Krasņitskis: medijos veido smadzeņu skalošanas mašīnu

Bijušais ''Telegraf'' redaktors īpašnieku maiņā saskata Krievijas ietekmi

Patlaban Latvijā turpinās mediju aktīvu konsolidācija ''kaut kādās rokās'', lai izveidotu ''smadzeņu skalošanas mašīnu'', intervijā žurnālam IR pauž par īpašniekiem nepatīkamas informācijas publiskošanu nesen no ''Telegraf'' galvenā redaktora amata atbrīvotais žurnālists Aleksandrs Krasņitskis.

Viņaprāt, šis process varētu noslēgties divos, trijos gados, un aiz visām dažādu mediju īpašnieku maiņām ''stāv vieni un tie paši cilvēki''. Uz jautājumu, vai tie varētu būt Latvijas ietekmīgākie oligarhi Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers, Krasņitskis teic, ka viņi varētu būt ''pazemināti līdz operatoru līmenim'' un pasūtījums nāk no Krievijas.

Līdzīgs process patlaban notiekot visās trijās Baltijas valstīs – Lietuvā to īsteno ''Snoras bankas'' īpašnieks, Igaunijā krievu investori kontaktējušies ar ''Delfi'' īpašnieku. Jau vēstīts, ka ''Snoras bankas'' meitas uzņēmumam pieder ''Lietuvos Rytas'', Latvijā ''Krājbankas'' īpašniece, visticamāk, pārņem ''Telegraf''.

Kā vērtē Krasņitskis, ''trijiem A'', pat ja viņi ir ''tikai operatori'', visticamāk, ir garantēta iespēja aizstāvēt arī savas intereses: ''Kā bija ļoti labi redzams pēdējā vēlēšanu ciklā, stulba reklāma vairs nedarbojas, vajadzīga mediju mašīna. Efektīva. Uz to iet.''

Par ''Telegraf'' iepriekšējo saimnieku uzskatītais Ventspils mēra oponents Oļegs Stepanovs juridiski nav bijis avīzes īpašnieks, taču bijis ar to saistīts, apstiprina Krasņitskis. Viņš noliedz, ka Stepanova laikā bijusi cenzūra vai mēģinājumi ietekmēt saturu priekšvēlēšanu laikā.

Savukārt, ja tagadējā  ''Telegraf'' izdevēja konsultante Jeļena Breslava klāsta patiesās īpašnieku intereses, tad viņu mērķis ir ''miermīlīga, omulīga lapele, kura ar visiem ir draugos, un tāpēc visi nāk tajā reklamēties''. ''Cits jautājums – vai ir lasītāji, kuri gatavi tādu avīzi pirkt, un kāda var būt ietekme bezzobainai avīzei,'' secina žurnālists. Viņaprāt, tas var būt ''mēģinājums pārnest uz Latviju pieredzi ar Krievijas televīziju, kas ir kļuvusi pozitīvas informēšanas mašīna par valdības labajiem darbiem'', taču šeit nekas tāds neesot iespējams.

Risinājums pašreizējai mediju standartu lejupslīdei Latvijā būtu vai nu liela Rietumu izdevēja ienākšana, vai arī valsts atbalsta Rietumu standarta žurnālistikas un tehnoloģiju ieviešanai.