Žurnāla rubrika: Svarīgi

Negribētā nauda

Posted on septembris 14, 2016 by - Pasaulē

Īrijas valdība uzstāj, ka nemaz nevēlas 13 miljardus eiro no kompānijas Apple, ko tā nav samaksājusi nodokļos pēdējos 25 gados. Daļa pilsoņu tam nepiekrīt

Kad Kīrans O’Konels uzzināja par Eiropas amatpersonu norādi Īrijai iekasēt 13 miljardus eiro no kompānijas Apple par iepriekšējos gados nesamaksātiem nodokļiem, viņš galvā sāka kalkulēt, kur šo naudu varēs tērēt. Sociālais darbinieks O’Konels strādā ar jauniešu riska grupu, un pirms sešiem gadiem, kad finanšu krīzes dēļ valdība ieviesa skarbu taupības programmu, viņam pieejamais budžets ticis apcirpts vairākkārt. Vīrieša alga ir iesaldēta un uzlikts nodoklis pensijas uzkrājumiem. Kopumā sociālās aģentūras budžets ir sarucis par 30%, tāpēc viņš nevarēja atļauties pieņemt jaunus darbiniekus, saglabāt visas agrāk pieejamās sociālās programmas un dot pajumti ikvienam problemātiskam pusaudzim, kuram tā nepieciešama.

«Mēs varētu investēt jaunos atveseļošanās centros un papildināt gultu skaitu detoksikācijai no apreibinošām vielām,» prāto O’Konels (50), kurš dzīvo un strādā Īrijas otrajā lielākajā pilsētā Korkā. Šajā pašā pilsētā jau 35 gadus atrodas arī kompānijas Apple galvenais birojs Eiropā.

Taču izrādās, ka Īrijas līderi papildu miljardus no Apple nemaz nevēlas. Valdība 2. septembrī vienbalsīgi nolēma, ka iesniegs apelāciju pret Eiropas Komisijas 30. augustā izziņoto rīkojumu par nodokļu atmaksu. Pēc dažām dienām premjera un viņa kabineta pozīciju atbalstīja arī divas galvenās partijas parlamentā.

Eiropas Komisijas ieskatā Īrija garantējusi Apple nepamatotas nodokļu atlaides. «Tās pārkāpj ES noteikumus par valsts atbalsta saņemšanu, jo tādējādi tika ļauts Apple maksāt ievērojami mazākus nodokļus nekā citiem uzņēmumiem. Īrijai tagad ir jāatgūst šis pretlikumīgi nodrošinātais atbalsts.» ES konkurences komisāre Margarēte Vestagere norādīja, ka uzņēmums par 2003. gadā Eiropā gūtajiem ienākumiem maksāja efektīvo nodokļa likmi tikai 1% apmērā, kas līdz 2014. gadam nokritās līdz nieka 0,005%. Šādas norunas deva iespēju kompānijai izvairīties no nodokļu maksāšanas par gandrīz visiem ienākumiem, kas gūti, pārdodot Apple produktus ES vienotajā tirgū, skaidroja komisāre.

Īrijas premjerministrs Enda Kenijs iebilst: viņa valsts esot «spēlējusi pēc noteikumiem». Gan viņš, gan citi vietējie politiķi uztraucas, ka šāds sods atbaidīs citas starptautiskās kompānijas, kas potenciāli vēlētos investēt Īrijā. Īru amatpersonām piebalso arī Apple, kas EK lēmumu nosaukusi par politiski motivētu.

Īrijas identitātes krīze

Kādas muļķības! Šī nauda ir jāņem! – pret savas valdības nostāju iebilst kreisi noskaņoti politiķi, daudzi sabiedriskā sektora darbinieki un pat atsevišķi Apple fani. EK aprēķinājusi, ka summa var pieaugt pat līdz 19 miljardiem eiro, ja pierēķina soda procentus par laikus nesamaksāto nodokļu kavējumu jau kopš 1991. gada.

Īrijas kasē ienākusī nauda dotu papildu finansējumu slimnīcām, skolām un sociālām programmām. Pēc 2008. gada krīzes sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas tika samazinātas vidēji par 15%. Daudzi jaunie cilvēki ir devušies uz ārvalstīm labāk apmaksāta darba meklējumos.

Bezdarba līmenis Korkā turas pie 8%, kas ir aptuveni tāds pats kā citur valstī. Ekonomiski smagākajos gados tas bija sasniedzis 15%.

«Šī nauda palīdzētu radīt vismaz 100 000 jaunu darbavietu,» uzskata Miks Berijs no mazas politiskās partijas Antitaupības alianse. «Tam būtu spēcīgs pārmaiņu efekts.»

Taču pastāv risks, ka Apple sodīšana var izraisīt Īrijas identitātes krīzi. Valsts ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme tiek cieši saistīta ar pievilcīgu noteikumu radīšanu starptautiskām kompānijām, piedāvājot zemākas nodokļu likmes un elastīgākus darba apstākļus. Valdības statistika liecina, ka pašlaik ārvalstu firmas nodarbina gandrīz 200 000 īru jeb aptuveni 10% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Īrija vēlas šo rādītāju pat palielināt. Līdzīgi kā citas reģiona valstis, Īrija cer pie sevis pārvilināt jaunas kompānijas, kuras apsver aiziešanu no Lielbritānijas pēc jūnijā notikušā Brexit balsojuma.

Protams, daudzi īri neiebilst pret jaunu darbavietu parādīšanos starptautiskās kompānijās, taču vairākus gadus ilgusī jostas savilkšana rada nevienlīdzības sajūtu – kāpēc vieniem tiek dotas lielākas atlaides nekā citiem? Kopumā Īrijai ir izdevies pārvarēt ekomisko krīzi un apturēt recesiju. Daudziem ekonomistiem pat atkārās žoklis, kad tika oficiāli aprēķināts, kāds bijis iekšzemes kopprodukta pieaugums pagājušajā gadā – 26,3%! Šo izaugsmi lielā mērā nodrošinājuši tieši lielo starptautisko kompāniju finansiāli manevri un tikai īstermiņa uzlabojumi pašmāju ekonomikā.

«Daudzi cilvēki neiebilst pret valdības mēģinājumiem izdabāt ārvalstu kompānijām, taču – kur tā bija finanšu krīzes laikā, kad palīdzība bija nepieciešama arī īru strādniekiem?» sūkstās IT speciālists Deklans Konolijs (39), kas strādā Korkas pašvaldībā.

Pēc finanšu krīzes sākšanās viņa iestādes darbinieku skaits samazinājies par trešdaļu. Daļa tika atlaista, citi devās pensijā, un viņu štata vieta likvidēta. Ienākuma nodokļa palielināšana nozīmē to, ka viņa paša kabatā naudas ir par 10% mazāk nekā agrāk.

«Īrijas valdība nekad nav bijusi tik pretimnākoša saviem iedzīvotājiem, kā tagad rīkojas ar Apple,» secina Konolijs.

Korka, kurā dzīvo 125 000 iedzīvotāju, ir savdabīgs Silīcija ielejas šika un īru taupības mikslis. Cauri centram plūstošās Lī upes krastā renovētā 19. gadsimta ēkā iekārtojusies amerikāņu ķēdes Starbucks kafejnīca, kura lielākoties pievilina divdesmitgadniekus no jauno tehnoloģiju uzņēmumiem. Nav brīnums blakus dzirdēt ķīniešu vai čehu valodu. Galvenajā iepirkša-nās ielā garām dārgiem modes veikaliem slīd luksusa automobiļi, kas uz darbu un jaunām biznesa pārrunām aizvizina IT un farmācijas uzņēmumu amatpersonas.

Taču tikai dažus kvartālus nostāk atrodamas ieliņas ar slēgtiem pārtikas veikaliņiem. To vietā ierīkoti lombardi un pustukši kazino. Ielās izlīmēti valdības aģentūras plakāti ar padomiem, kā izrauties no privāto parādu spirāles.

Agrāk Korka bija ostas pilsēta, taču pēdējās desmitgadēs tā ir pievilcīga mājvieta starptautiskajām kompānijām. Tām ir izdevīgi paķert jaunus darbiniekus no vietējās universitātes un baudīt pilsētas piedāvāto dāsno nodokļu atlaidi par jebkuru izpētes vai jaunas tehnoloģijas attīstīšanas projektu. Mājokļu īre ir divreiz lētāka nekā galvaspilsētā Dublinā. 

Apple bija viena no pirmajām kompānijām, kas nolēma apmesties Korkā. Tas notika jau 80. gadu sākumā. Tagad pilsētas nomalēs rindojas daudzas moderni stiklotas biroju ēkas, virs kurām zaigo vairāku lielu firmu logotipi. Dell, Intel, Eli Lilly un citas.

Kompānija Apple, kuras birojs no ārpuses atgādina neieņemamu cietoksni, ir lielākais darba devējs šajā apkaimē – 5000 darbinieku, kuri vietējā ekonomikā iepludina miljoniem eiro, maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, īrējot dzīvokļus un tērējot naudu stilīgos restorānos un veikalos.

Pirmajos gados pēc apmešanās Īrijā Apple strādnieki nodarbojās ar datoru un citu ietaišu montāžu. Tagad tas notiek Āzijā, kur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas. Savukārt birojs Korkā nodrošina tirdzniecības un globālo klientu apkalpošanas funkcijas. «Korka un Apple ir kā roka ar cimdu,» saka pilsētas mērs Dess Kahils, kurš pagājušajā nedēļā devās ikgadējā ceļojumā uz Sanfrancisko, lai kompānijas galvenajā mītnē tiktos ar tās vadītājiem un mudinātu uz jaunām investīcijām. «Mēs esam kā vecs precēts pāris.»

Cita ikdienas realitāte vērojama dažu minūšu gājiena attālumā no Apple biroja Korkā. Rudens saule apspīd noplukušas mājas. Satiktie cilvēki žēlojas, ka viņiem trūkst atbilstošu tehnoloģisku iemaņu, lai tiktu pie labi apmaksātajiem darbiem globālajās korporācijās.  

Labdarības organizācija Cork Simon saskaitījusi, ka pilsētas ielās pērn dzīvoja 345 bezpajumtnieki. Pirms gadiem pieciem bijuši tikai 38. Pilsētas gada budžets šajā pašā laikā samazināts par 20%.

Godīga attieksme pret ikvienu – tā pašreizējo stīvēšanos ap Apple nodokļiem komentē ātrās palīdzības mediķis Čārlijs Haringtons (53). Viņš neiebilst, ka dome izrāda labvēlību pret ārvalstu kompānijām. Taču nodokļu politikai, pēc viņa domām, jābūt vienlīdzīgai.

Kad pats Haringtons nesen atteicās maksāt palielināto nekustamā īpašuma nodokli, nauda tika automātiski atskaitīta no viņa algas. Ja reiz valdība ir tik naska sodīt mazus nodokļu nemaksātājus, tad kāpēc mums būtu jāsargā Apple – sašutis ir mediķis. «Ja lielie vīri nemaksā un valdība viņiem palīdz, tad ikvienam pilsonim rodas loģisks jautājums – kāpēc mums ir jāmaksā? Ja viņi ir parādā, tad viņiem arī ir jāmaksā!»

Apple naudas plūsma


Brexit atskaņas latviešu biznesā

Posted on septembris 14, 2016 by - Tēma

Zaudējumi, ko radījis britu mārciņas kritums pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības, ir mazākā problēma. Citi neskaidri jautājumi Latvijas eksportētājus uztrauc daudz vairāk

Nepatīkami. Taču nav traģēdija. Tā par Brexit balsojuma līdzšinējām sekām saka faktiski visi Latvijas eksportētāji, kas pārdod kaut ko Lielbritānijā. Protams, šis tirgus ir svarīgs. Taču tas nav mūsu ražotājiem izšķirošs. Skaitļi to apliecina: pērn Lielbritānija bija septītais lielākais mūsu noieta tirgus ar kopējo apjomu 488 miljoni eiro. 

Tas ir tikai 5,1% no kopējā eksporta. Salīdzinājumam – Lietuvā nonāk 18,3% no mūsu kopējā eksporta, bet Krievijā pat pēc sankciju režīma ieviešanas – 8,7%. Tomēr uzņēmēji rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai salā un prāto, vai nekļūs sliktāk.

Skoti ķer, latvieši konservē

10% – tādu apjomu no aptuveni 15 miljonu eiro kopējā apgrozījuma pirmajā pusgadā uz Lielbritāniju pārdevis viens no Latvijas zivju pārstrādes līderiem uzņēmums Karavela. Kas biznesā ir mainījies kopš 23. jūnija referenduma?

«Dabiski, mārciņas kursa izmaiņas nenāca mums par labu. Un tur neko nevar darīt, iekams nebūs beidzies līguma termiņš, ko parasti slēdz uz gadu,» stāsta Karavelas līdzīpašnieks Jānis Endele. Firma pēc britu pasūtījuma ražo tā saukto privātā zīmola produkciju – skumbrijas konservus kādam mazumtirdzniecības tīklam. Reizi gadā, parasti oktobrī vai novembrī, notiek tenderi. Uzvarētājs iegūst pasūtījumu, un cenas līgumā tiek fiksētas gadam uz priekšu. Britu mārciņās, protams. Referenduma dienā, 23. jūnijā, mārciņas kurss bija 1,30 eiro, taču pēc divām nedēļām vairs tikai 1,16 eiro. Ar vienu lēmumu īsā laikā zaudēti 10%.

Jāņem vērā, ka privāto zīmolu biznesā par normālu peļņas maržu uzskata 5%. Vai tas nozīmē, ka pašreizējais kontrakts ar britiem radīs zaudējumus latviešu zivrūpniekam? Pagaidām grūti spriest, atbild Endele. «Pašizmaksa ir atkarīga no daudziem faktoriem, un arī mārciņas kurss gada laikā ir svārstījies. Jā, Brexit faktoru mēs pērn nebijām ierēķinājuši. Taču pagaidām nekāda traģēdija nav notikusi. Pašlaik Lielbritānijā strādājam ar lielu apjomu, un jebkurā gadījumā mums ir izdevīgi, ka šāds pasūtījums ir. Uz pārceltuves zirgus nemaina. Nākotnē šādu risku mēģināsim aplēst un nākamajā kontraktā centīsimies dabūt tādu cenu, lai neielienam mīnusos.»

Daudz vairāk Karavelas vadītāju uztrauc nosacījumi, par kādiem šķiroties spēs vienoties Lielbritānija un Eiropas Savienība. Viens variants – brīvās tirdzniecības režīms kā pašlaik starp ES un Norvēģiju. Pavisam kas cits – «cietā» aiziešana, kad tiktu atjaunotas muitas barjeras.

«Šis jautājums mums ir daudz svarīgāks nekā mārciņas kursa svārstības. Piemēram, mēs iepērkam zivis, kas tiek zvejotas pie Skotijas krastiem, – tās ir kvalitatīvas. Vai mēs varēsim brīvi tās turpināt pirkt, noteiks politiskā vienošanās. Ja starp britiem un ES sāksies ekonomiskais karš un muitas nodevas, mēs varam ciest,» skaidro Endele.

Par vienu gan Karavelā ir droši – briti paši nav spējīgi apmierināt lielo tirgus pieprasījumu pēc zivju konserviem. «Piemēram, briti paši spēj nodrošināt tikai 10% no skumbrijas konservu pieprasījuma. Bet rūpnīcu vienā dienā neuzcelsi. Tāpēc jau tur pārdodam gan mēs, gan vācieši, gan dāņi. Britu atkarība no ES diezin vai mainīsies,» lēš Endele.

Vēro… zviedru kronu!

Zivju konservi gan nav visvairāk pieprasītie produkti, ko latvieši spēj piedāvāt britiem. Pavisam cits biznesa mērogs ir koksnei un tās izstrādājumiem. Šī kategorija 2015. gadā veidoja 69% no kopējā mūsu eksporta uz Lielbritāniju, tātad runa ir par aptuveni 300 miljonu eiro apgrozījumu. Galvenokārt tie ir trīs veidu produkti – skujkoku dēļi, bērza finieris un mēbeles.

Jaunākie dati pašlaik pieejami par jūliju, un tie nav iepriecinoši – kokmateriālu eksports piedzīvojis būtisku kritumu par 7,7% pret iepriekšējo gadu.

«Tā nav traģēdija, bet, protams, būtu labāk, ja Lielbritānija paliktu Eiropas Savienībā. Mums būtu daudz mierīgāk un izdevīgāk,» referenduma sekas komentē Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss. Kādi ir zaudējumi? «Īstermiņa perspektīvā tie jau redzami saistībā ar mārciņas kritumu. Ja līgums noslēgts mārciņās un valūtas vērtība sarūk par 10%, tātad kādam attiecīgi samazinās peļņa, bet cits varbūt jau sāk strādāt ar zaudējumiem.»

Tomēr Klauss uzsver, ka daudz būtiskāki kokrūpniecības nozarei šķiet divi citi jautājumi. Pirmkārt, kā uz Brexit reaģēs paši briti – vai būtiski nemainīsies patēriņš būvniecības nozarē, vai investīciju plūsma neaprausies? Pagaidām nekas tāds neesot manāms, pieprasījums joprojām esot augsts. Otrs svarīgais jautājums – kā uz Brexit reaģēs galvenie latviešu konkurenti skandināvi?

«Pat ja pieprasījums Lielbritānijā nekritīsies, var mainīties iepirkumu ģeogrāfija. Mūs uztrauc tas, ka zviedru krona var krist līdzi mārciņai, un tad viņu eksportētāji būs daudz izdevīgākā situācijā. Pagaidām tas nav noticis un britiem tikai atliek pieņemt, ka nākotnē būvmateriālu cenas kāps. Kaut arī tas mums nekompensēs valūtas svārstību radītos zaudējumus, iemeslu nopietnai panikai pašlaik nav.»

Klauss uzsver, ka Latvijas eksportētāji jau pirms britu balsojuma nervozēja un tāpēc centās neslēgt ilgtermiņa darījumus – parasti aprobežojās ar trīs mēnešu periodu. «Tāpēc mārciņas svārstības mums ir īstermiņa stāsts. Vairāk raugāmies vidējā un ilgākā termiņā, kad galvenais ir jautājums – vai mainīsies britu attieksme pret investīcijām nekustamajos īpašumos un būvniecībā? Ja nemainīsies un apjomi nekritīs, tad valūtas svārstības mēs pārdzīvosim, ne pirmā reize,» secina Klauss.

Vai gaidāma recesija?

Daudzi eksperti lēš, ka Brexit lēmuma dēļ nākamgad Lielbritānija piedzīvos ekonomisko recesiju un gada pieaugums līdzināsies nullei – iepriekš tas tika prognozēts 2% apjomā. Kaut arī pašlaik kritums vēl nav manāms, daži tam jau gatavojas. Arī lielās mežizstrādes firmas Norvik Timber Industries vadītājs Sampsa Auvinens. 

«Pašlaik pieprasījuma kritumu Lielbritānijā mēs nejūtam. Tomēr ir uztraucoši signāli – sarūk gan iepirkumu menedžeru indekss (nozares menedžeru aptaujas par to, vai iepirkumi pieaug vai samazinās – red.), gan no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms. Tāpēc nākotnē pieprasījuma sarukums ir iespējams,» saka Auvinens.

Ja neskaita acīmredzamo pārmaiņu – mārciņas kritumu -, citu lielu izmaiņu biznesā kopš 23. jūnija referenduma neesot. Cenas pamazām augot. Turklāt vēl ir šāds interesants jaunums – daļa britu uzņēmumu sākuši līgumus slēgt eiro. Tas britiem ir neparasts stils, jo agrāk viss vienmēr noticis tikai mārciņās. Taču tagad valūtas kurss kļuvis pārāk neprognozējams.

«Mēs sekojam situācijai ļoti rūpīgi. Pašlaik valda liela nenoteiktība. Kā briti sāks sarunas ar ES, kāds būs to iznākums – nekas nav skaidrs. Taču pirmie signāli, ka britu ekonomika sabremzēsies, ir jau manāmi. Tāpēc cenšamies būt piesardzīgi. Nav pamata cerēt uz izaugsmi vidējā termiņā, tomēr esmu pārliecināts, ka ilgākā laika posmā situācija stabilizēsies,» spriež Auvinens.

Zaļos biedē ogles

Savukārt biomasas ražotājus vairāk nodarbina jautājums, kā pēc aiziešanas no ES mainīsies britu politika ekoloģijas jomā. Atjaunojamie enerģijas avoti, pie kuriem pieskaitāma arī biomasa, tomēr nav paši lētākie energoresursi.

«Pagaidām izmaiņas neredzam,» saka Didzis Palejs, Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs. «Taču nākotnē var mainīties Lielbritānijas politika atjaunojamās enerģijas jomā – par to pašlaik nav nekādas skaidrības. Piemēram, nosacījumi var kļūt stingrāki, un tad mums viss būs kārtībā. Bet var būt arī tieši otrādi, ka ekoloģiskās prasības samazinās un briti kurina savas ogles kā agrāk. Viņiem ir daudzas elektro-stacijas, kas izmanto ogles, bet tas ir apkārtējai videi pats netīrākais risinājums,» saka Palejs. Mārciņas svārstības, protams, arī ietekmē biznesu. Tomēr mazāk nekā lielie jautājumi par ekoloģijas un enerģētikas politiku.

Pircēji nogaida

Tikai viens no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka jau tagad izjūt kaut nelielu, tomēr pieprasījuma kritumu. Tas ir būvniecības holdings Skonto, kas ražo stikla un metāla fasādes ēkām.

«Mēs tirgū pašlaik redzam nogaidošu noskaņojumu. Pieprasījuma kritums nav dramatisks, kādi 5%. Ceru, ka tas nav uz ilgu laiku. Pircēji vēlas saprast, kā sāksies izstāšanās sarunas ar ES. Šī nenoteiktība mums traucē,» saka Uldis Šneiders, Skonto Enterprises UK komercdirektors.

Uzņēmums piedāvā pilnu ražošanas ciklu – Latvijā ēku fasādes projektē un saražo, tad ved uz Lielbritāniju un uzstāda. Kā rezultāts izskatās, var redzēt arī tepat Rīgā, piemēram, viesnīcas Radisson Blu tirdzniecības centrā vai šobrīd jaunbūvējamajā Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā.

Lielbritānijā Skonto uzbūvējis aptuveni 20 objektu. Tas nav maz, tomēr nav arī rekords – Norvēģijā un Zviedrijā latvieši ir cēluši vairāk. Viss būvniecības cikls ilgst aptuveni gadu vai pat vairāk, un tieši tas ir galvenais grūtību cēlonis, atzīst Šneiders. Proti, ja līgums noslēgts neilgi pirms mārciņas krituma, par nolīgto cenu nāksies strādāt vēl ilgāku laiku. Tomēr mārciņa arī pirms Brexit ir svārstījusies, un, kāds būs tās kurss nākotnē, nav iespējams prognozēt. «Nedomāju, ka beigās tas mums izrādīsies darbs pa nullēm, taču pašlaik vēl nevar prognozēt, cik liels sitiens būs peļņai. Maksājumus saņemam pakāpeniski – kurā brīdī tie ietrāpīsies un kāds tolaik būs mārciņas kurss, neviens nevar pateikt.»

Viedoklis. Plinti krūmos neviens nemet

Alise Pīka, LIAA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lielbritānijā

Mums vienmēr ir bijusi pozitīva tirdzniecības bilance – Latvijas uzņēmēji vairāk eksportē uz Lielbritāniju nekā briti uz Latviju. Šī tendence pastāvīgi ir augusi. Kā to ietekmējis Brexit, pirmos skaitļus  redzēsim tikai gada beigās, kad tiks publiskota statistika par trešo ceturksni. Pagaidām viss ir tikai spekulāciju līmenī.

Pirmie iespaidi, protams, saistīti ar mārciņas svārstībām. Īstermiņā tas uztrauc visus. Vidējā termiņā raugoties, ir liela nenoteiktība. Esmu runājusi ar trim Latvijas uzņēmumiem, kas apsver ienākšanu britu tirgū un tagad saka – mēs pagaidīsim, paskatīsimies.

Domāju, šāda attieksme ir aktuāla ne tikai Latvijas uzņēmējiem, bet vispār kopumā. Visi grib sākumā saprast, kā britu valdība vedīs sarunas ar ES, kādi varētu būt izstāšanās nosacījumi. Tie, kas britu tirgū vēl nav ienākuši, paņems pauzi. Tiem, kas šeit jau strādā, situācija var atšķirties dažādās nozarēs. Piemēram, koksnes pārdevējiem mārciņas svārstības ir būtiskas, turpretim koka māju ražotājiem tas nav tik izšķirošs jautājums, jo plānošana ir ilgākā termiņā un arī peļņas procents augstāks.

Pagaidām asas reakcijas neesmu dzirdējusi. Neviens nesaka – viss, mēs aizejam! Tieši otrādi, joprojām ir liela interese par biznesa izstādēm Londonā un mūsu pārstāvniecībām, šurp brauc gan mūsu IT firmas, gan veļas ražotāji no Liepājas. Tirgus ir liels un joprojām interesants. Tuvākā pusgada laikā diezin vai gaidāmas straujas izmaiņas. 

Ja mārciņa ilgi būs vāja, sāksies inflācija un cenas tik un tā augs, jo Lielbritānija tradicionāli ir atkarīga no ES importa un tas sadārdzināsies.

Brīvībā!

Posted on septembris 14, 2016 by - Analīze

Par kukuļošanu tiesājamā eksprokurore Irina Bogdanova atkal ir brīvībā – viņai konstatēti psihiski traucējumi, kas neļauj atrasties cietumā un tiesas sēdēs. Vai šī ekspertīze var sagraut vēl citus kriminālprocesus par tiesnešu kukuļņemšanu?

Pirms gada 5. maijā tiesa bijušajai Jūrmalas prokurorei Irinai Bogdanovai piesprieda četru gadu cietumsodu par 35 tukstošu eiro kukuļa izspiešanu un apcietināja tiesas zālē. Tomēr Bogdanova vairs neatrodas Iļģuciema sieviešu cietumā – kā noskaidroja Ir, jau šā gada 9. maijā viņa no apcietinājuma atbrīvota. Iemesls ir ekspertu atzinums, ka Bogdanovai ir tādi psihiski traucējumi, kuru dēļ viņa nedrīkst atrasties brīvības atņemšanas vietās un piedalīties tiesas sēdēs.

Lietu kārtotāja

Pērn februārī plašāka sabiedrība LTV raidījumā De facto iepazina bijušo prokurori Bogdanovu kā kundzi, kura palīdzējusi «sakārtot lietas» Rīgas un Jūrmalas tiesās. Raidījums atskaņoja audioierakstu, kurā Bogdanova sarunā ar uzņēmēju Uldi Skudru vaļsirdīgi stāstīja, kā iespējams nopirkt tiesas spriedumus un uzpirkt ārstus. Bogdanovas liecības ir būtiskas vairākos kriminālprocesos, kuru tālāko vizību var ietekmēt negaidītais ekspertīzes atzinums par viņas psihisko veselību.

Cik procesi pēc Bogdanovas liecībām ir sākti, nav zināms, bet publiski izskanējusi informācija par diviem. Kriminālvajāšana sākta pret bijušo Jūrmalas tiesnesi Tatjanu Bormani, kura ar bijušās Jūrmalas virsprokurores, Bogdanovas paziņas, Sigitas Priedes starpniecību saņēma viltotas darba nespējas lapas. Kriminālprocesā, kurš vēl atrodas prokuratūrā, figurē arī kardioloģe Inguna Rožkalne-Žubure, kura, pēc KNAB domām, par samaksu izsniedza nepamatotās ārsta zīmes.

Otrs process ir saistīts ar uzņēmēju Gulamu Gulami un bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu, kuru apsūdz kukuļņemšanā, pretī spriežot uzņēmējam labvēlīgu tiesu. Šajā kukuļošanā Gulami paziņa Bogdanova bija starpniece un sākotnēji arī aizdomās turētā, bet nu ir lieciniece. Gulami ir iesaistīts juridiskā strīdā par vērtīgiem īpašumiem Vecrīgā, par ko risinās virkne tiesvedību. Šajā strīdā kā Gulami oponents iesaistīts arī Skudra, tādējādi Bogdanovas atklāsmes nonāca atklātībā.

Pēkšņā slimība

Bogdanovu nevar dēvēt par labticīgu ziņotāju. Prokurores amatu viņa zaudēja pēc tam, kad 2008. gadā KNAB viņu pieķēra kukuļņemšanā no kāda Igaunijas uzņēmēja Ralfa Kopela, kurš bija apsūdzēts miesas bojājumu nodarīšanā. Līdzdalībnieks šajā kukuļošanā bija uzņēmējs Boriss Rjazanskis – viņš igaunim solījis atrisināt problēmu ar kriminālprocesu, sakot, ka lietas izbeigšana maksās 25 tūkstošus latu (35 571 eiro). Pērn maijā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Andis Celms, skatot lietu slēgtā sēdē, atzina abus par vainīgiem, eksprokurorei piesprieda četru gadu cietumsodu, bet uzņēmējam – piecus.

Abi spriedumu pārsūdzēja. Apelācijas instancē lietu sāka skatīt pērn novembrī, abus tiesājamos no cietuma konvojēja uz Rīgas apgabaltiesu. Taču šogad martā tiesnese Brigita Būmeistere tiesvedību uz laiku apturēja, jo Bogdanovas jaunā advokāte Jeļena Kvjatkovska lūdza tiesu nozīmēt psihiatrisko ekspertīzi. Tā ir jau otrā šajā lietā. Pirmo reizi ambulatoro ekspertīzi pēc prokurores Veltas Zaļūksnes lūguma Bogdanovai nozīmēja 2010. gada novembrī. Tolaik tiesa ekspertīzes rezultātus gaidīja deviņus mēnešus, un tajos apsūdzētā atzīta par pieskaitāmu, tātad tiesājamu.

Šoreiz viss notika nesalīdzināmi ātrāk – ekspertu jauno slēdzienu tiesa sagaidīja jau maijā. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatres Guntas Sondores vadītā ekspertu grupa secināja, ka apsūdzētajai ir tādi traucējumi, kuru dēļ viņa nedrīkst atrasties brīvības atņemšanas vietās un nedrīkst piedalīties tiesas sēdēs. Sondore, kura liecināja arī tiesā, uz Ir jautājumiem atbildēt atteicās, jo ziņas par cilvēka veselības stāvokli ir konfidenciāla informācija. Advokāte Kvjatkovska sarunā Ir apliecināja, ka pēc šī slēdziena Bogdanova 9. maijā atbrīvota no ieslodzījuma. Savukārt Bogdanovas iepriekšējais advokāts Dmitrijs Skačkovs atklāja, ka, pēc  viņa rīcībā esošās informācijas, bijusī prokurore tagad ārstējas stacionārā, taču Ir neizdevās tam iegūt vēl kādu apstiprinājumu.

Jāpaskaidro, ka tiesa nav nosūtījusi Bogdanovu piespiedu ārstēšanai. Likums ļauj apsūdzēto atbrīvot no kriminālatbildības un lemt par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu tikai tad, ja cilvēks tiek atzīts ne tikai par psihiski slimu, bet arī bīstamu sabiedrībai. Bogdanova nav atzīta par bīstamu, tāpēc šajā gadījumā tiesas process ir vienkārši apturēts – tiesa gaida, vai apsūdzētais izveseļosies, nosakot termiņu atkārtotai ekspertīzei. Bogdanovai tā jāveic gadu pēc iepriekšējās. Šajā laika posmā apsūdzētais tiek atbrīvots no visiem drošības līdzekļiem un drīkst brīvi pārvietoties, arī izbraukt no valsts.

Rīgas apgabaltiesā Ir noskaidroja, ka tiesnese Būmeistere ekspertīzes slēdziena dēļ attiecībā uz Bogdanovu ir apturējusi kriminālprocesu. Savukārt, lai neietekmētu otra apsūdzētā, kurš atrodas cietumā, tiesības uz lietas pabeigšanu saprātīgos termiņos, tiesvedība pret viņu turpināsies.

Svarīga lieciniece 

Ja ekspertīzē atzīts, ka Bogdanova nevar piedalīties tiesas sēdēs, tas ietekmē ne tikai viņas krimināllietas izskatīšanu, bet var iespaidot arī citus kriminālprocesus, kuros viņai būtu jāsniedz svarīgas liecības. Iespējams, ir apdraudēts kriminālprocess, kurā jānoskaidro patiesība par uzņēmēja Gulami veikto tiesneses Bērziņas uzpirkšanu.

«Prokuratūra plāno balstīt savas apsūdzības uz ne pārāk vesela cilvēka liecībām,» sarunā ar žurnālu Ir sacīja Gulami advokāts Egons Rusanovs, nevēloties izteikt spekulācijas par to, kā liecinieces saslimšana var ietekmēt lietas gaitu. Advokāts uzsvēra, ka Bogdanova ir galvenā lieciniece, taču lietas materiālus vēl neesot redzējis un nezina, ko tieši viņa liecinājusi. Taču par viņas liecību svarīgumu runā pašas teiktais jau minētajā sarunā ar uzņēmēju Skudru. «Viņš [Gulami] saprot, ka es viņam vienīgais liecinieks, ka es varu pateikt, ka viss tas, ko viņš ir darījis, viss ir uzpirkts. Viņš [Gulami] nav neko godīgi dabūjis. Tas viņam būs trieciens,» LTV atskaņotajā ierakstā stāsta bijusī prokurore.

Jāatgādina, ka 2014. gadā KNAB kratīja Rīgas apgabaltiesas tiesnešu kabinetus un kādu privātmāju Jūrmalā, aizturot tiesnesi Bērziņu. Saeima šā gada janvārī ļāva sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi, bet maijā viņu pēc pašas vēlēšanās atbrīvoja no amata. Tiesnese vairākos kukuļos saņēmusi kopumā 45 tūkstošus eiro. Medijos izskanējis, ka Bērziņa pieņēmusi divus uzņēmējam Gulami labvēlīgus lēmumus, kuri saistīti ar divu Vecrīgas viesnīcu, iespējams, pretlikumīgu pārņemšanu. Prokurore Sigita Deičmane bijušo tiesnesi apsūdzējusi kukuļņemšanā, bet Gulami – kukuļdošanā. Lieta vēl nav nonākusi tiesā.

Bijušās tiesneses Bērziņas advokāts Jānis Rozenbergs atteicās no komentāriem, jo kliente nevēloties preses iejaukšanos šajā lietā. Turpretī Gulami advokāts Rusanovs stāstīja, ka klients atzīst savas faktiskās darbības, proti, ka devis Bogdanovai naudu, taču apgalvo – tā no viņa izspiesta. To šovasar intervijā žurnālam Klubs sacīja arī pats uzņēmējs. «Viņš nebija tas, kurš vēra vaļā tiesu darbinieku kabinetu durvis,» tāpēc advokāts uzskata, ka uz apsūdzēto sola šajā lietā būtu jāsēž Bogdanovai, jo tieši viņa kūdījusi uzņēmēju maksāt kukuļus. 

Prokurore Deičmane viņas lietvedībā esošo kriminālprocesu komentēt nevēlējās, taču piekrita sniegt vispārīgu skaidrojumu par situāciju. Rakstiskās atbildēs viņa uzsver, ka jautājums par pieskaitāmību kriminālprocesā tiek izvērtēts tikai attiecībā uz apsūdzēto. «Attiecībā uz liecinieku kriminālprocesā – ir iespējams izvērtēt personas spēju adekvāti uztvert un iegaumēt lietā nozīmīgus faktus un liecināt par tiem, ja procesa virzītājam par to rodas pamatotas šaubas,» saka prokurore, neprecizējot, vai šādas šaubas ir radušās attiecībā uz Bogdanovu. Savukārt kāds cits lietā iesaistītais, kurš vēlējās palikt anonīms, sacīja – izmeklēšanas laikā Bogdanova ir pratināta un šīs liecības tiesā var izmantot, pat ja nebūtu iespējams liecinieci iztaujāt klātienē.

Vēl būs dancis

Posted on septembris 14, 2016 by - Pusdienās

Baiba Rubesa atklāti stāsta, cik tuvu kraham bija Rail Baltica projekts un kā lietuvieši jau no pirmās dienas centušies no viņas atbrīvoties

Gadsimta projekts Rail Baltica teju teju nobrauks no sliedēm. Tāda bija sajūta, lasot ziņas, kuras parādījās pagājušajā nedēļā pirms 7. septembrī Briselē notikušās triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail padomes sēdes. Draudīgi paziņojumi skanēja no Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja Mihaela Krāmera, kas turklāt nepārprotami vainoja Lietuvu nespējā pieņemt projekta tālākai virzībai nepieciešamos lēmumus.

Taču sēdē triju valstu pārstāvji tomēr spēja vienoties par kopēju nostāju finansēšanas un projekta pārvaldības modelī, kas apmierina arī naudas devēju Eiropas Komisiju. Visiem iepirkumiem tiks veidots vienots standarts, svarīgākos kopējos iepirkumus organizēs un līgumus parakstīs RB Rail, bet vietēja mēroga iepirkumos piedalīsies kopuzņēmuma pārstāvji.

Vai laimīgas beigas? Lai noskaidrotu Rail Baltica šā brīža stāvokli, aicinu uz sarunu RB Rail valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu. Izrādās, ka padomes sēdes rezultāts tomēr nav devis viņai iespēju bezrūpīgi doties uz restorāna vagonu – ļoti liels, piņķerīgs darbs vēl ir priekšā, valstu vienošanos pārvēršot saistošā līgumā. Tāpēc viņai pieejamā laikā pirmdienas rītā atrodam galdiņu Alberta viesnīcas restorānā, pasūtām kafiju un sākam sarunu.

Cik tuvu Rail Baltica bija kraham? «Ļoti tuvu,» atbild Rubesa. «Pulksten pustrijos trešdien es nebiju droša, ka [valstis] tiešām vienosies tā, lai tas apmierinātu arī Eiropas Komisiju.» Turklāt pretrunas ir projektam «ieliktas šūpulī», jo katrai valstij ir savas atšķirīgās intereses. «Es domāju, ka ceļš vēl būs grumbuļains,» atzīst Rubesa.

Vai tad mūsu Satiksmes ministrija pārspīlē, trešdienas tikšanos nosaucot par būtisku pavērsienu Baltijas valstu sadarbībā? Tas ir būtisks, šaubu nav, atbild Rubesa. Līdz trešdienai svarīgākais strīdus ābols bija tā sauktie konsolidētie iepirkumi, piemēram, signalizēšanas iekārtām vai sliedēm. Tagad ir vienošanās, ka šos iepirkumus vadīs un līgumus parakstīs kopuzņēmums RB Rail, un Rubesa šobrīd sākusi meklēt citur Eiropā tiem izmantojamus labās prakses piemērus. Taču finansēšanas un pārvaldības modelis sastāv no ļoti daudzām sarežģītām detaļām. Katrai valstij ir atšķirīga likumdošana. Turklāt ne jau tikai Lietuvā bija pretestība. Arī Latvijā un Igaunijā bija cilvēki, kuri negribēja šādu iznākumu. Tāpēc līdz 30. septembrim, kad līgums jāparaksta, «vēl būs dancis», nosmejas Rubesa. Tomēr ievērojams laiks jau ir zaudēts. «Faktiski mēs esam tur, kur vajadzēja būt pagājušā gada novembra beigās.»

Cik būtiski šis kavējums ietekmēs projekta tālāko gaitu? Protams, tas ietekmēs, atzīst Rubesa, taču «ES to saprot», jo starptautiskos projektos mēdz būt ļoti ilgs lēmumu pieņemšanas laiks. Turklāt padomes sēdē EK pārstāvji apliecināja – ja panāktā vienošanās tiks ieviesta, tad «ES darīs visu, lai nodrošinātu pietiekami [lielu] ilgtermiņa finansējumu pēc 2020. gada», kad beigsies pašreizējais ES budžets.

Rubesa uzskata – ja 7. septembra vienošanās tiks ievērota, tā būs pirmā reize, kad kādā kopējā Baltijas projektā «skatās uz lietu kopumā». Parasti ir tikai īstermiņa skats: «kas būs man, manai partijai, manai ministrijai, maniem sponsoriem». Arī Rail Baltica gadījumā šis redzējums nav pilnībā pazudis: «Visas trīs valstis ir ļoti norūpējušās, lai viņu piegādātāji kaut kādā veidā varētu piedalīties projektā.» Daži šīs rūpes izsaka intensīvāk, tomēr šajā jautājumā pēc būtības «nav nekādas atšķirības starp Igauniju un Lietuvu». Rubesa gan sakās saprotam šo nostāju, un ir jautājums – kā to ņemt vērā un vienlaikus sasniegt labāko rezultātu.

Tomēr no visiem publiskajiem izteicieniem bija nepārprotami skaidrs, ka lietuvieši ir galvenais šķērslis projekta tālākai virzībai. Kā panāca viņu piekrišanu? «Nauda runā,» ar smaidu atbild Rubesa. «Visādos veidos un no visādām instancēm ir liels spiediens uz Lietuvu, lai šo lietu nesalaiž dēlī.» Rubesa domā, ka Eiropas parlamentārieša Krāmera publiskajiem izteicieniem bija liela nozīme. «Man arī jāpateicas Kučinska kungam», jo ir dzirdējusi, ka trīs Baltijas valstu ministru prezidentu tikšanās reizē tieši Latvijas premjerministrs uzņēmās iniciatīvu runāt par šo jautājumu ar Lietuvas valdības vadītāju. Tomēr galu galā izšķiroša bija Eiropas Komisijas striktā nostāja, ka naudu var arī zaudēt.

Ir dzirdēts arī viedoklis, ka Lietuva varbūt nebūtu bijusi sevišķi bēdīga par projekta izgāšanos, jo tai jau ir Eiropas platuma sliežu ceļš līdz Kauņai, un tā pagarināšana tai nav nepieciešama. «Viss ir iespējams,» daudznozīmīgi atbild Rubesa. Kāpēc tad neļāva projektam nomirt? «Viņiem būtu atņemts vēl vairāk naudas.» Tomēr viss līdz šim pieredzētais liek domāt, ka «Lietuvas puse negrib redzēt kopuzņēmumu savā valstī». Šī nostāja nekur nav pazudusi, tāpēc izaicinājums ir atrast vislabākās sadarbības formas.

Turklāt jau uzbūvētais dzelzceļa posms līdz Kauņai izraisa patiesas debates, jo tas neatbilst ne ātruma, ne veselai virknei citu Rail Baltica kritēriju. Lietuva grib pēc iespējas ātri pirkt signalizācijas sistēmas šim posmam, taču ir stingrs nosacījums, ka kopuzņēmums veiks pētījumu par trases piemērošanu Rail Baltica tehniskajiem parametriem un tikai pēc tam tiks veikts kopējs triju valstu signalizācijas iepirkums. Šāda iepirkuma apvienošana var samazināt izmaksas pat par 60%.

Vai varētu būt nepieciešama Kauņas posma pārbūve, kas saistītos ar lielām izmaksām? «Redzēsim, ko rādīs pētījums,» pasmaida Rubesa.

Kā atšķiras sabiedrības viedoklis par Rail Baltica trijās valstīs? Pagaidām nav bijuši pēc vienas mērauklas veikti pētījumi, tomēr var spriest, ka «Latvija ir nepārprotami vispozitīvāk noskaņota». Pēc sākotnējā entuziasma Igaunijā tagad priekšplānā izvirzījušās diskusijas par dažādām interesēm, piemēram, par zemes atsavināšanu. Tomēr pēc pēdējo divu nedēļu medijos pievērstās uzmanības «mums nav šaubu, ka kopējam projektam ir milzīgs atbalsts visās trijās valstīs no vienkāršiem cilvēkiem, kas ārkārtīgi cer, ka politiķi šo lietu nesalaidīs dēlī».

Tiesa, šogad arī Latvijā uzvirmoja diskusijas par Rail Baltica izvēlēto trasi pie Salacgrīvas, taču tā nav RB Rail atbildība – sliežu ceļa izvietojumu nosaka katra valsts atsevišķi. Līdzīgi jautājumi esot arī Igaunijā, tomēr Rubesa ir pārliecināta, ka tie visi tiks atrisināti.

Vai šo atrisinājumu sagaidīs pati valdes priekšsēdētāja? No lietuviešiem dzirdēti mājieni, ka viņi no Rubesas labprāt atbrīvotos. «Tā tas bijis kopš pirmās dienas.» Lietuvas amatpersonas saviem latviešu kolēģiem atklāti prasījušas – vai jūs nevarētu no tās Baibas kaut kā tikt vaļā? «Es iegāju trešdienas [padomes] sapulcē, nezinādama, vai iznākšu ārā kā izpilddirektore.» Viņa nebrīnīsies, ja spiediens turpināsies. «Es to izjūtu katrā padomes sēdē. Tā nav patīkamākā vide, kurā strādāt.» Tiesa, attiecības ar Latvijas valdību Rubesa sauc par ļoti konstruktīvām, neraugoties uz faktu, ka satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) sākotnēji izteicās skeptiski par projektu.

Vai būs iespējams tikt galā ar visiem smalkajiem juridiskajiem formulējumiem un līgumu parakstīt līdz 30. septembrim? Rubesa ir pārliecināta, ka «to var izdarīt», ja vien kāds nesāks atkal spēlēt spēles. Taču viņa norāda: «Eiropas Komisija skaidri pateica: nebūs parakstīts [līgums], nebūs naudas.»

Ēdienkarte

Melna kafija
Kapučīno

Viens pats Kremlī

Posted on septembris 14, 2016 by - Komentārs

Krievijas prezidenta rīcība liek domāt, ka viņš baidās par savu nākotni

Padomju laikos bija anekdote, ka nākotne ir pilnīgi skaidra, savukārt pagātne mēdz būt neprognozējama.

Daudzus gadu desmitus neviens nedrīkstēja šaubīties par komunisma uzvaru visā pasaulē, taču bija ļoti rūpīgi jāseko, kuros brīžos drīkst atcerēties kurus vēstures faktus un kuros brīžos šo pašu faktu pieminēšana varētu būt pat personiski bīstama. Aktuālā politiskā konjunktūra noteica skatu uz pagātni, un viss cits tika samests orveliskajā «atmiņas caurumā».

Līdzīga situācija sāk veidoties mūsdienu Krievijas nobriedušajā putinismā. Par nākotni nav ko šaubīties. Svētdien notiks Domes vēlēšanas, bet to rezultāts ir jau tik lielā mērā prognozējams, ka tām ārzemēs pievērš tikpat maz uzmanības, cik savulaik 1984. gada PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām. Plašāk skatoties, visiem Krievijas iedzīvotājiem nu jau būtu jābūt pilnīgi skaidram, ka nākotne sola nebeidzamas uzvaras prezidenta Vladimira Putina vadībā pār starptautisko fašistisko liberālismu, kura tīkojumus sev pakļaut visu pārējo pasauli iedvesmo un vada Amerikas Savienotās Valstis.

Savukārt Krievijā pārāk daudz atcerēties par bijušajiem laikiem kļūst aizvien riskantāk.

Augustā no Kremļa pienāca ziņa, ka Putins atlaidis savas administrācijas vadītāju Sergeju Ivanovu un mūsu ziemeļu kaimiņiem par prieku amatā iecēlis ilggadējā Igaunijas kompartijas pirmā sekretāra Karla Vaino mazdēlu Antonu.

Šāda kadru pārbīde varētu nelikties sevišķas ievērības cienīga, ja vien Ivanovs nebūtu viens no Putina senākajiem un uzticamākajiem sabiedrotajiem, bet viņa amatā, kas pēdējos 25 gadus bijis viens no ietekmīgākajiem visā Krievijā, iecelta politiska niecība.

Kad tālajā 1998. gadā Putins pats tika izcelts no politikas trešās līgas un nozīmēts par čekas mantinieces FSB vadītāju, viens no viņa pirmajiem darbiem bija iecelt draugu un Ļeņingradas VDK kolēģi Sergeju Ivanovu par savu vietnieku. 2000.gadā intervijā, taujāts par savu komandu, Putins kā pirmo nosauca Ivanovu, un ASV Drošības padomes sekretāre Kondolīza Raisa savos memuāros viņu dēvē par tiešāko un uzticamāko kanālu komunikācijai ar Krievijas prezidentu.

Tagad Ivanovs ir kļuvis par prezidenta speciālo pārstāvi dabas aizsardzības, ekoloģijas un transporta jautājumos jeb, citiem vārdiem sakot, nonācis vēstures mēslainē.

Ivanovs nav vienīgais Putina bijušais tuvais līdzgaitnieks no Ļeņingradas, kas pēdējā laikā kritis no varas augstumiem. Pirms gada augustā no Krievijas dzelzceļa vadības atvadījās Vladimirs Jakuņins, par kuru vienu brīdi, tāpat kā par Sergeju Ivanovu, runāja kā par iespējamo Putina pēcteci. Pēc 16 gadiem amatā no Federālās apsardzes dienesta vadības atlaists čekists ar stāžu Jevgeņijs Murovs. No Federālās narkotiku aprites kontroles aģentūras vadības atlaists Viktors Ivanovs, kas Putina prezidentūras pirmajos gados bija viens no viņa tuvākajiem padomniekiem. Drošības padomes durvis parādītas bijušajam iekšlietu ministram Borisam Grizlovam.

Pārbūves laika Krievijas 1. kanāla ziņu zvaigzne Jevgeņijs Kiseļovs, kas tagad dzīvo Ukrainā, šo atbrīvošanos no vecajiem putinistiem nosaucis par «Lielo tīrīšanu 2.0». Upuriem par laimi tā nebeidzas ar lodi pakausī kā 1937.gadā, tomēr Putina mērķis esot tāds pats kā savulaik Staļinam, kad viņš tika vaļā no vecajiem boļševikiem Buharina, Zinovjeva, Kameņeva, Rudzutaka un citiem. Kiseļovs velk paralēles – notiek atbrīvošanās no «vadoņa politiskās jaunības lieciniekiem», kas atceras Putina neizdevušos čekista karjeru, atceras viņu nesam Sanktpēterburgas mēra Sobčaka portfeli, atceras, ar ko viņš mērijā nodarbojās aizkulisēs. Atbrīvojas no tiem, kuri savulaik bija Putinam vienlīdzīgi.

Šo pagātnes cilvēku vietā nāk jauni, bez politiska svara, kuri ir pilnībā atkarīgi no Putina. 44 gadus vecais diplomāts Vaino ir tikai viens piemērs. Putins svarīgos amatos sācis iecelt savus miesassargus. Aprīlī viņš radikāli reorganizēja drošības iestādes, atņēma Iekšlietu ministrijai tās elitārās vienības un izveidoja jaunu Nacionālo gvardi, kuras 170 000 lielo karaspēku komandē Putina ilggadējais galvenais miesassargs Viktors Zolotovs. Dažus mēnešus pirms tam viņš iecēla citu savu miesassargu par Tulas provinces gubernatoru, bet jūlijā tāds pats kļuva par Kaļiņingradas gubernatoru.

No ārpuses Putina režīms šķiet aizvien ietekmīgāks. Tramps viņu apbrīno, FIB izmeklē tā centienus ietekmēt ASV vēlēšanas, Sīrijā Krievija bumbo uz nebēdu. Tomēr Putins laikam nejūtas tik pārliecināts par nākotni, kā gribētos. Ekonomika turpina nīkuļot. Par spīti mēģinājumam jūlija beigās un augusta sākumā Rietumus iebiedēt ar situācijas saasināšanu Ukrainā, nav izdevies panākt sankciju atcelšanu vai Maskavai neizdevīgo Minskā norunāto konflikta izbeigšanas noteikumu izmaiņu.

Paranoja allaž vilina diktatorus aizvien dziļākā izolācijā, kas savukārt pastiprina viņu paranoju. Varam tikai cerēt, ka iekšējo ienaidnieku meklējumi neatstās Kremļa saimniekam pārāk daudz laika ārējo naidnieku apkarošanai.

Komentārs 140 zīmēs

EK vērtē, ka Latvija 2014.gadā iekasēja ap 500 miljoniem eiro mazāk PVN, nekā būtu iespējams. 2011. gadā šī summa bijusi gandrīz 800 miljoni.

Stabili. Pārāk stabili. Cenu līmenis šā gada jūlijā bija tieši tāds pats kā pirms gada. Tiesa, precēm cenas kritušās, pakalpojumiem – cēlušās.

Bīstams nevis bēglis, bet gan Mārtiņš. Aizturēts Latvijas pilsonis, kurš 2014. gadā devās uz Sīriju cīnīties Daesh rindās.

Kabatas nauda

Posted on septembris 14, 2016 by - Komentārs

Deputātu kvotas ir valdošā korporatīvisma un populisma mikromodelis

Katru gadu pirms budžeta pieņemšanas uzvirmo diskusijas par tā dēvētajām deputātu kvotām. Taču šogad valdības vadošā partija pēc daudzu gadu pārtraukuma ir Zaļo un Zemnieku savienība, un debašu tonis ir būtiski mainījies. «Kvotu» dalītāju kaunīgas aizbildināšanās vietā nāk taisnprātīgi apliecinājumi rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu kā ar savu privāto.

Šīs «deputātu kvotas» ir budžeta naudas daļa, ko valdošās koalīcijas partijas vairāk vai mazāk neformāli vienojas atvēlēt saviem deputātiem sadalīšanai pēc pašu ieskatiem. Būtu jāuzmanās dēvēt to par «legalizētu korupciju», kā dara daži no opozīcijas; korupcija ir noziegums, bet deputāti Krimināllikumu nepārkāpj. Arī būtisku ietekmi uz valsts budžetu tas neatstās – šogad deputātiem pārdalīšanai valdības partijas paredzējušas 2,8 miljonus.

Tomēr, kaut arī ne pretlikumīga un salīdzinoši neliela, šāda naudas dalīšana ir valsts varas turētāju principu un rīcības motīvu mikromodelis.

Tie paši principi – slēpts korporatīvisms un klajš populisms – acīmredzami vada sevi par valsts īpašniekiem iedomājušos lēmējus arī «lielajās lietās» un ir gan «zog, bet dalās» aizbildinājums korupcijai, gan «nelietis, toties savējais» kritērijs valsts amatpersonu izvēlē, gan pamats perversajam priekšstatam par politiku kā privātu biznesu. Un rezultātā arī izskaidrojums gan Latvijā īpaši lielajai ienākumu nevienlīdzībai, gan augstajam politiskās korupcijas līmenim, gan zemajiem nodokļu ieņēmumiem un hroniskajam naudas trūkumam veselības aprūpei, izglītībai un pensijām.

Nav nejaušība, ka šāda kvotu tradīcija Latvijā iesakņojusies kopš laikiem, kad Lembergs ar Šķēli pirms 15 gadiem vienojās par «uzņēmējdarbības vides sakārtošanu» jeb par ietekmes jomu sadalīšanu starp galvenajiem politbiznesmeņu grupējumiem. Tas pats priekšstats par valsts pārvaldi kā «biznesa vidi» un nodokļu maksātāju naudu kā politiķu laupījumu konsekventi iemiesots arī «deputātu kvotu» tradīcijā.

Mūsu priekšstāvji Saeimā to lielākoties vienmēr ir labi sapratuši un līdz šim pat savā ziņā par to kaunējušies. Šogad vairs ne, kautrību strauji aizstāj savu partejiski feodālo tiesību atklāta uzsvēršana.

«Es negribētu tās saukt par «deputātu kvotām»,» Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) vēl it kā taisnojas. Taču vairs ne tik kategoriski kā viņa priekštecis Saeimas amatā Kārlis Šadurskis (Vienotība) pērn: «Nekādas deputātu kvotas budžetā nav un nebūs rezervētas!»

Kvotas bija pērn un ir rezervētas arī šogad, lai arī ko politiķi skaisti stāstītu par deputātu tiesībām veikt izmaiņas valdības piedāvātajā budžeta projektā un spēju labāk redzēt cilvēku «mazās vajadzības», kuras stratēģiski domājošajiem valdības ministriem varētu būt palikušas nepamanītas «lielajā bildē». Taču šogad ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis runā par šīm kvotām jau kā par mūžīgu dabas likumu: «Tā ir prakse, kas bija, ir un būs. Es domāju, ka te nav tādu, kas [to] mainītu.»

Nudien, Saeimā vairs īsti nav. «Es personīgi neesmu pret «deputātu kvotām»,» atzīstas bijusī premjerministre, tagad Vienotības deputāte Laimdota Straujuma. Ne korupcijas riskus, ne nesaimnieciskumu šādā sistēmā nesaredz arī bijusī Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: «Tā ir daudzviet pasaulē.» Nacionālās apvienības Imants Parādnieks jau pērn paziņoja, ka šādas kvotas jāsaglabā, un tagad informē, ka viņa partija atkal gatavojas kvotu naudas dalīšanai. Arī opozīcijas lielākās partijas Saskaņa priekšnieki uzskata – ja nauda ir, tā ir jāizmanto. (Nudien, ko gan citu Rīgas domē dara Ušakovs?) Jānis Urbanovičs skaidro, ka balsot pret nebūtu tālredzīgi, jo arī koalīcijas deputātu atbalstītajās pašvaldībās ir Saskaņas vēlētāji.

Atbalstu kvotām šogad deklarē arī valsts augstākās amatpersonas. Tā ir iespēja atbalstīt sabiedrībai «sasāpējušas» lietas, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Un «zaļais» Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņojis – «deputātu kvotas» liecinot, ka «Saeima [pati] piedalās budžeta jautājumu risināšanā». Ja nauda netiekot izmantota «savtīgu interešu» labā, tad to atstāt Latvijas tautsaimniecībā neesot nosodāmi.

Patiesībā jau arī vismaz daļa kukuļos dotās naudas paliek Latvijas tautsaimniecībā. Bet deputāti «savus» tūkstošus nevis pārskaitīs uz ārzonām vai iztērēs polšiem, ar ko nopirkt balsotājus vēlēšanu dienā, bet gan atvēlēs baznīcu jumtiem, skolu remontiem, patriotiskām dziesmām un filmām, bērnu un sporta laukumiem, slimnīcām, sabiedriskām organizācijām. Uzskatīsim to par vēlētāju īpaši nesavtīgu uzpirkšanu!

Bet par tautas priekšstāvju spēju atbildīgi un nesavtīgi risināt «sasāpējušās» lietas vislabāk runā skaitļi – pagājušogad Saeima noraidīja vairāk nekā 900 savu deputātu iesniegtus priekšlikumus budžeta likumam, kuru īstenošanai būtu vajadzējis papildus 263 miljonus eiro. Un arī viņu partiju biedri valdības ministru amatos neatpaliek – labi zinādami nākamā gada budžeta ierobežotās iespējas, ministri pieprasījuši papildus kopā 800 miljonus. 2,8 miljonu dalīšanā atšķirība būs tikai tāda, ka atbildības vispār nekādas, korporācijas biedri cits citu pilnībā atbalstīs.

Komentārs 140 zīmēs

Varam apsveikt? Streļčenoks priecājoties par konkurenci uz KNAB priekšnieka amatu un esot saņēmis darba piedāvājumus no starptautiskām organizācijām.

Pamiers? Karā Sīrijā gājuši bojā jau 300 tūkstoši cilvēku, ziņo cilvēktiesību organizācijas.

Parastais sports. Krievijas hakeri jau otro reizi uzlauzuši Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) datubāzi.

Ir pa spēkam!

Posted on septembris 14, 2016 by - Redaktores sleja

 

Divi kilogrami – tāds nieks Rebeku Kohu šķīra no olimpiskās bronzas Rio. Astoņpadsmit gados viņa ir visu laiku labākā Latvijas svarcēlāja, un Rebekai, protams, viss vēl priekšā. Taču apbrīnas vērts ir stāsts, kā viņa nonākusi pie jau sasniegtā. Izrādās – upurēts gan basketbols, gan klavierspēle. Kaut gan «upuris» nav īstais vārds, jo Rebeka ceļu sportā izstāsta ar prieku un pārliecību par savu izvēli. Pat ja šobrīd nākas žonglēt, dalot laiku starp smago svaru stieni un vidusskolas pēdējo klasi, ievērot dzelžainu režīmu. Cilājot iespaidīgus smagumus, jaunā meitene ir iepazinusi atvieglojošu sajūtu – viss ir pa spēkam!

Necerēta veiksme šajā žurnāla numurā ir intervija ar pavisam citas jomas talantu, kas sevi sen pierādījis – komponistu Mārtiņu Braunu. Grūti pierunājams uz sarunu, jubilārs beigu beigās atraisās. Šī ir iespēja izzināt viņa latviskuma avotus, alerģiju pret «visi dara tā» un arī fantastiski neatlaidīgo darbu, ar kādu viņš līdz pilnībai izslīpē savu mūziku tā, ka šķiet – tā radusies vienā elpas vilcienā.

Par darbu, kas ir absolūti neaizstājams ikvienā dzīvē, intervijā stāsta arī teologs Juris Rubenis, kurš šomēnes lasītājiem nodod savu jaunāko grāmatu par mīlestību, seksu un attiecībām. Tas ir darbs ar sevi, lai spētu būt kopā ar citu – skaisti un jēgpilni. Laikā, kad pasaule šķiet arvien bīstamāka un ārēji draudi pieaug, Rubenis atgādina svarīgu patiesību – miers ir jāatrod vispirms sevī. Un tā ir nevis paštaisna nocietināšanās, bet gan egoisma parkāpšana un spēja pieņemt citu cilvēku atšķirīgumu – nevis karot, bet mācīties saprast. Tas ir augšanas darbs.

Radars pasaulē

Posted on septembris 7, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

ASV prezidents Baraks Obama paziņojis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Maskavai piemērotās sankcijas par iebrukumu Ukrainā paliks spēkā, līdz tā mainīs savu nostāju un tiks īstenota Minskas vienošanās. Putins paudis gatavību rast risinājumu konfliktam un tikties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstījis, ka tiek gatavots jauns starptautisks samits Ukrainas konflikta apspriešanai.

Ņemot vērā, ka Krievijas militāro apbalvojumu piešķiršana strauji palielinājusies 2014. un 2015. gadā, secināms, ka kaujās Donbasā pret Ukrainas valdības karaspēku piedalījušies vairāki desmiti tūkstošu Krievijas karavīru, noskaidrojis starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas centrs Bellingcat.

Brazīlijas Senāts nobalsojis par prezidentes Dilmas Rusefas atcelšanu no amata, vainojot viņu manipulācijās ar valsts budžetu. Līdz ar to pielikts punkts 13 gadus ilgajam kreisās Darba partijas valdīšanas posmam. Rusefas vietā stāsies prezidenta pienākumu izpildītājs Mišels Temers, kurš pārstāv centriski labējo Demokrātiskās kustības partiju.

Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena ierosinājusi sākt jaunas diskusijas par vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu. Viņa norādījusi, ka pēc Brexit balsojuma situācija valstī ir ievērojami mainījusies, tāpēc jādiskutē par nākotni. Pirmo referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas Skotija sarīkoja 2014. gadā.

Sākot ar oktobri, Francijas vilcienos patrulēs civildrēbēs tērpti un ar šaujamieročiem bruņoti apsargi. Patrulēšana tiks sākta, stājoties spēkā likumam, pie kura darbs tika sākts jau pērn augustā, kad pasažieri pašu spēkiem reisa Amsterdama-Parīze vilcienā uzveica ar automātu bruņojušos teroristu.

Irānas policija slēgusi vairāk nekā 800 apģērbu veikalu un vēl 3000 izteikusi brīdinājumu par «netradicionālu» sieviešu mēteļu pārdošanu. Varas iestādes par nevēlamiem atzinušas mēteļus, kuriem mugurpusē uzdrukātas dažādas frāzes angļu valodā, piemēram, Keep Calm I’m the Queen. Šiem mēteļiem ir īsas piedurknes un priekšpusē nav pogu.

Kenedija kosmosa centrā Floridā starta laukumā uzsprāgusi privātās kompānijas SpaceX raķete Falcon 9, kas tika gatavota startam nedēļas nogalē. Tai kosmosā vajadzēja nogādāt Facebook satelītu, kas nodrošinātu internetu Āfrikas centrālajā daļā. Cietušo nav.

Vācu likumsargi kādā krogā Bavārijā atraduši četras tā dēvētā fīrera vīna pudeles. Kroga īpašniekam tagad draud līdz trim gadiem cietumā. Uz pudeļu etiķetēm bijis attēlots Ādolfs Hitlers, uz vienas no tām arī nacistu sauklis Sieg Heil.

Troņu spēles

Savā dzimtajā pilsētā Samarkandā apglabāts Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs, kas pie varas bija 27 gadus. Karimovs nav iecēlis sev mantinieku, un eksperti lēš, ka pēcteci aiz slēgtām durvīm izraudzīsies neliela grupa augstāko amatpersonu un viņa ģimenes locekļu. Paredzams, ka notiks stīvēšanās starp diviem politiskiem klaniem, kas izveidojušies Uzbekistānā. Šajā valstī nekad nav notikušas starptautiski atzītas vēlēšanas.


Radars Latvijā

Posted on septembris 7, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopēju valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus, brīdinājis Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs. Lietuva paudusi vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail starpniecību, lai PVN paliktu valstī.

Viena miljona eiro kukuli nesen no amata atbrīvotajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam Jurim Jurašam piedāvājis viņa kādreizējais kursabiedrs, bijušā finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Jānis Dambītis, izpētījis raidījums Nekā personīga. Kukulis varētu būt piedāvāts, lai pārkvalificētu Latvijas Dzelzceļa  bijušā vadītāja Uģa Magoņa kriminālprocesu.

Valsts ieņēmumu dienests nodevis Ingas Koļegovas ienākumu deklarācijas lietu izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. VID secinājis, ka Valsts vides dienesta vadītāja deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.

Nacionālie bruņotie spēki Latvijas tuvumā identificējuši Krievijas bruņoto spēku zemūdenes un kuģus. Pērn Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi tuvojās Latvijas robežai vairāk nekā 250 reizes. Tas turpinās arī šogad.

Valkas novadā aptuveni desmitā daļa no 10 000 iedzīvotāju reģistrējušies Igaunijā. Cilvēku motivācija ir lielāka alga, mazāki nodokļi un iespēja saņemt kaimiņvalsts sociālos un veselības aprūpes labumus.

Gāzes piegādes monopoluzņēmuma Latvijas gāze akcionāri piektdien ārkārtas sapulcē nobalsojuši par kompānijas reorganizāciju, no tā nodalot gāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvus. Reorganizācijas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi infrastruktūrai pēc tam, kad beigsies LG monopolstāvoklis un konkurencei tiks atvērts dabasgāzes tirgus.

Būvniecības valsts kontroles birojs šogad pārbaudījis 254 izglītības iestādes jeb aptuveni piekto daļu no visām. 40% pārbaudīto izglītības iestāžu konstatēti pārkāpumi ēkas drošībā.

Stājies spēkā spriedums par 6000 eiro soda piemērošanu pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme saistībā ar normatīvajiem aktiem neatbilstošas reklāmas sniegšanu un negodīgas komercprakses īstenošanu. Sodu uzņēmums saņēmis par 2015. gadā izvietotām reklāmām, kurās pausts, ka Latvijas valdība kopš 2009. gada nepiedalās galvaspilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā, un citi apgalvojumi.

Šosezon ceļu remontdarbi pabeigti 325 kilometru garumā, bet līdz sezonas noslēgumam jāpaspēj saremontēt vēl 1000 km. Satiksmes ministrs Uldis Augulis paudis cerību, ka tas varētu izdoties.

Latvijas hokeja izlase nedosies uz 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm. Lai gan iepriekš ar rezultātu 8:1 komanda uzveica Austrijas un ar 3:1 Japānas sportistus,  izšķirīgajā cīņā ar Vācijas izlasi Latvijas sportisti zaudēja ar rezultātu 2:3.

Vispirms uz teātri

Jaunajā kultūras sezonā 18-55 gadus vecie Latvijas iedzīvotāji visvairāk vēlas doties uz teātriem un populārās mūzikas koncertiem, secinājusi pētījumu kompānija TNS.

Kādus kultūras pasākumus vēlas apmeklēt?
Teātri 56%
Popmūzikas koncertus 34%
Operu vai baletu 15%
Mākslas izstādes 14%
Festivālus 12%
Radošās darbnīcas 12%
Klasiskos koncertus 9%
Kino 1%

Nedēļas citāts