apdrošināšana
- Viedoklis
- 22.04.2025.
Kā apdrošināšanas tirgu ietekmēs ģeopolitika, dabas riski un mākslīgais intelekts?
- Analīze
- 03.11.2024.
Aiziet pie citas
- Viedoklis
- 30.04.2025.
Lētākais ne vienmēr ir labākais – arī apdrošināšanā
Pēdējās desmitgadēs sabiedrības finanšu pratība ir būtiski pieaugusi, tajā skaitā zināšanas par apdrošināšanas nozari. Tomēr joprojām dominē vēlme pēc “ātrākā, lētākā un labākā” risinājuma, kas bieži objektīvi nav iespējams un diemžēl parasti notiek uz kvalitātes rēķina.
- Viedoklis
- 22.04.2025.
Kā apdrošināšanas tirgu ietekmēs ģeopolitika, dabas riski un mākslīgais intelekts?
Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?
- Viedoklis
- 18.04.2025.
OCTA elektroskrejriteņiem – vai tiešām uzlabos ceļu satiksmes drošību?
Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.
- Viedoklis
- 11.04.2025.
Vai un pret ko apdrošinās Latvijas jaunieši?
Apdrošināšanas sabiedrību klientu portfelī šajā desmitgadē aizvien jūtamāks kļūst tā dēvētās Z paaudzes īpatsvars. Liela daļa no šiem 1997. - 2009. gadā dzimušajiem jauniešiem ir absolvējuši skolu, ieguvuši profesiju, strādā un iekārto savu dzīvi. Vecākie jau sasnieguši 28 gadu vecumu, dibina ģimeni un paši kļūst par vecākiem
- Viedoklis
- 02.04.2025.
OCTA Garantijas fonds – vai taburete, uz kuras pakāpties ikkatram?
Pērnā gada augustā Norvēģijas pilsētā Bodø nodega daudzdzīvokļu māja ar 30 dzīvokļiem. Ugunsgrēka iemesls – pašaizdedzies elektroskrejritenis garāžas stāvā. Kopējais apdrošinātāju aprēķinātais zaudējums - aptuveni 10 miljoni eiro. Kāda gan ir šī stāsta saistība ar Latviju? Atbildot īsi – OCTA Garantijas fonds (GF)!
- Analīze
- 03.11.2024.
Aiziet pie citas
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
- Viedoklis
- 25.09.2024.
Pārslodze uz ceļiem vai šoferu nihilisms – kas rada lielākos negadījumu riskus?
- Viedoklis
- 04.10.2024.
Kā Z un Alfa paaudzes pārraksta biznesa spēles noteikumus
Uzņēmējdarbības pasaulē, kurā tradīcijas bieži sastopas ar jaunām idejām un tehnoloģijām, inovāciju un celmlaužu meklēšana ir kļuvusi par kritisku faktoru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju. Straujais tehnoloģiju attīstības temps būtiski maina ne tikai biznesa ekosistēmu, bet arī izglītības nozari, kas palīdz sagatavot topošos uzņēmējus. Uzņēmumi, kas jau šodien veic novatoriskus soļus tehnoloģiju jomā, ne tikai nodrošina sev konkurētspēju, bet arī rada paliekošu iespaidu sabiedrībā kopumā. Viena no iniciatīvām, kas maina izglītību tehnoloģiju un biznesa jomā ir StartSchool programma.
- Viedoklis
- 30.09.2024.
Radīt drošības sajūtu – ilgtermiņa ieguldījums darbiniekos
Mūsdienu dinamiskajā un ātri mainīgajā darba vidē psiholoģiskā labsajūta ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību ar darbu un vispārējo darbavietas kultūru. Psiholoģiskā labsajūta darbā ne tikai palīdz uzturēt augstu darba efektivitāti, bet arī veicina pozitīvas attiecības starp kolēģiem un samazina stresu un izdegšanas risku. Rūpes par darbinieku apmierinātību ir stratēģisks uzdevums, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma panākumus. Kā veicināt atbalstošas un drošas vides radīšanu uzņēmumā?
- Viedoklis
- 25.09.2024.
Pārslodze uz ceļiem vai šoferu nihilisms – kas rada lielākos negadījumu riskus?
Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados nedaudz, bet tomēr samazinās, Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona aizvien izceļas ar smagiem negadījumiem un bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Negadījumu iemesli ir ļoti dažādi, taču lielā mērā situāciju pasliktina mūsu braukšanas kultūra, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas savienojumā ar pārslodzi uz Pierīgas ceļiem un reto policijas klātbūtni uz ceļiem rada paaugstinātu risku.
- Viedoklis
- 23.09.2024.
Dabas stihiju biežums arī Latvijā rada lielākas bažas par postījumiem
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
- Viedoklis
- 16.09.2024.
Finanšu pakalpojumu dokumenti jāsaprot ne tikai juristiem
Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents.
- Viedoklis
- 19.08.2024.
Neapdrošināts daudzdzīvokļu nams ir kā auto bez OCTA
Kad privātmājā plīst ūdensvads vai vētras laikā jumtam uzkrīt koks, īpašnieks apzinās, ka būs nepieciešams remonts un, visticamāk, tas prasīs ievērojamas izmaksas. Taču daudzdzīvokļu mājās situācija bieži vien ir citāda. Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņu atbildība beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm, tāpēc, saskaroties ar negaidītām remonta izmaksām par koplietošanas telpu vai ēkas elementu bojājumiem, viņi bieži ir pārsteigti un neapmierināti ar neplānotiem izdevumiem.
