Par ko Rīgas vadītājiem bija jālauza galva pirms 400 gadiem? To palīdz uzzināt vecie Rīgas rātes protokoli, kuri tagad ir digitalizēti un pieejami pētniecībai visā pasaulē
Karš kā valstu savstarpējo attiecību forma ir atgriezies mūsu realitātē. Pirmais solis uz gatavību tam ir apzināties, ka pašlaik neesam gatavi, secina vēsturnieks Valdis Kuzmins
Vēsturniece Inese Dreimane apgāž tautā klejojošus nostāstus, ko vainot deportācijās, un mudina ielūkoties arhīva dokumentos
Pārkāpis pirmās desmitgades slieksnim, žurnāls Domuzīme nāk pie lasītājiem jaunā veidolā un atjauninātā izkārtojumā. Domuzīme ir viens no nedaudzajiem kultūras medijiem, kas turpina drukātās periodikas daudzpusīgo tradīciju. Tai ir iespējas būt par pretstatu ātro ziņu spiedienam un tukšai vāvuļošanai, neizkoptai, nabadzīgai valodai un plakanam, brutālam cilvēka dzīves un pasaules redzējumam.
Esot karā, arī māksla ir daļa no komunikācijas ieročiem, saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Cik uzmanīgiem mums jābūt ar padomju pagātnes atainošanu?
Vladislavs ir civilās aizsardzības vēstures entuziasts un biedrības Sakaru bunkurs vadītājs. Kopā ar domubiedriem viņš Vecmīlgrāvī, Dombrovska ielā 2, pašu spēkiem atjaunojuši bumbu patvertni, kas padomju laikā kalpoja kā civilās aizsardzības komandpunkts un bija paredzēta Ziemeļu rajona pārvaldīšanai ārkārtas situācijās, arī atomkara gadījumā. Pērn, pēc trīs gadu darba, entuziasti tur iekārtojuši arī plašai publikai pieejamu muzeju.
Nupat uz kinoteātru ekrāniem nonākusi Martas Elīnas Martinsones spēlfilma Vecāku sapulce. Režisore uzskata, ka tad, kad situācija pasaulē šķiet baisa, smiešanās var palīdzēt
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Latviešu mākslinieks Ludolfs Liberts (1895—1959) pazīstams kā ražīgs gleznotājs, taču viņa patiesais ģēnijs izpaudās uz opernamu skatuvēm. Šo aizmirsto faktu gaismā ceļ mākslas kuratore Natālija Jevsejeva, veidojot grandiozu izstādi Nacionālajā mākslas muzejā
Kārļa Lesiņa dokumentālais darbs par Rail Baltica — kino un vilcienu ilgā vēsture
18. novembrī mēs svinam Latvijas Republikas proklamēšanu. Vienlaikus piemiņai mums jārod tieši 18. novembra Latvijai raksturīgais. Ikvienai republikai proklamēšanas brīdis ir skaidrs un zināms, tai ir kāda sakrāla vieta, lieta vai leģenda, kas saista sociālo atmiņu. Vietas ar politisko nozīmi - ASV Neatkarības deklarācijas oriģināls, Trešajai republikai Hôtel de Ville balkons un tamlīdzīgi, visu neuzskaitīt. Gan materiāli simboli, kas saistīti ar lepnu un publisku paziņošanu, gan vietas, kas saistītas ar tās konstituēšanu un sagatavošanu. Šādas lietas tiek saglabātas valsts īpašumā un uzturētas kā nācijas vienotāji.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
