Ivars Ščegoļihins. Foto no personīgā arhīva
Jūnija sākumā Latvijā notiks centralizētais eksāmens vēsturē. Pērn to kārtoja tikai 500 skolēni valstī, un arī interese par šo mācību priekšmetu kopumā ir ļoti mainīga.
Lai sekmētu jauniešu vēlmi un interesi izzināt vēsturi, pedagogiem radoši jāliek lietā mūsdienīgi risinājumi. Vēsture ir ļoti būtisks mācību priekšmets, kas veido izpratni par pasauli un sabiedrību, ļauj mācīties no pagātnes, stiprina kultūras, nacionālo un personīgo identitāti, kā arī attīsta kritisko domāšanu.
Iejusties cita laikmeta cilvēkā ādā
Lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi par vēsturi, ir būtiski mācīties praktiski, un mūsdienīgi mācību līdzekļi tādu iespēju sniedz. Visu šo mācību gadu izmantojam izdevniecības Skolas Vārds vēstures rakstāmgrāmatu un skolēni pilda dažādus praktiskus uzdevumus, piemēram, iejūtas cita laikmeta cilvēkā ādā, mēģina tirgoties maiņas ceļā vai sagatavo un mēģina atšifrēt un izlasīt savstarpējas ziņas, kas rakstītas ar piktogrammām. Tā ļoti uzskatāmā veidā var apgūt, kāda bija saziņa pirms gramatikas vai tirdzniecība pirms naudas izgudrošanas.
Veidot sociālo mediju ierakstus
Viens no uzdevumiem, ko bērni veic ar lielu interesi, ir viduslaiku cilvēka profila izveidošana sociālajos medijos — Facebook vai Instagram. Skolēniem ir jāizvēlas savs personāžs, piemēram, bruņinieks, mūks vai kāds cits, jāizdomā biogrāfija, jāapraksta viņa ikdiena u. tml. Tiek veidoti tekstuāli ieraksti un piemeklētas iederīgas ilustrācijas.
Tādā veidā ir krietni vieglāk daudz ko iegaumēt, un tāda mācīšanās veicina izpratni par vēsturi kā reālu notikumu virkni, nevis rada priekšstatu par vēsturi kā pasaku. Reizēm, analizējot dažādus vēsturiskus notikumus, mūsdienu jauniešiem ir ļoti grūti iedomāties, ka tie patiešām ir norisinājušies.
Mūsdienās vēsturi mācāmies citādi
Interese par vēsturi ir ļoti atšķirīga, bieži vien ir uzskatāmi redzams, kurās ģimenēs tiek runāts par iepriekšējo paaudžu dzīvi. Ja ir izveidojušās reālas asociācijas ar savas ģimenes pieredzi, tad bērnu šis mācību priekšmets vai kāds konkrēts vēstures posms interesē vairāk. Mūsdienās vēsturi mācāmies daudz atšķirīgāk nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Pašlaik svarīgākais ir nevis iegaumēt gadskaitļus, bet veicināt izpratni par dažādiem notikumiem un to ietekmi uz sabiedrību.
Arī pedagogs var atrast radošu pieeju šim mācību priekšmetam, piemēram, mācoties par Livonijas laiku, mēs izstrādājām ekskursijas maršrutu, tajā iekļaujot dažādus tālaika objektus un vietas, kā arī paredzot, kādu transportu varēs izmantot un kur būs iespējams nakšņot. Pildot tādus uzdevumus, skolēni mācās praktiski, turklāt pilnveido arī sadarbības un komunikācijas prasmes un attīstīta kritisko domāšanu.
Attēli, video un krustvārdu mīklas
Vēl viena no svarīgām mūsdienu tendencēm — mazāk garu tekstu un vairāk attēlu vai video. Ja skolēniem jālasa gari teksti, ļoti ātri zūd interese, tieši tāpēc mācību līdzekļos iestrādātie attēli, krustvārdu mīklas un tamlīdzīgi risinājumi ir ārkārtīgi vērtīgi.
Papildus tam bieži skatāmies arī filmas un video, arī angļu valodā. Manuprāt, angļu valodā ir pieejami video gandrīz par jebkuru vēstures posmu, un, skatoties tādus video ar titriem latviešu valodā (tos iespējams nodrošināt ar mākslīgā intelekta palīdzību), var vienlaikus mācīties vēsturi un pilnveidot angļu valodas zināšanas.
Radoši un mūsdienīgi risinājumi un mācību līdzekļi ne tikai vēstures apguvi padara interesantāku un saistošāku skolēniem, bet arī palīdz attīstīt būtiskas prasmes — kritisko domāšanu, spēju sadarboties, izpratni par sabiedrības attīstību un savas identitātes veidošanu, vienlaikus apliecinot, ka vēsture nav tikai pagātne — tā ir stāsts, kas joprojām ietekmē mūsu šodienu.
Autors ir vēstures un sociālo zinību skolotājs