«Sveiks, vai vari palīdzēt paziņam no Sīrijas?» Ar šādu zvanu kādam iebraucējam, kurš legāli uzturas Rīgā vai citur Eiropā, var aizsākties nelegālas cilvēku kontrabandas ķēdīte. Tajā iesaistīti arī desmitiem Latvijas iedzīvotāju, kas agrāk Latgalē nodarbojušies ar preču kontrabandu, bet tagad pievērsušies jaunam «biznesam» – nelegālo imigrantu ievešanai Eiropas Savienībā no Krievijas. Kā tas notiek, un kā tiesībsargi pūlas apturētu šo plūsmu, kas divu gadu laikā ir desmitkāršojusies?
Televīzijā redzam Vidusjūras krastos filmētus kadrus, kur piestāj pārpildītas bēgļu laivas, taču robežpārkāpēji ir mums arī krietni tuvāk. Latvija un arī citas Krievijas robežvalstis pēdējos gados kļuvušas par migrantu tranzītkoridoru. Piemēram, pērn Somijas Lapzemē no Krievijas ieradās 694 patvēruma meklētāji, bet šā gada pirmajās nedēļās – jau 700, liecina somu robežsardzes dati. Ilgstoši rūpīgi nenostiprinātā robeža liek sevi manīt arī Latvijā – pērn noķerts gandrīz desmit reižu vairāk robežpārkāpēju nekā pirms diviem gadiem. Labāka situācija ir Igaunijā, kas nostiprināja savu robežu pēc tam, kad 2014. gadā krievi pierobežā nolaupīja igauņu Drošības policija virsnieku, – pērn no Krievijas ienākuši tikai 13 cilvēki.
Caurumiem Eiropas Savienības ārējās robežās tagad pieķērušies arī politiķi, plānojot izveidot robežsargu ātrās reaģēšanas vienības, kuras steidzami dotos glābt krīzes situācijas. Bet tikmēr ļaudis ar kriminālām nosliecēm bēgļu krīzē saskata peļņas iespējas un steidz tās izmantot. Arī Latgalē.
No cigaretēm pie cilvēkiem
Ādas imitācijas jakā un sporta biksēs ģērbies vīrietis tumšbrūnām acīm man neslēpj – ar kriminālām nodarbēm pelna jau sen. Aigars Kozlovskis kopā ar vēl pieciem vīriešiem apsūdzēts par Afganistānas pilsoņu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas robežai. Pērn kādā jūlija naktī viņi Tribunovas ciema apvidū Viļakas novadā no Krievijas Latvijā ieveda septiņus afgāņus, kuru galamērķis bija Vācija. Robežpārkāpēji apmaldījās, un viņus aizturēja robežsardze.
Pirms tiesas sēdes sēžot koridorā, Kozlovskis man stāsta, ka pierobežā dzīvo jau 16 gadus un zina vietas, kur robežu šķērsot nemanīti. «Robežu zinu labāk nekā robežsargi,» viņš lepni nosaka. Kozlovskis domā, ka robeža drīzāk ir siets, nevis labi apsargāts mūris, lai arī modernizēta ar dažādām iekārtām. Ja ir zināšanas par mežu un purvu takām, tad tehnika robežpārkāpējiem nav drauds. «Nakts laikā mazāk izredžu, ka noķers, bet arī dienā [tikt pāri] var,» secina Kozlovskis. Attaisnojoties ar lielo bezdarbu Latgalē, apsūdzētais ne pirmo reizi iesaistījies nelegālās darbībās. «Iepriekš pats nodarbojos – cigaretes, cigarešu kontrabanda,» viņš apstiprina, taču nevēlas sīkāk runāt par pasūtītājiem, kas viņu iesaistījuši cilvēku pārvietošanas «biznesā». Smejas, ka tonakt viņa loma bija tikai sagādnieks, diviem apsūdzētajiem – brālēnam Salvim un Aivim, kuri kopā ar afgāņiem šķērsoja robežu, – gādājis mobilos telefonus.
Tā dēvētajā zaļajā robežā, kur nav likumīgai pāriešanai paredzēto kontrolpunktu, pērn noķerto robežpārkāpēju skaits gandrīz desmitkāršojies – 2013. gadā tie bija 49, bet 2015. gadā jau 463. Latvijas iedzīvotāji cilvēku pārvadāšanā masveidā iesaistījušies nesen – lūzumpunkts bijis tieši pērn, stāsta robežsardzes kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts. Vēl 2014. gadā uz Latvijas pierobežu pēc nule robežu šķērsojušajiem vjetnamiešiem brauca cilvēki, visbiežāk čečeni, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas Polijā, bet pagājušajā gadā šajās shēmās aktīvi sāka iesaistīties vietējie. Viticamāk, tāpēc, ka no Polijas atbraukušie tik labi nepārzina pierobežu. Taču ir maldīgi domāt, ka cilvēku pārvešanā iesaistās tikai pierobežas ļaudis. Pujāts stāsta, ka noķerti arī kurzemnieki no Mērsraga un pat no tālās Ventspils. Robežsardzes pārstāvis atminas par kādu sportistu grupu no Ventspils, kas regulāri braukusi uz sacīkstēm Krievijā un tur saņēmuši piedāvājumu atvest migrantus.
«Agri vai vēlu visus noķer,» mierīgi nosaka Kozlovskis, kura kontā jau ir sodāmība. «Cik solīja? Normāli solīja!» viņš atsakās nosaukt solīto samaksu, jo neesot to vispār saņēmis – robežsargi nozieguma brīdī kompāniju noķēra. Pujāts zina teikt, ka par vienu cilvēku pārvedēji Latvijas pusē saņem ap 200 eiro. Ja rēķina, ka migrantam ceļš kopumā izmaksā 10-12 tūkstošus eiro, šī ir vismazākā «alga».
To, ka šāda summa ir gana liels kārdinājums un bailes no soda neattur, var izsecināt arī no Balvos tiesājamās sešotnes dzīves gājuma. Viens no viņiem – Andrejs Korjavins – par šādu pārkāpumu tiek tiesāts jau trešo reizi, viņa «pieredze» ir iemesls bargākajam drošības līdzeklim – apcietinājumam. Salvis Circenis noziegumu, par kuru tagad ir apsūdzēts, pastrādājis laikā, kad par analogu jau tika tiesāts citā Latgales tiesā, tāpēc tagad apcietināts un tiesā ierodas rokudzelžos. Agrāk Temīdas priekšā ir stājies arī Aivis Podiņš, kurš, būdams apsūdzēts atkal, februāra sākumā paguva saķerties ar likumu Valmierā, grupā pastrādājot mantiska rakstura noziegumus, tāpēc arī ir apcietināts. Pārējie trīs – Aigars Kozlovskis, Nikolais Daņilovs un Edgars Logins – ir uz brīvām kājām, taču no viņiem tikai Daņilovs tiek tiesāts pirmo reizi. Nelielā auguma vīrietis ar sasarkušu seju vainu atzīst un neslēpj, ka noziegumā iesaistījies naudas dēļ. «Es par 250 eiro mēnesī strādāju gaterī, nospriedu, ka tā normālu naudu nopelnīt nevar,» Daņilovs man stāsta krievu valodā. Kurš no kompānijas piedāvājis iesaistīties cilvēku pārvešanā, vīrietis nesaka. Viņš pats grupā bija vaktētājs. «Man bija jāsēž mežā un jāskatās, kur un vai brauc robežsargu mašīnas.» Solīto summu viņš neatklāj, bet esot lielāka par gatera mēnešalgu. «Nav svarīgi, cik solīja, – tāpat nesamaksāja, jo mūs noķēra.» Ko darīja pārējie grupas locekļi, viņš nezinot, arī ievestos afgāņus redzējis nav. «Pirmo reizi pamēģināju, un šitāda neveiksme!» viņš nosmej tiesas koridorā.
Organizē jau ieceļojušie
Kā šie Latvijas iedzīvotāji saņem «pasūtījumu» palīdzēt robežu šķērsot afgāņiem, sīriešiem vai vjetnamiešiem? Balvos izskatāmās lietas materiāli liecina, ka tās organizators bijis kāds afgānis, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Vācijā. Legalizējies Eiropā, viņš tagad kūrē tautiešu nelegālu nonākšanu ES. Analizējot aizturēto liecības un dažādos kriminālprocesos savāktos pierādījumus, izmeklētāji secina – shēmu organizētājs parasti ir kāds no tās pašas etniskās grupas, kurš saņēmis atļauju legāli uzturēties kādā ES valstī, arī Latvijā. «Vjetnamiešus no Polijas pasūta tur jau mītošie vjetnamieši,» piemēru min robežsardzes pārstāvis Pujāts. Šāda shēma redzama Ludzas rajona tiesas spriedumā, kurš stājies spēkā pērn 23. janvārī – šajā lietā naudas sods par cilvēku pārvešanu pāri robežai piemērots libānietim Jozefam Azauri, kurš anonimizētajā spriedumā apzīmēts ar burtu F. Notiesātais Kiprā par sievu apņēmis Latvijas pilsoni un nonācis Rīgā, kur aptuveni gadu strādājis kādā arābu restorānā par pavāru. Tad no dzimtās Libānas saņēmis drauga zvanu – tas prasījis, vai viņam drīkst piezvanīt kāds paziņa no Sīrijas. Pēc dažām dienām cilvēks no Sīrijas zvanīja un jautāja, vai Azauri pazīst kādu cilvēku Krievijā un var sīriešiem palīdzēt iekļūt Eiropā. Sīrieši jau bija ieradušies Krievijā un meklēja iespēju nelegāli šķērsot Latvijas robežu. Libānietis uzrunāja kādu restorāna apmeklētāju, zinot, ka viņam ir paziņas Krievijā, tas shēmā iesaistīja arī paziņas Latvijā, un tā izveidojās cilvēku grupa, ar kuras gādību sešas reizes nelikumīgi šķērsota Latvijas un Krievijas robeža. Libānieša liecībās lasāms, ka viņš par katru reizi vidēji nopelnījis 2000 dolāru, bet par pārējiem šīs ķēdītes posmiem neko daudz nezinot. Cilvēks, kurš libānietim zvanīja no Sīrijas, protams, netika noskaidrots, nesokas arī ar Krievijā mītošo shēmotāju atrašanu. Arī pats Azauri tagad pārcēlies uz Angliju, un ar viņu Ir neizdevās sazināties.
Visticamāk, tā cilvēku pārvešanā iesaistījās arī Balvos tiesājamie – kāds Krievijas pusē zināja, ka viņi nodarbojas ar cigarešu kontrabandu, un piedāvāja ienesīgāku iespēju. Pujāts stāsta, ka tieši noziedzīgi kontakti, pieredze akcīzes preču kontrabandā palīdz grupai izveidoties, nereti apvienojot cilvēku un cigrešu ievešanu. Robežsardze jau sen brīdinājusi, ka jāpievērš uzmanība tabakas kontrabandistiem un viņu «pārkvalifikācijai», kas būtu arī Valsts ieņēmumu dienesta pakļautības iestāžu kompenence. «Cilvēki, kuri nes cigaretes pāri «zaļajai» robežai, rīt var nodarboties ar vēl ko citu.» Turklāt nākamais solis pēc ekonomisko imigrantu pārvešanas var būt jau bīstamāks – teroristu vai narkotiku ievešana. «Tādi riski ir!»
Mūsu pierobeža migrantiem kļūst arvien populārāka, jo tas ir salīdzinoši drošs ceļš. Ludzas rajona virsprokurors Andris Gusarovs ieskicē ceļu līdz Eiropai, ko mēro Vjetnamas ekonomiskie bēgļi – parasti viņu galamērķis ir Polija. Vispirms Vjetnamieši iegādājas vienreizējo Krievijas vīzu un aviobiļeti līdz Maskavai. Krievijas galvaspilsētā atbraucēju jau sagaida konkrēts cilvēks, kurš par aptuveni 400 dolāriem viņu nogādā vietā, piemēram, kādā angārā, kur tiek sapulcināti citi par Eiropu sapņojošie. Izmeklētāji no liecībām secina, ka šajā pirmajā apmešanās punktā atbraucēji samaksā lielāko daļu naudas, kuru nereti saziedo radi, paziņas un pat veseli ciemi, cerot, ka aizbraucējs vēlāk palīdzēs viņiem. Apmetnē visus sadala 4-10 cilvēku grupās, katrā parasti ir kāds, kurš zina krievu vai kādu ES valodu. Tālāk grupa sēžas transportā un legāli pa Krieviju dodas uz Latvijas pierobežu, lai nelegāli to šķērsotu. Līdz pašai robežai grupu parasti pavada cilvēks, kas pats to nešķērso, tikai norāda tālāko virzienu un izstāsta, kas otrā pusē sagaidīs.
Jau Latvijā iepriekš norunātā vietā viņus sagaida citi cilvēki, kuri nodrošināti ar transportu un aizved līdz nākamajam pieturas punktam. Līdz Polijai vjetnamiešus nogādā citas personas, nereti tie ir Polijā legalizējušies čečenu izcelsmes pilsoņi, taču stūrēt mēdz arī Latvijas un Lietuvas pilsoņi. Arī prokurors piekrīt robežsardzes novērotajam – parasti šajos noziegumos iesaistās cilvēki, kuri iepriekš nodarbojušies ar alkohola un cigarešu ievešanu vai kontrabandu.
Krievu «aklums»
Protams, tā ir organizētā noziedzība, saka prokurors Gusarovs. «Taču reāli mums sodīt izdodas tikai tos, kas paši konkrēti ir piedalījušies personu nelikumīgā pārvietošanā pāri robežai,» tātad uz apsūdzēto sola nonāk ķēdes bandinieki, kuri spēles karali nav redzējuši un nezina. Īstos organizatorus noskaidrot parasti neizdodas. Lai tas notiktu, jāsadarbojas vairāku valstu tiesībsargiem. Piemēram, Pujāts norāda, Krievijas puse bieži vien neatzīst, ka ir notikusi viņu robežas šķērsošana. «Mēs redzam pēdas savā pusē, tās aizved atpakaļ līdz robežai, bet [Krievijas robežsargi] saka – viņu pusē pēdu nav,» Pujāts stāsta un ironiski komentē, ka suņi pēdas saož un nav šaubu, ka cilvēki šķērsojuši robežu, jo citādi otra iespēja ir tikai NLO! Noliegt ir Krievijas vecā taktika, nopūšas Pujāts. «Šķietamība, ka viss ir nosargāts, ilūzija, ka neviens nav izlaists.» Robežsargi novērojuši, ka pēdas vai nomīta zāle nav vienīgais rādītājs, pārkāpēji mēdz arī piegružot vietas, kurās bijuši, – atstātie sadzīves atkritumi ir vēl viena liecība šmuļu kustībai pāri robežai.
Vjetnamieši, kuri cauri mūsu robežai izlaužas visbiežāk, nav bēgļi, kuri glābjas no kara, tie ir ekonomiskie migranti. Pujāts saka – tie ir cilvēki, kuri uz Eiropu brauc strādāt, taču darbi, kuros viņi iesaistās, mēdz būt ar kriminālu raksturu. Robežsardzes pārstāvis stāsta, ka vjetnamiešiem Itālijā ir nopietna loma narkotiku apritē un citās līdzīgās sfērās. Tas, ka viņi Eiropā nonāk caur Latviju, kaitē arī mūsu valsts tēlam. Valstis, kurās vjetnamieši pēc aizturēšanas nereti prasa patvērumu, visbiežāk atsaka. Robežsardzē domā, ka daudzi patvēruma prasītāji ļaunprātīgi izmanto šo procedūru un ģeopolitisko situāciju, lai nonāktu salīdzinoši turīgākajā Eiropā. Tiek viltoti dokumenti, izdomātas jaunas identitātes. Pērn ar falšiem dokumentiem Latvijā mēģināja iekļūt 83 cilvēki. «Notiek izlikšanās par kara bēgli, lai gan liela daļa ir tikai ekonomiskie bēgļi, labuma meklētāji,» rezumē Pujāts.
Ātrās reaģēšanas vienības
Iekšlietu ministrijā stāsta, ka cilvēku pārvietošana pāri robežai ir jauns «bizness» daudzās pasaules valstīs, kurš ienesīguma ziņā ierindojas blakus narkotiku apritei un ieroču tirdzniecībai. Lai to izskaustu, valstīm jāsadarbojas. Taču – kā Latvijas iedzīvotājus atturēt no šīs it kā vieglās peļņas? Nozieguma veicēji nesaņem bargu mācību, lai gan likumā noteiktais sods par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai ir īslaicīga brīvības atņemšana, bet, darbojoties grupā, – cietums līdz pat septiņiem gadiem. Taču Tiesu informācijas sistēma rāda, ka lielākoties soda ar brīvības atņemšanu līdz gadam vai naudas sodu, nosacītu brīvības atņemšanu. «Sodi nestrādā,» pārliecināts Pujāts. Izpratnes par nozieguma nopietnību neesot arī sodu piemērotājiem. Gadās, ka robežpārkāpējs divas reizes pēc kārtas par šo noziegumu saņēmis nosacītu brīvības atņemšanu, lai gan likums šādi rīkoties neļauj. Tāpēc robežsardze vērsās ar iniciatīvu pie likumdevējiem, sodu bardzināšanai saņemot arī Iekšlietu ministrijas atbalstu.
Saeimā jau šoceturtdien plānots galīgajā lasījumā atbalstīt grozījumus Krimināllikumā, kuri par cilvēku pārvietošanu organizētā grupā vairs neļaus sodīt nosacīti, minimālais sods būs divu gadu reāla brīvības atņemšana.
Robežsardze strādā arī pie tā, lai izskaustu negodīgos savās rindās, pērn par akcīzes preču pārvietošanu kriminālprocess ierosināts pret vienu robežsargu. Ir riski, ka dienestā esošie var iesaistīties arī cilvēku pārvietošanā, taču noķerts vēl neviens nav. Lai preventīvi cīnītos ar šādiem kārdinājumiem, rosināts stingrāk sodīt arī par dienesta informācijas izpaušanu. «Cerams, ka sodu palielināšana cels tiesisko apziņu,» saka Pujāts.
Tikmēr Eiropas Komisija, satraukta par dalībvalstu nespēju cīnīties ar bēgļu pieplūdumu, plāno izveidot jaunu ātrās reaģēšanas robežsardzes aģentūru, kura aizstātu pašreizējo Frontex. Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Artis Pabriks, kurš ir galvenais ziņotājs šajā jautājumā, Ir skaidro – jaunā aģentūra drīkstēs kritiskās situācijās iejaukties krīzes risināšanā, nesaņemot konkrētās valsts lūgumu vai piekrišanu. Aģentūras galvenais darbs būs migrācijas kontrole, kā arī citu apdraudējumu, piemēram, terorisma, apzināšana. «Šai aģentūrai jābūt tālredzīgai, laikus apzinot potenciālos robežas apdraudējumus.» Katrā valstī būs sakaru virsnieks, kurš novēros situāciju valstī un informēs aģentūru un sniegs ieteikumus risinājumiem. Lai izveidotu mobilās robežsargu vienības, ko nosūtīt uz krīzes skarto valsti, katrai ES dalībvalstij būtu jāmobilizē savi robežsargi. Piemēram, Latvijai un citām ES ārējās robežas valstīm, būs jārezervē 2% no robežsargiem, citām valstīm – 3%. Iekšlietu ministrijā lēš, ka Latvijas gadījumā runa varētu būt par 50 robežsargiem, kuriem vajadzētu iesaistīties ātrās reaģēšanas vienībās. Pagaidām ideja vēl tiek apspriesta, bet īstenošanai būtu jāsākas jau šovasar.
Eiropas Savienības ārējā robeža Latvijā ir 449 kilometrus gara. Populārākās vietas, kur to mēģina nelegāli šķērsot, ir triju valstu sadures punkti – vietas, kur Latvijas robeža satiekas ar Baltkrievijas un Krievijas vai arī Igaunijas un Krievijas robežu, stāsta Pujāts. Šajās vietās ir sarežģītāka sadarbība starp iesaistītajām struktūrvienībām. Iecienītas ir arī apkaimes, kuras ir tālāk no robežsargu iecirkņiem, kur ļoti tuvu robežai iet ceļš. Šādās vietās robežsargi liek sensorus, taču var būt gadījumi, kad sistēma nostrādā, bet sargi laikus nepaspēj atbraukt. Tāpēc jārūpējas par ārējās robežas stiprināšanu, nepieļaujot agrākos laikus, kad robežsardzei nebija pietiekama finansējuma. Tagad dienests ir apgādāts ar tehniskajiem līdzekļiem, kuri palīdz darbā, ir sakārtota un marķēta robeža. 2014. gadā robežsardzes maciņā bija 34,5 miljoni eiro, pērn jau 38,9 miljoni, jo iekšlietu struktūras beidzot nonākušas prioritāšu saraksta galvgalī. Tuvākajā laikā plānots būvēt kopumā 96 kilometrus garu žogu tajos posmos, kur ir riska zonas. Žoga būvniecība ieplānota līdz 2019. gadam, pirmie sagatavošanas darbi jau ir sākti Viļakas pārvaldes apsargājamajā teritorijā.
Pujāts gan nedomā, ka žogs kādu apturēs. Eiropā ir vietas, kur žogi jau izgāzti. Tāpēc robežsardzes pārstāvis atgādina – tā ir ģeopolitiskā situācija, kura izraisījusi migrantu plūsmu, tāpēc tā jārisina politiski. «Žogam var rāpties pāri, kniebt caurumus, var nākt uz robežpārejas punktiem un tur prasīt patvērumu,» situāciju rezumē robežsargs.
Nelikumīga robežas šķērsošana
