Žurnāla rubrika: Svarīgi

Svētdien vairākās valstīs vienlaikus izmeklējošie žurnālisti sāka publicēt rakstus par finanšu dokumentiem, kas nopludināti no Panamā bāzētas juristu firmas. Izrādās, ka tā palīdz ārzonās slēpt naudu vismaz 140 politiķiem un sabiedrībā pazīstamām personām no dažādām valstīm. Visskarbākais atmaskojums ir skāris Kremli: Putinam pietuvinātas personas čaulu kompānijās nobēdzinājušas vismaz divus miljardus dolāru

Sirsnīgs foto. Centrā stāv Vladimirs Putins, rokās turot jaundzimušo meitu Mariju. Blakus sieva Ludmila ar ziediem. Malās krustvecāki Ira un Sergejs Roldugini. Marija, saukta arī par Mašu, piedzima 1985. gada 28. aprīlī. Fotogrāfija tapusi drīz pēc tam. Vieta: Ļeņingrada. Jaunā tēva nodarbošanās: VDK virsnieks. 

Roldugins bija likumsakarīga krusttēva izvēle, jo Putinu pazina jau astoņus gadus un sauca par savu labāko draugu. Kad Putins mācījās VDK skolā, viens no kursantiem bija Roldugina brālis. «Arī Volodja man bija kā brālis,» par savu veco draugu Putinu agrāk stāstījis Roldugins, atceroties kopējus jaunības piedzīvojumus: pilsētas ielās pavadītus vakarus, kopīgu uzdziedāšanu, iesaistīšanos kautiņos, futbola spēlēšanu. «Viņš bija sīksts kā buldogs,» tagadējo Krievijas prezidentu raksturojis draugs. 

Kādu dienu Roldugins uzaicināja Vo-lodju ekskursijā, jo vēlējās savā pirmajā žigulī izvizināt stjuarti, ar kuru bija iepazinies Kaļiņingradā. Vakarā visi devās uz izrādi Ļensovet teātrī. Līdzi atnāca vēl viena Aeroflot s-tjuarte Ludmila, ko Roldugins galanti nosēdināja blakus Putinam. 1983. gadā zilacainā Ludmila kļuva par Putina kundzi.

Pēc studijām abi jaunie vīrieši baudīja strauju karjeras iz-aug-smi. Drīz pēc tam, kad tapa fotogrāfija ar meitiņu, Putinu kā slepeno aģentu nosūtīja uz komunistisko Austrumvāciju. Pēc gada Drēzdenē piedzima otra meita Katerina jeb Katja. 

Putina karjeru nenobremzē-ja pat PSRS sabrukums: viņš kļuva par Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka padomnieku, tad vicemēru, tad Federālā izlūkošanas dienesta vadītāju un premjerministru. 2000. gadā nonāca Valsts prezidenta krēslā.

Veicās arī profesionālajam čellistam Rolduginam. Viņš kļuva par slavenā Ma-rinska teātra vadošo solistu un Sanktpē-terburgas konservatorijas rektoru. 

Daudzās intervijās un biogrāfiskos aprakstos tieši Roldugins ir tas, kas visvairāk un visglaimojošāk stāsta par Putina jaunību, jo abi pazīstami kopš laikiem, kad bija divdesmitgadnieki. Tagad Rolduginam ir 64, Putinam 63 gadi. 

Gadiem ejot, daudzi Putina tuvākā loka cilvēki kļuva turīgi. Bet Roldugins? Viņš pats 2014. gada septembrī avīzei The New York Times paskaidroja: nē, es neesmu viens no viņiem. Jo neesot biznesmenis. «Man ir tikai dzīvoklis, auto un vasarnīca. Miljonu man nav.»

Taču tagad atklātībā nākušie tā dēvētie Panamas dokumenti liecina ko citu – tajā pašā 2014. gadā Roldugins pelnīja 9,3 miljonus ASV dolāru gadā, bet viņam piederošo akciju vērtība Krievijas vislabāk pelnošajā reklāmas aģentūrā Video International bija 27 miljoni dolāru.

Izrādās, Roldugins iemanījies veikt arī citas iespaidīgas investīcijas. Izdevīgi nopērkot un pēc tam pārdodot kravas automobiļu ražotāja Kamaz akcijas, Roldugins nopelnīja 143 miljonus dolāru. 

Tas, protams, rada intriģējošus jautājumus. Kāpēc čellists pirms pāris gadiem tik pieticīgi izteicās par savām investīcijām? Varbūt nemaz nezināja, ka šādas iespaidīgas summas tiek glabātas zem viņa vārda? Vai darbojās kā pilnvarnieks citas personas interesēs? 

Kad pagājušajā nedēļā mēs viņam lūdzām paskaidrot atklātībā nākušos faktus, Roldugins atbildēja: «Puiši, es šobrīd neesmu gatavs sniegt nekādus komentārus. Tie ir delikāti jautājumi.»

Tajā pašā laikā Panamas dokumenti uzkrītoši norāda vienā virzienā – uz Roldugina seno draugu Krievijas prezidentu. Roldugina finanšu operācijas veiktas caur vismaz piecām ārzonu firmām. To nosaukumi paši par sevi neko daudz neizsaka: Sonnette Overseas, International Media Overseas, Sunbarn, Raytar, Sandalwood Continental Ltd. Taču tām visām ir kas kopīgs – visas piecas firmas ir saistītas ar vieniem un tiem pašiem advokātiem Šveicē. Savukārt šie advokāti apkalpo tikai vienu iestādi: Bank Rossija, kas nav vienkārša banka.

Kabatas bankas

Rastrelli skvērs, ap kuru līkumu met Ņevas upe, ir viens no skaistākajiem laukumiem Sanktpēterburgā. Līdzās slejas baroka stilā celtā Smoļnija katedrāle. Blakus atrodas arī padomju neoklasicisma stilā būvēta dzeltena ēka, kur mājo Bank Rossija galvenais birojs. Tieši no šejienes tiek kontrolētas Roldugina firmas un ieskaitīta nauda. Liela nauda.

Uz 1990. gadā tolaik vēl Ļeņingradā dibinātās Bank Rossija saistību ar Putinu tiek norādīts jau sen. Bankas pamatkapitālam pēc PSRS sabrukuma tika izmantoti komunistiskās partijas uzkrājumi. Kuslajam finanšu putnēnam sākotnēji savu atbalstu, kā vien spēja, sniedza arī Putins, kurš tolaik bija pilsētas mērijas Ārējo sakaru nodaļas vadītājs. 1992. gadā banka finansēja glaimojošu televīzijas dokumentālo filmu par Putinu. 

Bankas lielāko akcionāru vidū ir vasarnīcu kooperatīva Ozero biedri – šajā ārpuspilsētas māju pudurī aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Sanktpēterburgas viens no īpašumiem pieder arī Putinam. 

Šo cilvēku grupa tolaik vienojās, ka visu savu naudu glabās kopējā kontā bankā. Ir aizdomas, ka šī prakse joprojām turpinās. Putina draugs Jurijs Kovaļčuks ir Bank Rossija lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs. Tagad ikviens no Ozero grupas vīriem ir miljonārs. Grupa kontrolē vairākus nozīmīgus Krievijas aktīvus: naftas un gāzes ieguvē, dzelzceļā, celtniecībā un plašsaziņas līdzekļos. 

Pirms sešiem gadiem Rolduginam piederēja 3,9% bankas akciju – iespaidīga investīcija personai, kuras profesijā tikai retais mākslinieks var lepoties ar labu algu. Avīzei The New York Times viņš skaidroja, ka akcijas pieder «jau no ļoti seniem laikiem», kad Putins vēl strādāja Sanktpēterburgā.

Kopējie bankas aktīvi tiek lēsti ap 11 miljardiem ASV dolāru. Galvenais noteicējs iestādē ir Kovaļčuks. Kad pēc Krimas aneksijas rietumvalstis sāka ieviest sankcijas pret ietekmīgām personām Krievijā, ASV prezidenta administrācija nekautrējās paziņot, ka Kovaļčuks «principā ir personīgais baņķieris vairākām ietekmīgām amatpersonām Krievijas valdībā, ieskaitot Putinu». Arī opozicionāri Maskavā Bank Rossija dēvē par «Putina maku».

Vēl viena banka, kas prominenti izgaismojas Panamas dokumentos, ir RCB (Russian Commercial Bank Kiprā) – tā ir Krievijas valstij piederošās bankas VTB filiāle. Kāda labi informēta persona Maskavā apgalvo, ka RCB ir «privātā kabata» vadošiem vīriem valdībā – «zelta šakāļiem, kas seko tīģerim Širhanam [Putinam]».

RCB uzdevums ir nodrošināt viņiem «luksusa dzīves infrastruktūru». «Tā var būt jahta, privāta lidmašīna, laba izklaide,» stāsta avots. Viņš norāda, ka 2013. gadā, kad Kipra finanšu krīzes dēļ pieņēma lēmumu nacionalizēt tur strādājošo privātbanku lielākos depozītus, RCB bija izņēmums – tas bija spiediens no Maskavas. «Ja Kipra būtu pieskārusies RCB naudai, jūs šo valsti tagad vairs neatrastu pasaules kartē.»

Panamas dokumenti parāda, kādā veidā nauda plūda Putina draugiem – RCB izsniedza aizdevumus ārzonu firmām, kuras slepeni kontrolē Bank Rossija un Putina loks. Piemēram, no 2009. līdz  2011. gadam Sandalwood Continental kredītos saņēma 800 miljonus dolāru. Viens no šādiem aizdevumiem – 103 miljoni -, kam nebija nekādas ķīlas, 2009. gada septembrī sanervozēja Panamā bāzēto korporatīvo pakalpojumu juristu firmu Mossack Fonseca (tieši no šīs firmas noplūda tā dēvētie Panamas dokumenti – 11,5 miljoni konfidenciālu dokumentu). Firmas datubāzē atrodams līdzdibinātāja Jurgena Mosaka e-pasts, kurā viņš situāciju vērtē kā delicado jeb delikātu. Mosaks rakstīja: «Iespējams, mēs esam liecinieki apšaubāmas izcelsmes naudas maksājumiem apšaubāmiem mērķiem.»

Galu galā firma nolēma akceptēt Bank Rossija skaidrojumu, ka šī nauda tiks investēta krievu līzinga firmā, kas plāno pirkt tankkuģus sašķidrinātās gāzes pārvadāšanai. Tajā pašā laikā Mossack Fonseca palūdza no Bank Rossija papildu garantijas vēstuli. Šāda rīcība ir netipiska, taču, iespējams, starpnieki baidījās no potenciālas tiesāšanās, ja viņus apsūdzētu par nolaidību.

Līdzko RCB pārskaitītā nauda nonāca Sandalwood kontā, tā tūlīt pat tika aizdota Kiprā reģistrētai kompānijai Horwich Trading ar 7,8% likmi. Pati Sandalwood naudu bija aizņēmusies ar 4,7% likmi.

Nopludinātie fakti pierāda, ka ar šo vienkāršo naudas kustību Sandalwood uzreiz tika pie četru miljonu peļņas.

Labs šādu darījumu mehānisma paraugs ir vēl cits darījums – 2010. gada decembrī RCB aizdeva Sandalwood piecus miljardus rubļu (tolaik 142 miljoni ASV dolāru) ar 4% likmi. Sandalwood to nekavējoties pārskaitīja citai noslēpumainai ārzonas firmai Eurofert Trading Ltd ar 5% likmi. Eurofert to tālāk aizdeva Gazprom meitasuzņēmumam, kas plānoja Krievijā celt jaunas spēkstacijas. Gazprom bija jāmaksā 8,4% likme – tātad divreiz vairāk nekā sākotnējā aizdevuma noteikumos. Eurofert nezināmie īpašnieki tādā veidā tika pie 2,4 miljonu peļņas gadā, bet Putinam pietuvināto personu loks pie 0,7 miljoniem dolāru gadā, nedarot pilnīgi neko. Un kā ārzonas firmai viņiem nebija jāmaksā nodokļi.

Putina mājas no mājām

Netālu no vasarnīcu kooperatīva Ozero atrodas slēpošanas kūrorts Igora. 13 nobraucienu trases, izcils spa un ledus arēna. Avēnija ar kotedžām viesiem. Igora apvieno divus krievu vārdus – igra (spēle) un gora (kalns). 

Viens no kūrorta lielākajiem faniem ir Putins. Ieradās uz atklāšanu 2006. gadā, demonstrējot savas kalnu slēpošanas iemaņas. Pavadīja tur brīvdienas 2011. gadā. Bet 2013. gadā Igorā bija īpašs notikums – privātas kāzas. Līgava bija Putina meita Katja. Līgavainis Kirils – Putina Ozero vasarnīcas kaimiņa Nikolaja Šamalova dēls. Šamalovs vecākais ir Bank Rossija akcionārs.

Aģentūra Reuters rakstīja, ka pāris vizināts vecmodīgās kamanās ar trim baltiem zirgiem. Drošības pasākumi bija stingri, 100 viesiem bija jāzvēr nevienam neko nestāstīt, mobilo tālruņu ienešana bija aizliegta.

Formāli Igora pieder kompānijai Ozon. Savukārt Ozon daļēji pieder Bank Rossija bosam Kovaļčukam un viņa dēlam Borisam. Abiem ir 25% akciju. Pārējie 75% pieder Kiprā reģistrētai firmai Lowbrook Trading.

Lowbrook īpašnieks nav zināms. Taču par Putina saistību ar Igora nav šaubu. Vietējie stāsta, ka īpaši prezidentam tur uzcelts aiz augstas sētas paslēpts atpūtas nams Zagorodnaja sreda. Ļaudis gan to ikdienā sauc par Putina rezidenci. Oficiāli, protams, pašam prezidentam nekas nepieder. Zemesgabals reģistrēts uz Kovaļčuku vārda.

Panamas dokumenti pierāda, ka 2009.-2011. gadā kūrorts Igora saņēma trīs atsevišķus aizdevumus par kopējo summu 11,4 miljoni dolāru. Ar izcili dāsnu procentu likmi – 1%. Nav liecību, vai Ozon šos kredītus būtu atmaksājis. Kredītu starpnieks atkal bija čellista Roldugina ārzonas firma Sandalwood.

Sankcijas un juristi Šveicē

Panamas dokumenti palīdz izskaidrot, kā Putinam tuvie cilvēki kļuva bagāti. Un nav īpašu šaubu, ka tas noticis ar prezidenta svētību. Vienlaikus dokumenti izgaismo centienus, kādā veidā mēģināts slēpt pēdas. 

Sandalwood shēmas organizēja šveiciešu advokātu birojs Dietrich, Baumgartner & Partner, kas atrodas Cīrihes banku rajona sirdī. Firma specializējas bagātu krievu apkalpošanā, dokumentu mapes reģistrējot ar kodētiem vārdiem. Viens no firmas īpašniekiem Andress Baumgartners no kolēģiem nekad nav slēpis labos sakarus Maskavā: «Man ir attiecības ar vīriem no VDK. Līdz pat pašam Putinam.» Baumgartners uz Maskavu lido piecas sešas reizes gadā.

Panamas dokumenti liecina, ka norādījumi no Putinam pietuvināto personu loka parasti ienāca e-pastos, kas izsūtīti no Bank Rossija Sanktpēterburgā. Galvenā kontaktpersona bija investīciju menedžeris Vladimirs Hotimskis. 

Saņēmuši instrukcijas no Hotimska, šveiciešu advokāti tās tālāk nodeva Mossack Fonseca filiālei Cīrihē, kura savukārt izpildīja naudas darījumus caur anonīmām čaulas kompānijām Panamā, Belizā un Britu Virdžīnu salās. 

Pilnvarotas personas ārzonu teritorijās parakstīja nepieciešamos dokumentus tā, kā tas viņām bija prasīts. Tikai šo pilnvarnieku uzvārdi parādījās publiskajos reģistros. Tādā veidā tika panākts, ka noslēpumainības plīvurs ir gandrīz necaurskatāms.

Pirmā plaisa parādījās 2014. gada martā, kad ASV ieviesa sankcijas pret Bank Rossija un Kovaļčuku. Vienīgais cilvēks Putina lokā, kam izdevās izsprukt no ierobežojumiem, izrādījās čellists Roldugins. Bank Rossija nevilcinājās – izmantojot advokāta Baum-gartnera pakalpojumus, kādā Šveices bankā tika atvērts jauns slepens konts, kā tā īpašnieks tika reģistrēts Roldugins.

Tajā pašā ielā, kur strādā Baumgartners, atrodas arī Gazprombank filiāle. Arī šai bankai ir tiešas saites ar Kremli. Neilgi pēc augstskolas beigšanas juridiskā padomnieka amatā tur iecēla nākamo Putina znotu Kirilu Šamalovu. Viņa vecākais brālis Jurijs ir menedžera vietnieks. Agrāk tur esot strādājis arī otrs Putina znots – nīderlandiešu uzņēmējs Jorits Jūsts Fāsens, kas apprecēja Putina vecāko meitu Mašu. Kāds avots Šveices banku aprindās stāsta, ka Gazprombank ir pazīstama ar «augstu risku apetīti».

Taču tagad – pēc vairākiem skandāliem un ASV spiediena – pat noslēpumainajām bankām nākas ielaist gaismu savos konfidenciālākajos kambaros. Darījumu pārbaudes ir īpaši skrupulozas, ja ārvalstu klientu uzskata par «politiski saistītu personu» (PSP). Pašas Gazprombank izdots buklets skaidro, ka PSP ir valsts galva, augsta ranga amatpersona un «jebkurš, kas ir tuvs aug-stākajai varai». 

Atverot jauno Roldugina kontu, anketā cita starpā bija šie divi jautājumi: «Vai labuma guvējs ir PSP vai VIP persona?», «Vai konta īpašniekam ir jebkādas attiecības ar PSP vai VIP personu?» Abas atbildes bija «nē», tātad tika pārkāpts Šveices likums.

Kā Roldugina adrese Sanktpēterburgā tiek norādīta neeksistējoša Naļičnaja iela. Krievu valodā naļičnije nozīmē «skaidra nauda». Vai tā nav ironija?

Šie dokumenti tika pārsūtīti uz Panamu ar garantijas piebildi, ka vienai no Roldugina ārzonas firmām International Media Overseas ir pietiekami daudz naudas: 27 miljonus dolāru vērtas akcijas un 9,3 miljonu dolāru alga gadā.

Tikai pāris nedēļas pēc tam Roldugins avīzes The New York Times reportierim apgalvoja, ka viņam «nav nekādu miljonu». Varbūt tā bija publiska pieticības izpausme. Vai varbūt viņš nemaz nezināja, kas tiek darīts, slēpjoties aiz viņa vārda. Tagad nopludinātie dokumenti mudina domāt, ka Rolduginam patiešām nebija tiešas kontroles pār savā vārdā atvērto kontu.

Izrādās, paraksta tiesības piederēja citai noslēpumainai personai no Sankt-pēterburgas – Oļegam Gordinam, kuru raksturo kā cilvēku ar «darba pagātni tiesībsargājošās iestādēs».

Tiklīdz Roldugina kontā Šveicē tika ieskaitīta pirmā summa – 4,3 miljoni dolāru -, tā uzreiz tika pārskaitīta atpakaļ uz ārzonu kā aizdevums mazzināmai firmai Forstis Overseas SA, kas reģistrēta Sankt-pēterburgā. Aizdevuma likme bija dāsna – 3%.

Panamas dokumentos parādās arī daudzi citi slepeni darījumi. Izskatās, ka naudas taisīšanai nav robežu. Piemēram, 2010. gadā Bank Rossija piederoša firma Sunbarn, kas reģistrēta Britu Virdžīnu salās, saņēma 30 miljonu dolāru atlīdzību par it kā sniegtu «padomu» naudas «investēšanai un tirdzniecībai Krievijā».

Vēl Sunbarn saņēmis 231 miljona dolāru aizdevumu no Arkādija Rotenberga, kas ir Putina bērnības draugs. Neilgi pirms šī aizdevuma piešķiršanas miljardierim Rotenbergam piederošās kompānijas saņēma ienesīgu valsts pasūtījumu par 40 miljardiem dolāru gāzes vada South Stream būvēšanai Krievijā un Eiropā. Rotenbergs tagad no komentāriem atteicās. 

Panamas dokumenti atklāj arī īpašas «dāvanas», piemēram, 2009. gadā Bank Rossija pārraksta Sunbarn īpašumā daļu savu akciju bez jebkādas samaksas. Gadu vēlāk šīs akcijas tiek pārdotas tālāk, nopelnot 25 miljonus dolāru. 

Vēl viena naudas pelnīšanas tehnika ir tā dēvēto atcelto līgumu soda naudas. Piemēram, 2010. gada jūlijā Sandalwood piekrita pirkt akcijas caur Belizā reģistrētu ārzonas firmu Starcourt Worldwide Ltd. Sanāca tā, ka Starcourt nemaz nav, ko pārdot, tāpēc bija jāmaksā sods – Sandalwood saņēma 800 000 dolāru kompensāciju.

Daži darījumi ir vēl pārsteidzošāki. 2011. gadā International Media Overseas pārņēma tiesības uz neatmaksātu 200 miljonu dolāru kredītu, samaksājot tikai vienu dolāru. Turpinot apkalpot aizdevumu un saņemot procentus, Roldugina firma gadā nopelnīja astoņus miljonus. «Nav absolūti nekāda komerciāla pamatojuma, lai pārskaitītu 200 miljonu dolāru tiesības ar astoņu miljonu procentu gada ienākumiem, par to samaksājot tikai vienu dolāru,» saka Endrū Mičels, kas ir pazīstams naudas atmazgāšanas eksperts Lielbritānijā.

Glabāt naudu ārzonā nav aizliegts. Taču Valsts pārvaldības institūta prezidents Marks Pīts no Bāzeles šādus darījumus vērtē kā ārkārtīgi aizdomīgus. «Tam vajadzēja ieslēgt sarkano lampiņu jebkurā bankā. It īpaši, ja darījumos parādās valsts vadītāja draugi.»

Visi šie Panamas dokumentos izgaismotie fakti demonstrē, ka Putinam pietuvinātas personas ārzonās paslēpušas iespaidīgas summas. Un, izrādās, bija nepieciešama apjomīga datu nopludināšana, lai pirmo reizi nepārprotami pierādītu to, par ko aizdomas pastāvēja jau labu laiku. 

Cik daudz naudas 16 gados, pildot gan Krievijas prezidenta, gan premjera pienākumus, iekrājis pats Putins? «Esmu redzējis dažādas aplēses,» saka ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks Adams Šubins. «Katrā ziņā Putins ļoti rūpējas, lai šie skaitļi nenāktu atklātībā.»

Tagad mazāk noslēpumu ir par kooperatīva Ozero biedriem, viņu dēliem un meitām, kuri visi iemanījušies kļūt par biznesa magnātiem ar prāviem uzkrājumiem ārzonās. Viņi pat precas savā starpā. Savas valdīšanas gados Putins ir pārvērtis valsts varu par «draugokrātiju», kurā valda kā viduslaiku galmā, bet ģimenes draugi un bijušie VDK kolēģi ir kā feodālie baroni.

Bet kas īsti notiek ar Rolduginu? Ierau-got dokumentu kopijas ar it kā viņam piederošām ārzonu firmām, vīrietis izskatījās apmulsis. Reportieriem no izmeklējošo žurnālistu apvienības Organizētās noziedzības un korupcijas analīzes projekts viņš atbildēja: «Es saprotu, ka tie ir ļoti svarīgi jautājumi. Vai jūs esat iesaistīts biznesā? Kāda ir šīs naudas izcelsme? Kam pieder šī nauda? Jā, es to saprotu. Tie ir delikāti jautājumi.»

Uz papildu jautājumiem Roldugins atteicās atbildēt.

Tuvāko loks

Vladimirs Putins, Krievijas prezidents

Sergejs Roldugins
Ar Putinu iepazinās 1977. gadā un sapazīstināja Putinu ar viņa nākamo sievu Ludmilu. Profesionāls čellists. Centrālā figūra miljardiem dolāru plašā ārzonu shēmā.

Marija Putina
Putina vecākā meita. Roldugina krustmeita.

Jurijs Kovaļčuks
Putina draugs un «personīgais baņķieris». Lielākais Bank Rossija akcionārs. Pieder mediju impērija, ieskaitot prokremlisko Pirmo kanālu.

Genādijs Timčenko
Vecs Putina draugs no Sanktpēterburgas laikiem. Rietumu sankciju sarakstā kopš 2014. gada. ASV apgalvo, ka Putins ir investējis naudu Timčenko naftas tirdzniecības kompānijā Gunvor un Krievijas prezidentam «aizvien varētu būt pieeja Gunvor fondiem».

Boriss un Arkādijs Rotenbergi
Putina bērnības draugi un bijušie džudo treniņu biedri. Abi ir miljardieri. Galvenais bizness – celtniecība. Tiek lēsts, ka saņēmuši septiņus miljardus dolāru vērtus pasūtījumus pirms Soču ziemas spēlēm.

Nikolajs Šamalovs
Vasarnīcu kooperatīva Ozero līdzdibinātājs. Uzbūvējis prezidentam vasaras pili Krievijas dienvidos.

Kirils Šamalovs
Nikolaja dēls un Putina znots. No Timčenko pārpircis Krievijas lielākās farmācijas firmas Sibur akcijas. Turība ap diviem miljardiem dolāru.

Katerina Putina
Putina jaunākā meita. Precējusies ar Kirilu Šamalovu.

Mihails Ļesins
Putina mediju cars, kas zaudēja Kremļa uzticēšanos un pērn novembrī tika atrasts nogalināts viesnīcā Vašingtonā.

Citi Panamas dokumentu atmaskojumi

Naudu ārzonās glabā Argentīnas prezidents Maurisio Makrī, Saūda Arābijas karalis Selmāns, Apvienoto Arābu Emirātu prezidents Halifa bin Zajeds al Nahjans, bijušais Gruzijas premjers Bidzina Ivanišvili, bijušais Ukrainas premjers Pavlo Lazarenko, bijušais Francijas budžeta ministrs Žeroms Kaizaks,  bijušais Varšavas mērs Pāvels Piskorskis, Azerbaidžānas prezidenta Heidara Alijeva ģimene, Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina svainis,  vismaz astoņi politiķi, kas bijuši agrāk pārstāvēti vai joprojām darbojas Ķīnas augstākajā varas orgānā Politbirojā, un citi.

Panamas dokumentos Sīrijas valdībai izdevies finansēt karadarbību ar ēnu uzņēmumu starpniecību – Sīrijas uzņēmumi Pangates International, Maxima Middle East Trading un Morgan Additives Manufacturing piegādāja degvielu Sīrijas armijai un par to tika iekļauti sankciju sarakstā. Izmantojuši Panamā bāzēto juridisko firmu Mossack Fonseca, radīja ēnu uzņēmumus Seišelu salās.

Islandē pēc milzīgiem masu protestiem otrdien no amata atkāpās premjers Sigmundurs Davids Gunnlaugsons, jo atklājies, ka viņš ar sievu 2007. gadā iegādājies ārzonas firmu Wintris Britu Virdžīnu salās. 2009. gadā politiķis par vienu dolāru pārskaitīja savas uzņēmuma daļas sievai. Dokumentu nopludināšanu viņš sauc par raganu medībām, jo sieva esot maksājusi nodokļus par Wintris un nav izmantojusi ārzonas, lai no tiem izvairītos.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko reģistrējis uzņēmumu Britu Virdžīnās, kuru nekad nav minējis savās ienākumu deklarācijās. Nevienā no kontiem nav vairāk par 2000 eiro, taču žurnālisti, kas pētījuši dokumentus, apgalvo, ka tie izmantoti, lai izvairītos no nodokļiem par prezidentam piederošās saldumu impērijas peļņu. Interesanti, ka ārzonas uzņēmums reģistrēts 2014. gada 21. augustā, kad Ukrainas austrumos separātisti ar Krievijas armijas atbalstu sāka masīvu pretuzbrukumu ukraiņu pozīcijām, nogalinot 1000 kareivju.

Panamas dokumenti apstiprina, ka ārzonu investīciju fondu tīklu savulaik vadījis tagadējā Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona tēvs Īens Kamerons. Britu mediji par to rakstīja jau 2012. gadā, norādot, ka tieši šādā veidā tika vairota ģimenes turība. Nekas neliecina, ka tēvs (miris 2010. gadā) būtu darījis ko pretlikumīgu, taču tas ir trieciens dēlam, kurš kā premjers ir skaļi kritizējis izvairīšanos no nodokļiem dzimtenē.

Panamas dokumentu noplūde ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku Nordea, kura palīdzējusi saviem klientiem izveidot ārzonu uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs. Kopumā Nordea piedalījusies 300-400 «čaulas» uzņēmumu izveidē.

Daļu ienākumu ārzonās paslēpuši vismaz 20 futbolisti no slavenajiem klubiem Barcelona, Real Madrid un Manchester United. Pazīstamākais no viņiem ir argentīnietis Lionels Mesi, kas ārzonās nobēdzinājis reklāmas līgumos saņemtu naudu. Tagad Spānijas klubā spēlējošajai zvaigznei draud krimināllieta par krāpšanos ar nodokļiem.