Bufalo Universitāte. Autores foto
Pērnā gada nogalē kopā ar 21 kolēģi no vairākām Latvijas augstskolām atgriezāmies no četrus mēnešus pilna laika studijām Ņujorkas štata Bufalo Universitātē, kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta* ietvaros kā Latvijas augstākās izglītības mācībspēki attīstījām un uzlabojām savas digitālās prasmes.
Pirms trīs gadiem Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas Tehniskās Universitātes, Riga Business School, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa Universitātes sadarbības ietvaros šī mācībspēkiem veidotā digitālo prasmju stiprināšanas programma ar Riga Business School kā programmas koordinatoru uz Bufalo aizveda pirmos dažus pasniedzējus, savukārt man bija iespēja pievienoties skaitliski līdz šim lielākajai pasniedzēju un augstskolu pārstāvju grupai.
Ko dod “Bufalo projekts”*
Vēl pirms došanās studēt un arī pēc atgriešanās daudzi vaicājuši, ko tieši Latvijas mācībspēki šajā starptautiskajā programmā apgūst. Mana atbilde īsumā – programmas laikā apguvām zināšanas un prasmes, kā jaunākās informāciju tehnoloģiju metodes iekļaut studiju procesā, kā dažādot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pasniegšanu un kā veicināt šo jauniegūto zināšanu pārnesi uz citiem priekšmetiem.
Kā filoloģe līdz šim esmu izstrādājusi angļu valodas kursus vairāku specifisku nozaru pārstāvjiem, piemēram, tiesību, biznesa un komunikācijas zinātnēs. Katra nozare pieprasa savu pieeju mācībām un to procesam, taču ikdienas darbā aizvien akūtāka kļūst tehnoloģiju nozīme un to gudra integrācija darba procesā. Šīs disciplīnas nozīmi esmu pētījusi jau pirms došanās uz ASV. Tieši informāciju tehnoloģiju izmantošana, mācot valodu, ir ļoti būtiska studenta progresam un mācību mērķu veiksmīgai sasniegšanai.
Mācību procesam arī augstākajā izglītībā jābūt interaktīvam
Lai arī pandēmijas laikā e-vidē esošo mācību materiālu, uzdevumu un testu skaits ir būtiski pieaudzis, viena no akadēmiskā darba procesa ikdienā novērotajām vajadzībām šķitusi iespēja mācību procesu e-studiju vidē vēl vairāk papildināt ar interaktīviem uzdevumiem vai simulācijām, kas ļautu vēl vairāk īstenot reālajai darba videi pietuvinātu situāciju izspēli.
Šādi mācību materiāli sniedz lielāku kontroli tās lietotājam, nostiprina un uzlabo vielas apguvi un veido lielāku sasaisti starp akadēmisko un profesionālo vidi un runas situācijām tajās. Rīgas Stradiņa Universitāte pasniedzējiem nodrošina iespēju apgūt dažādus tehnoloģiju jauninājumus, savukārt Bufalo pieredze noteikti šo izpratni un dažādo rīku apzināšanu vēl vairāk uzlaboja. Būtiska ir arī šo rīku integrācija turpmākajā mācību procesā komunikāciju kursos, atgriežoties Latvijā.
Šādi instrumenti attīsta informācijpratību un datu stāstniecību. No vienas puses, absolūti svarīgi ir apzināt jaunās iespējas, izstrādāt interaktīvos uzdevumus un, visbeidzot, tos ieviest ikdienā. Taču, no otras puses, vēl būtiskāk ir tos attiecināt uz lietotāju – uzsvars vēl arvien ir ne tikai uz šo rīku integrēšanu mācību procesā, bet uz to, lai students būtu šo rīku pārliecināts lietotājs. Mans profesionālās darbības virsmērķis ir vairot studentu izpratni par to, ko nozīmē komunicēt klausītājam saistošā un viegli uztveramā veidā.
Minētā runas kultūra, manā skatījumā, Latvijā joprojām ir nepietiekami attīstīta, to skaitā akadēmiskajā vidē. Arī šī informācijas nodošanas prasme ir tiešā veidā saistīta ar tehnoloģiju izmantošanu, it sevišķi šobrīd, kad komunikācijas kanāli ir mainījušies. Par to arī pārliecinājos Bufalo, kur multimodāla komunikācija un mācību vielas apguve tika īstenota visos kursos.
Asinhronās mācīšanās uzvaras gājiens teorijas apguvē
Kopš pandēmijas sākuma daudzās izglītības iestādēs mācību process ir piedzīvojis pārmaiņas. Krietni vien mainījusies pati darba organizācija, kur ikdienā daudz vairāk ienākušas tiešsaistes lekcijas un nodarbības. Daudz vairāk tehnoloģiju un to risinājumu tiek iesaistīts gan mācību vielas sagatavošanā, gan pašā mācību procesā.
Taču varam iet vēl tālāk. Domāju, ka mēs būtiski varam palielināt asinhrono studiju kursu skaitu (mācīšanās notiek caur tiešsaistes kanāliem). Ir sasniegta zināma digitālo rīku izmantošanas brieduma pakāpe, kas atļauj studentam mācīties vielu, kad un kur viņš to vēlas. Bet šo attiecinu tikai uz teorijas apguvi, jo praktizēšana lielā daļā kursu joprojām jāattīsta klātienē. Bufalo gūtā pieredze rāda, ka veiksmīgas asinhrona kursa izstrādes gadījumā kombinācijā ar tiešām paplašinātu atgriezenisko saiti pat saturiski komplicētus kursus šādi var apgūt ļoti veiksmīgi.
Bufalo deva jaunas idejas
Līdz ar šo kvalifikācijas paaugstināšanas programmu ir apzināti jauni apvāršņi un iegūts cits skats uz mācībām. Līdz šim procesi, kas sagādāja grūtības, ir raduši kvalitatīvus ilgtermiņa risinājumus. Piemēram, viens no tādiem – tik ierastais ikdienas mācību darbā izmantotais process – grupu darbs. Taču allaž šī darba novērtēšana katram individuāli ir bijusi sarežģīta.
Bufalo izvēlētā izglītības kursa ievaros, balstoties uz STEM** komunikācijas kursa paraugu, tagad esmu izstrādājusi jaunu, tieši manis docētajiem kursiem piemērotu grupu darba izvērtēšanas modeli. Šī jaunā pieeja ļauj gan man kā pasniedzējai, gan arī studentiem labāk izvērtēt viņu individuālo progresu, tāpat tā ļauj novērtēt katra sniegto pienesumu un iegūto prasmju attīstību.
Spilgtākais, ko no studijām paņēmu uz Latviju
Ja jautājat man par praktiskām atšķirībām, mācoties Bufalo, salīdzinājumā ar Latviju, minēšu trīs lietas, kuras mani kā pasniedzēju pārsteidza visvairāk.
Pirmkārt, ir ļoti būtiska atšķirība kontaktstundu un individuālā darba sadalījumā. Šī attiecība būtiski atšķiras no Latvijā izmantotā darba modeļa. Universitātē viņpus okeāna individuālā darba proporcija viena mācību priekšmeta ietveros aptuveni četras reizes pārsniedz tiešo kontaktstundu skaitu, proti, veidojot attiecību 80:20. Lielākoties kursa tēmas ir jāapgūst patstāvīgi, nodarbībās pārsvarā vien diskutējot par izlasīto vai paveikto grupu darbu ietvaros. Tas skaidri iezīmē Ziemeļamerikas mācīšanas un mācīšanās stilu – maksimāla vielas individuāla apguve pret mums tik ierasto metodi – atkārtot pasniedzēja izstāstīto mācību vielu.
Otra spilgtākā atšķirība – jau manis pieminētā asinhrono kursu pieredze, kas Amerikā tika realizēta patiešām veiksmīgi, lai to pārņemtu un ieviestu aizvien vairāk arī savā praksē.
Un, visbeidzot, pēdējā lieta, ko minēšu – eksāmena maznozīmīgums gala vērtējumā. Kumulatīvais priekšmeta vērtējums rodas no regulāriem, mazākiem pārbaudījumiem, testiem un patstāvīgajiem darbiem visa semestra garumā. Rezultātā vairumā kursu nav beigu eksāmenu vai to “svars” ir pavisam neliels kopējā kursa vērtējumā. Tas noteikti radina pie regulāra darba ikdienā un noņem spriedzi no studentiem, tuvojoties semestra noslēgumam, jo sesija ilgst vien nedēļu.
Šī pieredze kopumā pierāda to, ka starpdisciplinaritāte patiešām ir iespējama, un, savienojot humanitārās zinātnes ar informāciju tehnoloģijām, rodas abpusēji ieguvumi. Es kā filologs studiju gados lasīju angļu literatūras klasiku, bet te veiksmīgi šķērsoju šos starpdisciplināros tiltus un piektdienas vakarus pavadīju, rakstot kodu, īsteni STEM garā! Ceru, ka dalīšanās ar šo pieredzi iedrošinās arī citus humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjus izskatīt iespēju pilnveidot savas zināšanas IT jomā.
Autore ir lektore Rīgas Stradiņa Universitātē
* Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts Nr. 1.1.1.5/18/I/008 “Atbalsts RTU starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās”
** STEM – saīsinājums no angļu valodas: science, technology, engineering, and mathematics.
