foto: Bundesarchiv/Wikimedia
Ir daži, kas uzskata sevi par dieviem zemes virsū
Varbūt svaigākie notikumi Jelgavā liek padziļināti apskatīt šo problēmu, tomēr nelikumīgas medības, līdzīgi kā ikviens cits noteikumu pārkāpums, ir bijušas sastopamas visos laikos. Mainās vienīgi iemesli. Latvija ir gājusi cauri dažādiem ekonomiski politiskiem posmiem, kuri lielā mērā arī noteica malumedību intensitāti un iemeslus. Laikam lielākais un nežēlīgākais periods savvaļas dzīvniekiem bija deviņdesmito gadu sākums, kad milzīga daļa militāro ieroču nonāca apritē. Jaunizveidotās valsts medību kultūra vēl nebija noformulējusies, un šaušana, pa it kā nevienam nepiederošiem dzīvniekiem, daudziem bija pašsaprotama lieta.
Pēdējos desmit gados medību saimniecība ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Ir sakārtojušies teritoriju jautājumi, kas nozīmē, ka teju vai katrai mežaudzei ir saimnieks, tas savukārt nozīmē kārtību un kontroli. Arī, lai kļūtu par mednieku, ir jānokārto visai sarežģīts teorētiskais eksāmens un šaušanas tests. Medību kolektīvi iekšēji veido savus medību ētikas principus un cenšas saimniekot tā, lai dzīvnieku blīvums platībās palielinās.
