Ilustrācija — Freepik.
Darbiniekiem vairs nevar prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien tam nav īpaša pamatojuma
Kādā metāllūžņu pieņemšanas punktā informācija darbiniekiem uz baltās tāfeles uzrakstīta krievu valodā. Krieviski viņi arī savā starpā sarunājas, šovasar novēroja Ir Nauda. Šādas prakses pārtraukšana bija viens no iemesliem, kāpēc Nacionālās apvienības deputāti pirms gada sāka virzīt izmaiņas Darba likumā. Grozījumus Saeima apstiprināja šoruden. Līdz ar to kopš 22. oktobra darbiniekiem Latvijā vairs nevar pieprasīt nevienas svešvalodas zināšanas, ja vien tam nav objektīva pamatojuma.
Kaut arī Valsts darba inspekcija par izmaiņām darba devējus informē pat ar sociālo tīklu starpniecību, pārkāpumu aizvien ir simtiem. «Tādu, kas neko nav dzirdējuši par izmaiņām, ir ļoti maz,» ar nesen veiktās aptaujas rezultātiem iepazīstina kompānijas Alma Career vadītājs Latvijā Aivis Brodiņš. Uzņēmumam pieder tādi darba sludinājumu portāli kā Cv.lv un Visidarbi.lv. Aptauja veikta oktobrī, respondentu vidū bija vairāk nekā 800 darba ņēmēju un 175 darba devēji. Iegūtie rezultāti apliecina, ka uzņēmēji ir gatavi pārkāpt likuma prasības, lai tikai atlasītu darbinieku ar vajadzīgajām prasmēm.
