Attēls no ''Bolt'' arhīva.
Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.
Bolt kā lielākajam un pieredzējušākajam skrejriteņu operatoram Eiropā drošība ir viena no galvenajām prioritātēm. Ir ļoti svarīgi, lai skrejriteņu operatori un valsts savstarpēji sadarbotos, veidojot tādu infrastruktūru, noteikumus un citas iniciatīvas, kas veicinātu skrejriteņu kā droša un ilgtspējīga pārvietošanās līdzekļa potenciālu. Tādēļ, mūsuprāt, ir svarīgi norādīt uz grozījumos pieļautajām nepilnībām un aicināt deputātus tos atkārtoti skatīt.
Risinājumi drošības uzlabošanai jau ir pieejami
Bolt ievēro visus spēkā esošos normatīvos aktus un pašvaldību saistošos noteikumus, vienlaikus ieviešot virkni papildu pasākumu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Kopš 2023. gada aprīļa visiem platformā Bolt pieejamajiem elektroskrejriteņiem nedēļas nogalēs no plkst. 22 līdz 5 maksimālais ātrums tiek samazināts no 25 līdz 20 kilometriem stundā. Tāpat ikvienam Bolt skrejriteņu lietotājam jau kopš nomas pakalpojuma ieviešanas Latvijā tiek nodrošināta divu veidu apdrošināšana – personas apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un braucēja vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana –, kas ir iekļauta skrejriteņa nomas maksā. Tas nozīmē, ka skrejriteņa vadītājs jau pašlaik ir apdrošināts pret smagām traumām, ko viņš gūst, braucot ar Bolt skrejriteni, kā arī pret zaudējumiem, ko vadītājs, braucot ar Bolt skrejriteni, nodara trešajām pusēm. Savukārt pēc brauciena pabeigšanas lietotājam ir jāveic obligāta foto verifikācija, kas tādējādi veicina skrejriteņu novietošanas kultūru, uzlabo lietotāju atbildību un pilsētvides sakārtotību.
Līdz ar jau veiktajiem drošības pasākumiem, esam atvērti diskusijai par papildu risinājumiem, kas veicinātu ceļu satiksmes drošību, piemēram:
● reakcijas testa ieviešana, kas ļautu pārliecināties, ka lietotājs nav alkohola reibumā;
● pārgalvīgas braukšanas rādītāja ieviešana visiem skrejriteņu nomas operatoriem. Bolt šādu rādītāju izmanto jau kopš 2023. gada;
● visu nomas skrejriteņu aprīkošana ar ātruma mērītājiem jeb spidometriem;
● Latvijas Mobilitātes asociācijas dalība Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs.
OCTA negarantēs lielāku drošību uz ceļiem
Grozījumu anotācijā nav ietverti statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi un citi satiksmes dalībnieki. Tādēļ ir pamatotas šaubas, vai elektroskrejriteņi salīdzinājumā, piemēram, ar velosipēdiem izraisa vairāk ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistītas trešās personas vai to īpašums. Turklāt arī Direktīvā (ES) 2021/2118[1] ir norāde uz to, ka nav gūti pietiekami daudz pierādījumu tam, ka mazāki transportlīdzekļi varētu izraisīt negadījumus, kuros personas ciestu tikpat smagi kā negadījumos, kurus izraisa citi transportlīdzekļi, piemēram, vieglie vai kravas automobiļi.
Dati par braucieniem ar Bolt skrejriteņiem rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā (2022.-2024.g.) uz vienu miljonu kilometru notikuši nepilni 14 negadījumi. Savukārt Ceļu satiksmes drošības padomes aktuālā pētījuma rezultāti liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, samazinās – ja 2023. gadā Valsts policijā tika reģistrēji 689 šādi gadījumi, pērn reģistrēto negadījumu skaits samazinājās par gandrīz 19% (559 gadījumi).
Visbiežākie ceļu satiksmes negadījuma iemesli, braucot ar elektroskrejriteni, ir bedre ceļa segumā, mēģinājums uzbraukt uz apmales un strauja bremzēšana[2]. Tādēļ drošas un stabilas pilsētas infrastruktūras izveide ir viena no būtiskākajām proaktīvajām rīcībām, ko pašvaldības var darīt, lai uzlabotu kopējo satiksmes drošību pilsētā. Vienlaikus tikpat svarīgi ir īstenot regulāras sabiedrības izglītošanas kampaņas, lai atgādinātu ceļu satiksmes noteikumus, lietotāju atbildību satiksmē un iespējamās sekas.
Augstākas cenas gala patērētājiem
Grozījumu anotācijā ir norādīts, ka iespējamās iegādes izmaksas elektroskrejriteņa OCTA polisei ar 12 mēnešu darbības termiņu varētu sastādīt no 24 līdz 50 eiro. Taču, ņemot vērā, ka minētās izmaksu aplēses ir tikai pieņēmums, pastāv iespēja, ka elektroskrejriteņa apdrošināšana varētu pat pārsniegt 50 eiro gadā. Uzskatāmam piemēram apskatīsim apdrošināšanas izmaksas citiem transporta veidiem – OCTA polise ar tādu pašu darbības termiņu mopēdam izmaksā vidēji 24 eiro, motociklam tie ir 40 eiro, bet vieglajai automašīnai – 130 eiro.
Ko šī jaunā izmaksu pozīcija nozīmētu gala patērētājam? Pirmkārt, šādas apdrošināšanas prasības radīs papildu izmaksas uzņēmumiem, kas sniedz elektroskrejriteņu nomas pakalpojumus. Tādējādi pastāvēs risks, ka elektroskrejriteņu nomas maksa pieaugs, bet atsevišķi nomas pakalpojumu sniedzēji savu darbību Latvijā pārtrauks pavisam. Otrkārt, šāda prasība radīs papildu izdevumus tiem iedzīvotājiem, kuri ir iegādājušies elektroskrejriteņus. Konkrētā transportlīdzekļa iegāde privātām vajadzībām vairumā gadījumu ir pamatota tieši līdzekļu ekonomijas nolūkos, un pie šāda papildu finansiālā sloga arvien mazāk iedzīvotāju ikdienā izvēlēsies pārvietoties ar elektroskrejriteņiem, bet tā vietā izvēlēsies citu pārvietošanās līdzekli, kuram apdrošināšana nav obligāta – piemēram, monoriteni, segveju, elektrisko velosipēdu.
Pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret ceļu satiksmes dalībniekiem
Izanalizējot pieņemtos grozījumus, tāpat tika konstatēta neattaisnojama atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas salīdzināmos apstākļos, proti, elektroskrejriteņu īpašniekiem paredzētā prasība par obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu nav izvirzīta elektrisko vai parasto velosipēdu, kā arī segveju un monoriteņu īpašniekiem, kuri praksē var pārvietoties ar tādu pašu vai pat lielāku ātrumu nekā personas ar elektroskrejriteņiem. Turklāt gan elektroskrejriteņi, gan arī velosipēdi, monoriteņi, parastie skrejriteņi un segveji var izraisīt seku ziņā pilnībā līdzvērtīgus ceļu satiksmes negadījumus.
Līdz ar to, pastāvot vienādām potenciālajām ceļu satiksmes negadījuma sekām un radītajam riskam trešajām personām, tiek pieļauta atšķirīga attieksme attiecībā pret ceļu satiksmes dalībniekiem. Likumsakarīgi, ka šajā gadījumā atšķirīga attieksme tiek pieļauta arī attiecībā pret ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām – tiem, kas cietuši ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīts velosipēds, monoritenis vai, piemēram, skrejritenis bez elektromotora, nebūs iespējams saņemt apdrošināšanas atlīdzību par radītajiem zaudējumiem vai kaitējumu.
Neatbilstība Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām
Ceļu satiksmes likumā elektroskrejriteņa definīcija nosaka, ka šī transportlīdzekļa maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h. Savukārt Direktīva (ES) 2021/2118 paredz apdrošināšanas nepieciešamību tādiem transportlīdzekļiem, tostarp elektroskrejriteņiem, kuru:
● maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h;
● maksimālais neto svars ir lielāks par 25 kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14 km/h.
Līdz ar to apdrošināšanas nepieciešamība ir saistīta ar transportlīdzekļa svaru un tā maksimālo ātrumu, jo tas palīdz diferencēt transportlīdzekļa radītās bīstamības pakāpi. Tieši mērvienības “svars” un “ātrums” visprecīzāk raksturo to, cik smagas fiziskas sekas šis transportlīdzeklis var radīt negadījuma rezultātā. Turpretim esošajos grozījumos zem “transportlīdzekļa” definīcijas ir palikti pilnīgi visi elektroskrejriteņi, tostarp tie, kuru svars un ātrums ir mazāks par Direktīvā (ES) 2021/2118 norādītajiem lielumiem.
Aicinu Latvijas likumdevēju konsultēties ar nozari un pārskatīt pieņemtos grozījumus, lai varam ieviest efektīvus risinājumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, vienlaikus neapdraudot nomas pakalpojumu pastāvēšanu Latvijā.
Autors ir Bolt vecākais operāciju vadītājs Latvijā
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2118: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX%3A32021L2118
[2] Pētījuma “CSNg izpēte, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi” ziņojums. Projekta realizētājs: biedrība “Autotransporta Profesionālās Kompetences centrs”. Projekta realizācijas laiks: 07.03.2024.–01.02.2025. https://www.csdd.lv/petijumi/petijumi
