Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr par spīti stiprajām pusēm ir arī virkne izaicinājumu.
Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.
Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses
Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs Startup House Riga. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.
Lai gan Latvijas ekosistēma ir attīstījusies, ir vairāki izaicinājumi, kas kavē jaunuzņēmumu izaugsmi. Viens no tiem ir finansējuma un strukturētu atbalsta programmu trūkums tieši agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem. Lai gan ir pieejamas atbalsta programmas, būtiski trūkst iespēju validēt un pilotēt inovācijas vietējā tirgū. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmumi mobilitātes jomā var saņemt finansējumu izstrādei, taču nav skaidru programmu, kas nodrošinātu to aprobēšanu vietējās industrijās. Latvija ir definējusi sevi kā zinātņietilpīgo tehnoloģiju valsti, taču šķēršļi inovāciju ieviešanā vietējā tirgū padara sarežģītu šīs vīzijas īstenošanu praksē. Jaunuzņēmumiem nereti ir jāmeklē validēšanas iespējas citās valstīs, kas var palēnināt attīstību un palielināt izmaksas.
Talantu attīstība kā jaunuzņēmumu veiksmes atslēga
Viens no kritiskajiem faktoriem jaunuzņēmumu attīstībā ir talantu pieejamība un kompetenču attīstība. Latvijā arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) izglītībai, taču tā jāveicina plašākā mērogā. Jauniešiem ir jāsniedz iespējas apgūt praktiskas iemaņas un reālu pieredzi jau skolas un augstskolas laikā. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai un jauno talantu izaugsmes veicināšanai ir svarīgi ne tikai dažādi hakatoni un biznesa inkubatoru iespējas, bet arī tādas informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas kā, piemēram, StartSchool, kas vienlaikus ļauj iepazīt gan biznesa, gan tehnoloģiju pasauli.
Jaunie uzņēmēji un inovāciju iespējas Latvijā
Lai sekmētu jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, nepieciešamas tieši šādas programmas, kas topošajiem uzņēmējiem iedod makšķeri, nevis zivi. Mācību iespējas, kas apvieno tehniskās un uzņēmējdarbības kompetences, šodienas apstākļos ir izšķiroši svarīgas. Tehnoloģiju bizness ir piedzīvojis būtisku transformāciju – iespējas ir daudz plašākās, arī mākslīgais intelekts (MI) var kalpot par svarīgu atbalsta rīku, tomēr jābūt izpratnei un zināšanām gan par programmēšanu, gan MI rīkiem u.tml. Tie, kuri piedalās šādas izglītības un mentorprogrammu iniciatīvās, iegūst unikālas prasmes, kas palīdz pielāgoties jaunajai realitātei un izmantot piedāvātās iespējas. Latvija var izmantot savu elastību un inovāciju potenciālu, lai veicinātu tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi un attīstību. Mums nav lielu rūpniecības gigantu vai derīgo izrakteņu, tāpēc valsts ilgtermiņa izaugsmes potenciāls ir tieši inovācijās. Ja Latvija turpinās veicināt STEM izglītību, inovāciju pilotēšanas iespējas un jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, varam kļūt par nozīmīgu tehnoloģiju centru Baltijas reģionā. Tas savukārt radīs jaunas darba vietas, palielinās inovāciju skaitu un stiprinās Latvijas ekonomiku.
Autors ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes loceklis, Jaunuzņēmumu padomes priekšsēdētājs
