![Aleksandrs Barons: «Es esmu no [Krišjāņa Barona] brāļa Anša atzara nokāpis līdz mūsdienām.»](https://media.ir.lv/media/cache/article_main_image__xl__jpeg/uploads/media/image/202609231150566ab392f03ef6f.png.jpeg "Aleksandrs Barons: «Es esmu no [Krišjāņa Barona] brāļa Anša atzara nokāpis līdz mūsdienām.»")
Aleksandrs Barons: «Es esmu no [Krišjāņa Barona] brāļa Anša atzara nokāpis līdz mūsdienām.» Foto — Kristīne Madjare
Dzejas dienās par labāko oriģināldzejas darbu apbalvotais Aleksandrs Barons stāsta par vientulību, pieaugšanu un mākslas nozīmi steigas pilnajā laikmetā
Aleksandra Barona (29) debijas krājums Vientulības labirints 12. septembrī saņēma Dzejas dienu balvu kā labākais oriģināldzejas darbs. «Šis ir veltījums visiem latviešu inteliģentajiem un jutīgajiem jauniešiem, kuriem drīzumā apritēs 30 gadu. Bet to lasīt ir ieteicams arī tiem, kurus interesē, kas mūsdienu dzejā notiek ar ironiju vai maģisko reālismu, kā arī tiem, kuri vienkārši vēlas iepazīties ar to, kā raksta jaunieši,» dzejas krājumu raksturo dzejnieks un literatūrkritiķis Ivars Šteinbergs.
Pats Aleksandrs, domājot par nesen iegūto apbalvojumu un visām tā sekām, kautrīgi sarkst. «Ir, protams, patīkami, ka cilvēki lasa un novērtē, bet balva mazliet traucē manai plūstošajai identitātei,» viņš saka. Galu galā, pēc izglītības viņš tomēr ir dramaturgs un pašlaik kopā ar režisoru Gati Šmitu strādā pie Dailes teātra iestudējuma Šerloks Holmss, kas pirmizrādi piedzīvos aprīlī.
