Norai Ikstenai ir jauks stāsts no dzīves, kā ar vienkāršu ķiploku sviesta recepti viņa uzņemta Gruzijas saimnieču brālībā. Viņa nekad nav izmantojusi pavārgrāmatu, vienīgais izņēmums bijis bērnībā uziets pirmskara izdevums: «Ja jums mājās nekā nav, paņemiet no kambara vārītu liellopa mēli un zaļos zirnīšus.»
Nora Ikstena un Gundega Repše katra uzrakstījusi neparastu grāmatu par ēdienu un ēdājiem
Nepietiek, ka tikko Virtuves padomu grāmatu izdevis pavārs Mārtiņš Sirmais. Arī divas latviešu rakstnieces aprīlī nāk klajā ar darbiem, kas, līdzvērtīgi žanra autoritātes padomiem, var noenkuroties skapītī pie plīts. Vai arī tomēr pretendēt uz vietu grāmatplauktā, jo pamatā tā tomēr ir aizraujoša literatūra, aizdarīta ar žūksni apetītlīgu recepšu. Savās grāmatās Ikstena un Repše iekļāvušas arī pastāstiņus viena par otras attiecībām ar ēdienu.
Nora Ikstena. Dzīves priecīgais vakarēdiens
Mēļi ziedi uz lina auduma apdrukas, ar krītu uzšņāpta nosaukuma tāfelīte kā krodziņā, piezīme: «Uzmanību - mērvienību nebūs!» Noras Ikstenas grāmatas vāks ir neuzspiesti gaišs un priecīgs, tāpat kā tajā aprakstītie cilvēki un receptes. Grāmatas ievadā Nora piemin Karenas Bliksenas paraugu - 1950.gadā, krietni pirms latviešu kolēģes dzimšanas, slavenā dāņu rakstniece radīja Babetes mielastu: «Skaistu, krāsainu alegoriju par cilvēkmīlestību, ticību, pasaulīgās dzīves baudām un arī par mākslinieka sūtību.» No vienas puses, savu ēdienu grāmatu Nora gribējusi veidot tieši tādā - mīlestības, baudīšanas prieka, virmojoša dzīves mielasta - noskaņā.
