Ilustrācija — Egils Mednis
Stāsts
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 6
«Viņš grib te uzcelt māju,» Veismans sapīcis izgrūdīs un iemalkos alu.
Levička ir izklaidīgs un cieši blenž uz dzertuves durvīm, pa galdu stumdīdams tukšu puslitreni.
«Kas?» viņš apātiski vaicās.
«Mandls,» Veismans drūmi atbildēs.
«Mandls?»
Levička pavicinās puslitreni uz krodzinieka pusi, kurš notaukotā priekšautā beidzot parādījies pagalmiņā. Viņš tūlīt atnesīs Levičkam svaigi ielietu pilzenieti; pēcpusdienas saulē alus viz, putas ir biezas un atgādina krējumu.
«Piesēd uz brītiņu,» Veismans pamās Kotrbam.
Krodzinieks noliks malā slapjo dvieli un stenēdams atšļuks uz krēsla.
Veismans ar Levičku malko alu dārziņā, zem liepas. Tās vainags ir bišu pilns, ziedi saldi smaržo. Alus peļķītē uz galda plātnes guļ beigta lapsene, pirms brītiņa Levička to centīgi nospiedis ar glāzīti.
