satiksmes drošība
- Pusdienās
- 25.09.2024.
- Laura Dumbere
Ātruma pļauja
- Pusdienās
- 10.07.2024.
Pieskatīt citam citu pie stūres
- Pusdienās
- 24.04.2024.
- Agnese Meiere
Priekšroka ir gājējiem!
- Analīze
- 19.06.2025.
- Ilze Šķietniece
Kāpēc joprojām pieaug bojāgājušo motociklistu skaits
Satiksmes negadījumos iet bojā aizvien vairāk motociklistu. Ko darīt, lai uzlabotu viņu drošību?
- Viedoklis
- 18.04.2025.
OCTA elektroskrejriteņiem – vai tiešām uzlabos ceļu satiksmes drošību?
Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.
- Pusdienās
- 25.09.2024.
- Laura Dumbere
Ātruma pļauja
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis vada jaunu pētījumu par smagām autoavārijām Latvijā, arī traģisko gadījumu Lizumā ar četriem bojāgājušajiem. Mēģinām noskaidrot, kāpēc jaunieši uz ceļiem izraisa tik smagas avārijas
- Pusdienās
- 10.07.2024.
Pieskatīt citam citu pie stūres
Profesors Ivars Austers pētījis braukšanas kultūras psiholoģiskos mehānismus, un viņam ir padoms, kā uzlabot drošību uz ceļiem
- Pusdienās
- 24.04.2024.
- Agnese Meiere
Priekšroka ir gājējiem!
Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns skaidro, kā Rīgā ierobežos skrejriteņu ātrumu un novietošanas kārtību
- Aktuāli
- 12.07.2023.
Pārgalvīgas braukšanas rādītājs - satiksmes drošībai un braucēju izglītošanai
Lai ātrāk mainītu pārgalvīgo skrejriteņu lietotāju paradumus un uzlabotu pārvietošanās drošību, skrejriteņu operators Bolt sācis izmantot jaunu drošības funkciju – pārgalvīgas braukšanas rādītāju. Turpmāk ierobežos tos skrejriteņu lietotājus, kuri regulāri turpina pārvietoties bezatbildīgi.
- Analīze
- 21.06.2023.
Neapdomīgais skrējiens
- Pusdienās
- 24.08.2022.
Patīkamu telpu, braucēji un gājēji!
- Tēma
- 20.07.2022.
- Agnese Meiere
Skrien kā vējš…
- Viedoklis
- 30.06.2021.
Stabiņu invāzija vai drošākas ielas?
- Viedoklis
- 16.10.2019.
Vērtība ir cilvēks, nevis budžets
- Analīze
- 21.06.2023.
Neapdomīgais skrējiens
Kādi sodi un ierobežojumi palīdzētu ierobežot elektroskrejriteņu negadījumus un traumas?
- Pusdienās
- 24.08.2022.
Patīkamu telpu, braucēji un gājēji!
Rīgas domes Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare jaunajā amatā cer Rīgu padarīt riteņbraucējiem un gājējiem draudzīgāku
- Tēma
- 20.07.2022.
- Agnese Meiere
Skrien kā vējš…
Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ik dienu Rīgas slimnīcās nokļūst braucēji, kuri lauzuši roku vai kāju. Smagākos gadījumos — kaklu vai galvaskausu. Vai situāciju uzlabos bargāki sodi par noteikumu pārkāpšanu?
- Aktuāli
- 15.07.2021.
Žurnāls: Ko Rīgas vadība grib panākt ar stabiņu izvietošanu ielās?
Stabiņu primārais mērķis ir drošība, žurnālam Ir skaidro Rīgas vicemērs, par satiksmes jomu atbildīgais Vilnis Ķirsis (V). Jo platāks ceļš, jo vadītājs ātrāk brauc. Jo šaurāks, jo vadītājs kļūst uzmanīgāks un brauc lēnāk, viņš skaidro. Stabiņu uzdevums esot sašaurināt brauktuvi. Žurnāls Ir pēta, vai viss ir izdarīts, vai sabiedrībai izskaidrotu šo mērķi, kāda ir reakcija un kāpēc ir vietas pilsētā, kur stabiņu izvietošana ir brāķis.
- Viedoklis
- 30.06.2021.
Stabiņu invāzija vai drošākas ielas?
Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par gājēju drošību, padarot gājēju pārejas drošākas. Visbiežāk drošības uzlabošana notiek ar ātriem pagaidu risinājumiem, no plastmasas stabiņiem ierīkojot tā sauktās drošības saliņas. Jūnija sākumā vienas Torņakalnā izveidotas drošības saliņas stabiņi tā kārtīgi “uzdeva pa nerviem” Rīgas domes koalīcijas deputātam Valdim Gavaram (NA/LRA), kurš kopā ar savu partiju apvienības biedru Kasparu Bergmani, kurš, cita starpā, ir kāda auto biznesa laikraksta vadītājs, sāka kampaņu pret šiem drošības risinājumiem, tos nosaucot par “Stabiņu invāziju Rīgas ielās”.
- Viedoklis
- 16.10.2019.
Vērtība ir cilvēks, nevis budžets
Nesen izskanēja viedoklis, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāk finansējuma nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
