Dienu pēc tam, kad vieglatlēte Ineta Radēviča (30) Eiropas čempionātā Barselonā izcīnīja zelta medaļu tāllēkšanā, Ir lidoja pie viņas, lai noskaidrotu visu, kā ir
Trešdien, 28.jūlija vakarā, tiešraidē no Barselonas olimpiskā stadiona uzzinājām, ka Eiropas čempionātā vieglatlētikā Ineta Radēviča ieguvusi zelta medaļu tāllēkšanā, uzstādot arī jaunu Latvijas rekordu – 6,92 metri.
Nākamajā rītā Latvijas sporta un žurnālistikas aprindās iestājās apjukums. Zelts – negaidīts pārsteigums no sportistes, kura pirms pusotra gada kļuva par māmiņu. Tas nozīmē, ka trenēties atsākusi visai nesen. Turklāt lielākie līdzšinējie sasniegumi sportā Inetai Radēvičai bija pirms septiņiem gadiem, kad viņa kļuva par Eiropas U-23 čempionāta bronzas medaļas ieguvēju tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā.
Ceturtdien žurnālisti un sportisti cits citam sūtīja īsziņas: vai zini Radēvičas Maskavas telefonu? Kopš laulībām ar Krievijas hokejistu Pjotru Ščastļiviju viņa pārcēlusies uz Maskavu, kur pēdējos gadus arī trenējās.
Ceturtdienas pēcpusdienā žurnālam Ir izdevās Radēviču sazvanīt viesnīcas numuriņā Barselonā, kur čempionāta laikā dzīvoja Latvijas izlase. «Jā,» pēc trešā pīkstiena atsaucās rāma, laipna balss. Kā stjuartei, kura gatava uzklausīt jebkādu (pat visneiespējamāko) lūgumu.
«Gribat braukt pie manis uz Barselonu? Lūdzu! Rīt man brīvāka diena – atpūtīšos viesnīcas Mandarin Oriental SPA,» teica jaunā Eiropas čempione.
Piektdienas pēcpusdienā Ineta Radēviča, labi atpūtusies, ir klāt: restorānā uz ļaužu pārpilnās Passeig de Gracia iepretim Gaudi Casa Battlo tikai viens galdiņš brīvs. Ādas šortos, salātzaļā krekliņā, kas lieliski piestāv viņas sejai, un bez nevienas grima pēdas. Mēģinu uzminēt, vai tūristi un spāņu viesmīļi neuzkrītoši viņu pēta tikko gūto panākumu vai tomēr izskata dēļ. Barselonā čempionātu skatās: ēstuvēs tas ņirb televizoros, bet ielās pa atvērtajiem namu logiem dzirdami priecīgi izsaucieni un aplausi, kad labi nostartējis kāds no Spānijas izlases.
Ineta pasūta atspirdzinošu dzērienu un interesējas, vai var dabūt kādu našķi. «Nē?» viņa mazliet vīlusies uzsmaida oficiantam. Kanapē maizītes ar Vidusjūras veltēm viņa nevēlas. Saldumus gan labprāt ēstu jebkurā laikā, ja varētu atļauties. Izrādās, sportistes nevainojamais ķermenis, ko savulaik pirms 2004.gada olimpiskajām spēlēm fotografēja žurnāls Playboy, nemaz tik «uzticams» nav – lieko svaru uzēst varot diezgan ātri.
Zelts kabatā. Labi padarīta darba sajūta. Tomēr priekiem sportā nav pārāk daudz laika. Jau nākamajā dienā pēc medaļas iegūšanas Ineta saņēma aicinājumu piedalīties stiprākajā pasaules vieglatlētikas līgā. «Agrāk stiprākā bija zelta līga, tagad – dimanta. Diez, kas būs nākamā,» viņa smejas. Dimanta līga ir IAAF jaunizveidojums, tajā piedalās pasaules spēcīgākie sportisti, šovasar startē, piemēram, arī sprinta zvaigzne Useins Bolts. Uzvarētāji katrā no 32 disciplīnām saņems četru karātu dimantu 44 tūkstošu latu vērtībā. Tuvākās sacensības jau šīs nedēļas beigās Stokholmā.
Jūlija pēdējās dienās Montžuikas kalnā Barselonas dienvidos, 213 metru augstumā, tūristi kāpj, sviedrus slaucīdami. Lej sev virsū minerālūdeni no pudelēm. Kaklus snaikstīdami, mēģina caur restēm ieskatīties olimpiskajā stadionā, kur noris Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Daži nopērk biļetes – svelmainajā dienvidū labāk sēdēt ēnainā krodziņā ar gaisa kondicionētāju nekā sakarsētā stadionā.
Sportistiem bez kroga un ēnas jāiztiek. «Te nav tādu, kā agrāk teica, sporta tūristu,» – tā Latvijas izlases treneris Edvīns Krūms. «Nevienam, kurš līdz Eiropas čempionātam ticis, negribas iet skatīties Sagrada Famila*. Jāstrādā.»
Arī Ineta atzīstas, ka pastaigāt pa pilsētu, atpūsties sanācis tikai pēc sacensībām. Savukārt Spānijas svelmaino sauli sacensību laikā nemaz nav jutusi. «Kad ļoti koncentrējies, viss pārējais nav svarīgi.» Turklāt pēc šīs vasaras karstuma rekorda Maskavā un arī Latvijā Barselonā ir gandrīz kā mājās.
Pēc spožā starta tāllēkšanā daudzi Latvijā cerēja, ka nākamajā dienā Ineta izies uz starta arī trīssoļlēkšanā. Neizgāja. «Ar Eiropas čempionātu sezona nebeidzas,» sportiste skaidro. Kopā ar treneri izlēmuši, ka labāk nepārspīlēt. Vēl jātrenējas, lai sevi labi parādītu nākamajās sacensībās.
Nebija arī tā, ka tūdaļ pēc zelta vērtā lēciena Ineta devās atpūsties. No laukuma viņu aizveda uz dopinga kontroli. Ineta pat nepaspēja saņemt apsveikumus no trenera un no vīra, kurš viņai dzīvoja līdzi tribīnēs. Dopinga analīzes ilga vairākas stundas. Tikai vēlu vakarā, atgriezusies viesnīcā, viņa kopā ar kolēģiem iedzēra šampanieti.
Sportiste atklāj, ka augstākā līmeņa čempionātos jābūt piesardzīgai: labāk neturēt vaļā ūdens pudeli, no kuras tikko padzērusies. Teorētiski var gadīties, ka, uz mirkli novēršoties, dzērienā tiek iebērts «aizliegtais pulverītis». «Šajā ziņā es laikam esmu vieglprātīga. Man dzīvē apkārt ir tikai labi cilvēki, kuriem uzticos. Liekas, ka arī sportā ir tāpat. Tomēr vairāk uzmanīties man vajadzētu.»
UZAICINĀJA DZĪVOT MASKAVĀ
Barselonā izejot uz starta līnijas, Inetai labās rokas zeltnesī mirdzēja divi briljanta gredzeni. «Parasti valkāju tikai vienu – šo,» viņa norāda uz laulības gredzenu ar maziem akmentiņiem. Taču, kārtojot koferi, lai dotos uz čempionātu, pirkstā uzvilkusi arī otru, ar lielāku actiņu, ko vīrs dāvājis saderinoties. Kā talismanu, kas sargā un palīdz sasniegt mērķi.
Sportistu ar zīmīgo uzvārdu – Pjotru Ščastļiviju – Ineta pirmozreiz sastapa 2006.gadā Stokholmā. Ledus arēnā, kur notika čempionāts hokejā un sacensības vieglatlētiem, viņa bija apsēdusies restorānā, lai iedzertu siltu tēju. Saaukstējusies. Tobrīd Inetai trūka spožu panākumu sportā, uz šķiršanās robežas bija arī laulība ar vieglatlētu Viktoru Lāci. Dzerot tēju, klepojusi.
Pēkšņi pie galdiņa pienācis Pjotrs, kurš netālu ar kolēģiem ēda pusdienas. Nobēris uz galda Inetai priekšā kaudzīti ar zālēm pret saaukstēšanos. Teicis – redzu, ka slikti jūtaties, esmu sportists, kad pats jūtos slikti, lietoju to un to. «Tajā brīdī vēl nezināju, ka viņš tāds ir. Krieviski saka – dobrij**.» Ineta pateikusies Pjotram, apmainījušies ar e-pasta adresēm. «Telefona numuru nedevu, tas likās pārāk personīgi. Es biju precējusies un e-pastu arī iedevu tikai pieklājības pēc.»
Tolaik kopā ar Viktoru Lāci Ineta dzīvoja Amerikā – panākumi sportā deva iespēju starptautiskiem studentiem par brīvu studēt ASV augstskolās. Sākumā Viktors, tad arī Ineta šo iespēju izmantoja. Nebraskas Universitātē viņa ieguva grādu ekonomikā. Dzīvojot Amerikā, Ineta arī piedalījās Playboy fotosesijā, bija viena no desmit pievilcīgajām vieglatlētēm. Fotografēšana bija saistīta ar 2004.gada vasaras olimpiskajām spēlēm, kurās Ineta ieguva 13.vietu trīssoļlēkšanā un 20.vietu tāllēkšanā. Fotogrāfijas, kas joprojām «uzlec» kā vienas no pirmajām interneta ziņās par sportisti, viņa nenožēlo. Atzīst, ka bildes bijušas skaistas un process interesants. Ko gan nožēlot?
Pēc iepazīšanās ar Pjotru Inetas dzīvē vēl gadu nekas nemainījās. Uz pirmo viņa sūtīto e-vēstuli pat neatbildēja. Tikai pēc gada, kad Ineta izšķīrās un palika viena Latvijā, nolēma aizrakstīt Pjotram. Sarakste ar laiku pārauga garās telefonsarunās. Bija ļoti interesanti, sirsnīgi. Vairākus mēnešus viņi kontaktējās virtuāli, līdz satikās. «Tās noteikti nebija ātras attiecības. Kas ātri sākas, ātri beidzas, vai ne?»
Kad Pjotrs uzaicināja Inetu pārcelties pie viņa uz Maskavu, viņa teica jā. Bija jāatvadās no treneres Ludmilas Olijares. «Es sapratu. Nevarēju taču viņu trenēt pa telefonu,» – tā Olijare.
Uzreiz bija skaidrs, ka caca, kura staigā pa dārgiem skaistumkopšanas saloniem un veikaliem, no Inetas neiznāks. Viņa gribēja sportot, pilnveidoties, un glamūrā dzīve, ar ko saistās Maskavas vārds un hokeja aprindas, viņu neinteresēja. Pieticīga, varbūt pat pārāk, sportiste atzīstas. «Vai man ir Gucci?» viņa jokojot aizķer krekliņa apkakli un izgriež uz āru ražotāja zīmi. Nezināms, par padsmit eiro, bet izskatās lieliski. «Izdot milzīgu naudu par apģērbu man liekas vieglprātīgi.» Viņa līdzekļus uzkrāj, vēlas tos ieguldīt dēla izglītībā un ģimenes labklājībā pēc tam, kad karjeru sportā ar vīru būs beiguši.
Tomēr, ja kaut ko vērtīgu vēlas uzdāvināt vīrs, viņa to respektē. «Ja vīrietis daudz strādā, labi pelna un var atļauties labu mašīnu vai kaut ko skaistu uzdāvināt sievietei, tad kāpēc ne. Tas vīrieti iedvesmo strādāt tālāk.» Inetas dzīvesbiedrs spēlē KHL līgas spēcīgākajā klubā Salavat Julayev.
Ineta stāsta, ka stereotips par Maskavu kā dārgu un snobisku pilsētu, kura aprij, īsti neatbilst patiesībai. «Viss atkarīgs no tā, kā pati sevi nostādi.» Viņa kopš ierašanās Maskavā neslēpa, ka grib būt pati un «kā ir pieņemts» viņu neinteresē.
Lai arī Pjotra darba dēļ ģimene patlaban dzīvo Krievijā, Tukuma rajonā jau nopirkta zeme un izstrādāts detaļplānojums – nākotnē viņi vēlas dzīvot Latvijā. Ineta interesējas par veselības aprūpes un izglītības iespējām dēlam Markam. Vasaras viņi pavada Latvijā, Pjotram šeit ļoti patīkot.
CEĻU UZ ZELTU SAGATAVO ASV
Tieši Inetas vīrs Pjotrs bija tas, kurš mudināja sievu piepildīt savu sapni un parādīt šovasar Eiropas čempionātā, ko spēj. Sportiste stāsta, ka bijusi labā sportiskā formā, jau gatavojoties 2008.gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Tajās viņa gan nepiedalījās. Uzzināja, ka ir stāvoklī, un gatavošanos sacensībām tūdaļ pārtrauca. «Tā kondīcija, kuru es sasniedzu, pirms paliku stāvoklī, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, bija ļoti laba. Es biju fiziski spēcīga, ātra. Cerēju uz labu rezultātu.» Tobrīd jau Ineta dzīvoja ar Pjotru Maskavā un pēc savas Latvijas treneres Olijares ieteikuma bija sākusi sadarbību ar treneri Jevgeņiju Teravanesovu. «Kamēr biju stāvoklī, gan es, gan mans treneris visu laiku domājām – kā būtu, ja būtu…» (Ja būtu piedalījusies olimpiskajās spēlēs – red.)
Jautājums «kā būtu» Inetai nedeva miera arī pēc dēla piedzimšanas 2009.gada sākumā. «Nevarēju ar šo domu samierināties. Nevarēju tā vienkārši dzīvot tālāk,» viņa atzīstas. Ineta fiziski jutās labi un ļoti gribēja sportot. Gluži kā gleznotājs, kuram pa rokai ir audekls, krāsas un otas, viņai vēlējusies piecelties un sākt strādāt. «Pie manis Maskavā dzīvoja mamma un tētis – bija, kas palīdz auklēt dēlu. Nekas netraucēja, lai es atrastu atbildi uz jautājumu, kas visu laiku bija manā prātā.»
Kad dēlam bija septiņi mēneši, Ineta, klusībā jau domājot par Eiropas čempionātu, aizbrauca uz ASV sporta centru Athletes Perfomance Floridā, kur profesionāli sportisti trenējas starpsezonu laikā. «Sākumā tevi notestē: prasa, kādi ir mērķi, ko gribi sasniegt? Es gribēju zaudēt taukus un pieaudzēt muskuļus. Tur viss ir nenormāli augstā līmenī: speciāla diēta, treniņu grafiks un individuāls treneris. Es trenējos pie Rasa Orra,» stāsta Ineta. Pāris nedēļu laikā uzlabojumi bijuši neticami. «Mēs ar treneri smējāmies, your butt is your friend – it’s coming back!*** Pirms devos uz centru, man nebija [attīstītu dibena] muskuļu vispār.» Dibena muskuļi vieglatlētam ir ļoti svarīgi, skrienot tie ir «centrs».
Ineta bija priecīga par strauji uzlabojušos sportisko formu, bet emocionāli būt prom no vīra un dēliņa nebija viegli. Sazvanoties Pjotrs uzmundrinājis – trenējies vien, mājās viss kārtībā!
«Kad atbraucu no Amerikas, treneris bija šokā, cik daudz man šīs nedēļas devušas,» sportiste stāsta. Janvārī viņa trenerimatklāja, ka vēlas piedalīties Eiropas čempionātā. Pavasarī vēlreiz brauca uz ASV. Pēc tam kopā ar ģimeni uz treniņnometni Portugālē. Tas deva pamatīgu rūdījumu.
Ineta uzskata, ka veiksmīgi izdevies Krievijā atrast treneri, kuram viņa uzticas. «Arī tad, kad pašai liekas, ka vairs nevaru, viņš prot tā pateikt, ka apzinos – varu!»
Vieglatlēti, ar kuriem kopā Ineta trenējas Maskavā, viņu pieņēmuši draudzīgi. «Viņi tik labi izsakās par Latviju, vienmēr apvaicājas – kā jums tur iet? Esmu jutusi tikai labvēlīgu attieksmi.»
Vērtējot savas bijušās audzēknes panākumus Eiropas čempionātā, Ludmila Olijare teic: maigais izskats kontrastē ar attieksmi pret sportu. Ineta, pēc treneres domām, ir mērķtiecīga, izturīga. «Viņa ņemešajet sebe prigatj****. Un viņai patīk savs darbs.» Olijare atceras, ka jau pirms dēla gaidībām Ineta aizlēkusi 6,90 m. «Tagad uz čempionātu viņa atbrauca gūt baudu, un to izdarīja,» – tā trenere. Ludmila Olijare uzskata, ka Inetai ir labas izredzes arī trīssoļlēkšanā – tur viņa vēl var parādīt daudz.
Ineta nav vienīgā vieglatlēte no Krāslavas, kura daudz sasniegusi. Pirms tam Latvijas rekords tāllēkšanā piederēja Valentīnai Gotovskai. «Es biju maza, kad viņa jau sportoja. Vienmēr no ārzemēm atveda skaistas lietas, konfektes. Viņa ļoti labi izskatījās. Tik skaists ķermenis! Tagad viņai pāri četrdesmit, un joprojām ideāli izskatās. Runājot par sportu, man bērnībā gribējās būt tādai, kā viņa,» stāsta Ineta.
Ineta teic, ka no Krāslavas talantīgi vieglatlēti nāk tāpēc, ka Krāslavā bija labi treneri, sava darba fanātiķi. «Piemēram, Valentīna Māziņa. Viņa staigāja pakaļ meitenēm – ja redzēja talantu, gāja uz mājām, runāja ar vecākiem.» Inetas pirmā trenere bija viņas mamma Inna Radēviča. Viņu trenējis arī Aleksandrs Čumakovs, Jurijs Volkinšteins, Viktors Lācis. Ar bijušo vīru Inetai labas attiecības. Arī tagad piezvanījusi, pateikusi paldies kā bijušajam trenerim.
Zelts nozīmē ne tikai gandarījumu, bet arī milzīgu atbildību. Jo augstāk kāp, jo vairāk no tevis gaida – Ineta to zina.
Konkurentes jau asina zobus. 2.vietas ieguvēja portugāliete Naide Gomesa, kuras rezultāts atpalika par mata tiesu no Inetas sasniegtā, preses konferencē apsveikusi sāncensi no Latvijas, tomēr starp rindiņām bijis skaidrs, ka «viņa darīs visu, lai pierādītu, ka mans panākums bija tikai laimīgs gadījums», saka Ineta.
Savukārt Ineta darīs visu, lai pierādītu, ka zelts nebija tikai laimīga nejaušība.
Tomēr ne par katru cenu. «Varbūt nekad vairs neaizlēkšu 6,92,» viņa saka. Pirms trīs gadiem Krievijā Ineta sastapa kādu sporta ārstu, kura dzīves uztvere viņu ļoti iedvesmoja. «Vajag, lai tavas domas ir gaišas. Lai tavs prāts ir tīrs kā spogulis. Esi taisnīga. Rīkojies tā, lai apkārtējiem prieks, ka viņi tevi satiek. Atstāj aiz sevis labo. Tas ir grūti, bet es cenšos. Skan tā augsti, bet es cenšos to realizēt vienkāršā līmenī – savā ikdienas dzīvē ar cilvēkiem, kas man apkārt.»
Viņai izdodas – jūtams, ka tīkamais miers un laipnība nav poza, bet patiesa attieksme. Visas sarunas laikā no Inetas neizskan nievājoši vārdi par citiem cilvēkiem vai valsti. «Mūsdienās, ja gribi kaut ko izdarīt, paļaujies tikai uz sevi. Tāpēc es nemeklēju vainīgos. Es gribēju sasniegt rezultātu un strādāju, tas arī viss,» viņa pasmaida.
Viņa atklāj, ka lielajā sportā labprāt paliktu līdz 2012.gada olimpiskajām spēlēm Londonā. Pēc tam grib vēl kādu bērnu un laiku veltīt ģimenes dzīvei.
* Sagrada Famila – Svētās ģimenes baznīca, spāņu arhitektūras ģēnija Antonio Gaudi meistardarbs
** Labestīgs – krievu val.
*** Tavs dibens ir atpakaļ – tas ir tavs draugs! – angļu val.
**** Viņa netraucē sev lēkt – nav par smagnēju, ideāliem parametriem – krievu val.
