Delegācijas no visas pasaules brauc mācīties uz Somijas pilsētu, kur dažu gadu laikā izdevies gandrīz uz pusi samazināt resno bērnu skaitu
Ir vēss aprīļa rīts, un pagalmā pie Seinejoki skolas vēl kūst aizgājušās ziemas kupenas. Vienā no stundām skolotāja Laura Jokiranta iebāž mutē pirkstus un skaļi nosvilpjas – tas ir starta signāls, ka skolēniem jāsāk skriet. Nav šaubu, ka daudzi bioloģijas skolotāji citās valstīs šādas fiziskās aktivitātes mācību laikā uztvertu ar skepsi. Taču Jokiranta tām paredz laiku savās stundās katru dienu. To pašu dara arī citi Seinejoki skolotāji. Tā ir daļa no preventīvas programmas, kurai tagad uzmanību sākuši pievērst eksperti no visas pasaules – Somijas dienvidrietumu pilsētā ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju divu gadu laikā izdevies ievērojami samazināt to bērnu skaitu, kuriem ir liekais svars vai pat nopietna aptaukošanās.
Pirms septiņiem gadiem šajā kategorijā bija 17% pilsētas bērnu piecu gadu vecumā. Pērn šis īpatsvars bija nokrities līdz 10%. Vecāku bērnu un pusaudžu vidū kritums nav tik pārliecinošs, taču tas tik un tā ir ļoti pārsteidzošs sasniegums salīdzinoši īsā laikā, norāda Ulla Franti-Malinena, kas koordinē programmu.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka visā pasaulē no liekā svara cieš 41 miljons bērnu līdz piecu gadu vecumam, tas ir, 6%. Piemēram, 1990. gadā viņu skaits bija 32 miljoni. OECD apkopota statistika par 15 gadus veciem pusaudžiem Latvijā liecina, ka 2002. gadā no liekā svara vai aptaukošanās cieta 6%, pēc četriem gadiem viņu skaits pieauga līdz 7%, bet 2010. gadā jau sasniedza 10%.
Nepilnvērtīga pārtika, saldinātie dzērieni un nepietiekamas fiziskas aktivitātes novedušas pie tā, ka jaunu cilvēku vidū arvien biežāk sastopama tāda slimība kā diabēts. Pret šo problēmu imūna nav arī Somija. Tieši tāpēc Valsts veselības aģentūra jau pirms vairākiem gadiem sāka celt trauksmi, mudinot pašvaldības aktīvi pievērsties problēmas risināšanai.
2. tipa diabēts, kuru visbiežāk izraisa aptaukošanās, īpaši izplatīts Pohjanmā reģionā, kur atrodas arī Seinejoki pilsēta. Piekrītot Veselības aģentūras viedoklim, vietējās institūcijas 2013. gadā sanāca uz kopēju sapulci un izstrādāja savu programmu. Tobrīd neviens pat nevarēja iedomāties, ka pozitīvie rezultāti būs jūtami jau pāris gadu laikā un par viņiem sāks interesēties pat PVO.
Tagad uz Seinejoki brauc delegācijas no malu malām, piemēram, nesen bija viesi no Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas, kuri vēlas arī pie sevis adaptēt somiem līdzīgu programmu.
Padomu māja
Ko tad somi dara pareizi? Atbildei ir vairāki aspekti, un, visticamāk, sava nozīme ir arī somu mentalitātei, tas ir, nesarežģīta un pragmatiska pieeja problēmu risināšanai.
Šī pieeja, izrādās, sākas jau dzemdē.
Zemas sarkanu ķieģeļu ēkas gaitenī astoņos no rīta rindā sēž jau vairākas grūtnieces, kuras gaida pirmdzimtos. Topošās māmiņas ieradušās uz konsultāciju ar neuvola. Veselības aprūpes konsultante Līsa Mikola paskaidro, kādi ir viņas pienākumi: «Pie mums nāk 99% somu, gandrīz ikviens vēlas izmantot neuvola pakalpojumus.» Mikola ir bijusi medmāsa.
Vārds neuvola ir saliktenis: neuvo nozīmē «padoms», bet izskaņa norāda uz «vieta». Jau desmitgadēm ilgi šādi centri Somijā fokusējušies uz atbalsta sniegšanu jaunajiem vecākiem un viņu mazuļiem – no ģimenes plānošanas un kontracepcijas līdz pat bērnu aprūpes jautājumiem līdz bērnudārza vecumam. Programma paredz speciālistu vizītes mājās, taču arī pašas mammas labprāt ierodas uz konsultācijām, ja viņām rodas kādi jautājumi.
Kad Seinejoki pašvaldība 2013. gadā kopā sapulcināja dažādus ekspertus, klāt bija arī Mikola. Tagad viens no viņas darba galvenajiem aspektiem ir sniegt ieteikumus par veselīgu uzturu un cīņu pret lieko svaru. Neesot bijis viegli, stāsta Mikola. Jo problēma jau nebija bērni, bet gan viņu vecāki, kuriem ir tieksme pieķerties vecām dogmām un paradumiem.
Pieaicinot palīgā citus speciālistus, Mikola sāka sniegt palīdzību arī vietējām skolām. Tagad katrā no tām ir sava medmāsa un dažās pat pastāvīgs ārsts. «Mūsu mērķis – lai veselīgi bērni izaugtu par veselīgiem pieaugušajiem,» viņa saka.
Bērnudārzs bez cukura
Piemērs tam, cik grūti ir lauzt iesīkstējušus ieradumus, ir populārais britu pavārs Džeimijs Olivers. Pirms dažiem gadiem viņš sāka programmu, ķeroties pie ēdienkaršu revīzijas Lielbritānijas skolās. Ieteica aizliegt atspirdzinošo dzērienu automātus, saldumus un citus neveselīgus produktus.
Tiek uzskatīts, ka viņa izveidotā un valdības finansiāli atbalstītā programma Ēdini mani labāk (Feed Me Better) dos pozitīvu efektu ilgtermiņā. Tomēr tās īstenošana nepavisam negāja tik viegli. Daudzi skolēni atteicās no Olivera piedāvāto recepšu ēdieniem, rīkoja dumpjus, un daļa vecāku ļāva saviem bērniem uz skolu nest ātrās uzkodas, ko notiesāt pusdienu laikā.
Vienā no Seinejoki bērnudārziem acis ieplešas, redzot saldumu trauciņu, taču ir viens knifs – tajā ievietotajās dražejās izmantots nevis barojošs cukurs, bet gan dabīgais saldinātājs ksilitols. Somijā to iegūst no bērzu sulas. Mazuļi dražejas drīkst ēst pusdienās pēc parastās maltītes, kurā nekad nav saldā ēdiena. Turklāt ksilitols palīdz aizsargāt zobus no kariesa veidošanās.
Liesmojošās smadzenes
Mūsu apciemotajā Seinejoki skolā nupat beidzies pusdienu pārtraukums, un bērni atgriežas klasēs. Kopā ar viņiem maltīti ieturējis arī skolas direktors Jari Naponens. Viņš mūs pieved pie kāda plakāta, kurā izskaidrots amerikāņu ārsta Čārlza Hilmana veikts pētījums par divu personu smadzeņu aktiviātāti neilgi pirms kontroldarba.
Viens no viņiem 20 minūtes vienkārši sēdēja – viņa smadzeņu aktīvie reģioni ir blāvi zaļi un dzelteni. Otrs 20 minūtes pavadīja uz skriešanas trenažiera – viņa smadzenes ir liesmaini sarkanas. «Es dievinu šo plakātu!» saka direktors.
Pirms kļūšanas par skolas vadītāju Naponens bija fizkultūras skolotājs. Viņš ir pārliecināts, ka tipiskās sporta stundas, kas paredzētas mācību programmā, ir daudz par maz skolēnu fiziskajām aktivitātēm. «Mūsu bērni kustas par maz. Pārāk daudz laika pavada sēžot, un tikai retais uz skolu dodas ar kājām vai velosipēdu. Somijā attālumi ir lieli – jāsēžas mašīnā. Ir tādi, kas atbrauc ar traktoru.»
Tagad Naponens savā skolā ieviesis obligātu starpbrīdi, kas jāpavada ārpus telpām, pat visskarbākajā somu ziemas spelgonī.
Netipisku ainu novērojam 7. klases ģeogrāfijas stundā. Tās vidū zēns Mati pieceļas kājās un aiziet pievilkties pie stieņa. Nav šaubu, ka citviet skolotāji par šādu rīcību būtu sašutuši, taču ne šeit – skolotājas sejā ir apmierinājums. Piecelties no sola un izkustēties drīkst arī jebkurā citā stundā. Vairāki skolotāji apgalvo, ka patiesībā bērni pēc šo pārmaiņu ieviešanas kļuvuši pat rāmāki un uzmanīgāk ieklausās skolotāja skaidrojumos.
Tagad par Naponena vīziju šaubās tikai retais, it īpaši pēc tam, kad Seinejoki skola pirms trim gadiem tika paslavēta kā gada labākā skola Somijā. Protams, tas netika sasniegts vienas dienas laikā. «Sākumā es jutos kā donkihots, kas cīnās ar vējdzirnavām,» atcers direktors. Bet tagad, piemēram, skolotāja Laura Jokiranta cenšas izgudrot arvien jaunas fiziskās aktivitātes, kurām atvēlēt brīdi jebkuras stundas laikā. «Ja tas pārvēršas par vienas personas aizrautību, pamazām ar to aplipinās arī pārējie,» secina Naponens.
Ziemeļkarēlijas brīnums
Šī nav pirmā reize, kad globālu atzinību guvusi Somijā radīta preventīva programma. Par sava veida slavenību ir kļuvis Peka Puska (70), kura darbs atstājis nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselību valstī.
Bijušais PVO Lipīgo slimību prevencijas nodaļas direktors pirmo atzinību guva jau 27 gadu vecumā, kad viņam uzticēja vadīt kādu īpašu projektu. Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā Ziemeļkarēlijas reģionā vidēja vecuma vīriešiem saslimstība ar sirds slimībām bija ievērojami augstāka nekā jebkur citur pasaulē. Interesanti, ka viņiem nebija liekā svara un visi lielākoties strādāja fiziski smagu darbu – meža cirtēji vai lauksaimnieki.
Puskas vadītajai pētnieku komandai izdevās atrast problēmas sakni, un līdz 2006. gadam sirdslēkmju skaits samazinājās par iespaidīgiem 85%. Izrādījās, ka pirms tam Karēlijas vīrieši patērēja ļoti daudz sviesta un gaļas, turklāt daudz smēķēja. Puskas mērķis nebija meklēt labākas ārstēšanas metodes, bet gan izstrādāt labākus preventīvos pasākumus.
Taču interesanti – kā iespējams izmainīt dzīves ieradumus veselai paaudzei?
Puska nevis lasīja ekspertiem lekcijas par izvairīšanos no smēķiem un sviesta, bet gan ar savu komandu devās tieši pie iedzīvotājiem. «Mēs daudz strādājām ar vietējām komūnām.» Rīkoja mācību kursus organizācijas Martta dalībniecēm – tā ir liela sieviešu apvienība. Mācīja sviesta vietā lietot augu eļļu, izvēlēties vairāk zaļumu, mazāk gaļas. Puska ir harismātisks vīrietis, un viņam ātri vien izdevās savaldzināt sievietes ar jauniem ēdienu gatavošanas paņēmieniem. Tagad viņa vārdā pat nosaukta viena recepte – Puskas sautējumā ir daudz dārzeņu.
Viņš izveidoja labas attiecības arī ar pārtikas industriju, piemēram, kāds desu ražošanas uzņēmums piekrita savos ražojumos samazināt sāls daudzumu. Pēc Puskas ierosinājuma tika pieņemts nacionāls tabakas reklāmas aizliegums – tas stājās spēkā 1978. gadā.
Pats pētnieks ir pārliecināts, ka veiksme lielā mērā atkarīga no prasmes sarunāties. «Vispirms ir jāpārliecina viedokļu līderi. No viņu mutēm atziņas aizceļo tālāk un plašāk,» secina Puska.
Savukārt Seinejoki pilsētā tagad ceļo kāds joks. «Laikam kaut kas ticis piemaisīts jūsu ūdenim, jo bērni ir tik slaidi!» – tā neticībā brīnījies kāds ārzemju viesis. Par to smejas arī programmas koordinatore Ulla Franti-Malinena no vietējā veselības veicināšanas biroja. Viņasprāt, nav svarīgi, kas īsti pamudināja uz panākumiem. Galvenais, ka rezultāti ir tiešām labi.
15 gadus veci pusaudži ar lieko svaru
Īpatsvars %, 2010. gads
Avots: OECD
