Apple kļuvis par pasaulē vērtīgāko informācijas tehnoloģiju uzņēmumu. Tā vadītājs Stīvs Džobss (55) ir ļoti īpatnējs uzņēmējs, kura rakstura īpašības gan palīdzējušas izcelties, gan smagi paklupinājušas. Tikko nācis klajā jaunais iPhone 4
Jau sešus gadus Jackling House saimnieks cenšas nojaukt savu dzīvesvietu netālu no Sanfrancisko, lai tās vietā uzbūvētu labāku. Viņš ienīst veco namu, jo «tas ir pretīgākais, ko nācies redzēt». Ienīst tik ļoti, ka uz laiku pat izvācās no tā. Vienkārši nojaukt viņš nevar, jo iebilst kultūras mantojuma aizstāvji. Taču tad tika panākta vienošanās. Saimnieks samaksās 600 000 dolāru, lai māju izjauc un pārved uz citu vietu. Tā nav liela uzvara pēc viņa standartiem, taču dod gandarījumu. Pēdējā laikā privāti viņam nav klājies labi.
Pērn jūnijā avīze The Wall Street Journal pirmā atklāja, ka Stīvam Džobsam, Apple šefam un Jackling House saimniekam, pavasarī veikta aknu pārstādīšana. Tas noticis Memfisā, jo tur ir īsāka transplantāciju gaidošo cilvēku rinda. Taču pat tur atrašanās saraksta sākumā nozīmē, ka persona ir tuvu nāvei. Džobss tik tiešām bija «tobrīd visslimākais pacients», apstiprināja slimnīca.
Blogeris Filips Emlers de Vits aprakstīja operācijas drūmās detaļas: «Viņš ir zaudējis žultspūsli, daļu kuņģa, daļu aizkuņģa dziedzera, tievās zarnas augšējo daļu un tagad dzīvo ar svešu aknu. Tas nozīmē, ka, visticamāk, līdz mūža beigām būs jālieto imūnsistēmu regulējošas zāles. Nekas patīkams.»
Jau pērn janvārī Džobss izsūtīja e-pastu «Apple kopienai», paskaidrojot, ka ir slims. «Pēc papildu analīzēm mani ārsti uzskata, ka atraduši cēloni – hormonu nelīdzsvarotība man «laupa» proteīnus, kas nepieciešami, lai organisms būtu vesels.»
Kāpēc tāda interese par Džobsa veselību? Tāpēc, ka Apple tirgus vērtība ir sasniegusi 222 miljardus dolāru. Un tāpēc, ka Apple ir Stīvs Džobss – uzņēmums balstās uz viņu kā personību un iedvesmas avotu. Apple ir viena no visuzmanīgāk uzraudzītajām, visvairāk apbrīnotajām un visvairāk apskaustajām firmām pasaulē.
MAFIJAS KLUSĒŠANAS LIKUMS
Starp citu, kā Džobsam izdevās vairākus mēnešus paturēt noslēpumā, ka viņam veikta transplantācija? Tāpēc, ka noslēpumainība ir Apple firmas zīme. Uzņēmuma iekšienē valda omerta jeb mafijas klusēšanas likums, kas tiek rūpīgi uzraudzīts un darbinieki var zaudēt darbu par informācijas noplūdi vai nejaušu izpļāpāšanos. Priekšnieki pat apzināti dažādās nodaļās izplata atšķirīgu maldīgu informāciju, lai tās noplūdes gadījumā spētu izsekot, kas pie tā vainīgs. Darbiniekiem, kas iesaistīti īpaši «jutīgos» projektos, jāiztur īpaša drošības sijāšana. Tad, kad viņi tikuši līdz saviem darba galdiem, jārēķinās ar pastāvīgu kameru uzraudzību. Elektronikas detaļas, kas konkrētajā brīdī netiek izmantotas, ir jāapklāj ar melnu pārsegu. «Noslēpumainība ir gandrīz vai prātam neaptverama,» Glassdoor.com anonīmi apgalvo kāds darbinieks, «bieži vien tā pat traucē laikus paveikt plānoto darbu.»
Daži pat uzskata, ka Apple omerta likumi ir gājuši par tālu – tā tiek komentēta 25 gadus veca apakšuzņēmuma darbinieka pašnāvība. Viņam tika uzticēti 16 jauna iPhone prototipi, bet viens pazuda. Jaunais vīrietis izlēca pa 12.stāva logu.
Vēl ir stāsts par incidentu Liverpūlē, kur negaidīti uzsprāga Elijas Stenboro iPod. Viņas tēvs nosūtīja sūdzību, bet Apple atbildēja, ka kompensāciju maksās tikai tad, ja ģimene par notikušo nevienam nestāstīs. Tēvs no šāda piedāvājuma atteicās. «Viņi grib ierobežot mani, meitu un sievu, lai nekad neko nestāstām. Bet ja kāds no mums to izstāsta gluži neviļus? Tad viņi varēs mūs sūdzēt tiesā par informācijas neizpaušanas pārkāpšanu? Man tas nav pieņemami!»
Taču jāņem vērā, ka noslēpumainība ir Apple galvenais mārketinga instruments. Džobsam ir raksturīgi rīkot pusotras, divas stundas garas prezentācijas, kas no malas izskatās kā dievkalpojums īpaši ticīgajiem. Zālē sanākušie tehnoloģiju «frīki» seko Džobsam kā dievam. Šīs prezentācijas parasti beidzas ar vārdiem «ak, jā, vēl viena lieta», un Džobss atklāj savas firmas jaunāko produktu. Auditorija sajūsmā noelšas.
Noslēpumainība ir veids, kā uzburt intrigu par katru jauno produktu. Tāpēc Apple ienīst runāšanu par personīgām lietām un apkaro preses iejaukšanos. «Mēs neatbalstām personu aprakstus,» man cieti noskalda Apple sabiedrisko attiecību pārstāve, šķiet, nemaz nenojauzdama, ka ar to ir pavēcinājusi sarkanu lupatu buļļa acu priekšā. Cits viņas kolēģis speciāli piezvana manam priekšniekam, lai atrunātu no šā raksta publicēšanas.
Džobsam nepatīk atbildēt uz jautājumiem. Lai gan viņš ir centies iemācīties rāmumu, studējot dzenbudismu, intervijas viņu tik un tā satracina. «Iedomājies, kas ar mani būtu noticis, ja viņš nebūtu apguvis dzenbudismu,» izteicies kāds reportieris, kas no intervijas atgriezies kā pēc pamatīgas iekaustīšanas boksa mačā.
«Viņš ir lecīgs intervējamais,» saka blogeris Elmers de Vits, «un viņš visu laiku cenšas pārdot. Ļoti uzstājīgi.»
Nonākšana aci pret aci ar Džobsu var beigties slikti. To zina arī tie cilvēki, kas gājuši uz darba intervijām. Kāds pārspīlēti kārtīgs kandidāts darbam Apple tik ļoti garlaikojis priekšnieku, ka Džobss negaidīti uzdevis jautājumu: «Kādā vecumā jūs zaudējāt nevainību?» Pēc tam: «Kādā vecumā jūs pamēģinājāt LSD?» (Džobss ir izteicies, ka LSD narkotiku izmēģināšana bijusi viena no svarīgākajām lietām viņa mūžā.) Jauneklis samulsis, bet Džobss noteicis: «Buļ, buļ, buļ…» Kandidāts secinājis: «Šķiet, es neesmu pareizais pretendents.»
GLOBĀLO PĀRMAIŅU SŪTŅI
Aknu transplantācija nav pirmā reize, kad Džobss apjautis nāves tuvumu. 2004.gadā viņam atklāja aizkuņģa dziedzera audzēju. Vairākumā gadījumu tam ir letāls iznākums. Ārsts ieteica doties mājās un sakārtot mantojumu. Tad atskanēja telefona zvans. Izrādījās, ka audzējs ir rets un operējams.
Pēc atveseļošanās Džobss atgriezās darbā un 2007.gadā izlaida iPhone – kārtējo, viņa paša vārdiem runājot, «neticami lielisko Apple produktu». Tas pievienojās firmas zelta kolekcijai: iMac datoriem, iPod portatīvajam mediju atskaņotājam un Pixar Animation Studios filmām. Tie visi ir ārkārtīgi veiksmīgi produkti, kurus tirgū laidis Džobss.
Iespējams, vārds «produkts» ir par vāju. «Globālo pārmaiņu sūtņi» skan labāk. «Ak, Dievs!» saka Andrea Kaninghema, sabiedrisko attiecību speciāliste, kuru Džobss pieņēmis darbā un atlaidis jau četras reizes. «Viņš vienpersoniski ir mainījis lietu kārtību pasaulē vismaz trīs reizes!»
Taču pat tad, kad cilvēki stājās rindās pie veikaliem, lai tiktu pie pirmajiem iPhone, nerima jaunas baumas par Džobsa veselību. Uguni pielēja Bloomberg ziņu dienests, 2008.gada augustā nejauši publicējot iepriekš sagatavotu Džobsa nekrologu.
Taču drīzāk mēs redzētu lidojošas cūkas, nekā piedzīvotu interviju kādā populārā raidījumā, kurā viņš atklāti pastāstītu par savu veselības stāvokli.
Vismaz pārnestā nozīmē nomiršana un augšāmcelšanās Džobsam nav sveša, ja runā par viņa karjeru. Viņš var būt vēss un neciešams priekšnieks. Patiesībā – pat bezcerīgs, ja sāk analizēt viņa taktiskos gājienus. Pirmais kritiens bija 1985.gadā. Tikko palaidis tirgū Macintosh datoru, viņš tika izspiests no uzņēmuma. To izdarīja izpilddirektors Džons Skalijs, kuru pats Džobss pirms tam bija pārvilinājis no Pepsi-Cola uz Apple ar vārdiem: «Vai tu vēlies visu mūžu pārdot cukurotu ūdeni, vai arī vēlies mainīt pasauli?» Tobrīd uzņēmumā bija daudzi, kas priecājās par Džobsa aiziešanu. Tiesa, diezgan drīz viņi to nožēloja.
Tas ir sliktais Stīvs. Taču ir arī labais Stīvs. Pazemotie darbinieki, kad viņi to ir pārdzīvojuši, drīz vien jūtas kā debesīs. Viņi dzīvo «sagrozītas realitātes pasaulē», jo Džobsam piemīt pārdabiska spēja pārliecināt cilvēkus, ka absolūti neiespējamas lietas patiesībā ir iespējamas.
Labais Stīvs ir biznesmenis ar roka elka statusu, kuru dievina miljoni. Lielākie Apple fani ir gatavi pavadīt rindā visu nakti, lai nākamajā dienā varētu noklausīties viņa uzstāšanos. Viņi pērk Mac, iPod, iPhone un iPad ne tikai tāpēc, ka vēlas šos produktus, bet arī lai atbalstītu uzņēmumu. Viņi uzvedas kā sava veida labdarības apvienība vai kults. Fani nekļūdās par vismaz vienu lietu. Lai gan Džobsa turība tiek lēsta ap 5,5 miljardiem dolāru (136.vieta Forbes pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā), viņš ir viens no savējiem, kam patīk lietot paša radītos produktus ikdienā.
«Džobss nav inženieris,» saka publicists Dens Lions, «viņš pats nav dizaineris, viņš neko daudz nezina par elektrisko tīklu, taču viņš ir tāds pats preču lietotājs, kā mēs citi.» Lions ir izveidojis blogu Stīva Džobsa slepenā dienasgrāmata, kura moto apvieno divas lietas – labu fantāziju un iespēju to realizēt. «Es jums palīdzēšu atgūt sajūtu kā bērnības sapņos. Nav nekā tāda, kas spētu mani apturēt.» Lūk, šis, kā arī citas dīvainības un noslēpumainība sapludina labo Stīvu un slikto Stīvu vienā lielā, apbrīnojamā personībā.
«No viņa būtu sanācis labs Francijas karalis,» saka Džefs Raskins, pirmā Mac datora «smadzenes».
PRODUKTĪVAIS NARCISS
Vienkārši raksturot Džobsu kā «frīku», kam tīk kontrolēt, būtu tas pats, kas secināt, ka lietus ir slapjš. Kad inženieri veidoja pirmo Mac, viņi vēlējās instalēt «paplašinājumu kontaktus», lai lietotāji paši var papildināt datoru, ja viņiem ir tāda vēlēšanās.
Džobss bija pret. Tā ir mana mašīna, viņš uzstāja, tāpēc nemaināma un perfekta. Tā viņš uzvedas joprojām, piemēram, jaunākajos portatīvajos datoros pircēji paši nespēj nomainīt pat bateriju.
Neliela piekāpšanās bija ar iPhone. Viņš atļāva citām firmām veidot programmas, ko var ielādēt telefonā.
Džobsam arī piemīt dīvaina apsēstība kontrolēt to, kā tehnika izskatās iekšpusē. Viņš varot līdz baltkvēlei nokaitināt inženierus, uzstājot, ka arī «iekšām» ir jābūt skaistām, lai gan neviens normāls patērētājs tās nekad neredzēs.
Šādi perfekcionisma noteikumi attiecas arī uz Džobsa viedokli par paša ķermeni. Viņš vienmēr ir bijis izvēlīgs ēdājs, bet veselības problēmas to vēl vairāk izcēlušas. Viņa mīļākais ēdiens esot rīvēti burkāni bez jebkādas mērces.
Džobss ir «produktīvais narciss» – tā viņu raksturo psihiatrs Maikls Makobija. Piramīdas virsotnē ir viņš pats, nākamais līmenis ir daži gudri kolēģi, bet zemāk esam mēs pārējie – masa. Šai masai, pēc Stīva domām, ne vienmēr ir taisnība.
BEZ TĒVA
Silikona ieleja uz dienvidiem no Sanfrancisko savulaik bija pazīstama kā augļudārzu paradīze. Tagad to pazīst kā gudru un bagātu cilvēku dzīvesvietu, no kuriem apbrīnojami liela daļa katru darbdienas rītu sāk ar brokastu pārslām un pārliecību, ka šī būs tā diena, kad viņi nopelnīs miljardus un izmainīs pasauli.
Vienā no ielejas pilsētiņām savu bērnību pavadīja arī Džobss. Viņa īstie vecāki bija Džoanna Šīble un Abdulfata Džandali no Sanfrancisko. Pāris bija jauns, neprecēts, un dažādu problēmu dēļ puika tika atdots adopcijai. Viņu pieņēma Pols un Klāra Džobsi. Viss liecina, ka viņi bija gādīgi vecāki, taču daudzi ir pārliecināti, ka pats adopcijas fakts ir ietekmējis Džobsa raksturu. Maikls Makobijs uzskata, ka visa pamatā ir klāt neesošā vai zaudētā tēva ideja.
«Produktīvos narcisus uzkrītoši vieno fakts, ka viņi auguši ģimenēs bez tēva. Paši redzat, ka mums ir narcistiski prezidenti Obama, Klintons, Reigans un Niksons. Viņiem ir problēmas ar identitāti un pasaules uztveri. Tā rezultātā viņi nonāk pie ļoti oriģināliem uzskatiem un alkst atrast sev sekotājus.»
Džobss nepabeidza universitāti. Tas bija vēl viens būtisks faktors. Grāmatas Stīva Džobsa otrā atnākšana autors Alans Doičmans uzskata, ka pilnvērtīgas izglītības trūkums labi izglītotu cilvēku vidū rada nedrošības sajūtu, it īpaši jautājumos, kas attiecas uz gaumi. «Es domāju, ka viņa izvēle par labu minimālam askētismam nākusi no bailēm izdarīt nepareizu estētisku izvēli. Viņš ir ļoti bagāts jau kopš divdesmit gadu vecuma. Tajā pašā laikā viņš uztraucas, ka viņam varētu trūkt izsmalcinātības, tāpēc nolīgst palīgos savas jomas guru.»
Džobsam trūkst vēl vienas lietas. Viņš bija pārāk jauns – tikai 12 gadu 1967.gadā -, lai pilnībā izbaudītu hipiju un mīlestības vasaru. Izskatās, ka vēlāk viņš to vēlējās noķert. Devās uz Indiju (tāpat kā The Beatles), lai gūtu apgaismību, un atgriezās no tās kā budists (atšķirībā no The Beatles).
STĪVS UN SIEVIETES
Sākot biznesu, viņš izvēlējās Če Gevaras tēlu. Pirmo Mac datoru Džobss izdomāja pieteikt ar reklāmu, kas joprojām tiek uzskatīta par vienu no slavenākajām industrijas vēsturē. Tajā personālo datoru tirgū dominējošais uzņēmums IBM tika attēlots kā Lielais Brālis no Džordža Orvela romāna 1984, bet Apple bija atlētiska, blonda brīvības cīnītāja, kas ar veseri sašķaida Lielā Brāļa ekrānu. (Starp citu, Mac ienāca tirgū 1984.gadā.)
Un vēl – kādu laiku Džobsa draudzene bija folkmūzikas dieviete Džoanna Baeza, kas pazīstama arī kā aktīva protestētāja pret Vjetnamas karu. Daži runāja, ka Džobss viņu lenca tāpēc, ka Džoanna kādu laiku bija Boba Dilana mīļākā, bet Stīvs dievināja Dilanu. Saskaņā ar Doičmana grāmatu Stīvs vēlāk neveikli atzinies: «Es būtu apprecējis Džoannu, bet viņa bija par vecu, lai radītu man pēcnācējus.»
Līdz ar to esam nonākuši līdz sadaļai par Džobsu un sievietēm. Tas bijis diezgan bedrains ceļš. Viņa pirmā nopietnā draudzene Krisa Anna palika stāvoklī, taču Stīvs uzstāja, ka viņš nav bērna tēvs, jo esot sterils. Meita Līza piedzima 1978.gadā. Kopš tā laika Stīvs un Krisa Anna ir izlīguši. Tā šim stāstam būtu pielikts punkts, taču 80.gadu sākumā Džobss atrada savus bioloģiskos vecākus un uzzināja, ka viņam ir jaunākā māsa Mona Simpsone. Viņa ir populāru romānu autore, kura 1996.gadā publicēja darbu Parasts puisis – par ambiciozu, narcistisku biznesa superzvaigzni un viņa attiecībām ar meitu, ko vīrietis ir pametis.
Izskatās, ka Džobsam tīk atlētiskas gaišmates. 1991.gadā viņš dzenbudisma ceremonijā salaulājās ar Lorēnu Pauelu. Viņa izskatījās kā nupat izkāpusi no slavenās Mac reklāmas. Pāris aizvien ir kopā, un viņiem ir trīs bērni.
TRIUMFĀLĀ ATGRIEŠANĀS
Džobsa izstumšana no Apple 1985.gadā bija kā nāve, un viņš nevēlējās aiziet klusi. Kādu dienu sabiedrisko attiecību speciāliste Andrea Kaninghema saņēma zvanu ar lūgumu nekavējoties ierasties Jackling House, lai runātu par jauno firmu. Andrea tur ieraudzīja māju bez mēbelēm, bet Džobss atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par to, kā Džonam Skalijam ir izdevies uzurpēt varu. «Principā viņš visu laiku lamājās. Es biju diezgan šokēta, jo tas nemaz nepiestāvēja cilvēkam ar tādām iespējām un inteliģenci. Tas bija neticami,» atceras Andrea.
Tad nāca panīkuma gadi. Apple apjuka un novirzījās no kursa. 90.gadu vidū uzņēmums bija uz sabrukuma robežas. Firmas datori bija garlaicīgi, bet operētājsistēma – neveikla.
Neveicās arī Džobsa jaunajai firmai NeXT. Tā radīja skaistus datorus izglītības iestādēm, taču tie bija dārgi un tālab pārdošanai bija slikti rezultāti.
Jau 1986.gadā Džobss no Zvaigžņu karu radītāja Džordža Lūkasa bija nopircis talantīgu dīvaiņu komandu, kas bija pārliecināti, ka filmas var veidot ar datoru palīdzību. Firmu sauca Pixar. Viņi ķērās pie jaunu tehnoloģiju radīšanas, taču kādu laiku izskatījās, ka darbam nav rezultātu.
Iejūdzies šķietami neveiksmīgos projektos, Džobss sāka just, ka strauji kūst viņa nopelnītā bagātība. Turklāt prese, kas dievināja Mac laikus, kļuva arvien skeptiskāka par tā radītāja talantu.
Tomēr Džobss māk pierādīt, ka citi ir kļūdījušies. Pixar noslēdza līgumu ar Disneja studiju, un kopējiem spēkiem tapa Rotaļlietu stāsts. Savukārt Apple pēc dažiem mēnešiem nopirka NeXT un aicināja atgriezties arī Džobsu.
Pixar nopelnīja miljonus, tad miljardus, un Apple, notraucis no sejas zemi, izkārpījās laukā no kapa. Pirmais produkts pēc Džobsa atgriešanās bija iMac – rotaļīga izskata galda dators, kuru aizvien var redzēt stilīgos birojos. Un 2002.gadā nāca lielākais gandarījums par drūmajiem NeXT gadiem. Jaunā Mac OS X operētājsistēma tika balstīta uz programmatūru, kas bija radīta NeXT. Tā bija lieliska: galvas tiesu pārāka par Microsoft Windows un galvas tiesu stilīgāka.
Džobss nevarēja cerēt, ka sakaus Microsoft dominējošo stāvokli tirgū, taču noteikti varēja lielīties, ka konkurents izskatās diezgan lamzīgs. Silikona ielejas Če Gevara, kas bija sakāvis IBM, tagad bija gatavs izgriezt pogas Microsoft. Viņš gribēja kļūt par modes noteicēju pasaulē.
Un to sasniedza. Ar iPod 2001.gadā un iPhone 2007.gadā. Šogad ar iPad. Pirmais iekaroja gandrīz visu MP3 atskaņotāju tirgu, bet otrais izdarīja to pašu ar mobilo tālruņu tirgu. Tagad Apple ir plaša patēriņa elektronikas uzņēmums, pēc kura vērtē citus un kuram grib līdzināties.
Pašreizējais firmas spēks un stabilitāte liecina, ka Džobss ir mācījies no savām kļūdām – pirmā kritiena un otrās atgriešanās. Viņš ir iemācījies, uzskata psihiatrs Makobijs, ka narcistiskām personībām kā viņš, kuram ir ļoti lielas problēmas saskarsmē ar cilvēkiem, līdzās ir nepieciešams cilvēks, kas spēj visu noturēt grožos. Džobss tādu ir atradis – salīdzinoši kluso korporatīvo direktoru Timu Kuku, kas atbild par ikdienas darba menedžmentu. Viņš varētu būt Džobsa mantinieks, ja atkal neglābjami sašķobītos Apple bosa veselība. Protams, Kuks nav Džobss, taču diezgan liels retums Silikona ielejā – «drošu roku pāris».
PILSONIS KEINS
Tajā pašā laikā rodas lielais jautājums – vai Apple vispār var izdzīvot bez Džobsa? Viedokļi par viņa karjeru svārstās starp sliktā Stīva un labā Stīva pretpoliem. Tie, kas redz tikai pirmo, uzskata, ka panākumi būtu sasniegti arī bez dusmu izvirdumiem un brutalitātes. Jāatzīst, ka viņa uzvedība ir izpostījusi citu apdāvinātu cilvēku likteni. Piemēram, Džobss pamatīgi sanīdās ar inženieri un vienu no Pixar līdzdibinātājiem Elviju Reju Smitu. Strīda iemesls bija lietot vai nelietot sapulces laikā baltu tāfeli. Tagad Smita vārds pat izsvītrots no Pixar oficiālās vēstures.
«Viņš ir pieļāvis ļoti daudz kļūdu,» saka Smits. «Taču prese un sabiedrība tam skatās pāri, izvēloties tikai glorificēšanu.»
Doičmana grāmata ir interesants skats uz slikto Stīvu un cenšas atbildēt uz jautājumu, ko universitātes laikā Džobsam esot uzdevis kāds kursabiedrs: «Cik liels nelietis tu drīksti būt, lai sasniegtu izcilu veiksmi?»
Kāds boss no Holivudas salīdzina Džobsu ar filmas Pilsonis Keins varas apsēsto un nežēlīgo galveno varoni, piebilstot: «Es ceru, ka kaut kur tomēr ir arī ragaviņas Rozes pumpurs.» Rozes pumpurs bija Keina pēdējais izteiktais noslēpumainais vārds. Vēlāk atklājās, ka tā sauca viņa bērnības ragaviņas, ko puika zaudēja, kad bagāts baņķieris viņu aizveda prom no īstajiem vecākiem. Tiek pieļauts, ka arī Džobsam ir bērnības brūces, kas aizvien nespēj sadzīt.
Šādas norādes tracina tos, kas tic labajam Stīvam. «Es uzskatu, ka Doičmana grāmata ir linča darbs,» saka Endijs Hercfelds, viens no oriģinālā Mac radītājiem un pašreizējiem Google darbiniekiem. «Stīvs ir ļoti sarežģīta personība. Kā daudziem no mums, viņam ir gan labie, gan sliktie rakstura aspekti, kas savā starpā ir nesaraujami saistīti.»
«Es uzskatu, ka mums ir nepieciešami tādi narcisi kā Džobss,» saka psihiatrs Makobijs, «protams, gadās, ka viss noiet greizi, un mēs dabūjam Ābramu Linkolnu vai arī Ādolfu Hitleru, vai tiekam pie Vinstona Čērčila vai arī Josifa Staļina.»
