Labklājības ministrijas dati liecina, ka gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar kādu no diskriminācijas veidiem – dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības u.c.
Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem vara šķiet vilinoša. Kombinācijā ar privilēģijām vara kļūst par līdzekli, kas būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi un spēju rīkoties. To var likt lietā, kļūstot par patiesu līderi un radot labas pārmaiņas. Taču sava spēka un pārākuma izrādīšanai ir arī ēnas puses, kas var izpausties kā nicinājums un neiecietība pret līdzcilvēkiem, it sevišķi tiem, kuri izskatās vai domā atšķirīgi. Jāatceras gan, ka ieņemtās lomas ir nepastāvīgas. Arī pats varmāka rīt var kļūt par upuri un otrādi. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot jauniešu izpratni par tādu sava pārākuma izrādīšanas formu kā diskriminācija.
Dažādības vadība publiskajā sektorā un uzņēmējdarbībā balstās gan uz praktiskiem, gan morāliem apsvērumiem, patlaban tā piedzīvo izaicinājumus. ASV republikāņu simbols ‒ zilonis – jaunā prezidenta Donalda Trampa personā guvis konkrētas aprises. Sev raksturīgo īpašību dēļ šis zilonis šūpo trauku skapi – lietišķos un cilvēciskos apsvērumos savstarpēji balstītos dažādības rīcībpolitikas traukus un tajā ietverto saturu, kas ir faktiski, savienotie trauki. Situācija ir trausla, pat riskanta tieši tāpēc, ka dažādības vadības pamatā ir gan praktiski, gan morāli apsvērumi, kas tagad tiek pakļauti pārbaudei.
Esmu dzimusi Sibīrijā latviešu ģimenē, jo manus senčus izsūtīja. Atgriezos Latvijā un šeit ir manas mājas. Diskriminācija dažādos tās aspektos mani interesē dziļi un personīgi. Mans TikTok eksperiments, kā mēnesi izdzīvot ar 50 eiro, ir guvis gana lielu popularitāti, lai palīdzētu aktualizēt vecuma diskrimināciju – un arī ceļus, kā to mazināt, katram vairāk ieklausoties līdzcilvēkos un ieviešot mazas, laipnas pārmaiņas savos paradumos.
Darbiniekiem vairs nevar prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien tam nav īpaša pamatojuma
Kā nodrošināt, lai ikviens, neatkarīgi no sociālā statusa vai piederības, var pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, iekļauties darba tirgū, piekļūt informācijai un pakalpojumiem? Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību harta ir būtisks cilvēktiesību ievērošanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas instruments, kas aptver dzimumu līdztiesību, iekļaušanu, kā arī nediskrimināciju un veicina ikviena sabiedrības locekļa vienlīdzīgas tiesības. Horizontālais princips “Vienlīdzīga, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” caurvij visas politikas jomas un nozares un ir balstīts ES Pamattiesību hartas vērtībās. Šis princips uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu arī ES fondu apguves procesā.
Kā tas iespējams, ka pašreizējā darba tirgū, kur tik ļoti trūkst pieredzējušu, lojālu un atbildīgu darbinieku, atsakāmies no gados vecākiem cilvēkiem, kuriem šo prasmju netrūkst?
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū eksistē vecuma diskriminācija. Taču katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, uzskata nodarbinātības eksperti, tāpēc arvien lielāka nozīme ir paaudžu sadarbībai
Kāpēc sievietes Latvijā pelna par 17% mazāk nekā vīrieši? Iemeslus un to, kā šo nevienlīdzību mazināt, skaidro pieredzējusī biznesa vadītāja Baiba Rubesa
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Personalizācija biznesā ir kļuvusi par spēcīgu mārketinga rīku, mainot veidus, kā uzņēmumi mijiedarbojas ar klientiem un otrādi. Arvien biežāk redzam uzņēmumus, kuri izmanto dinamiskos cenu noteikšanas algoritmus, kas izrēķina, cik mēs katrs maksāsim par konkrēto produktu vai pakalpojumu. Šāda cenu piemērošanas stratēģija raisījusi sabiedrības diskusijas par personalizācijas ētiku, jo radušās bažas par negodprātīgu klientu datu izmantošanu. Lai saglabātu patērētāju uzticību, uzņēmumiem ir svarīgi veidot skaidru un visiem pieejamu personalizācijas politiku, kas nodrošina līdzsvaru starp peļņas palielināšanu un klientu apmierinātību.
Bailes no svešā ir saprotamas. Tomēr, kad runa ir par līdzcilvēkiem, mūsu pienākums ir trenēt atšķirīgā saprašanas un pieņemšanas "muskuli". Viņi nav "viņi" un "citi" pēc būtības. Mēs esam līdzcilvēki.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
