Viena cilvēka 100 gadi dod daudz vielas pārdomām
Vēsturi, tās pētīšanu, noliegšanu vai slavināšanu, iedziļināšanos vai noklusēšanu, pārskatīšanu vai sagrozīšanu var aplūkot dažādi. Vēsturi var izteikt skaitļos un gadskaitļos, iegūtās un zaudētās teritorijās, pārzīmētās un atkal pārzīmētās kartēs. Var izvēlēties redzēt vai neredzēt aiz statistikas vienībām un procentiem paslēptos cilvēku likteņus, ciešanas un laimes brīžus.
Taču vēsturi var arī vienkārši izdzīvot, pašam piedaloties tās veidošanā. Pārvarot savas iekšējās bailes, ķermenisku vājumu un laikmetu griežu uzliktos pārbaudījumus. Nemitīgi smeļoties stiprumu garīgumā un dzīvesspēku darbā. Ar savu mūžu un darbu rādot priekšzīmi jau vairākām paaudzēm. Tāda ir Zviedrijā dzīvojošā Valentīne Lasmane, kura šogad maijā atzīmēs 100. dzimšanas dienu, sumināšanai atskanot abos Baltijas jūras krastos.
Par Lasmanes garajā un notikumiem bagātajā mūžā izdarīto un pieredzēto varētu stāstīt daudz un gari, taču īpaši nozīmīgi mūsu tautas un valsts vēsturei ir uzsvērt viņas veikumu trijās jomās. Savulaik būdama Latvijas Centrālās padomes (LCP) darbiniece un iesaistīta bēgļu laivu organizēšanā, viņa dokumentēja šīs organizācijas pagrīdes darbību, bēgļu pārvešanu uz Zviedriju un vēstīja par to gan latviešiem, gan zviedriem. 1990. gadā iznākušajā grāmatā Pāri jūrai. 1944./45. g. Valentīne Lasmane sakārtojusi 130 liecinieku atmiņas. 2011. gadā iznākusi arī LCP darbinieka Leonīda Siliņa atmiņu grāmata Zviedru-latviešu palīdzības komitejas darbība, kuras sagatavošanā palīdzējusi arī Lasmane.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.