Centralizētajā matemātikas eksāmenā šogad vairāk nekā 80% skolu rezultāti bijuši sliktāki nekā gadu iepriekš. Izglītības eksperti ir pārliecināti – vāji rezultāti izgaismo senas problēmas pedagoģiskajā darbā un izglītības sistēmā, kas nepietiekami māca domāt
Iesniedzot dokumentus ģeogrāfijas studijām Latvijas Universitātē, Hugo Ernests Puriņš cer, ka atlasē neviens neskatīsies viņa matemātikas eksāmena rezultātos. Tie ir slikti – izdevies izpildīt tikai 21% no uzdevumiem. Citos centralizētajos eksāmenos Rīgas Franču liceja absolventam gājis daudz labāk. Angļu valodā Hugo ticis galā ar 98%, vēsturē ar 87% un latviešu valodā ar 61% uzdevumu.
Ne tikai Hugo, daudzu skolēnu rezultāti matemātikas eksāmenā liek uztraukties. Obligāto pārbaudījumu šogad kārtoja 14 185 skolēni, viņi spējuši izpildīt vidēji 36% uzdevumu. Tas ir vēl sliktāk nekā iepriekšējos divos gados, kad vidējais sniegums matemātikā bija 43%. Šogad eksāmenā izkrita 199 skolēni – trīs reizes vairāk nekā pērn. Ja obligātais eksāmens nav nokārtots, ceļš uz augstskolu ir slēgts. Bijušais matemātikas skolotājs, tagad izglītības iesācējuzņēmuma Edurio pārstāvis Gatis Narvaišs aprēķinājis – Latvijā 86% skolu rezultāti šogad ir sliktāki nekā pērn.
Kas ir pēkšņā krituma iemesls?
Liels kārdinājums to skaidrot ar grūtākiem uzdevumiem, tomēr Ir aptaujātie izglītības eksperti secina – nē, uzdevumi šogad nav sarežģīti. Citādi gan, jo prasa loģisko domāšanu.
Vienkāršāk vai sarežģītāk?
«Protams, biju pārsteigts,» eksāmena rezultātu komentē Valsts izglītības satura centra (VISC) matemātikas speciālists Jānis Vilciņš, kurš uzdevumu izstrādē un rezultātu analīzē iesaistīts kopš 2006. gada. Centralizētais matemātikas eksāmens ir obligāts kopš 2009. gada. Pārsteigts bijis, jo pirmajā brīdī šķitis – nav nekāda racionāla izskaidrojuma pēkšņam sekmju kritumam. Uzdevumi nebija grūtāki kā citugad, saka Vilciņš.
Lai noskaidrotu situāciju, Ir lūdza vairākus speciālistus izvērtēt eksāmena jautājumus. Eksāmenam ir trīs daļas. Minimālais slieksnis tā nokārtošanai ir zems, pietiek ar 5% no kopējā punktu skaita, kas ir pareizi atrisināti tikai četri no 38 uzdevumiem. Pirmajā, vienkāršākajā daļā ir 25 uzdevumi, turklāt 15 no tiem ir testi ar atbilžu variantiem. Visu pirmās daļas uzdevumu izpilde nodrošina 31% sekmīguma. Otrās daļas uzdevumi prasa iegūto zināšanu un prasmju izmantošanu standarta situācijās, bet trešajā daļā – radošu vai analītisku pieeju. Katra otrās un trešās daļas uzdevuma izpilde rezultātu var uzlabot no 3% līdz 6%.
«No pirmās daļas 25 uzdevumiem 11 ir salīdzinoši vienkārši,» vērtē Gatis Narvaišs, kurš pats pirms pieciem gadiem mācīja matemātiku skolā. «Kopumā grūtības pakāpe nav augusi, bet paši vienkāršākie uzdevumi ir grūtāki nekā iepriekšējā gadā. Pagājušajā gadā bija četri vienkārši uzdevumi, kurus izpildot, varēja pārkāpt 5% robežu. Šogad šo barjeru pārvarēt bija grūtāk,» vērtē Narvaišs. Tomēr viņš piebilst – ja vidusskolēns trīs gadus ir mācījies matemātiku, nav par daudz prasīts atrisināt četrus vienkāršus uzdevumus, lai nokārtotu eksāmenu.
«Man šī gada eksāmena uzdevumi šķita zināmi, atstrādāti. Arī audzēkņi teica, ka pirmās daļas uzdevumi viegli,» saka skolotāja Aiva Rituma no Dobeles Valsts ģimnāzijas, kurā skolēni izpildīja 58% uzdevumu.
Arī Mārupes vidusskolas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs secina – daudzi uzdevumi, arī otrajā un trešajā daļā, ir pat vieglāki nekā pērn, dažu izpildei pietiek ar pamatskolā iegūtajām zināšanām un prasmēm. Tāpat Mārtiņš Kālis, Iespējamās misijas direktors un bijušais matemātikas skolotājs, neredz vainu uzdevumos. Gluži otrādi – uzteic izstrādātājus, jo uzdevumi veidoti tā, lai mudinātu skolēnus domāt un saprast matemātikas jēgu un lietojumu.
Meklējot izskaidrojumu, kāpēc tomēr skolēnu vidējais sniegums nesasniedz pat 40%, Mārtiņš Kālis min faktu, ka otrajā un trešajā eksāmena daļā bija daži uzdevumi, kam līdzīgi pēdējos gados nav bijuši. Arī Vilciņš atzīst – daudzi skolotāji pārmetuši VISC, kāpēc eksāmenā bijuši uzdevumi, kādu nebija ne pērn, ne aizpagājušajā gadā. Taču VISC uzsver, ka izglītības standarts aptver daudz vairāk zināšanu un prasmju, nekā var ietvert viena gada eksāmenā. «Skolotāji pārlieku tieši vadās pēc tā, kas eksāmenā ir bijis iepriekšējā gadā. Tāpēc, iespējams, katru gadu ieliksim uzdevumus, kas ir nevis vienkārši reproducējami vai izpildāmi pēc algoritma vai atmiņas, bet ir jāizdomā. Ja netrenē šādas prasmes, tad skolēni ierauga uzdevumu, secina, ka šādu nav iepriekš risinājuši, un pat nesāk domāt. Vienkārši iet pie nākamā uzdevuma. Tā ir problēmas būtība,» skaidro Vilciņš.
Arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka eksāmens, kura uzdevumi ir pilnīgi paredzami, nav īsts pārbaudījums. Skolā esot jāiemāca saskatīt problēmu un to atrisināt neatkarīgi no tā, kā tieši formulēts uzdevums. Tāpēc turpmākajos gados visi centralizētie eksāmeni esot pilnveidojami, lai tos nebūtu iespējams prognozēt.
Vilciņš skaidro – kopš 2008. gadā mainījās matemātikas izglītības standarts, mainās arī pārbaudes darbi. «Notiek pāreja no matemātikas, kas orientēta uz tipveida uzdevumiem, uz domāšanas prasmēs un izpratnē balstītu matemātiku,» viņš saka.
«Piemēram, kādreiz svarīgi bija atrisināt vienādojumus un zīmēt grafikus, tagad jāprot izvērtēt un analizēt uzdevumu, izvēlēties problēmas risināšanas stratēģijas. Skolēniem, kuru sniegums balstās izpratnē, rezultāti ir augsti.» To Vilciņš secina, jo pieaudzis jauniešu skaits, kas spēj izpildīt visus eksāmena pirmās daļas uzdevumus. Pērn tādi bija 189, šogad – 365 skolēni.
Meklējot skaidrojumu bēdīgajiem rezultātiem, VISC vēl pieļauj – skolēni, kas negatavojas studēt eksaktās zinātnes, eksāmenā nav motivēti pat censties izpildīt grūtākos uzdevumus. Pērn 371 skolēns nepildīja nevienu otrās vai trešās daļas uzdevumu, šogad jau divreiz vairāk – 754. Hugo mēģināja tikt galā ar grūtākajiem uzdevumiem, bet atzīst – daudz punktu neguva.
Rezultātā eksperti nonāk pie domas, ka ir pienācis laiks skolotājiem izvērtēt, kā viņi pielāgo mācīšanas metodes tām matemātikas standartu izmaiņām, kas tiek ieviestas jau astoņus gadus. Kopš 2011. gada VISC eksāmena rezultātus analizē un ik rudeni nodod metodisko apvienību koordinatoriem, lai skolotāji varētu diskutēt par mācību metodēm. «Bet sarunās ar skolotājiem pārliecinos, ka analīze simtprocentīgi nenonāk līdz skolotājiem,» saka Vilciņš. Metodisko apvienību darbs ir brīvprātīgs, neapmaksāts, līdz ar to slikti organizēts.
«Ja skolas beidzēji spēj izpildīt tikai 18% uzdevumu, tad skolas pārstāvis nevar lepoties ar labi padarītu darbu,» saka Aleksandrs Vorobjovs, sadusmots, ka televīzijas ziņās kāds šādas skolas pārstāvis tomēr bijis gandarīts par skolotāju darbu. «Mēs, skolotāji, saņemam eksāmenu datus, bet nelabprāt izdarām secinājumus. Ir skolotāji, kuri neuzņemas nekādu atbildību par rezultātiem.»
Skolotāji, kuri drillē
«Nepaveicās ar matemātikas skolotāju,» savu slikto rezultātu eksāmenā lietišķi skaidro Hugo Ernests Puriņš. «Tiem, kuri matemātiku nesaprot, viņa nepalīdzēja.» Skolotāja pievērsusies tiem, kuriem matemātikā ir dotības.
Jānis Vilciņš nevēlas visu atbildību par eksāmena vājajiem rezultātiem novelt tikai uz skolotājiem, jo «pētījumos pierādīts, ka izglītības sistēmā fundamentālas pārmaiņas var parādīties pēc 4-8 gadiem».
Taču to, ka mācību process skolās ir ļoti atšķirīgs, rāda eksāmena rezultāti. Piemēram, Jēkabpils 2. vidusskolā skolēni tika galā ar 47% uzdevumu, bet Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, kur tiek atlasīti sekmīgākie skolēni, – 44,7%. Līdzīgi Jaunogres vidusskola ar 50% izpildītu uzdevumu pārspēj Ogres Valsts ģimnāziju, kuras audzēkņiem bijuši pa spēkam 42,6% uzdevumu. «Secinu, ka daudzi vidusskolu skolotāji strādā ļoti labi,» saka Vilciņš.
Ir lielas atšķirības, salīdzinot skolas ar līdzīgu bērnu skaitu un sociālekonomisko fonu. Piemēram, Skrīveru vidusskolā skolēniem bija pa spēkam 59,68% uzdevumu, bet Dundagas skolā, kas arī ir tālu no Rīgas un atrodas mazpilsētā, – 35,45%.
Vislabākie rezultāti matemātikas eksāmenā ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Daugavpils Krievu vidusskolā un Daugavpils 3. vidusskolā. Vissliktākie – Rīgas Valsts tehnikuma Limbažu nodaļā, Vecbebru un Mežotnes internātvidusskolā un Aizputes neklātienes vidusskolas Cīravas nodaļā. Plaisa starp vidusskolas obligātās programmas līderiem un atpalicējiem ir milzīga – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vidējais rezultāts ir 89,83%, savukārt Cīravā – 7,05%.
«Eksāmena rezultāti uzskatāmi apliecina to, ko var redzēt stundās. Dominējošais mācību process ir reproduktīvais – no stundas uz stundu tiek drillētas mehāniskas prasmes,» saka LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītāja Dace Namsone. Viņas vadībā no 2008. līdz 2011. gadam tika īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts Dabaszinātnes un matemātika, kurā pilnveidoja mācību materiālus un skolotāju prasmes. «Nedomāju, ka pareizi būtu kaut ko pārmest skolotājiem. Lai skolā būtu darbs ar produktīviem, radošiem uzdevumiem, jānotiek cita veida mācību procesam. Bet VISC sagatavotajos diagnosticējošajos darbos pamatskolas klasēm pārbauda tikai reproduktīvas darbības. Ja skolā ir stingr-s sekmju kults, tad skolotāji strādā tikai formālu rezultātu gūšanai. Pēdējos gados šī tendence pārbaudīt reproduktīvās prasmes, it īpaši centralizētajos matemātikas eksāmenos, mainās. Taču tad ir otrs jautājums – kāds ir atbalsts tiem skolotājiem, kuri grib mainīt pieeju? Atbilde nevar būt tikai tālākizglītības kursi, jo ir pierādīts, ka kursi maz ietekmē mācību procesu. Jautājums – kā mūsu valstī sagatavo skolotājus, lai viņi strādātu radoši?»
Pēc 2008. gada izglītības matemātikas standartu apstiprināšanas pedagogiem tiešām kursu nav trūcis. Piemēram, vidusskolu matemātikas skolotājiem bija 72 stundas ilgi kursi. Taču par to, kāds darbs ar skolotājiem bijis pēdējos gados, Izglītības ministrija nedod skaidru atbildi. Izglītības departamenta direktore Evija Papule tikai norāda, ka aizvadītajos divos gados pedagogu profesionālās varēšanas pilnveidē ieguldīti milzu valsts līdzekļi – viens miljons eiro. Skolotāju tālākizglītības programmas īstenojusi Latvijas Universitāte, izglītojot vairāk nekā 300 matemātikas un dabaszinātņu skolotāju. Arī šogad skolotāju kursus par valsts iedotajiem 303 tūkstošiem eiro īsteno LU, Rīgas Tehniskā universitāte un SIA Lielvārds.
Papule piekrīt, ka pedagoģiskā darba uzlabošanai nepietiek tikai ar kursiem, un uzsver – līdz ar 2018. gadu, kad skolām jāsāk strādāt pēc kompetencēs balstītā izglītības satura, tiks mainītas arī pedagoģiskās studiju programmas augstskolās. «Jautājums – kā panākt, lai darbu maina jau strādājošie matemātikas skolotāji, kuru vidējais vecums ir 50-55 gadi,» saka Papule. Viņa risinājumu saskata pamatskolas diagnosticējošo pārbaudes darbu maiņā. Par skolotāju darba kvalitāti spriež pēc pārbaudes darbu rezultātiem, tātad skolotājiem būtu jāpielāgo savs darbs to prasībām. Tāpēc ministrija lūgšot VISC gādāt, lai jau pamatskolas līmenī pārbaudes darbos no skolēniem tiktu prasīts radošums un analītiskums.
«Nav vienas zelta atslēdziņas, ar ko atrisināt visas eksāmenā izgaismotās problēmas. Jāstrādā gan pie izglītības satura, gan pie standartu, eksāmenu un pārbaudes darbu, gan skolotāju profesionālās pilnveides,» saka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Salīdzinot eksāmenu rezultātus ne tikai matemātikā, bet arī citos priekšmetos vairāku gadu garumā, secinājis – tie kopumā liecina par «stagnējošu procesu».
Līdz ar to viņš neuzņemas solīt ātras pārmaiņas, bet sekošot, lai mainītos gan darbs klasēs, gan pārbaudes darbu sagatavošanā.
Divi eksāmeni?
Salīdzinot skolēnu sekmes 439 skolās, kurās kārtoja centralizēto eksāmenu, uzkrītoši redzams, ka vissliktākie rezultāti ir tehnikumos un vakarskolās. Starp 50 skolām, kurās ir labākie rezultāti, nav nevienas profesionālās skolas. Savukārt to 75 skolu vidū, kur skolēni nav varējuši izpildīt pat piektdaļu uzdevumu, ir gandrīz tikai vakarskolas un profesionālās skolas.
Vecbebru profesionālajā vispārizglītojošajā internātvidusskolā skolēni ir spējuši izpildīt 8% uzdevumu, Mežotnes internātvidusskolā un Aizputes novada neklātienes vidusskolas Cīravas konsultatīvajā punktā – 7%. Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā eksāmenā izkrita 11 skolēni, Liepājas Valsts tehnikumā un Daugavpils tehnikumā – katrā pa deviņiem izkritušajiem. 4-8 pārbaudījumu neizturējušie ir virknē citu tehnikumu un vakarskolu.
Iemesli meklējami pašā izglītības sistēmā: profesionālo skolu audzēkņiem ir 350 matemātikas stundu gadā, vidusskolās, ģimnāzijās un valsts ģimnāzijās – 420. Spriežot pēc Aivas Ritumas un citu skolotāju stāstītā, ikdienas darbā atšķirības ir vēl krasākas: valsts ģimnāzijās notiek sešas matemātikas stundas nedēļā, vidusskolās – vismaz četras, profesionālās izglītības iestādēs – tikai divas. Turklāt vidusskolās atšķiras stundu skaits dabaszinātņu un humanitārās plūsmas klasēs. Namsone ir pārliecināta, ka izveidot ideālu eksāmenu, kas derētu gan profesionālo skolu audzēkņiem, gan Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un citiem matemātikā ieinteresētiem skolēniem, nav iespējams.
«Vajadzētu piedāvāt divu līmeņu zināšanas un prasmes,» risinājumu piedāvā Gatis Narvaišs. «Vienu tiem, kuri zina, ka negrib sasniegt augstu līmeni matemātikā. Viņiem varētu piedāvāt pamatzināšanu eksāmenu, kurā apliecina, ka apgūtas būtiskākās prasmes. Un otru līmeni tiem, kuri studēs dabaszinātnes vai matemātiku.»
Jānis Vilciņš uzsver, ka 2007. gadā, kad izglītības ministre bija Baiba Rivža (ZZS), pieņemts izglītības speciālistu vidū neizdiskutēts politisks lēmums – piedāvāt vienu centralizēto eksāmenu visiem vidējo izglītību ieguvušajiem. «Mans personīgais viedoklis, ka tas bija ļoti aplami,» viņš saka. Tāpēc ka pēc rezultātu analīzes nākamā gada pārbaudījuma uzdevumu izstrādē VISC pielāgojas aptuveni pusei skolēnu, kas var izpildīt 10-20% uzdevumu. «Seko zināšanu degradācija,» saka Vilciņš. Līdzīgi kā Narvaišs, viņš atbalsta vismaz divu līmeņu eksāmenu – tad otrajā līmenī varētu celt latiņu, pielāgojot to spējīgākajiem jauniešiem, kas spēj nodoties matemātiskai analīzei. Tādas prestižas augstskolas kā Oksfordas un Kembridžas universitātes Latvijas vidusskolu diplomu neatzīst par pietiekami labu – viens no iemesliem ir centralizētie eksāmeni, kas padarīti pārlieku viegli un neprasa, piemēram, matemātisko analīzi.
Arī Namsone uzskata, ka šāda prasību diferencēšana uzlabotu eksāmena kvalitāti. VISC jau vairākas reizes ministrijā ierosinājis diferencēt eksāmena prasības profesionālo un pārējo skolu beidzējiem, bet tas noraidīts.
Ministrijas pārstāve Papule arī tagad kategoriski noraida piedāvājumu izstrādāt divu līmeņu centralizētos eksāmenus. «Tas nekādi nepalīdzētu profesionālajām skolām iegūt prestižu, pēc kā mēs tiecamies.» Galu galā, arī pēc profesionālās skolas absolvēšanas jaunietim jāspēj iestāties augstskolā.
Taču ministrija apsver iespēju no 2018. gada, kad sāks īstenot jauno izglītības standartu, piedāvāt divu veidu eksāmenus: centralizētos, kas jākārto jau 11. klasē un kuru mērķis ir diagnosticēt izglītības kvalitāti, un izvēles eksāmenus, kas jākārto 12. klasē un kuru rezultāti vajadzīgi, iestājoties augstskolā.
Izglītības ministrs izsakās piesardzīgi par eksāmenu diferencēšanu. Viņš neizslēdzot iespēju gradēt eksāmenu prasības, taču tikai tad, ja to izvērtē un atbalsta gan vidējās, gan augstākās izglītības eksperti. Taču viņam patīkot ideja par dažādu veidu eksāmenu ieviešanu 10., 11, un 12. klasē.
«Ja centralizētie eksāmeni notiktu jau 10. klasē, tad to rezultāti skolēnam palīdzētu izvērtēt, ko un kā mācīties tālāk,» saka Šadurskis, vēlreiz uzsverot, ka izglītības sistēmā vajadzīgas pārmaiņas, taču ne sasteigtas, bet rūpīgi izsvērtas.
Pēc šī gada eksāmenu rezultātu izvērtēšanas Šadurskim radusies vēl kāda ideja – pārliecināt sabiedrību par valsts ģimnāziju nodošanu no pašvaldības valsts pārziņā, lai par valsts naudu tajās izglītotu spējīgākos bērnus. «Ja mēs šādās skolās sapulcinātu un izglītotu tikai 5% talantu, ticiet man, viņu vēlākais pienesums Latvijas tautsaimniecībai varētu sasniegt pat 30% no iedzīvotāju ieguldījuma,» pārliecināts Šadurskis. «Sauciet to par elitārismu, bet, ja izglītības programmas pielāgotu bērnu spējām, izglītotie būtu laimīgi, un viņu ieguldījums tautsaimniecībā būtu daudz lielāks.»
Šī gan nav ideja, ko ministrs gatavojas īstenot tuvākajos mēnešos. Vienīgais, ko noteikti paredzēts izdarīt jau tuvākā gada laikā, – papīra lapu vietā ieviest elektronisku platformu centralizēto eksāmenu un citu valsts pārbaudes darbu izsūtīšanai un arī darbu labošanai.
Centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti
Daži eksāmena 1. daļas uzdevumi, kuri sagādājuši vislielākās grūtības
Komentāri
Jānis Vilciņš, Valsts izglītības satura centra speciālists: «Te ir jāizdara tikai viens pagrieziens par 80 grādiem. Ja zina, ka vienādmalu trīsstūra katram leņķim ir 60 grādi, tad, pavisam vienkārši saskaitot, iegūst atbildi. Šāda veida uzdevumus māca 7. klasē.»
Mārtiņš Kālis, Iespējamā misija direktors: «Ģeometriskiem pārveidojumiem tiek atvēlēts samērā maz stundu, tāpēc daudziem skolēniem šis uzdevums varētu šķist nepierasts. Taču princips ir vienkāršs: ap punktu A jāgriež trijstūris pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Tas, ka jāgriež pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, arī varētu likt nokļūdīties, jo ierasti ir visu darīt pulksteņa rādītāja virzienā.»
Komentāri
Jānis Vilciņš: «Tas ir uzdevums, kura atrisinājums balstās tikai loģikā. Kādreiz šāds uzdevums nebūtu likts eksāmenā, jo tas nav ne vienādojums, ne grafiks. Bet tagad izglītības standarts prasa veicināt domāšanas prasmes, tāds uzdevums tās mēra.»
Mārtiņš Kālis: «Tas, ka trešdaļai bērnu ir grūtības, liecina, ka skolēniem nav skaidra procedūra, kā risināt šādus uzdevumus. Bet te procedūra vienkārši jāizdomā.»
Gatis Narvaišs, Edurio produktu direktors: «Šis uzdevums ir pietuvināts dzīves situācijai. Katrā eksāmenā jābūt šādam uzdevumam.»
Komentāri
Māriņš Kālis: «Šis uzdevums varēja samulsināt, jo izskatās pēc fizikas uzdevuma. Fizikā bieži izmanto lielus skaitļus, un, lai būtu ar tiem vieglāk strādāt, izmanto šādu formu, pēc kuras secināms, cik ciparu ir skaitlī. Taču, ja skolēns pieņem, ka fiziku nesaprot, viņš pat nemēģina risināt. Matemātikā ir vajadzīga pārliecība, ka uzdevumu var loģiski izdomāt un izdarīt, nevis nobīties tāpēc vien, ka nekas tamlīdzīgs klasē nav darīts.»
Jānis Vilciņš: «No skolotājiem ir pretenzijas, kāpēc ievietots šāds uzdevums, kāda iepriekš nekad nav bijis. Taču tas, ka skolotāji, gatavojot eksāmenam, pārlieku tieši vadās no iepriekšējo gadu uzdevumiem, ir problēma. Izglītības standarts paredz daudz lielāku dažādību, nekā ir iespējams iekļaut vienā eksāmenā, tāpēc katru gadu ir un būs uzdevumi, kas ir nevis vienkārši reproducējami, izpildāmi pēc algoritma vai atmiņas, bet izdomājami.»
Komentāri
Mārtiņš Kālis: «Tas ir šausmīgi, ka tikai 47% skolēnu zina pareizo atbildi. Iespējams, vainīga terminoloģija «funkcija» un «arguments». Bet šāda veida risinājumus katram būtu jāsaprot, lai varētu spriest par ekonomikas notikumiem un pieņemt ar finansēm saistītus lēmumus.»
Jānis Vilciņš: «Var nezināt, kas matemātikā ir «funkcija» un kas ir «arguments». Bet, ieraugot attēlu, cilvēkam jāsaprot, ka, ja ir tikai X un Y, tad viens no viņiem ir funkcija, bet otrs – arguments. Var loģiski secināt. Tieši šāds uzdevums bija 2012.vai 2013.gada centralizētajā eksāmenā matemātikā, un rezultāts bija tāds pats – to izpildīja nedaudz mazāk par pusi skolēnu.»
Gatis Narvaišs: «Pats uzdevums nav uzrakstīts tik vienkārši. Iespējams tāpēc, ka vidusskolēnam būtu jāzina, kas ir funkcijas pieaugums un arguments, šādi jēdzieni matemātikas valodā būtu jālieto.»
