Avārijā sadauzīto un glābēju sagraizīto automašīnu pērn 19. septembra rītā nobildēja Kristīne, kura neļāva savai četrpadsmitgadīgajai meitai Ksenijai naktī ar draugiem doties izklaidēs. Viņa vēlas pieaugušajiem likt aizdomāties, vai tiešām darām visu, lai šāda nelaime vairs nenotiktu. Foto — Kristīne Oņiskiva
Lai gan avārijās bojāgājušo skaits Latvijā samazinās, mums joprojām ir trešais augstākais līmenis Eiropā. Pērn Lizumā četri jaunieši nositās nakts izklaides braucienā, kas apvieno tipiskos nelaimes apstākļus — ātra, agresīva braukšana un iemaņu trūkums. Bieži arī alkohols
Koks! Mirkli pirms avārijas iesaucās Estere*. Viņa vienīgā izdzīvoja traģiskajā avārijā, kas septembrī notika Gulbenes novada Lizumā. Bojā gāja četri jaunieši. Vienai meitenei bija tikai 14 gadu, pārējiem — 17. Estere tika cauri ar salīdzinoši viegliem miesas bojājumiem, kas nu jau sadzijuši. Emocionālā trauma ir daudz smagāka. Par notikušo publiski runāt viņa nav gatava. Sarunai nepiekrīt arī bojāgājušo vecāki.
Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana par vairāk nekā 50 kilometriem stundā, agresīva braukšana, iemaņu trūkums un ceļa remonts — tie ir galvenie iemesli, kas izraisīja Lizuma avāriju, secināms pēc smago avāriju izpētes pilotprojekta ziņojuma. Tie ir arī vieni no biežākajiem iemesliem, kāpēc vispār Latvijā notiek satiksmes negadījumi.
Pilotprojekta mērķis bija pētīt smago avāriju cēloņus, lai palīdzētu tos samazināt. Pēc satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita Latvija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā. Rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, 2023. gadā mūsu rādītājs bija 76. To pārsniedz tikai Rumānija un Bulgārija. Mūsu kaimiņvalstīs ir labāki rādītāji — Igaunijā 43, Lietuvā 56 bojāgājušie. Vismazāk avāriju ar letālām sekām notiek Zviedrijā.
Vidējais radītājs Eiropas Savienībā ir 46. Tā nospraudusi mērķi līdz 2030. gadam satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi, salīdzinot ar 2020. gadu. Šādu mērķi nospraudusi arī Latvija. «Tas, ka avārijas notiek, nav novēršams. Bet ir jādara viss iespējamais, lai cilvēka pieļautās kļūdas nebeigtos traģiski,» saka satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, kurš vadīja izpētes pilotprojektu. Tajā no pagājušā gada marta līdz šā gada februārim analizēti 69 smagi satiksmes negadījumi. Avārija Lizumā izceļas ar vislielāko bojāgājušo skaitu.
Kas viņi bija?
Traģēdija notika naktī uz 19. septembri. Trešdienas vakarā jaunieši bija sapulcējušies dzīvoklī Lizumā, kur mitinājās 16 gadus vecais Lauris un viņa 14 gadus vecā māsa Samanta. Bērni daudz laika pavadīja bez pieaugušo uzraudzības, jo mamma strādāja un dzīvoja Cesvainē, 30 kilometru attālumā. «Nebija pieskatīti,» nosaka vietējās pamatskolas direktore Inese Dambe. Abi mācījās viņas vadītajā skolā, pirms pārgāja uz tālmācību.
Laurim patika no rītiem ilgāk pagulēt, bija problēmas ar apmeklējumu, atceras direktore. Skola par to ziņoja Sociālajam dienestam, taču uzlabojumus nejuta. 7. klasē puika palika uz otru gadu, tad pārgāja uz tālmācību. Šogad viņam vajadzēja beigt pamatskolu.
Samanta uz tālmācību pārgāja nupat septembrī. Klases audzinātāja centās atrunāt. Meitene bija spējīga, mācījās labi, piedalījās pašdarbības kolektīvos, bija aktīva sabiedriskajā dzīvē, raksturo Dambe. «Bet redzēja, kāda brīvība ir brālim, un arī gribēja.»
Tovakar viņi piezvanīja Kristiānam, kurš dzīvoja netālu. Aicināja kopā uzspēlēt videospēles. Kristiānam bija 17, viņš mācījies Tirzas pamatskolā netālu no Lizuma. Pērn puisim vajadzēja beigt 9. klasi, bet tas neizdevās. Nenokārtoja matemātikas eksāmenu, stāsta skolā. Pēc neveiksmes tur palikt vairs negribēja. Plānoja mācīties profesionālajā skolā — eksāmenus nenokārtojušajiem jauniešiem ministrija solīja izlīdzinošo gadu, kura laikā varētu apgūt tikai nesekmīgos priekšmetus un sākt mācīties arodu, tomēr beigās šo iespēju neieviesa. Kristiāns mācības neturpināja, sāka strādāt kādā saimniecībā.
«Labsirdīgs, draudzīgs zēns. Kā jau lielu daļu puišu, interesēja tehnika,» bijušo audzēkni raksturo Tirzas skolas direktore Svetlana Ziepniece. Par darbā nopelnīto nopirka Audi A3, kas viņam kā nepilngadīgajam faktiski nepiederēja. Ar to liktenīgajā vakarā devās pie draugiem, lai gan bija ieguvis tikai braukšanas mācību atļauju, tātad drīkstēja stūrēt vienīgi pieredzējuša autovadītāja uzraudzībā. Realitātē Kristiānam tovakar līdzās bija tikai 17 gadus vecā draudzene Viktorija. Viņa nebija vietējā, pēc Stāķu pamatskolas beigšanas nekur nemācījās, bet audzināja meitiņu. Par mammu bija kļuvusi 15 gadu vecumā, tāpēc juridisku atbildību par mazo uzņēmās Viktorijas māte.
Dzīvoklī pie Samantas bija arī draudzene Ksenija. Abas ir vienaudzes. Taču Ksenija ilgi neuzkavējās. Mamma viņai lika laikus nākt mājās un iet gulēt, jo nākamajā dienā jādodas uz skolu. Meitene dusmojās, iebilda — vai labāk, ka sazinās ar draugiem telefonā, nevis tiekas klātienē? «Meita jautāja arī, vai Samanta var palikt pie mums pa nakti. Teicu, ka tam ir piektdienas un sestdienas vakari,» atceras Ksenijas mamma Kristīne Oņiskiva.
Kad meitene jau bija mājās, ar draugiem turpināja sazināties vietnē Snapchat. Viņi rakstīja, ka dosies izvēdināt galvu. Tā kā viena vieta mašīnā bija brīva, brauca uz netālo Velēnu pēc draudzenes Esteres. Arī viņa bija mācījusies Lizuma pamatskolā, pēc 9. klases aizgājusi uz Smiltenes tehnikumu, bet to vairs neapmeklēja.
Pēdējo ziņu no draugiem Ksenija saņēma pulksten 0.36 naktī. Divas minūtes vēlāk neviens viņai vairs neatbildēja. Izmeklētāji šo laiku uzskata par avārijas brīdi. Uz ceļa Cesvaine—Velēna notikušo nelaimi 10 minūtes vēlāk patrulējot pamanīja Valsts policijas ekipāža. Mašīna sāniski bija ietriekusies kokā. Lauris aizmests pļavā vairāku metru attālumā. Trieciena brīdī pa logu izlidoja arī Estere. Viņa nebija piesprādzējusies un sēdēja aizmugurē pa vidu. Guva salīdzinoši vieglus miesas bojājumus, kas ātri sadzija.
Ap pulksten pieciem no rīta Ksenijas mammai zvanīja Kristiāna mamma, kura bija saņēmusi ziņu no policijas un lūdza aizvest uz avārijas vietu. Abas ir pazīstamas jau no bērnības. Kristīne pamodināja Kseniju un paņēma līdzi. Meitene pēc apģērba palīdzēja atpazīt mirušos draugus.
Simti brauc bez tiesībām
Valsts policijā stāsta, ka Lizuma avārijas izmeklēšana tuvojas noslēgumam. Kriminālprocesu sāka par transportlīdzekļa ekspluatācijas un satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Visiem bojāgājušajiem veica ekspertīzi, lai noteiktu alkohola klātbūtni organismā. Izmeklēšanas gaitā pārbaudīja arī to, kāds sadursmes brīdī bija mašīnas ātrums, vai autovadītājs varēja avāriju novērst, veica autotehnisko ekspertīzi. Rezultāti ir saņemti, bet policija tos pagaidām neatklāj, kamēr izmeklēšana nav pabeigta.
Ievadot automašīnas reģistrācijas numuru CSDD interneta platformā, redzams, ka avarējušais Audi A3 bija 25 gadus vecs. Mašīnas nobraukums liels — vairāk nekā 327 tūkstoši kilometru. Tehniskā apskate notikusi pērn un bija derīga līdz šā gada jūnijam. Dati pieejami par desmit gadiem, un tie rāda, ka apskati šim auto regulāri nav izdevies nokārtot ar pirmo reizi. Kristiāna mamma pastāsta, ka spēkratam bija tehniskas problēmas — ielūzis priekšējais tilts. Tas automašīnai nodrošina stabilitāti, vadāmību un drošību.
Ceļa posmā, kur vecais Audi avarēja, notika seguma remonts un bija noteikts ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā. Tovakar zemi klāja bieza migla, redzamība bija slikta. Tomēr tas nepieredzējušajam vadītājam neliedza traukties ar vismaz 120 kilometriem stundā — tas Ir neoficiāli zināms no droša avota.
Pagājušajā gadā pavisam bija simt satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti nepilngadīgi vadītāji. Traģiska nelaime pēc Jāņiem notika uz Liepājas šosejas Blīdenes pagastā, auto vadīja 16 gadus vecais Emīls. Atbilstoši likumam blakus sēdēja mamma, kurai bija nepieciešamais braukšanas stāžs. Puisis zaudēja kontroli pār mašīnu un ietriecās pretim braucošajā kravas auto. Abi ar mammu gāja bojā. Puisis bija talantīgs basketbolists un brauca uz treniņnometni.
Smagas avārijas, kurās gājis bojā liels skaits jauniešu, notikušas arī iepriekš. Pēdējos gados traģiskākā — 2012. gada 1. janvāra naktī. Toreiz Krāslavas novadā upē iebrauca mašīna, kurā atradās septiņi 16—19 gadus veci jaunieši. Seši sēdēja salonā, viens bija ielīdis bagāžniekā. Visi noslīka.
Nevienam nebija tiesību, mašīnai bija vasaras riepas un slikts tehniskais stāvoklis. Vismaz pieciem ekspertīze asinīs konstatēja alkoholu. Kurš auto vadīja, nebija zināms.
Nepilngadīgie gana bieži sēžas pie stūres bez tiesībām — ik gadu par to administratīvi tiek sodīti 200—300 jauniešu, bet pērn pat 514, rāda Valsts policijas statistika. Daļa brauc ne tikai bez tiesībām, bet arī dzērumā. Zināms, ka pērn no visiem avāriju izraisītājiem reibumā bija astoņi. Lizumiete Kristīne stāsta, ka reiz pati zvanījusi policijai, kad dēls, būdams iedzēris un bez tiesībām, pēc strīda ar meiteni traucies uz Valmieru. «Man bija vienalga, ka viņam draud krimināllieta, galvenais — lai paliek dzīvs.» Likumsargi toreiz atsaucās operatīvi, bet mašīnu atrada jau Valmierā, novietotu pagalmā. Puisis pie stūres netika pieķerts, tāpēc no soda izdevās izbēgt.
Nevis kas, bet kāpēc
Smago avāriju izpētes pilotprojekta gala ziņojumā norādīts, ka Lizuma avārijas cēloņu izpēte vēl turpinās. Jāizvērtē mašīnas vadītāja rīcību ietekmējošie faktori. To var izpētīt tikai uzvedības speciālisti un mediķi, norāda projekta vadītājs Irbītis. Ziņojumu viņš 5. martā prezentēja Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē un saņēma atbalstu darba turpināšanai pastāvīgi. Šogad tam atvēlēti 150 tūkstoši eiro. Lielāko izdevumu daļu veido personāla algas. Plānots iesaistīt 10 ekspertus, no tiem pilnā slodzē strādās divi vai trīs.
Pilotprojekta aktīvā pētījumu fāze ilga kopš pērnā maija. «Policijas uzdevums ir savākt pierādījumus un noskaidrot, kas vainīgs. Mēs pētām faktorus, kāpēc tas notika,» Irbītis skaidro darba fokusu. To dara arī tad, ja policija kriminālprocesu izbeidz, jo vadītājs gājis bojā.
Pirmā pētījuma laikā apskatīti 69 negadījumi, no tiem 66 — ar bojāgājušajiem, trijos cilvēki bija smagi cietuši. Pamatā izbrauca uz negadījumiem, ja eksperts no savas atrašanās vietas turp varēja nonākt divu stundu laikā. Pavisam šajā laikā notika 99 avārijas ar bojāgājušajiem. Eksperti šoreiz pētīja tikai fiziskos un faktiskos apstākļus, taču Irbītis uzskata, ka nepieciešams ņemt piemēru no skandināviem un analizēt arī psiholoģiskos cēloņus. Tāpēc turpmāk piesaistīs atbilstošus speciālistus. Lai vadītāji un pasažieri uz pētnieku jautājumiem atbildētu vaļsirdīgi, izskatīšanai Saeimā plānots virzīt likumprojektu par smago ceļu satiksmes negadījumu izpēti. Tajā būs noteikts, ka ekspertu iegūto informāciju un secinājumus nedrīkst izmantot policija un apdrošinātāji, ekspertus arī nevarēs aicināt par lieciniekiem tiesā.
Jaunieši avārijas bieži vien izraisa tāpēc, ka grib izrādīties citiem — gan tiem, kas sēž auto salonā, gan tiem, kas pēc tam skatās nofilmētos video sociālajos tīklos, spriež Irbītis. Platformā TikTok redzama virkne video, kuros vadītāji traucas, būtiski pārsniedzot atļauto ātrumu, driftējot un citādi uzvedoties uz ceļa agresīvi. Tajos gan viss beidzas labi vai ar vieglu pārbīli, tāpēc skatītājiem rodas ilūzija, ka nekas ļauns notikt nevar. Citi mēģina to atkārtot.
Lai mazinātu jauniešu riskantu uzvedību uz ceļa, satiksmes drošības eksperts saredz divus rīcības virzienus. «Viņiem jāskaidro par riskiem un jādod iespēja braukt kontrolētā vidē — autotrasēs.» Vēl vajag mainīt sabiedrības attieksmi, kas, jo sevišķi reģionos, ir iecietīga pret sēšanos pie stūres bez tiesībām.
Varbūt vienkārši jāļauj iegūt vadītāja apliecību agrāk par 18 gadiem? Šādas izmaiņas nav nepieciešamas, pārliecināts ir Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P). Viņaprāt, pietiek, ka pirms pilngadības iespējams nokārtot velosipēda, mopēda un mazākas jaudas motocikla vadītāja tiesības.
Vairāk radaru
Kopumā satiksmes drošība Latvijā pamazām uzlabojas un avārijās bojāgājušo skaits samazinās, rāda policijas informācija. 2024. gadā negadījumos dzīvību zaudēja 111 cilvēki — tas ir zemākais līmenis vismaz kopš neatkarības atgūšanas. Tomēr samazinājums nav pietiekami straujš, lai būtu pārliecība, ka tuvāko piecu gadu laikā izdosies sasniegt plānoto mērķi, avārijās bojāgājušo skaitu līdz 70 cilvēkiem jeb pusi no 2020. gada līmeņa. Piemēram, šogad pirmajos divos mēnešos avārijās miruši jau 20 cilvēki.
Lai situāciju uzlabotu, Satiksmes ministrija izstrādājusi priekšlikumus par papildu pasākumiem negadījumu samazināšanai par 35% turpmāko divu gadu laikā. Tie sadalīti trīs līmeņos — augstas prioritātes pasākumi, kas jāīsteno nekavējoties, vidējas prioritātes darbi jāpaveic trīs gadu laikā, un ir arī ilgtermiņa pasākumi. Valdība šo plānu šogad apstiprinājusi.
Pie tūlītējiem pasākumiem ir smago negadījumu izpētes ieviešana, kreiso pagriezienu likvidēšana 34 vietās, vidējā ātruma radaru tīkla dubultošana, stāsta Dubkēvičs. Patlaban valsts ceļu tīklā jau darbojas 16 vidējā ātruma kontroles posmi. Šogad plānots to skaitu papildināt par 17. Latvijas valsts ceļi šim mērķim saņems 700 tūkstošus eiro no satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fonda. To veido 2% no naudas, ko autovadītāji samaksā par obligāto apdrošināšanu. Fonda kopējais budžets šogad plānots trīs miljoni eiro, liela daļa atvēlēta dažādām informatīvajām kampaņām, kas arī ir galvenais šīs naudas izlietojuma mērķis. Viena no tām būs par piesprādzēšanos autobusos, ko aktualizēja avārija uz Ventspils šosejas. Tajā gāja bojā trīs cilvēki — diriģente Anitra Niedre, 14 gadus veca talantīga dziedātāja, bet nupat nomira arī šoferis. Viņš līdz šim bija komā slimnīcā.
Irbīša pētījums gan parāda — bēgot no vilka, var uzskriet lācim. Vietās, kur beidzas vidējā ātruma kontrole, vadītāji bieži cenšas atgūt iekavēto laiku un veic pārgalvīgus apdzīšanas manevrus, kas noved pie avārijām. Lai uzlabotu braukšanas kultūru, ministrija sākusi darbu pie jauna soda punktu modeļa. To ieviesīs tuvāko trīs gadu laikā — bargāk vērsīsies pret tiem, kas pārkāpumus izdara sistemātiski, pārkāpj ātrumu, pie stūres izmanto viedierīces, brauc ar gadalaikam nepiemērotām riepām.
«Tomēr uzvedību maina nevis soda apmērs, bet neizbēgamība,» uzsver Dubkēvičs. Tāpēc policijas ekipāžas uz ceļiem patrulēs biežāk. Tiesības apstādināt autovadītājus tagad ir ne tikai Valsts, bet arī pašvaldības policijai. Pašvaldības policistu uzliktie sodi nonāk pašvaldības makā. Lizumieši novērojuši, ka arī viņu pagastā kārtības sargi tagad iegriežas biežāk.
Tikpat būtiski ir šķietami sīkumi — izpļautas grāvmalas, ceļu tuvumā likvidētas alejas un atsevišķi koki, piebilst Irbītis. Koku, kurā ietriecās Kristiāna vadītais auto, nozāģēja aptuveni mēnesi pēc avārijas. Tas gan nenotika ar Latvijas valsts ceļu ziņu. To, ka ainava mainījusies, patruļas laikā piefiksēja pašvaldības policija. Tā noskaidrojusi, ka zāģētājs bija kāds no avārijā cietušo radiniekiem.
Četras dienas pēc Lizuma avārijas Viktorijai — vecākajai no bojāgājušajiem jauniešiem — būtu dzimšanas diena, paliktu 18. Viņa šo brīdi esot ļoti gaidījusi, jo zināja, ka beidzot pati varēs audzināt savu bērnu. Tagad meitenīte turpina dzīvot pie omes.
Kopš draugu nāves Ksenija ir jūtami mainījusies uz labo pusi, vērtē Lizuma skolas direktore. Meitene kļuvusi daudz apzinīgāka un prātīgāka. Izmaiņas novērojusi arī Kristīne: «Viņa vienmēr teica, ka esmu slikta mamma un neļauju tikties ar draugiem. Beidzot pateica paldies, ka esmu tik stingra.»
* Vārds mainīts.
