«Man ir tuvu 40, man ir trešais pensiju līmenis. Gribu, lai Ukrainā beidzas karš, lai manam bērnam viss ir labi un viņš uzaug labākā pasaulē nekā mēs,» saka Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks. Fotografēts kādā iekšpagalmā Liepājā. Foto — Madara Kalna
Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks (39) šogad saņēmis Lielo Kristapu un sapratis, ka teātris nevar būt visa dzīve
Stundu pirms sarunas saņemu ziņu: «Es šodien saplēsu nacionālo teātri!» Tā ir atbilde uz jautājumu, vai Gatis labprātāk tiktos Vecrīgā, netālu no Latvijas Nacionālā teātra, kur liepājnieki tikko bija nospēlējuši Matīsa Budovska iestudēto Rītausmu Vakaros, vai tomēr kādā demokrātiskākā vietā. «Jo demokrātiskāk, jo labāk!»
Sākotnēji Gatis ir jāpierunā. Ne jau tāpēc, ka uzmanības būtu par daudz. Vienkārši — publiski izteikties vajadzētu tikai tad, kad patiešām ir kas būtisks sakāms. Tomēr šosezon viņš ne tikai saņēmis prestižo kino apbalvojumu, bet arī teātrī spēlējis lielu rezonansi raisījušās izrādēs par mūziķi Mārtiņu Freimani un pavāru Mārtiņu Rītiņu. Un, reiz piekritis intervijai, viņš sarunai dāsni atvēl maija sestdienas vakaru galvaspilsētā starp divām viesizrādēm.
