Pārvedēji

«Sveiks, vai vari palīdzēt paziņam no Sīrijas?» Ar šādu zvanu kādam iebraucējam, kurš legāli uzturas Rīgā vai citur Eiropā, var aizsākties nelegālas cilvēku kontrabandas ķēdīte. Tajā iesaistīti arī desmitiem Latvijas iedzīvotāju, kas agrāk Latgalē nodarbojušies ar preču kontrabandu, bet tagad pievērsušies jaunam «biznesam» – nelegālo imigrantu ievešanai Eiropas Savienībā no Krievijas. Kā tas notiek, un kā tiesībsargi pūlas apturētu šo plūsmu, kas divu gadu laikā ir desmitkāršojusies?

Televīzijā redzam Vidusjūras krastos filmētus kadrus, kur piestāj pārpildītas bēgļu laivas, taču robežpārkāpēji ir mums arī krietni tuvāk. Latvija un arī citas Krievijas robežvalstis pēdējos gados kļuvušas par migrantu tranzītkoridoru. Piemēram, pērn Somijas Lapzemē no Krievijas ieradās 694 patvēruma meklētāji, bet šā gada pirmajās nedēļās – jau 700, liecina somu robežsardzes dati. Ilgstoši rūpīgi nenostiprinātā robeža liek sevi manīt arī Latvijā – pērn noķerts gandrīz desmit reižu vairāk robežpārkāpēju nekā pirms diviem gadiem. Labāka situācija ir Igaunijā, kas nostiprināja savu robežu pēc tam, kad 2014. gadā krievi pierobežā nolaupīja igauņu Drošības policija virsnieku, – pērn no Krievijas ienākuši tikai 13 cilvēki.

Caurumiem Eiropas Savienības ārējās robežās tagad pieķērušies arī politiķi, plānojot izveidot robežsargu ātrās reaģēšanas vienības, kuras steidzami dotos glābt krīzes situācijas. Bet tikmēr ļaudis ar kriminālām nosliecēm bēgļu krīzē saskata peļņas iespējas un steidz tās izmantot. Arī Latgalē.

No cigaretēm pie cilvēkiem

Ādas imitācijas jakā un sporta biksēs ģērbies vīrietis tumšbrūnām acīm man neslēpj – ar kriminālām nodarbēm pelna jau sen. Aigars Kozlovskis kopā ar vēl pieciem vīriešiem apsūdzēts par Afganistānas pilsoņu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas robežai. Pērn kādā jūlija naktī viņi Tribunovas ciema apvidū Viļakas novadā no Krievijas Latvijā ieveda septiņus afgāņus, kuru galamērķis bija Vācija. Robežpārkāpēji apmaldījās, un viņus aizturēja robežsardze.