Nežēlastībā kritušā Uzbekistānas prezidenta «mantinieka» Akbara Abdullajeva darījumi ar divām Vecrīgas viesnīcām atgādina Holivudas detektīvfilmu. Tajā ir gan slepkavības mēģinājums, gan korupcijā apsūdzēta tiesnese
Bija parasts darbdienas rīts, kad uzņēmējam Uldim Skudram piezvanīja kaimiņš. Viņš bija pamanījis, ka pļavā pretī Skudras privātmājai klusā Lielvārdes nostūrī iegājis un nogūlies vīrietis. Abi devās noskaidrot, kas svešajam padomā. Drošībai Skudra paņēma līdzi pistoli. Viņš bija ieguvis ieroča nēsāšanas atļauju, jo pirms pusotra gada viņu pie mājas piekāva svešinieki.
Kaimiņš uzsauca, lai svešais nāk ārā. Apmēram 35 gadus vecs vīrietis sporta tērpā, skūtu galvu, lēni cēlās kājās un tvēra pie plecā iekārtas somiņas. Skudra izvilka pistoli, uzkliedza, lai vīrietis guļas zemē. Kamēr gaidīja policiju, svešais lūdzās, lai viņu palaiž. Stāstīja, ka uzņēmējs esot «pasūtīts». Policija vīrieša somiņā atrada pistoli, atstāsta Skudra.
Par pasūtījuma slepkavības mēģinājumu tiesa Guntaram Miliņam piesprieda gandrīz 11 gadus cietumā. Kopš notikuma pagājuši jau pieci gadi, bet policija joprojām nav atklājusi, kurš 2010. gada janvārī gribēja nogalināt Uldi Skudru. Viņš pats domā – uzbrukums saistīts ar bijušā darījumu partne-ra, Uzbekistānas prezidenta Karimova sievas māsas dēla Akbara Abdullajeva miljoniem vērto biznesu Latvijā.
Runa ir par divām Vecrīgas viesnīcām, pār kurām Abdullajevs zaudēja kontroli. Cīņa par viesnīcām pārvērtās sarežģītā juridiskā strīdā un pat kriminālapsūdzībās par iespējamu tiesnešu kukuļošanu. Tā atklāj plaisas Latvijas tieslietu sistēmā, radot jautājumus par valsts spēju aizsargāt privātās investīcijas.
Viesnīcu stāsts sākās 2007. gadā, kad Abdullajevs uz pusēm ar Latvijas pilsoņa Gulama Gulami ģimeni nopirka pieczvaigžņu viesnīcu Royal Square Hotel & Suites Kaļķu ielā par 10 miljoniem eiro, bet pusgadu vēlāk – četrzvaigžņu viesnīcu Garden Palace Hotel Riga Grēcinieku ielā par vismaz astoņiem miljoniem. Uzbeku bizness Latvijā parasti saistīts ar ārzonas firmām, slēpjot patiesos labuma guvējus. Tieši tas kļuva par klupšanas akmeni Abdullajevam.
Skudra par problēmām uzzināja 2009. gada aprīlī. Abdullajevs piezvanīja un lūdza noskaidrot – kur paliek viņa nauda? Esot jau samaksājis savu daļu par viesnīcām, bet Gulami prasot vēl, un peļņas nekādas, sarunu Re:Baltica atstāsta Skudra.
Skudra ar Abdullajevu iepazinās jau 2006. gadā, kad viņš ieradās Latvijā. Abus saveda kopā Gulami. Skudra pazina Gulami kā bijušo klientu, jo bija vadījis nerezidentu nodaļu Swedbank. «Uldi, man te atbraucis viens cienījams cilvēks. Gribu jūs iepazīstināt,» telefonsarunā aicinājis Gulami.
Vecrīgas bārā TGI Friday’s Gulami iepazīstināja Skudru ar Abdullajevu un viņa «labo roku», Vācijā dzīvojošo Borisu Raimišeru. Dažas dienas vēlāk trio satikās Jūrmalā Baltic Beach Hotel jau bez Gulami.
Abdullajevu interesēja bizness Latvijā, un bija vajadzīgs «savs» cilvēks. Taču abu sadarbība bijusi neregulāra, un tikušies reti, stāsta Skudra. Tikai pastarpināti Skudra uzzinājis, ka Abdullajevs kopā ar Gulami sievu nopircis viesnīcas Vecrīgā. Tāpēc Skudru pārsteidza 2009. gada pavasarī saņemtais Abdullajeva zvans par problēmām viesnīcu lietā. Izrādījās, ka bizness cieš zaudējumus. Ņemot kredītu DNB bankā, bija ieķīlāta viesnīcas ēka Kaļķu ielā. Otra viesnīca bija jānomaksā pakāpeniski – samaksāti jau pieci miljoni, un, ja netiktu pārskaitīti nākamie 700 tūkstoši, iepriekšējais īpašnieks varētu paturēt gan visu naudu, gan viesnīcu, liecina dokumenti, ko redzējusi Re:Baltica.
Abdullajevs apgalvojis Skudram, ka par šīm shēmām nav zinājis. Tad izlēmis izpirkt Gulami daļas, lai nezaudētu ieguldīto naudu. Tā 2009. gada jūnijā Abdullajevs kļuva par viesnīcas Grēcinieku ielā vienīgo īpašnieku. Skudra nodibināja firmu Garden Palace, kas uz nomas līguma pamata sāka darbu viesnīcā. Vienošanās paredzēja, ka Skudras firma saņems 25% no viesnīcas peļņas. 2010. gada februārī Abdullajevs kļuva arī par otras viesnīcas Kaļķu ielā vienīgo īpašnieku.
Taču mēnesi pirms otrās viesnīcas izpirkšanas Skudru pie mājas piekāva divi vīrieši. Nevērās automātiskie vārti, un, kad Skudra tumsā izkāpa no auto, viņam uzbruka. Policija vainīgos neatrada. Skudra stāsta – nākamajā dienā pēc Abdullajeva ierosinājuma noalgojis miesassargu.
«Līguma parakstīšanas dienā [par otro viesnīcu] mēs ar Borisu [Raimišeru] stāvējām viesnīcas vestibilā un par kaut ko pasmējāmies. Gulami, kurš tobrīd sarunājās ar Akbaru, paskatījās uz mani un teica: «Ja ubju etogo pidarasa*,»» stāsta Skudra. Šī viņa liecība atrodama arī kriminālprocesa materiālos par mēģinājumu Skudru nogalināt pusotru gadu vēlāk.
Pats Skudra no viesnīcu biznesa drīz aizgāja – nogura no neauglīgās cīņas. 2010. gadā tajā ienāca Abdullajeva skolas biedrs un cīņas sporta meistars Eliors Junusovs (Elyor Yunusov), kurš caur Skotijā reģistrētu firmu Brook Organization nopirka gan Kaļķu ielas viesnīcu, gan Skudras kompāniju Garden Palace, kas pārvaldīja abas viesnīcas.
Taču 2012. gada rudenī Skudra, kas strādāja bankā Maskavā, atkal tika iesaistīts šajā samezglotajā lietā. Kāds nekustamo īpašumu biznesmenis no Rīgas viņu sazvanīja, jautājot – vai Skudras draugi uzbeki negrib pārdot otru Vecrīgas viesnīcu? Viņa mākleris dzirdējis, ka viena viesnīca jau pārdota.
Abdullajevs bija kārtējo reizi nomainījis telefona numuru, tādēļ Skudra aizrakstīja Raimišeram. Pēc dažām dienām sekoja pārsteigta atbilde – kas ir pārdots?!
No kriminālprocesu materiāliem secināms, ka 2012. gada septembrī Gulami, izliekoties par Brook Organization īpašnieku, panācis pārstāvju nomaiņu Skotijas firmā un kļuvis par tās jauno pilnvaroto pārstāvi. Tad nomainījis Kaļķu ielas viesnīcas valdi un viesnīcu pārdevis Belizā reģistrētai firmai, kuras īpašnieki nav zināmi, bet kuru arī pats pārstāv. Rezultātā Gulami tiek turēts aizdomās par krāpšanu, jo «ar viltu ieguva tiesības uz svešu mantu lielā apmērā», teikts prokurora lēmumā.
Vienlaikus Gulami ieguva kontroli otrā viesnīcā, jo tās operētājkompānija arī piederēja Brook Organization. Tas nozīmē – ēka joprojām bija Abdullajevam, bet viņš tajā neko nevarēja pasākt, kamēr darbojas līgums ar operētājkompāniju.
Kad Abdullajevs aptvēra notikušo, sākās juridisks cīniņš, kas paralēli notika Latvijā, Uzbekistānā un Skotijā. Tajā iesaistītas daudzas juridiskas un fiziskas personas, ko vieglākai uztverei sauksim «Gulami puse» un «Abdullajeva puse».
Gulami uzstāj, ka Abdullajevs neesot ieguldījis ne viesnīcu sākotnējā pirkšanā, ne arī vēlāk, izpērkot visas daļas. Abdullajevu kā īpašnieku Gulami esot norādījis aiz labas sirds, lai viņam būtu iespēja Uzbekistānā parādīt, ka pieder bizness Eiropā.
Gulami apgalvo, ka pēc Lolas Karimovas lūguma palīdzējis Abdullajevam sākt biznesu un devis naudu tēriņiem. Karimovas advokāts uzsver, ka viņa šādu lūgumu nekad nav izteikusi. Gulami advokāts Egons Rusanovs apgalvo, ka kopumā dažādām izklaidēm, apģērbiem un auto Abdullajevs iztērējis 12 miljonus dolāru Gulami naudas. Nauda pārskaitīta gan caur ārzonu firmām, gan dota skaidrā, jo «Austrumu tradīcijās dotajam vārdam ir daudz lielāks spēks nekā rakstveida dokumentam», iesniegumā prokuratūrai raksta Gulami.
Karā par viesnīcām pirmais kaujas lauks bija šķīrējtiesas. Tiesa apmierināja Abdullajeva puses prasību izbeigt nomas līgumu ar operētājfirmu Grēcinieku ielas viesnīcā. Taču, kad Abdullajeva puse 2013. gada janvārī ieradās pārņemt viesnīcu, tajās atradās Gulami, bet pie galdiņa viesnīcas tējnīcā sēdēja 90. gados par reketa karali dēvētais un par izspiešanu notiesātais Ivans Haritonovs, atstāsta aculiecinieki. Gulami atteicās atstāt viesnīcu, uzstājot, ka Abdullajeva pilnvara esot viltota.
Gulami Re:Baltica noliedz, ka tur būtu atradies Haritonovs, bet atzīst, ka viņu pazīst. Abi sadarbojoties, jo Haritonovs viesnīcas viesiem piedāvājot ar atlaidi noskatīties viņa rīkotos boksa mačus.
Policija sāka kriminālprocesu par it kā viltoto pilnvaru. Gan ekspertīze, gan Uzbekistānas tiesībsargi apliecināja, ka pilnvaru izsniedzis Abdullajevs. Pēc pusotra gada lietu izbeidza.
Taču Rīgas Centra rajona tiesnesis Imants Dzenis atteicās apstiprināt šķīrējtiesas lēmumu par nomas līguma izbeigšanu, jo neuzskatīja to par piekritīgu šķīrējtiesai. Abdullajeva puse lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kur tiesnese Iveta Bērziņa šo Dzeņa lēmumu atstāja spēkā.
Pusotru gadu vēlāk KNAB aizturēja tiesnesi Bērziņu. Re:Baltica zināms, ka tiesnese apsūdzēta par kukuļņemšanu vairāk nekā 45 000 eiro apmērā, bet kukuļdošanas aizdomas krīt uz Gulami.
Tiesnese pusdienojusi ar Gulami Kaļķu ielas viesnīcā un tikusies arī Grēcinieku ielas īpašumā. Viena kukuļdošanas epizode, iespējams, notikusi lielveikala Spice sieviešu tualetē, kāda cita – veikala stāvvietā Gulami automašīnā. Tajā atradās Gulami un bijusī Jūrmalas prokurore Irina Bogdanova, kas Gulami iepazīstināja ar tiesnesi. No mašīnas tiesnese izkāpusi ar Gulami dāvinātiem ziediem un kompaktdiska vāciņiem, kuros, pēc izmeklēšanas datiem, bija 5000 latu (7000 eiro).
Gulami apsūdzības kukuļdošanā noliedz. Vienu reizi saticis Bērziņu ar Bog-danovu pusdienojam «vienā no mūsu restorāniem». Epizodi automašīnā neatceras – Bogdanova ik pa laikam lūgusi kaut kur aizvest, un viņš nezinot, kā sauc viņas draudzenes. Bogdanovai uzticējies, jo ar viņu «kā labu juristi» iepazīstinājis Haritonovs.
«Viņš deva, viņam nebija izejas, jo cīnījās par savu biznesu, kā mācēja un saprot,» sarunā ar Re:Baltica skaidro Gulami advokāts Rusanovs. «Jā, nav attaisnojuma no likuma skatpunkta, bet kā biznesmeni viņu var saprast.»
Ilgais ceļš tiesās
Šī raksta tapšanas laikā tikai viena tiesvedība ir pabeigta – Skotijā. Abdullajeva puse apstrīdēja Gulami tiesības rīkoties Skotijas firmas vārdā, bet nebija rēķinājusies ar milzīgiem izdevumiem. Tie sasnieguši ap pusmiljonu eiro, stāsta Skudra. Skotu advokāti nesamaksātā honorāra dēļ atteicās no lietas. Abdullajeva biznesa partneris Jusunovs, kam piederēja Brook Organization, neieradās Skotijas tiesā, jo nedabūja vīzu. Uzbeki palika bez pārstāvības, un tiesa prasību izbeidza, ko Gulami Latvijā pasniedza kā uzvaru.
Labvēlīgo Skotijas spriedumu kā galveno aizstāvības dokumentu Gulami publicējis speciāli izveidotā mājaslapā www.gulami.lv. Tās sadaļā «Par mani» ir aizkustinošs stāsts par Afganistānā dzimušā puikas sapni mācīties Parīzē, kam svītru pārvilka komunisti, tādēļ viņš vēl padomju laikos atbraucis mācīties uz «mazo Parīzi», Rīgas Aviācijas institūtu. Palika, apprecējās, sāka muitas termināļu un kravu pārvadājumu biznesu. Tagad noalgota sabiedrisko attiecību firma, kas medijiem piedāvā intervijas ar uzņēmēju.
Latvijā juridiskā cīņa par viesnīcām turpinās. Abdullajeva puse vairākkārt lūdza ierosināt kriminālprocesu par Kaļķu ielas viesnīcas izkrāpšanu. Policija lietu sāka tikai pēc pusgada. Vēl trīs mēneši pagāja, kamēr policija par to informēja. Turpretī policijai vajadzēja divas nedēļas, lai pēc Gulami puses prasības sāktu kriminālprocesu pret Skudru par it kā viltoto Abdullajeva pilnvaru.
Abdullajeva puse lūdza policiju arī uzlikt arestu Kaļķu ielas viesnīcai, lai īpašumu nevarētu pārdot tālāk. Izmeklētāja to izdarīja tikai pēc Skudras sūdzības prokuratūrā, kas atzina: «procesa virzītāja nelikumīgi» noraidījusi aresta lūgumu, par to jālemj nekavējoties. Tā pati izmeklētāja Oksana Zujeva vienlaikus lēma par labu Gulami puses lūgumam uzlikt arestu viesnīcai Grēcinieku ielā saistībā ar it kā viltoto Abdullajeva pilnvaru. Tiesa vēlāk šo arestu atcēla.
Šobrīd kriminālprocess par Kaļķu ielas viesnīcu atrodas prokuratūrā, un tajā ir viens apsūdzētais – Gulams Gulami, kuru tur aizdomās par apjomīgu krāpšanu un viltotu dokumentu izmantošanu. Gulami apsūdzību noraida.
Uzskatot, ka Gulami aizskar etniskās izcelsmes dēļ, advokāts Rusanovs lūdzis tiesībsargu medijiem aizliegt lietot apzīmējumu «afgāņu izcelsmes». Pēc Gulami iesnieguma sabiedrisko mediju uzraugs joprojām izskata administratīvā pārkāpuma lietu pret raidījumu De facto par neētisku rīcību, gatavojot sižetus par Gulami. Uzņēmējs norāda, ka LTV rīta programmā laika ziņas lasa Ulda Skudras sieva, tādēļ De facto neesot objektīvs. Viņš raidījumu iesūdzējis arī tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.
Gulami vērsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar izmeklēšanu Tadžikistānas kokvilnas lietā. Tas ir kriminālprocess par deviņus miljonus eiro vērtas kokvilnas kravas pazušanu 2011. gadā, kurā Gulami ar sievu apsūdzēti par dokumentu viltošanu un piesavināšanos lielā apmērā, bet viņi apsūdzības noraida.
Gulami ir sarežģījumi arī ar VID. Jūrmalas mājai, kurā savulaik dzīvoja Lola Karimova, uzlikts aizliegums rīkoties ar īpašumu, jo pret Gulami vērsta 1,5 miljonu eiro nodokļu piedziņa.
Gulami uzskata, ka pret viņu sākta nomelnošanas kampaņa.
«Līdz 2013. gadam es biju zelta cilvēks. Politiķi ar mani konsultējās, braucām visur – uz Afganistānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Tadžikistānu -, un vienā brīdī, pateicoties šiem te idiotiem…,» Re:Baltica stāsta Gulami, kurš savulaik Šlesera partijai LPP/LC ziedoja 25 000 eiro.
Savās nelaimēs Gulami galvenokārt vaino Uldi Skudru. Viņš kategoriski noliedz jelkādu saistību ar uzbrukumiem Skudram, bet vaicā – kādēļ cilvēks tā cīnās par svešu mantu?
«Kā – kādēļ?» Skudra ir neizpratnē. «Mani mēģināja nogalināt. Man nav pieņemami, ka uzņēmējiem atņem miljonus vērtu biznesu un neviens neko nevar izdarīt.» Skudra arī neslēpj – cer, ka reiz Abdullajevs atlīdzinās par darbu. Tagad viņš gaida, kad viesnīcu lieta četrus gadus pēc sāgas sākuma beidzot nonāks tiesā.
Tikmēr Skudras slepkavības pasūtīšanu policija turpina izmeklēt. Pusotru gadu lietā vispār nekas nenotika. Kad Skudra uzrak-stīja sūdzību Ģenerālprokuratūrai, tā atzina, ka «izmeklēšana ir nepamatoti novilcināta». Uzraugošajai prokurorei, kas nebija iepazinusies ar lietu divu gadu garumā, izteica piezīmi par nolaidību. Abām izmeklētājām izteica mutiskus aizrādījumus par neuzmanības kļūdām, kas lietu gan neesot ietekmējušas. Vēlāk viena no izmeklētājām tika paaugstināta amatā.
* Es to kretīnu nogalināšu – krievu val.
