Kamēr Vācijas kanclere Angela Merkele lielākās cerības Eiropas bēgļu krīzes risināšanā liek uz Turciju, tās Balkānu kaimiņi līdz ar Austriju rīkojas uz savu roku – starp valstīm paceļas žogi un atjaunota robežkontrole. Grieķiju pārpilda migranti, kuriem slēgts tālākais ceļš, bet Eiropas Savienības līderiem nu jāmeklē veids, kā glābt Šengenas zonu
Cerību no izmisuma šķir grīļīgi, taču elektrizēti vārti. Tā ir daļa no žoga, kas uzcelts Idomeni ciematā uz robežas starp Grieķiju un Maķedoniju. Šo vārtu atvēršanu gaida vismaz 12 tūkstoši cilvēku. Pie vārtiem stāv sieviete zilā uniformā un zābakos. Viņu sauc Foteini Gagaridu, un šī Grieķijas robežpolicijas pārstāve izskatās ļoti pārgurusi. Ja teikšana būtu viņai, visi gaidītāji varētu šķērsot robežu, kā tas bija iespējams vēl tikai pirms dažām nedēļām – doties uz Maķedoniju, tad cauri Serbijai, Horvātijai un Slovēnijai uz Austriju, līdz sasniegtu kāroto Vāciju. To sauc par Balkānu ceļu, kuru pērn veica simtiem tūkstoši patvēruma meklētāju, taču tagad tas ir slēgts. Tas beidzas pie Gagaridu sargātajiem vārtiem.
Šeit sākas dzeloņstiepļu žogu un asaru gāzes sargātais Eiropas cietoksnis. Nesen te risinājās izmisuma rosināta drāma, kas atgādināja pagājušā gada septembra notikumus Ungārijā. Jaunu vīriešu grupa ar tērauda siju mēģināja izgāzt vārtus. Pa gaisu lidoja akmeņi, bet Maķedonijas puse uz to atbildēja ar apdullināšanas granātu un asaru gāzes patronu lietu. Vīrieši bēga, bērni kliedza. Kāda sieviete raudādama bija nogūlusies uz zemes, sargājot apskāvusi savu meitu.
Šis žogs ir kļuvis par Eiropas jauno dienvidu robežu. Grieķija tikmēr ir kļuvusi par kontinenta uzgaidāmo telpu, bet ātri vien var kļūt par civilās katastrofas vietu. Pašlaik valstī ir «iestrēguši» aptuveni 32 tūkstoši migrantu, bet Grieķijas Iekšlietu ministrija apgalvo, ka šis skaitlis ātri var pieaugt līdz 70 tūkstošiem. Organizācija Ārsti bez robežām nosauc vēl lielāku skaitli – 200 tūkstoši. Kopš krīzes joprojām neatguvusies, dziļos parādos iestigusī Grieķija nespēj ar šo nastu tikt galā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.