Akmeņi manās kabatās.
Juku laiki, gara kaites un ģimenes rēgi - izdzīvošanas stāsts, ne traģēdija Signes Baumanes animācijas filmā
Viesojoties Latvijā neilgi pirms lentes Akmeņi manās kabatās pasaules pirmizrādes Karlovi Varu kinofestivālā, Signe Baumane minēja, ka šo filmu nav veidojusi pašterapijas nolūkos, bet lai izklaidētu vai pat sapurinātu skatītājus. Tas Ņujorkā dzīvojošajai latviešu animatorei ir nepārprotami izdevies. Tāpat var cerēt arī uz «terapeitisku» (blakus)efektu - ka šī jestrā, asprātīgā un smeldzīgā lente «izārstēs» publiku no maldīgā priekšstata par animāciju kā pamazināmu kinoformu, domātu bērniem.
Kur jāraud, tur pajoko
Akmeņi manās kabatās - autores pirmais pilnmetrāžas veikums, kas daļēji tapis, pateicoties vietnē Kickstarter saziedotajiem līdzekļiem, cilā tēmas, kuras savā nopietnībā varētu konkurēt ar, teiksim, Annas Kareņinas traģisko dramatismu. Taču Signe Baumane paradoksālā kārtā tām pieiet ar stingru (paš)ironiju un brīžam arī humoru. 20.gadsimta pirmās puses, padomijas un 90.gadu juku laiki Latvijā, sieviešu apspiestās pozīcijas sabiedrībā un garīgās kaites, izklāstītas režisores un «teicējas» Baumanes viegli atpazīstamajā balsī, iegūst teju rotaļīgu noskaņu, taču nekad nepārvēršas karikatūrā.
