Medikamenti ir pieejami, bet ne Latvijas pacientiem

  • Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors
  • 07.04.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā analīze. Lai Latvija nodrošinātu valsts apmaksātus medikamentus tuvu pārējo Baltijas valstu līmenim, jau šodien nepieciešami 80,38 miljoni eiro.

Pacienti Latvijā ir neapskaužamā pozīcijā 

Šogad valsts kompensējamo medikamentu bāzes budžets Latvijā ir 162,68 miljoni eiro jeb aptuveni 11,25% no kopējā Veselības ministrijas budžeta. Tikmēr Igaunijā kompensējamo medikamentu budžets paaugstināts par 8,2% un sasniedzis 188,9 miljonus eiro, kas attiecībā pret Latviju ir par 16,1% vairāk, turklāt šis rādītājs neietver slimnīcu iepirkumus. Lietuvā kompensējamo medikamentu budžets šogad palielināts par 91,6 miljoniem, sasniedzot 451,1 miljonus eiro, kas ļauj 100% apjomā segt kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus un iekļaut visus ekonomiski izvērtētos un par efektīviem atzītos jaunos medikamentus.

Kompensējamo medikamentu pieejamība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir kritiski atšķirīga, pacientus Latvijā nostādot sistēmas ķīlnieku lomā. Nevienlīdzīgie apstākļi liedz Latvijā ārstēt pacientus ar diagnozēm, kuras tepat kaimiņvalstīs ir iespējams ārstēt. Rezultātā Latvijas pacients tiek nostādīts sliktākās pozīcijās, radot negatīvu ietekmi uz tā dzīves kvalitāti un ilgumu.

Latvijā ir viszemākais kompensējamo zāļu budžets uz pacientu Baltijā

Analizējot atvēlēto kompensējamo zāļu budžetu Baltijā uz vienu iedzīvotāju[i], Latvijā tiek atvēlēti 85,28 eiro gadā, Igaunijā - 142,20 eiro un Lietuvā - 161,45 eiro. Lai Latvija sasniegtu pārējo Baltijas valstu kompensējamo zāļu budžeta vidējo līmeni uz vienu iedzīvotāju, pēc SIFFA veiktajiem aprēķiniem, ir nepieciešams budžeta palielinājums par 80,38 miljoniem eiro, kopējam kompensējamo zāļu budžetam sasniedzot 243,06 miljonus eiro jeb 127,42 eiro gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Nepieciešamais finansējums nav pārmērīga prasība un atbilst pacientu faktisko vajadzību segšanai, turklāt tas ir vidējais matemātiskais aprēķins, reālais uz pacientu vērstais apjoms noteikti ir krietni lielāks. Latvijas budžeta plaisa kompensējamiem medikamentiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir dziļa un skaidrs, ka ar katru gadu tā tikai palielināsies, ja Latvija nemainīs savu līdzšinējo attieksmi pret medikamentu pieejamību mūsu valsts iedzīvotājiem. Turklāt šeit nav runa par jaunākajiem zinātnieku izgudrojumiem, bet elementāru Eiropas Savienības standarta līmeni.

Valsts budžeta palielināšana 80 miljonu eiro apmērā būtiski palielinātu pacientu iespējas saņemt kompensējamos medikamentus gan esošās diagnozēs, gan jaunās, kā arī samazinātu pacientu līdzmaksājumus vai izbeigtu tos vispār.

 Foto - 

 

[i] Aprēķinā izmantots Baltijas valstu iedzīvotāju skaits 2020. gada sākumā (Eurostat)

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tavare

Tuvāko piecu gadu laikā 39% prasmju būs novecojušas – kā veicināt nepārtrauktu izaugsmi?

Straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība jau šobrīd būtiski maina darba tirgu, tajā nepieciešamās prasmes un kompetences. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2025” paredz, ka līdz 2030. gadam digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība radīs aptuveni 170 miljonus jaunu darba vietu, kamēr 92 miljoni izzudīs, bet 39% no šobrīd nepieciešamajām prasmēm būs novecojušas.

Viedoklis Kaspars Fogelmanis

Bizness ārpus Rīgas – vajadzīgi darbinieki, dzīvokļi un pašvaldību interese

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Viedoklis Olga Dzene

Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs.

Viedoklis Māris Baltrums

Kas notiek ar Latvijā radītajiem stikla atkritumiem

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Jaunākajā žurnālā