Ķīļa pretinieku rindām piepulcējas LSA

Izglītības ministrs sacēlis vētru – šķeļas rektori un studenti

Latvijas Studentu apvienība (LSA), faktiski piebalsojot piektdien Rektoru padomes paustajai neuzticībai izglītības ministram Robertam Ķīlim, izplatījusi vēstuli, kurā aicina ministru „divu nedēļu laikā sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un aktīvu rīcību”, kā arī pēc iespējas ātrāk ieviest augstākās izglītības akreditācijas noteikumus. Ja tas nenotiks, LSA piedraud rīkot ārkārtas domes sēdi, „kurā lems par tālāko rīcību šajā jautājumā”.

Vēstulē, kas adresēta ne tikai izglītības ministram, bet arī premjeram Valdim Dombrovskim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei, studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks prasa, lai ministrija sarunās ar Finanšu ministriju panāk vienošanos par valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai, „iepriekš Augstskolu likumā noteikto 0,25% apjomā no iekšzemes kopprodukta 2013.gadam”.

Apvienība arī aicina Ķīlim iesniegt argumentētu un detalizētu augstākās izglītības reformu plānu.

LSA vēstulē citē Ķīļa teikto, ka Latvijā būtu jāatstāj aptuveni 20 augstākās izglītības mācību iestādes, no kurām 12 būtu augstskolas, „tādēļ LSA lūdz konkrēti norādīt, kuras augstskolas tiek plānots likvidēt un kādi ir to likvidācijas kritēriji. Neatbildēts ir arī jautājums par R.Ķīļa plānoto augstskolu apvienošanas procesu – kā tas notiks, un cik ilgā laikā”.

Tikmēr Rīgas Juridiskās augstskolas Studentu asociācija jau izplatījusi paziņojumu, ka neuzticas Ratnieka vadītajai LSA un neatbalsta tās iniciatīvas.

“Diemžēl pēdējos divarpus gados, kopš par LSA prezidentu kļuvis Edvards Ratnieks, tā ir kļuvusi par pilna laika ministra kritiķu domubiedru grupu. Ratnieks apgalvo, ka nespēj veidot konstruktīvu dialogu ar Izglītības un zinātnes ministru, tajā vainojot ministra darbības stilu. Mūsuprāt, konstruktīvs dialogs nav iespējams tāpēc, ka Ratnieks un atsevišķi LSA valdes locekļi vispār neizprot vai nevēlas izprast piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas reformu būtību,” aģentūrai LETA pauda Juridiskās augstskolas studentu pārstāvis Armands Leimanis.

Šķelšanās vērojama arī Rektoru padomē, kuras loceklis Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš piektdien bija pārsteigts par Rektoru padomes lēmumu izteikt neuzticību Ķīlim. Viņš to uzskata par pārsteidzīgu un nekonstruktīvu un šādu lēmumu neatbalsta.

Kā ziņo mediji, par labu neuzticības izteikšanai savu balsi Rektoru padomē atdevuši 18 augstskolu vadītāji.

Savukārt Ķīlis norādījis, ka “neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu “Top 1000″. Domāju, ir pilnīgi skaidri Rektoru padomes darbības motīvi, viņu mazās nekonkurētspējīgās saimniecības ir apdraudētas. Uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā”.