Oļegs Umanskis. Publicitātes foto.
Jūnijā pieņemtas izmaiņas Būvniecības likumā, kas nosaka – no 1. augusta lielus būvniecības projektus varēs virzīt pa posmiem: būvdarbus konkrētā projekta daļā drīkstēs sākt pēc tās apstiprināšanas būvvaldē, kurai lēmums būs jāpieņem 10 darba dienu laikā. Šāds instruments var saīsināt ceļu līdz būvlaukumam, īpaši pamatu, nulles cikla vai inženiertīklu darbos, tomēr galvenais jautājums paliek izpildē. Ja būvvaldēm nebūs pietiekamas kapacitātes, skaidras aizvietošanas kārtības un vienotas lēmumu prakses, jaunie termiņa noteikumi nesamazinās birokrātiju un nesniegs investoriem vajadzīgo paredzamību, bet projektu virzība arī pēc likuma grozījumiem būs atkarīga no vecā darba ritma.
Investoram jāzina, kad projekts nonāks būvlaukumā
Mūsu plašā pieredze ar apjomīgiem būvniecības projektiem liecina, ka saskaņošanas paredzamība ietekmē finanšu modeli vēl pirms būvdarbu sākuma. Investors un pasūtītājs plāno naudas plūsmu, līgumus un būvnieka iesaisti pēc konkrētiem termiņiem, nevis pēc pieņēmuma, ka lēmums kādā brīdī tiks pieņemts. Ja nav skaidrs, kad būvvalde lems par sagatavotu projekta daļu, kļūst grūtāk laikus sākt iepirkumus, vienoties par darbu grafiku un noturēt projekta izmaksas sākotnēji plānotajās robežās. Tāpēc saskaņošana nav tikai administratīvs solis ceļā uz būvlaukumu – tā ir daļa no projekta riska aprēķina. Jo atšķirīgāk pašvaldības vērtē līdzīgus jautājumus un jo vairāk process ir atkarīgs no atsevišķu speciālistu pieejamības, jo piesardzīgāks kļūst investora skatījums uz projekta īstenošanu Latvijā.
Sagatavotu projekta daļu varēs virzīt atsevišķi
Posmveida būvniecība dod ieguvumu tajos projektos, kuros atsevišķas darbu kārtas ir sagatavotas agrāk nekā pārējais objekts. Lielā būvē pamatu izbūve, nulles cikls vai ārējie inženiertīkli var būt tehniski pārbaudīti brīdī, kad citas projekta daļas vēl tiek precizētas. Līdzšinējā kārtībā arī šāda projekta daļa bieži bija piesaistīta pilnam saskaņojumam, tāpēc pasūtītājs nevarēja sākt darbus, kuru tehniskais risinājums jau bija skaidrs. Grozījumi šo gaidīšanu var mazināt, ja būvvaldē ir skaidrība par to, kas konkrētajā darbu kārtā jāizvērtē, kuri risinājumi jau ir gatavi būvniecībai un kuras projekta daļas vēl paliek izstrādē. Šī pieeja nedrīkst samazināt kontroli: lēmumam skaidri jāparāda, ko drīkst sākt uzreiz un kas vēl jāprecizē pirms nākamajiem darbiem.
Projekts nedrīkst apstāties pie viena speciālista
10 darba dienu termiņš būs reformas praktiskais tests. Likums var noteikt, cik ātri būvvaldei jāpieņem lēmums, taču šo termiņu izpildīs konkrēti speciālisti ar konkrētu darba slodzi. Ja sarežģītu jautājumu pārzina viens cilvēks un viņa prombūtnes laikā nav skaidrs, kurš pārņem lietu, projekts var apstāties arī tad, ja dokumenti ir sagatavoti kvalitatīvi. Lielā būvniecības projektā šāds kavējums ātri kļūst par izmaksu jautājumu: jāpārplāno būvnieka iesaiste, jāmaina darbu secība, var aizkavēties iepirkumi vai līgumu izpilde. Tāpēc būvvaldēm līdz ar jauno termiņu jānodrošina arī iekšējā pēctecība – lai līdzīgi jautājumi tiktu vērtēti konsekventi un projekts nepaliktu gaidīt viena darbinieka atgriešanos.
Darbus var sākt ātrāk tikai ar skaidru dokumentāciju
Posmveida kārtība būtiski palielina projektētāja atbildību – ja būvdarbi tiek sākti jau pēc atsevišķu projekta daļu saskaņošanas, katram risinājumam jābūt pārdomātam ne tikai konkrētajā posmā, bet arī sasaistē ar visām vēlāk projektējamām būves daļām. Kļūdu, kas projektēšanas laikā vēl būtu salīdzinoši vienkārši labojama, pēc pamatu izbūves, betonēšanas vai inženiertīklu izbūves var nākties novērst jau būvlaukumā, kas nozīmē ievērojamas papildu izmaksas un kavējumus. Tāpēc posmveida pieeja prasa nevis vairāk dokumentu, bet augstāku projektēšanas precizitāti un spēju savlaicīgi identificēt iespējamos riskus. Līdz ar to aizvien vairāk pieaug digitālā būves informācijas modeļa (BIM) izmantošanas nozīme, jo tas palīdz jau projektēšanas laikā pamanīt nesaderības starp dažādām būves daļām un samazināt risku, ka kļūdas tiks atklātas tikai būvdarbu gaitā.
Būvvaldei jālemj laikus, nozarei jāzina spēles noteikumi
Lai posmveida būvniecība dotu reālu paātrinājumu, būvvaldēm jau līdz pirmajiem iesniegumiem jābūt skaidram, kā tiks pieņemti lēmumi un kāda dokumentācija pasūtītājam būs jāiesniedz. Pasūtītājam un projektētājam savukārt jāspēj precīzi parādīt, kuru darbu kārtu var virzīt būvniecībai. Ja šīs robežas būs neskaidras, dokumentu kļūs vairāk, bet pasūtītājam joprojām nebūs paredzama lēmuma par darbu sākšanu.
Būvniecības likuma grozījumi dod nozarei vajadzīgu instrumentu, taču pēc 2026. gada 1. augusta to vērtību noteiks būvvalžu lēmumi konkrētos projektos. Ja līdzīgi jautājumi dažādās pašvaldībās joprojām tiks skatīti atšķirīgi vai sarežģīti projekti apstāsies pie viena speciālista, mainīsies procedūra, bet lielo projektu virzība paliks tikpat neparedzama kā iepriekš.
Autors ir arhitektūras biroja SEP komercdirektors.
