.
0
aguslens > ingban 26.09.2012. 22.21
Šķiet, ka drīzāk vajadzētu sākt ar augstāka ranga personāžiem, kas iesākumā varētu padalīties kā un kāpēc reiz izdarītas lietas arī latviešu valodas datorizētas apstrādes jomā ir pazaudētas vai aizmirstas kā nekad nebijušas. Nez kāpēc gan šķiet, ka tas diez vai būtu stāsts, ar kuru kāds stāstītājs varētu lepoties.
0
Aldīna 26.09.2012. 18.37
Pētijuma autori varēja papētīt kapēc igauņu valoda nav “digitāli izmirsotošo” starpā!
2
+2
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@Guncītis > Aldīna 26.09.2012. 22.53
latviešu valoda neizmirs.
tikko guglis realizēja projektu lai digitāli iedzīvinātu Yucatec (Maiju dialekts) valodu, kura nemaz digiāli nebija piedzimusi. Tūkstošiem gadu valoda dzīvo un neizmirst, bet kāds to grib iedzīvināt.
Ja arī kāds gribēs apglabāt mūsu digitālo valodu, neizdosies, runāsim analogi.
0
Aldīna > Aldīna 26.09.2012. 23.17
Nē, rīt vai šajā gadusimtā latviešu valoda neizmirs, taču ilgtermiņā – varbūt jā, tapēc, lai tas nenotiktu, arvien vairāk komunicējot digitālā vidē tā pēc iespējas jāpadara latviskāka. Negatīvus piemērus tālu nav jāmeklē – īru un vēl pussimts valodu tepat aiz Zilupes vairs nav aktuālas jo ir angļu un krievu.
0