Žurnāla rubrika: Svarīgi

Radars pasaulē

Posted on decembris 7, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Facebook, YouTube, Microsoft un Twitter pieteikuši cīņu terorisma propagandai internetā. Lai cīnītos pret ekstrēmistu propagandas izplatīšanos sociālajos medijos, tiks izveidota kopēja datubāze, kurā paredzēts uzglabāt digitālos «pirkstu nospiedumus». Lēmumu uzņēmumi pieņēmuši pēc tam, kad Vācijas un citu rietumvalstu valdības pieprasījušas aktīvāku vēršanos pret terorisma propagandas izplatīšanos.

Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts par ārval­stu līdzdalības ierobežo­šanu audiovizuālajos pakalpo­ju­mos. Tā pieņemšanas rezultātā video koplietošanas vietnei YouTube var nākties pa­mest Krieviju, ziņo laikraksts Kommersant. Likumprojekts paredz ierobežot līdz 20% ārvalstu daļu audiovizuālo pakalpojumu uzņēmumos, kuros izvietots profesionāls saturs.

Igaunijas prokuratūra izvirzījusi apsūdzības no amata atstādinātajam Tallinas mēram Edgaram Savisāram, Centra partijai, Tallinas domes priekšsēdētājam Kalevam Kallo, bijušajam pilsētas vadības padomniekam un pieciem uzņēmējiem. Savisārs apsūdzēts galvaspilsētas budžeta līdzekļu izmantošanā savās un partijas interesēs, naudas atmazgāšanā un kukuļņemšanā, bet pašreizējais pilsētas mērs – par palīdzību kukuļa nodošanā un saņemšanā.

Turcijas prokuratūra pieprasījusi vairākus mūža ieslodzījumus 47 aizdomās turētajiem lietā par prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana slepkavības mēģinājumu jūlijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma laikā.

Džihādistu grupējums Daesh audioierakstā mudināja atbalstītājus rīkot uzbrukumus Turcijai, kā arī Turcijas vēstniecībām un konsulātiem visā pasaulē. Šis bija pirmais džihādistu runasvīra al Muhadžira paziņojums pēc tam, kad iepriekšējais grupējuma runasvīrs Abu Mohammeds al Adnani augustā Sīrijas ziemeļos tika nogalināts ASV uzlidojumā.

Vācijas Bundestāgs pieņēmis likumu pret «pabalstu tūrismu». ES valstu pilsoņi, kas pārcēlušies uz Vāciju, bet tur nav sākuši strādāt, turpmāk varēs pretendēt uz sociālo pabalstu saņemšanu tikai pēc pieciem Vācijā nodzīvotiem gadiem.

Austrijā atkārtotajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis neatkarīgais kandidāts, bijušais zaļo līderis Aleksandrs van der Bellens. Sīvā cīņā van der Bellens uzveica galēji labējās Brīvības partijas kandidātu Norbertu Hoferu. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādījis, ka vēlēšanu rezultāti ir «laba zīme pret populismu Eiropā».

Izsolītas amerikāņu izgudrotāja Tomasa Alvas Edisona laboratorijas atslēgas un dažas no viņa pilnveidotajām spuldzēm. Atslēgas uz laboratoriju, kurā izgudrots fonogrāfs, pārdotas par 10 625 dolāriem, bet piecu spuldžu komplekts – par 30 000 dolāru. Priekšmeti piederēja kādam pitsburgietim, kurš tos ieguva no radinieces, kas bija precējusies ar juristu, kurš pārstāvēja Edisonu patentu prāvās.

NBA superzvaigzne basketbolists Lebrons Džeimss atteicies palikt jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam piederošajā Ņujorkas viesnīcā, sekojot tādu līgas komandu piemēram kā Milvoki Bucks, Memfisas Grizzlies un Dalasas Mavericks.

Atkāpies Itālijas premjers Mateo Renci

Šādu lēmumu viņš pieņēmis pēc smagas sakāves referendumā par valdības rosinātām konstitucionālām reformām. Renci ierosināja ierobežot parlamenta augšpalātas Senāta, kā arī reģionālo valdību pilnvaras, stiprinot centrālo valdību. Tiek izteiktas bažas, ka valdības sakāve tautas nobalsošanā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos.

Radars Latvijā

Posted on decembris 7, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi apsūdzētā advokāta Jāņa Lozes lūgumu un tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā nolēmusi atkārtoti pratināt bijušo politiķi Andri Šķēli. Loze iepriekš neesot liecinājis par sadarbību ar Šķēli, jo tā bijusi juridiskā palīdzība, kuras būtību viņš nedrīkst izpaust. Tagad advokāts atzīst, ka digitalizācijas lietā darbojies Šķēles interesēs.

Īstenojot plānotās mācību satura reformas, tomēr būs jāpagarina mācību gads par pāris nedēļām, paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Izmaiņas varētu sākties aiznākamajā mācību gadā.

Latvija Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2015 pētījumā apsteidz Lietuvu, taču nespēj panākt Igauniju. Pētījumā ņemti vērā skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, lasīšanā un matemātikā. Vidējie sasniegumi, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem, būtiski nav mainījušies. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka tas liecina par izglītības sistēmas stagnāciju.

Prezidents nolēmis izsludināt strīdīgos «lojalitātes grozījumus» Izglītības likumā, kas paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Izglītības kvalitātes valsts dienests saņēmis jau trīs sūdzības par pedagogu lojalitātes trūkumu. Taču Vējonis nav izsludinājis grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Premjers Māris Kučinskis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vienojušies, ka izmaiņas tiks atliktas līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam Valsts prezidents Raimonds Vējonis izšķīries virzīt Leonīdu Kalniņu, NBS Apvienotā štāba priekšnieku. 59 gadus vecais Kalniņš Irākā 2006. gadā ASV vadīto koalīcijas spēku operācijā bija Latvijas kontingenta komandiera vietnieks, multinacionālās divīzijas štāba plānošanas daļas priekšnieka vietnieks.

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet tā dēvētajās deputātu kvotās, izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus. 2017. gada budžetā tā izdalīti nevis «aptuveni 20 miljoni», kā iepriekš skaidrots, bet gan 27,9 miljoni eiro, liecina Ir aprēķini.

Lielo kapu iegādei no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas dome tērēs 372 000 eiro, paziņojis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. Darījumam neesot nekāda sakara ar tā dēvēto kapu tramvaju. Sarunas par zemes iegādi ar baznīcu esot ilgušas gandrīz desmit gadus, lai uz Latvijas simtgadi savestu kārtībā vēsturisko teritoriju.

Līdz ar valsts budžetu apstiprināts arī Demogrāfijas lietu centra ierosinājums piešķirt 8000 eiro, lai 50 pāri nākamgad varētu izmantot valsts apmaksātās pirmslaulību mācības par laulības civiltiesiskajiem, psiholoģiskajiem un sadzīves aspektiem. Tieslietu ministrija tās plāno sākt nākamā gada pavasarī.

11 dienas pēc operācijas Tartu slimnīcā mūžībā aizgājusi aknas transplantāciju pārcietusī Baiba Barone, kuras operācijai vasarā tika saziedoti 50 000 eiro. 

Kas pietrūkst pilnai laime?

Lai Latvijas iedzīvotāji justos apmierinātāki ar savu dzīvi, viņiem būtu vajadzīga labāka veselība un iespēja nopelnīt vairāk, secināts Baltic Interal Banknation Latvijas barometrā. Ja dzīvi vērtē 10 punktu skalā, kur 1 ir vissliktākā dzīve, kāda iespējama, bet 10 – vislabākā, vidēji aptaujas dalībnieki izvēlējušies vērtējumu 5,94 jeb gandrīz labi, kā to vērtētu skolā.

Kas būtu nepieciešams, lai justos apmierinātāks ar savu dzīvi? 
Labāka veselība 45%
Iespēja nopelnīt vairāk, lielāks materiālais nodrošinājums 44%
Lielāka drošības sajūta 25%
Labāks darbs 25%
Vairāk brīvā laika 21%
Lielāka veiksme 18%
Lielāka saskaņa personīgajā dzīvĒ 15%
Labāks mājoklis 14%
Ģimenes pieaugums 7%
Plašāks kontaktu loks 6%
Augstāka izglītība 5%
Lielāka cieņa un novērtējums no apkārtējiem 4%

Nedēļas citāts


Itālijas trauksme

Posted on decembris 7, 2016 by - Pasaulē

Pēc valdības rosināto reformu noraidīšanas referendumā pirmās sekas ir Itālijas premjera atkāpšanās un eiro kursa kārtējā lejupslīde. Tas liek ar bažām raudzīties uz šīs valsts ekonomiku – Eiropai var nākties maksāt par Itālijas banku krīzi

Viktoram Masija ir apnikuši stāsti par nodeldēto un apšaubāmu aizdevumu pārpilno Itālijas banku sistēmu, kuras dēļ Eiropai tagad draudot vēl viena finanšu krīze.

Mūsu saruna notiek muižā, kas ir viņa vadītās UBI Banca reģionālā mītne. Šī vieta patiešām nerada iespaidu, ka bankai drīz var beigties līdzekļi. Konferenču telpā zem pils cienīgām sijām ir inkrustēts marmora kamīns, un virs kāpnēm triumfālā pozā stāv grieķu dievietes Atēnas statuja.

Politiķu vidū, kuri ļoti uzmanīgi meklē jelkādas norādes par nākamo finanšu katastrofu, Itālijas banku neatgūstamo parādu kalni tiek pārspriesti tonī, kādā varētu runāt par plutonija krājumiem. Valsts bankas šķiet pārāk lielas sabrukšanai, taču vienlaikus šāds scenārijs pilnīgi noteikti liekas iespējams. Un tas krietni kaitētu visas pasaules ekonomikai.

Itālijas kreditori gadiem ilgi ir cīnījušies par izdzīvošanu, pastāvīgi cerot, ka laiks atrisinās viņu problēmas. Taču valsts tautsaimniecība joprojām ir sāpīgi sliktā stāvoklī, pēdējo 13 gadu garumā nepieaugot it nemaz. Sliktie aizdevumi ir daudzkāršojušies. Labie aizdevumi – sarukuši.

Itālijas nelaimes skar visu Eiropu. Gandrīz piektā daļa no Itālijas finanšu sistēmas kopējiem aizdevumiem ir uzskatāmi par problemātiskiem. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem to kopējā vērtība pagājušā gada beigās sasniedza 360 miljardus eiro jeb aptuveni 40 procentus no visiem eirozonas valstu problemātiskajiem aizdevumiem.

Rudenī pasaules uzmanība pievērsās lielākajai Vācijas aizdevējai Deutsche Bank, kurai pašai var nākties meklēt glābējus. Taču Itālija ir nezūdošs, pastāvīgs drauds, kas pasaulei kuru katru brīdi var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu, liekot Romai acumirklī kļūt par galamērķi veselam birokrātu leģionam, kuri mestos uz Itāliju cerībā mazināt postījumus.

Itālijas valdība ir mēģinājusi palielināt tēriņus, lai veicinātu ekonomikas attīstību. Taču Eiropas līderi, vispirms jau Vācija, ir noteikuši ierobežojumus pieļaujamajam budžeta deficītam. Arī Itālijas bankas turas pie skaidrās naudas rezervēm un nevēlas izsniegt jaunus aizdevumus, tā vēl atņemot resursus mazasinīgajai valsts tautsaimniecībai.

Itālijai, Eiropai un daļēji arī visai pasaulei tas rada smagu apburto loku. Eiropa, iespējams, nespēs atgūt kādreizējo ekonomisko spēku, kamēr Itālijas bankas paliks iestigušas uz katastrofas sliekšņa. Taču bankas nespēs atlabt bez visas valsts ekonomiskās attīstības. Un Itālijas tautsaimniecība neaugs, ja bankas nebūs veselas.

Masija necieš stāstus, kuros bankas tiek dēvētas par problēmu avotu. Atskaitot dažus bezatbildīgus gadījumus, viņš uzstāj, ka Itālijas kreditori nav vainojami pašreizējās grūtībās. Baņķieri drīzāk ir sava laika upuri.

Septiņus gadus ilgā recesija iznīcināja gandrīz ceturto daļu Itālijas rūpniecības. Bezdarbs turas virs 11 procentiem – sevišķi augsts tas ir sieviešu vidū, ierobežojot viņu patēriņu. Iedzīvotāji noveco. Itālijā ir pārāk daudz sīku uzņēmumu, kurus globalizācija apdraud jo īpaši. Ķīnas konkurenti ar zemajām cenām iznīcina Itālijas ģimenes uzņēmumus – sīkpreču un drēbju ražotājus. Lai veicinātu aizņēmumus, Eiropas Centrālā banka uztur negatīvu procentu likmi, taču tas ir samazinājis arī banku peļņu.

«Šīs valsts ekonomikas pamatā ir bankas, un tām bija milzīga krīze,» saka Masija. «Vilnim atkāpjoties, bieži atklājas, ka jūrā nav bijis tikai skaistums vien.»

Simptoms, nevis cēlonis

Itālijas banku grūtības ir simptoms itāļu uzņēmējdarbības praksei, kas personiskās attiecības un kopienas saiknes tradicionāli vērtē augstāk par peļņas rādītājiem. Valsts ļoti labprāt mainītu šo priekšstatu. Apmeklējot jebkuru augsta līmeņa Itālijas ierēdņa biroju, kas nereti izrotāts kā personīgā Siksta kapela, nākas uzklausīt sūdzības, ka reformas netiek novērtētas. Viņu vārdos dzirdams sarūgtinājums, ka Itālija joprojām tiek kariķēta kā bezatbildīga valsts Eiropas ekonomiskās lejupslīdes centrā.

Komiski neefektīvais ekspremjers, brūni iedegušais mediju magnāts Silvio Berluskoni tagad ir atstāts vēsturei. Vēl neilgu laiku valsti vadīs jaunais tehnokrāts Mateo Renci, kurš ir ieviesis veselu virkni politisko reformu, kuras jau sen bija cerējuši sagaidīt Briseles ierēdņi.

Renci vadībā Itālijā atviegloja darbinieku atlaišanu. Tas ir daļēji samazinājis nozīmīgu šķērsli cilvēku algošanai – bailes, ka vēlāk no problemātiskiem darbiniekiem būs neiespējami atbrīvoties un viņi paliks uzņēmumā kā pieauguši, ledusskapim piesaistīti bērni. Itālija arī paātrinājusi civilprocesu izskatīšanu tradicionāli neefektīvajās tiesās.

Pagājušajā nedēļas nogalē premjerministrs vēlējās panākt konstitucionālas izmaiņas, kas pārveidotu visu likumdošanas procesu, atbrīvojot to no parastajiem sastrēgumiem parlamenta augšpalātā. Viņš apgalvoja, ka tas varētu atvieglot citu reformu veikšanu un veicināt turpmāku izaugsmi. Tomēr Itālijas iedzīvotāji 4. decembrī nobalsoja pret grozījumiem, un Renci paziņoja par atkāpšanos. Tas gan notiks tikai pēc jaunā budžeta pieņemšanas.

Taču arī iepriekš daži ekonomisti apgalvoja, ka reformas tikai novērš uzmanību no galvenajām problēmām, kuru saknes meklējamas bankās. Tās uzturot pie dzīvības tā sauktos uzņēmumus «zombijus», kas nekad neatmaksās savus aizņēmumus.

Ieminoties par to valsts finanšu sistēmas vadītājam, Itālijas Bankas pārvaldniekam Ignacio Visko, viņš tūlīt atsprāgst atpakaļ, it kā uz elegantā zīda paklāja būtu nomests kaut kas pretīgs. Lielo vairumu Itālijas slikto parādu balsta papildnodrošinājumi, viņš saka. Un lielāko daļu no pārējiem parādiem būšot iespējams atgūt, kad atgriezīsies ekonomiskā izaugsme.

«Mēs redzam ekonomisko problēmu, septiņu gandrīz nemitīgas recesijas gadu sekas,» saka Visko. «Finanšu sistēma ir simptoms, nevis cēlonis.»

Rūpniecības kapsētas

Masija un UBI Banca ir jāatrod ceļš starp divām aizām. Viņa banka ir spēcīga Itālijas ziemeļos, kur atrodas vieni no produktīvākajiem rūpniecības apgabaliem visā Eiropā. Ja viņš centīsies pārāk spēcīgi ierobežot risku, pie naudas netiks uzņēmumi, kas nākotnē varētu būt sekmīgi. Ja kreditēšana būs pārāk agresīva, viņš riskē nonākt pie jauniem problemātiskiem aizdevumiem.

Tāpēc Masija uzticas Darvinam. «Vājie uzņēmumi izmirst,» viņš saka. «Izdzīvos kvalitatīvākie.»

Itālijā patiešām notiek dabiskā atlase, taču rūpniecības anklāva Naves strādnieki baidās, ka viņiem draud izmiršana. Tā ir sīka pilsētiņa Alpu nogāzē, aptuveni simt kilometru uz austrumiem no Milānas, kas jau izsenis iztiku ieguvusi no tēraudlietuvēm.

Tagad daudzas rūpnīcas ir pamestas, to sienas brūk, logi izsisti. Vietējie tās sauc par kapsētām.

Stefanu ģimenes tēraudlietuve ir piemērs pilsētiņas uzņēmumiem, kurus sagrāva tērauda pārpilnība pasaulē un būvprojektu izbeigšanās Itālijā un Spānijā. 2014. gada beigās tās darbinieku vidū izplatījās baumas, ka vadībai ir grūtības samaksāt gāzes un elektrības rēķinus. Uz divām nedēļām rūpnīca tika slēgta, tad darbs atsākās. Tad UBI un citi itāļu kreditori pārstāja izsniegt aizdevumus. Viss beidzās jūnijā.

Lielākā daļa strādnieku pelnīja ap 1800 eiro mēnesī, ko papildināja pensiju fonda maksājumi un citi pabalsti. Tagad viņi no valsts un vietējā ārkārtas palīdzības fonda saņem pusi šīs summas. Uzņēmuma nākotne paliks neskaidra, līdz tiesneši izskatīs kreditoru prasījumus.

Fabio Stefana (viņš nav rūpnīcas īpašnieku radinieks) no vecāku mājas pārcēlās pirms 20 gadiem, pateicoties tēraudlietuvē pelnītajai algai. Kad jūnijā tā izbeidzās, Fabio nācās atkal lūgt vecāku palīdzību iztikai. 

Viņa tēvs strādāja rūpnīcā līdz pensijai. Tagad viņa saņemtā nauda palīdz uzturēt 39 gadus veco dēlu. «Man nākas pusdienot ar māti,» saka Stefana, kurš bieži dodas ēst mājās, lai ietaupītu naudu. «Tas nav labākais iemesls apciemot vecākus.»

Māca teikt sliktas ziņas

Masija atzīst, ka aizdevumu nedošana uzņēmumiem rada problēmas, taču nevēlas kavēties pie šī jautājuma. «Ir uzvarētāji, un ir zaudētāji,» viņš saka. «Dažiem tērauda ražošanas uzņēmumiem veicas ļoti labi, jo viņi ir bijuši gudrāki. Viņi specializējās. Savukārt citi netiek vadīti gana labi, tāpēc izput.»

UBI ir tipisks lielo Itālijas kredītiestāžu piemērs. Tas nav no lielajiem bēdu stāstiem, kā Banca Monte dei Paschi di Siena, kuru premjerministrs Renci mēģināja atsaukt pie dzīvības ar valsts naudas palīdzību. Taču jaunie Eiropas noteikumi liedz šādu glābšanu ar nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tagad banka atlaiž darbiniekus un slēdz filiāles, izmisīgi mēģinot piesaistīt privātos investorus.

UBI nelīdzinās arī UniCredit, vienīgajai Itālijas finanšu institūcijai, kas ir pietiekami liela, lai tiktu atzīta par globālajai finanšu sistēmai nozīmīgu banku. Lai gan arī UniCredit izjūt spiedienu piesaistīt papildu kapitālu, tās portfelī netrūkst izmeklētu aktīvu, kurus banka, visticamāk, spētu pārdot.

UBI tika radīta, apvienojot vietējos kooperatīvos aizdevējus, kuru uzdevums bija palīdzēt vietējiem tirgotājiem, nevis radīt peļņu investoriem. Tie iemiesoja kolektīvo pūliņu garu, kas Itāliju ir padarījusi par iecienītu atvaļinājumu galamērķi, labas pārtikas un modes radītāju. Maksājot vairāk par itāļu vīna pudeli, patērētājus priecē doma, ka vīna tirgotājam ir tieša saistība ar vīnogu vācējiem. Taču šāda emocionāla saikne reti sniedz pozitīvu rezultātu naudas izteiksmē.

Masija ir mēģinājis ieviest mūsdienīgu finanšu kultūru UBI bankā, jau kopš kļuva par tās izpilddirektoru 2008. gadā. Viņam ir ticis neapskaužamais pienākums vienlaikus saglabāt bankas saikni ar kopienu un noraidīt cilvēkus, kuri pieraduši dzirdēt jāvārdu.

«Mēs piedāvājam viņiem apsēsties,» saka Masija. «Lūdzam parādīt biznesa plānu. Ja tas nebūs labs, viņu agonija tikai paildzināsies, tā mēs sakām.» Pagājušā gada beigās UBI problemātiskie aizdevumi bija samazinājušies no 9,3 miljardiem līdz 8,3 miljardiem eiro.

Masija tagad stundām ilgi māca filiāļu vadītājus izskatīt peļņas pārskatus un pateikt cilvēkiem sliktās ziņas. Pat gadījumos, kad skaitļi saduras ar «dzīves lielajām vērtībām», kā tās dēvē pats Masija.

«Cilvēkiem nav viegli sadzīvot ar darba emocionālo pusi,» viņš saka. «Filiālēs strādā tikai cilvēki, un viņiem tas nepatīk. Ir drausmīgi kādu noraidīt, jo sevišķi mūsu kultūrā. Anglosakšu kultūrā ir pierastas tiešākas attiecības. Mūsu kultūra ir mazāk tieša. Mums nepatīk konfrontācija.»

Taču visā Itālijā ir redzams, cik dārgas ir sekas sociālo paradumu ietekmei uz finanšu sektoru. «Reizēm aizdevuma neizsniegšana pasargā pašu prasītāju,» secina Masija. Tas esot pieklājīgāks veids, kā jaunajam pārim pateikt: «Es jūs pazudināšu, ja izsniegšu kredītu. Lūdzu, pagaidām māju īrējiet, pirkt to varēsit, kad pelnīsit vairāk,» viņš norāda. «Mums jāsaprot, ka ir jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem.»

Liesmu slāpēšana

Reizēm «nē» nozīmē tikai baņķieru nespēju novērtēt darījumu. Tāds ir Marko Rosi secinājums pēc saviem nesekmīgajiem mēģinājumiem iegūt aizņēmumu.

Rosi ilgu laiku strādāja par biznesa konsultantu, bet pirms sešiem gadiem beidzot atrada savu izdevību. Kāds vācu farmācijas uzņēmums tolaik apvienojās ar Izraēlas uzņēmumu. Dažas nodaļas viņiem pārklājās. Viena no tām pārdeva aspirīnam līdzīgas bezrecepšu zāles. Citai piederēja elpceļu zāles.

Abas šīs nodaļas Rosi ieguva par baltu velti. Bija tikai jāpiekrīt maksāt algu un pensiju maksājumus 80 darbiniekiem. Viņš vienojās ar arodbiedrību, piekrītot izvairīties no atlaišanām. Viņš nopirka licences arī no citiem Itālijas farmācijas uzņēmumiem, tā iegūstot tiesības pārdot vēl citas zāles un potenciāli iegūt lielāku peļņu.

Pirmajos divos darbības gados Rosi uzņēmums dubultoja ieņēmumus no aptuveni sešiem līdz 12 miljoniem eiro. Taču peļņas iegūšanai bija nepieciešams vēl vairāk palielināt pārdošanas apjomu. Rosi iegādājās licenci jaunu holesterīna zāļu tirgošanai, taču viņam bija nepieciešami līdzekļi, lai iegādātos tās vairumā. 300 tūkstoši eiro, viņš saka. «Tas bija pēdējais puzles gabaliņš.»

Rosi stāsta, ka UBI vienmēr bija šķituši pozitīvi noskaņoti par viņa uzņēmumu. Tāpēc viņš devās uz vietējo Milānas filiāli, lai lūgtu aizdevumu. Banka gribēja ķīlu, un viņš iesniedza pavadrēķinus divu miljonu eiro vērtībā. Taču baņķieri nebija pārliecināti. «Tas nebija nekustamais īpašums,» saka Rosi. «Viņiem tas nešķita nekas drošs. Tikai papīri.»

Vietējā filiāle nosūtīja Rosi uz centrālo biroju, kur viņam pateica, ka uzņēmumam nav garantēta tālāka izaugsme. «Viņi teica: iesniedziet pēdējo trīs gadu bilances, un es viņiem pateicu, ka uzņēmumu izveidoju tikai pirms diviem gadiem,» stāsta Rosi. «Viņi atbildēja: ā, tātad esat jauni. Tā nebija laba zīme. Viņi neko nesaprata,» dusmīgi atceras Rosi. «Un atteicās izsniegt aizdevumu.»

Izmisumā Rosi vērsās pie Veneto Banca. Tās baņķieri bija gatavi piešķirt aizdevumu – ar vienu lielu «bet». «Viņi teica: jums ir vajadzīgi 300 tūkstoši. Mēs esam gatavi piešķirt 600 tūkstošus. Taču par šiem papildu 300 tūkstošiem man bija jāiegādājas bankas akcijas,» atceras uzņēmējs.

Tas divkāršotu viņa maksājumus, vienlaikus liekot izdarīt ievērojamu likmi par labu šaubīgai bankai. Ja nauda tiktu zaudēta, viņš tik un tā būtu atbildīgs par visu aizņēmuma apjomu. Tas šķita bīstami un nelāgi. «Tas ir vienu soli no mafijas,» saka Rosi.

Viņa atturība atmaksājās. Šovasar Veneto Banca nonāca tuvu bankrotam. Lai arī beigās to izglāba kāds privāts investīciju fonds, ieguldītāji izņēma naudu no filiālēm, un akcionāri zaudēja savus ieguldījumus. Augustā Itālijas varas iestādes arestēja bijušo bankas izpilddirektoru, pamatojoties uz apsūdzībām, ka banka aizdeva naudu, prasot klientiem to izmantot uzņēmuma akciju iegādei.

Nespēja iegūt aizņēmumu apturēja Rosi izplešanās plānu. 2013. gada janvārī viņš pārdeva uzņēmumu par trim miljoniem eiro – desmitkārt lielāku summu, nekā bija gribējis aizņemties. Viņš noīrēja balles zāli vietējā viesnīcā, kur sasauca visus darbiniekus un atklāja sliktās ziņas. Darbu zaudēja sešdesmit cilvēku – trīs ceturtdaļas darbinieku -, tiesa, uzņēmuma pārdošana ļāva izmaksāt atlaišanas pabalstus un turpināt maksāt pensijas.

«Es gribēju augt Itālijā, taču nesaņēmu nekādu atbalstu,» saka Rosi. «Šajā valstī ir milzīgs bezdarba līmenis. Mums ir daudz kvalificētu cilvēku. Gudri cilvēki ar idejām. Kāpēc mēs neko neradām?»

UBI bankas vadītājs Masija to visu uzklausa ar sāpīgu smaidu. «Neviens nekad nestāsta par sliktu ideju, kuru netikām finansējuši,» viņš saka. Tomēr arī Masija atzīst, ka šajā gadījumā banka, iespējams, pārcentās. Saprotamā kārtā nevēloties jaunus sliktus aizdevumus, baņķieri kļuvuši tik konservatīvi, ka pagarina jau tā ieilgušo lieso tagadni.

«Varbūt man nav taisnība, un es pārcenšos,» saka Masija. «Mēs vienmēr sev jautājam, vai gadījumā nedarām kaut ko nepareizi.»

Itālijas ekonomikas veselība

Mēslu bizness

Posted on decembris 7, 2016 by - Tēma

Aiz pseidoziņu portāliem Latvijas internetā pagaidām vīd nevis partijas vai Kremlis, bet apsviedīgi feisbuka paaudzes jaunieši

Drēgnā novembra dienā, kad patīkamāk laiku vadīt internetā, nevis ielās, Aivis Plotiņš sociālajā tīklā Facebook (FB) izveidoja aptauju, vai vajadzētu atlaist parlamentu. Jaunietis, kurš sevi raksturo kā «smieklīgu 19 gadus vecu puisi no Ogres», ir no paaudzes, kuras izpratni par pasauli veido draugu ieraksti FB.

Savulaik popularitāti bija iemantojis viņa joks par to, kā vecpuisim pareizi vārīt pelmeņus, ko «paķēra» arī lielie ziņu portāli. Taču Saeimas atlaišanas aptauja sociālajos tīklos aizgāja kā ugunsgrēks. «150 000 unikālo skatītāju. Tas varētu būt Latvijas rekords!» Aivis priecājās sarakstē ar Re:Baltica.

Viena no sekotājām FB pie aptaujas pielika saiti uz ziņu, ka internetā iespējams parakstīties par Saeimas atlaišanu. Centrālā vēlēšanu komisija tiešām ir reģistrējusi mazpazīstamas biedrības Varu Latvijas tautai otro mēģinājumu savākt parakstus attiecīgam referendumam.

Tradicionālajos medijos šī ziņa paslīdēja kā margināla parādība. Pat tad, ja izdotos savākt nepieciešamos 155 tūkstošus parakstu un referendumā vairākums nobalsotu par Saeimas atlaišanu, jaunas vēlēšanas notiktu tikai pāris mēnešus pirms kārtējām, kas gaidāmas 2018. gada oktobrī. 

Toties FB troksnis bija tāds, ka paviršam sekotājam varētu likties: parlamentu var atlaist jau rīt. Ziņu portāliem vizuāli līdzīgas lapas, kurās par politiku parasti runā tikai Artuss Kaimiņš, aicināja dalīties ar jaunumu, ka «tagad Saeimu var pieprasīt atlaist arī internetā!». Ceļoja videopamācības, kā parakstīties un «ko liksim vietā». Kad oficiālo parakstīšanas portālu Latvija.lv kārtējo reizi vajāja tehniskas ķibeles, zēla sazvērestību teorijas, ka valdošie negrib pieļaut patriekšanu. 

Re:Baltica aplēses liecina, ka informāciju par Saeimas atlaišanas iespējām dažu dienu laikā publicēja FB lapas, kurām summējot ir vairāk nekā 600 000 sekotāju. Tas ir trīsreiz vairāk, nekā skatās Latvijā populārāko TV pārraidi.

Aivja radītās aptaujas ceļš izskaidro, kā un kāpēc tas notiek. Puisis apgalvo, ka nav saistīts ar politiskajām partijām – darbojas Ogres novada jauniešu domē un bijis 11. novembra lāpu gājienā kā brīvprātīgais, bet tas arī viss. Arī naudu FB nepelnot – patīkot ātrs rezultāts, un «šobrīd visaktuālākā tēma Latvijā ir Saeimas atlaišana (..), jo jutu, ka cilvēki panesīsies uz to». Pats gan Saeimas atlaišanu nevēloties, jo pie varas palikšot tie paši. «Man bija skumji redzēt, kad draugi, kuriem pat nav vel izveidojušies politiskie uzsakti, uz manu aptauju reaģēja ar JĀ, Saeima ir jāatlaiž. Totals bara instinkts,» viņš saka. (Šeit un turpmāk citātos saglabāta oriģinālā rakstība.)

Saeimas atlaišanas aptauju Aivis ievietoja FB lapā Best Vines Latvia, no kurienes to pārķēra ar vietni Zeltene.lv sasaistītu lapu tīkls.

Šādu tīklu pastāvēšanas jēga un vienlaikus biznesa modelis ir vienkāršs – virzīt lasītājus no dažādajām FB lapām uz vietni internetā, kurā apmeklētāju skaits ļauj pelnīt no FB, Google AdSense un AdWords un citām reklāmām.

Aiz tām lielākoties (par aizdomīgu izņēmuma gadījumu – raksta beigās) nav saredzama ne Kremļa, ne partiju nauda. Īpašnieki ir 20-30 gadus veci «digitālie nomadi», kuriem nav politiskas pagātnes un aizmugures vai acīmredzamu nodomu debilizēt, dzīt depresijā vai kūdīt auditoriju uz agresiju. Redakciju kontakti lapās parasti nav norādīti, jo klasisko mediju darbinieku – žurnālistu vai redaktoru – šīm vietnēm nav. Vispārinot – ir iesācējbiznesmeņi ar daudzpusīgām interesēm, kuri analizē, ko cilvēki klikšķinās un kas ienesīs naudu.

Šādu pseidoziņu tīklu FB ir ne mazums, bet Re:Baltica šoreiz pievērsās to izpētei, kuri ir populārākie vai aktīvi iesaistījās aģitēšanā par Saeimas atlaišanu.

Zeltene.lv

«Vīrieša lielākā kļūda ir ļaut citam vīrietim likt viņa sievietei smaidīt,» – ar šo ierakstu FB lapā Zeltene.lv trīs stundu laikā dalījušies gandrīz 60 sekotāji. 70 nospieduši «Patīk». Rezultāts, par kādu priecātos ikviens kvalitatīvu ziņu portāls. Zeltene.lv lapai FB ir
16 000 sekotāju.

Lapas īpašniekam Oskaram Prikulim, kurš agrāk bijis gan žurnālists Dienas Biznesā, gan deputātu Viktora Valaiņa un Jāņa Upenieka (agrāk «Olšteina sešinieks», tagad Vienotība) palīgs, FB pieder aptuveni 40 lapu. Tikpat reģistrēts vietnē Draugiem.lv, vēl 50 kontu tviterī.

Pavisam  Prikulim pieder septiņas interneta lapas, kas raksta par attiecībām, veselību un horoskopiem, kurus, «neticēsi, bet raksta profesionāls astrologs», stāsta Prikulis.

Viņa lapām mēnesī kopā esot ap 1,5 miljoniem skatījumu. Starp tām Zeltene.lv ir viena no populārākajām – 300 000 unikālo apmeklētāju mēnesī, kas ienes ap 1500 eiro. Izmaksas zemas, jo saturu tulko no ārzemju lapām.

Pēc Prikuļa teiktā, interneta biznesā satura kvalitāte nav svarīga. Sākumā piedāvājuši profesionāli sagatavotus rakstus, bet zaudēta auditorija. Viņš apgalvo, Facebook algoritms izstrādāts tā, ka no visiem lapas sekotājiem tikai vidēji 6% ierauga vienu vai otru ierakstu. Ja pēc 2-3 ierakstiem sekotājs nav nospiedis «Patīk» vai dalījies ar saturu, tad ceturto ierakstu no šī avota viņš vairs neieraudzīs. Rezultātā interneta biznesmenis secinājis, ka jāveido vairākas FB lapas un jāpublicē cilvēkiem tīkamas lietas – aforismi, dzīvnieku bildītes, horoskopi.

Aptauja par Saeimas atlaišanu Zeltene.lv tīklā ir vienīgā politiskā ziņa, jo no šīs tēmas bizness apzināti izvairoties. Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Prikulis no dažām partijām saņēmis piedāvājumus izvietot viņu saturu, taču atteicies, jo «negribu problēmas ar KNAB». Aptauju par Saeimas atlaišanu ielikuši, lai izmēģinātu, kā strādā FB Live (tiešsaistes) funkcija. Secinājums: pelna ne tikai horoskopi, bet arī negatīvi uzlādētas politiskās ziņas. Aptaujas dienā attiecīgajai FB lapai pievienojās 1000 jaunu sekotāju. «Tik bieži ir dzirdēts, ka sabiedrība tiek barota ar negācijām un dzeltenu saturu, bet pašam nācās pārliecināties, cik ļoti daudz tiek lasītas negatīvās un dzeltenās ziņas,» rezumē Prikulis.

Runabildes.lv

Viena no populārākajām Latvijas FB lapām ir Runabildes.lv – blogs, kura saturu veido pamatā lietotāju iesūtīti video. Tai seko gandrīz 128 000 cilvēku.

«Galvenais redakcionālais process ir tāds, ka tiek publicētas ziņas, kuras, visticamāk, piesaistīs daudz skatījumu (apmeklējumu), jo tieši tas nodrošina ienākumus no reklāmām,» e-pastā atbild lapas izveidotājs Artūrs Laukmanis, kurš no klātienes intervijas atsakās. Viņa profils LinkedIn rāda, ka agrāk bijis produktu grupas menedžeris Farmeko, tagad darbojas kā IT un komunikācijas speciālists.

Dienā, kad publicēta ziņa par Saeimas atlaišanu, FB lapā ar to dalījušies 1224 cilvēki un komentējuši 380.

«Piesiet pie kauna staba un lai katrs varētu viņu zaglīgajā sejā iespļaut. Nošauti viņi tāpat nesapratīs ko ir mums nodarījuši,» rakstīja FB lietotājs Kārlis Pakalniņš. 

«Es lasiju ka Hitleram bija labs veids, varam izmantot… nu, to kur pakausi un bedre ieksa,» papildina Arturs Orba Kaņeps. 

Ziņa par Saeimas atlaišanas iespēju ir viena no nedēļas populārākajām, vēl arī iereibušās dziedātājas Lienes Šomases gānīšanās par Latviju un uzņēmējas Lindas Liepiņas intervija ar virsrakstu «Jūs esat DEBĪLI?», ko sagatavojusi līdzīga vietne Ritakafija.lv.

Laukmanis skaidro – lēmumus, ko publicēt, pieņem vietnes administratori. To esot mazāk par pieciem, nevienam nav žurnālista izglītības. «Propagandas ziņas apzināti neizplatām un cenšamies tās iespēju robežās izfiltrēt. Arī neviens no politiskajiem spēkiem mūs nefinansē – patiesībā pat neviens nav izrādījis šādu interesi.» Video ar deputātu Kaimiņu esot daudz, jo tie vienmēr esot populāri. Komanda apsverot iespēju Runabildes.lv pārdot, jo tas esot biznesa projekts.

Ritakafija.lv

Resursa īpašnieki Klāvs  Ašmanis un Ulams  Mazulis piekrīt satikties ar Re:Baltica klātienē, birojā Ausekļa ielā. Koridora pretējās durvīs mājo sabiedrisko attiecību firma Repute. Atšķirībā no pārējiem šī vietne reģistrējusies kā masu medijs.

Galvenais runātājs ir Klāvs (26) – pašpārliecināts puisis indigo zilā žaketē ar lakatiņu krūšu kabatā. Puiši satikušies krīzes laikā studējot. Sākuši taisīt uzņēmumus – veidojuši un tirgojuši mājaslapas, vietni Kuponiem.lv, nodibinājuši kastinga aģentūru.

Iedvesma medijam nākusi no izklaides bloga Fenikssfun panākumiem un savas pieredzes, reiz nopērkot reklāmrakstu TVNET un Delfi. «Bija pārsteidzoši, ka statistika bija tikai 400 skatījumu. Par to naudu… Man likās, ka izmetām to vējā,» saka Klāvs. «Tad izdomājām: davai, varbūt taisīt lielo mediju.»

Sākuši veidot lapas FB – sākumā vienu, tad dalīt auditorijas. Notievēšana sievietēm, aforismi sievietēm, Gāze grīdā vīriešiem. Sākumā gribējuši pozitīvas ziņas, bet «Latvijā diemžēl pozitīvam ir 10-15 skatījumu. Visi čīkst, [ka daudz negatīvā], bet, kad cilvēku sasniedz tas pozitīvais, viņš grib mazāk «šērot». Ja ir dusma vai cepiens, tad izlasīs un vēl pierakstīs komentāru.»

Šobrīd septiņām astoņām viņu lapām kopā esot ap 60 000-70 000 sekotāju. Aforismu krātuvei bez pamudinājuma pievienojas ap 1000 cilvēku nedēļā. Vietne sadarbojas ar bezmaksas apraidē redzamo Rīga TV24, kur jauniešiem brīvdienu rītā ir raidījums.

Ja neskaita ziņu par Saeimas atlaišanu, parasti Ritakafija.lv no politikas var redzēt Kaimiņu. Veidotāji skaidro – viņa partijas cilvēki esot vispieejamākie. «Es nemaz nezinātu, kā tikt klāt Ušakovam,» saka Klāvs.

Jautāts par Saeimas atlaišanas kampaņu, viņš atbild, ka vietnē publicētās ziņas nebija nepatiesas. Par ziņu patiesumu, viņaprāt, jāatbild to paudējiem – Ritakafija.lv kā medija uzdevums esot tikai novadīt to līdz lasītājam, «lai sabiedrība vērtē».

Vip klubs

Uztraukums par nepatieso ziņu fabrikām, kas piesārņo internetu ar nepārbaudītu vai izdomātu informāciju, un sociālo tīklu algoritmiem, kuri rāda tikai līdzīgi domājošo ierakstus, sākās jau neilgi pēc Krievijas agresijas Ukrainā, ko pavadīja apdullinoša propagandas kampaņa.

Ar jaunu sparu bažas uzbangoja pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, kad izrādījās, ka uz nepatiesām ziņām cilvēki FB reaģējuši daudz aktīvāk nekā uz mediju publikācijām.

Stenforda Universitātes novembrī publicētā pētījumā, kurā aptaujāti gandrīz 8000 skolēnu, atklājās – 82% nespēj atšķirt īstu ziņu no reklāmraksta. Daudzi vērtēja ziņas ticamību pēc tā, cik detalizēta ir informācija un vai to pavada liela fotogrāfija.

Nereti līdzīgas vietnes kā iepriekš aprakstītās dēvē par fake news jeb «viltus ziņām», lai gan Latvijā, strikti ņemot, tās lielākoties nepublicē acīmredzamus melus. Taču šajās vietnēs trūkst redakcionāla procesa – faktu patiesuma pārbaudes, ziņu svarīguma izvērtējuma, konteksta – jo lielākoties šis saturs ir nozagts kādos ārzemju resursos.

Izņēmums Re:Baltica izpētes laikā izrādījās FB lapa Vip klubs – atziņu izlase, kas saistīta arī ar vietni Montana.lv.

Jaunākā ziņa raksta tapšanas laikā vēsta: «90% deputātu uzskata, ka minimālā alga un pensijas ir pārāk lielas Latvijā? KAUNS!» Lai izlasītu ziņu, saite ved uz Vip klubs lapu, kur sākumā jākļūst par FB lapas sekotāju un tad var pāris teikumos izlasīt, ka «tiekot runāts» par minimālās algas samazināšanu.

Īsāk – šī ziņa ir meli. Lapas īpašnieks Raivis Raspopovs tajā neko sliktu nesaskata. «Nezinu, viltus vai ne, darbinieks, kaut kur acīm redzot ir lasījis vai kāds ir teicis un uz tāda pamata ir izveidojis rakstu. Tīri kā baumas,» viņš skaidro. «Portāls ir izklaides vietne atslodzei no ikdienas. Visu nevajadzētu ņemt nopietni.»

Spriežot pēc 73 raksta komentāriem un 2500 pārsūtījumiem, neizskatās, ka lasītāji uztvēruši «joku». Viņiem tā ir kļuvusi par kārtējo sastāvdaļu ikdienas kokteilī «viss ir slikti».

Raspopovs stāsta, ka viņa interneta vietnei esot ap 200 000 unikālo lietotāju mēnesī, kas nozīmē labu peļņu. Cik – atklāt nevēlas. «Viss atkarīgs no satura. Mans cilvēks, kas liek rakstus, māk paņemt tautu. Līdz ar to lapa ar katru dienu aug.» 

Nozagts.com

Vēl vairāk sekotāju ir tīklam, kas aizved uz vietni Nozagts.com vai krieviskajā versijā Ukradeno.nozagts.com. Iemesls ir vienkāršs – jaunie īpašnieki pārņēmuši populārāko Latvijas FB tīklu TomaJoki ar 150 000 sekotāju un uz tā bāzes vāc apmeklējumu.

Nozagts.com reģistrēts 2016. gada oktobrī. Lapā publicē pārsvarā ar politiku saistītas ziņas – par Saeimas atlaišanu, oligarhiem un nelietderīgiem naudas tēriņiem. Īsumā: viss ir slikti un būs vēl sliktāk.

No iepriekš aprakstītajām vietnēm šī atšķiras ar to, ka veidotājiem ir bijusi saikne ar Kremlim draudzīgām partijām un Saskaņai simpatizējošiem medijiem. Resursa kodols ir agrāk krievu kanālā TV5 un Vesti.lv strādājuši žurnālisti. Lapas reģistrētāju mēģināts slēpt, bet digitālās sliedes uzreiz aizved pie Ivana Staļnoja – jaunekļa, kas agrāk bija pazīstams kā Edgars Zālītis. Tad nomainīja vārdu un aktīvi iesaistījās krievu skolu aizstāvības akcijās. Staļnojs vadīja Alfrēda Rubika sociālistu partijas jauniešu organizāciju, Re:Baltica pastāsta politiķis Miroslavs Mitrofanovs. Pēc skolu protestu apsīkšanas viņš partijas darbā gan neesot iesaistījies.

Blogeris Jānis Polis izpētījis, ka Staļnojs strādājis par nekustamo īpašumu mākleri uzņēmumā Century21 BaltWest, kuru vadīja Krievijas pilsonis Valērijs Engelss, Re:Baltica jau agrāk aprakstīts uzturēšanās atļauju biznesmenis un vēsturnieks, kurš saistīts ar vairākām Kremļa «maigās varas» fondu finansētām nevalstiskajām organizācijām.

Staļnoja ceļi jau agrāk krustojušies ar medijiem – viņš bijis speciālo projektu direktors kanālā TV5. Tajā pārraides vadīja žurnālists Andrejs Mamikins (tagad Saskaņas deputāts Eiropas Parlamentā) un raidījumu sevis slavināšanai pirka Nila Ušakova vadītā Rīgas dome, bet kanāla direktors Mihails Šeitelmans savulaik atlaida populāro raidījumu vadītāju Oļegu Ignatjevu un galveno redaktoru Vladu Andrejevu – paši atlaistie notikušo neslēpti saistīja ar Ušakova spiedienu tikt vaļā no kritiķiem.

Pēdējos pāris gadus Staļnojs bijis konsultants Vesti.lv, kā labāk popularizēt saturu internetā, apliecina galvenais redaktors Andrejs Švedovs. Vietnes galvenais redaktors Vladislavs Užulis tagad ir Nozagts.com galvenais redaktors. «Aizgāja pirms mēnešiem diviem. Bija noslēpumains, runāja par jaunu resursu un to, ka vairāk maksās,» stāsta Švedovs. «Ambīcijas varbūt ir izveidot kaut ko līdzīgu Pietiek.com krieviski. Jautājums – vai ir spējas?»

Užulis pieprasīja jautājumus rakstiski, bet beigās atteicās atbildēt. Arī Staļnojs pagaisa – sazvanīts pagājušajā nedēļā, teicās izbraucis un solīja tikties pēc atgriešanās Rīgā, tomēr saruna nenotika.

Staļnojs, Šeitelmans un vēl daži TV5 cilvēki saplūst Nozagts.com. Vietne reģistrēta Barsmedia serverī, kas pieder bijušajam TV5 darbiniekam videoinženierim un IT speciālistam Aleksejam Mehonošinam. Uz šī paša servera reģistrēts arī Mamikins.lv un vairākas citas vietnes. Piemēram, 2013. gada oktobrī reģistrēts arī resurss ar daiļrunīgu nosaukumu ForPutin.com, kas gan tālāk par titullapu neattīstījās.

Mamikins no komentāriem atteicās. Mehonošins Re:Baltica stāstīja, ka uz viņa servera reģistrētie portāli nav cits ar citu saistīti. ForPutin.com izveidojuši tikai «muļķošanās pēc» (pēc šīs intervijas tā tika slēgta).

Līdz šīs nedēļas sākumam Nozagts.com nebija atrodama nekāda informācija par redakciju. Taču ziņu bloks un reklāma atradās lielākajā ziņu portālā Delfi, radot ilūziju, ka tas ir nopietns medijs. Tā vietnes bez atlīdzības apmainās ar ziņām un ceļ viena otras reitingu.

«Personīgi pazinu Ivanu, mēs sadarbojāmies jau pusotru, divus gadus, kad Vesti.lv vidžets bija pie mums. Kad viņš sāka runāt par jaunu projektu, nolēmu – kāpēc neturpināt. Es viņam uzticos,» skaidro Delfu valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.

Tagad, kad internetā sācies skandāls par varbūtēju saistību ar Krievijas finansējumu, Delfi sadarbību apturēšot, kamēr Drošības policija noskaidros situāciju. «Es nevaru pateikt, vai man šis saturs patīk vai ne – tas ne tuvu nav Delfi stils un, protams, ir populisms. Bet es nevaru ieraudzīt, ka tur būtu prokremliska vai proamerikāniska pozīcija, nevaru teikt, ka redzu aģitāciju: ejam ielās, un Putins ir mūsu prezidents,» saka Kuzikovs.

Kad pirmdienas vakarā pēc Re:Baltica jautājumiem vietnē parādījās redakcijas un producenta vārdi, kā izdevējs uzrādīts Sheitelman and Partners Ltd. Pēc Lursoft ziņām, uzņēmums pieder Šeitelmanam, kā arī vēl vienai bijušajai TV5 darbiniecei Svetlanai Puntei. Partnere ir arī Jūlija Zaiceva. Šeitelmans, kura tālrunis otrdien bija izslēgts, FB atstājis vēsti, ka sākšot būvēt jauno mediju impēriju internetā un tam nopircis Ukradeno.nozagts.com.

Nozagts.com veidots uz joku lapas Toma joki bāzes. To savulaik izveidojis Teikas apkaimes jaunietis Toms Litovnieks, kuru pirms trim gadiem policija aizturēja aizdomās par neatļautu failu izplatīšanu viņa izveidotajā interneta vietnē Torrenti.lv. 

Ar Litovnieku Re:Baltica sazinājās ar FB starpniecību, jo viņš šobrīd Ekvadorā mācoties spāņu valodu. Litovnieks raksta, ka Toma jokus atdevis Nozagts.com īpašniekiem bez atlīdzības – ar norunu, ka viņam maksās algu iepriekšējās Toma joku peļņas apmērā, tiklīdz portāls sāks pelnīt no reklāmām. Šo cilvēku patiesās intereses viņam nešķiet aizdomīgas, jo Nozagts.com reklamējot arī Latvijas lielākais ziņu portāls Delfi.

«Tu domā, ka Delfi nav pietiekami gudri, lai izpētītu, kas kam pieder? Vai tu domā, ka viņi atbalstītu arī sliktos cilvēkus?» sarakstē retoriski jautā Litovnieks. Taču, ja izrādītos, ka portālu tiešām izmanto pretvalstiskiem mērķiem, Litovnieks sola: «Es viņus izveidoju, un es varu arī viņus nogremdēt.»

Re:Baltica pateicas Bellingcat autoram Lawrence Alexander par palīdzību Latvijas FB pseidoziņu portālu digitālās sliedes izpētē.

Informāciju par Saeimas atlaišanas iespējām dažu dienu laikā publicēja Facebook lapas, kurām summējot ir vairāk nekā 600 000 sekotāju

Ilustrācijas — Facebook ekrānuzņēmumi

Miljoni inovācijām

Posted on decembris 7, 2016 by - Analīze

Tuvākajos gados zinātnieki saņems vairāk nekā 200 miljonus eiro ES struktūrfondu projektos. Bet kas notiks pēc 2020. gada, kad šis finansējums izsīks?

Latvijā pret gripu vakcinējies tikai nepilns procents iedzīvotāju. Maz. Viens no galvenajiem iemesliem – ja Pasaules Veselības organizācijas speciālistiem neizdodas precīzi paredzēt nākamās sezonas vīrusa paveidu, no vakcīnas ir maza jēga. Universāla pretgripas vakcīna ir sapnis, ko gatavs piepildīt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Šiem pētījumiem tuvākajos gados centrs saņems 1,2 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Šī vakcīna ir tikai viens konkrēts piemērs, kā nākamo gadu laikā Latvijas zinātnes attīstībā tiks ieguldīta ES fondu nauda un valsts līdzfinansējums – dažādi praktiskas ievirzes pētījumi līdz 2020. gadam saņems gandrīz 67 miljonus eiro. Vēl 115 miljoni eiro tiks zinātnisko institūtu infrastruktūras modernizācijai un nepilni 45 miljoni augstskolu kapacitātes celšanai tā sauktajās STEM programmās (dabaszinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika). Kopsumma ir milzīga, salīdzinot ar finansējumu, ko zinātnes pētījumiem atvēl pati Latvija – kopš 2004. gada tas nav pārsniedzis astoņus miljonus eiro gadā. Tāpēc zinātnieki ir norūpējušies, kas notiks pēc 2020. gada – kā modernizēto infrastruktūru darbinās, kad ES fondu nauda beigsies?

Nauda praktiskiem pētījumiem

Ceļu uz universālo pretgripas vakcīnu Biomedicīnas centrs bruģē ar diviem pētījumiem. Vienā taps pilnīgi jauna tehnoloģija, lai izstrādātu vakcīnas, kas nesatur vīrusu, tomēr mudina imūnsistēmu izstrādāt antivielas, stāsta Biomedicīnas centra direktors Jānis Kloviņš. «Vīrusi sastāv no genoma, un tiem apkārt ir apvalks. Mēs mākam šo apvalku – kapsīdu – izdalīt bez vīrusa genoma, tāpēc tas nav infekciozs. Iegūsim apvalkus, pētīsim to īpašības un iespējas izmantot vakcīnu izstrādē,» konkretizē vadošais pētnieks Kaspars Tārs. Izmantojot šo tehnoloģiju, otrajā pētījumā plānots izstrādāt tieši universālo pretgripas vakcīnu. «Mūsu ideja ir modificēt vīrusu apvalku tā, lai organisma imūnsistēma to atpazītu kā vīrusu. Tādā veidā varam sistēmu «apmānīt» un likt tai ražot antivielas pret daudziem gripas paveidiem,» skaidro Tārs.

Lai iegūtu ERAF naudu praktiskas ievirzes pētījumiem, Latvijas zinātnieki šogad bija pieteikuši 309 projektus. Zaļo gaismu tagad saņēmuši 74, starp kuriem tiks sadalīti 40 miljoni eiro. Līdz 3. janvārim viņiem vēl jāizpilda dažādas birokrātiskas prasības, tāpēc pagaidām viss saņēmēju saraksts vēl netiek publiskots. Atlikusī nauda tiks sadalīta vēlāk projektu atlases otrā kārtā.

Tomēr zināms, ka lielākā daļa finansējuma – 24 miljoni – tiks Latvijas augstskolām, kas īstenos 41 projektu. Pa desmit miljoniem saņems divas lielākās augstskolas: Latvijas Universitāte (18 projekti) un Rīgas Tehniskā universitāte (17), bet pārējo summu sadalīs starp Daugavpils Universitāti (2), Ventspils Augstskolu (2), kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti (pa vienam projektam). Tēmu loks pētījumiem ir plašs – sākot ar metalurģiskā silīcija attīrīšanu un beidzot ar jaunas portatīvās iekārtas radīšanu agrīnai vēža diagnostikai. 

Vairāk nekā 16 miljonus saņems valsts zinātniskie institūti – 27 projektus īstenos kopumā deviņas institūcijas, no kurām raženākā ir jau minētais Biomedicīnas pētījumu centrs (9 projekti), Organiskās sintēzes institūts (5) un Valsts koksnes ķīmijas institūts (5).

3,5 miljonus eiro pētījumu attīstībai saņems arī seši komersanti – Grindeks, Baltijas Datoru akadēmija, Tilde, Energosert un Vertex Capital.

Stiprina lielās augstskolas 

Abas lielākās Latvijas augstskolas ir vislielākās ieguvējas arī divās citās ES fondu programmās, kas domātas zinātnes infrastruktūras modernizēšanai nākamo trīs gadu laikā.

STEM studiju programmu atbalstam LU saņems 13 miljonus un RTU gandrīz 12 miljonus no kopumā 44,6 miljonu lielā finansējuma, kas tiks sadalīts 14 augstskolām. Atbalsta apjoms virs miljona eiro tiek vēl Rīgas Stradiņa universitātei (6 miljoni), Latvijas Lauksaimniecības universitātei (3,6), Ventspils Augstskolai (1,9), Daugavpils Universitātei (1,4), Transporta un sakaru institūtam (1,2), kā arī Liepājas Universitātei un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (pa vienam miljonam).

Savukārt no 115 miljoniem, kas atvēlēti zinātnisko institūtu kapacitātes stiprināšanai, LU saņems 28,5 miljonus un RTU 25 miljonus eiro. Kopumā šo finansējumu sadalīs 14 institūcijām. Starp lielākajiem ieguvējiem vēl ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (15,8 miljoni), Organiskās sintēzes institūts (9,6), LU Cietvielu fizikas institūts (8,3), Pārtikas drošības un dzīvnieku veselības zinātniskais institūts BIOR (6,1) un Valsts mežzinātnes institūts Silava (6 miljoni).

Summējot visu ar ES fondiem saistīto finansējumu, LU nākamo gadu laikā saņems kopumā 55 miljonus, bet RTU gandrīz 47 miljonus eiro. Par šo naudu plānots turpināt iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā sākto attīstību.

RTU bija iespēja Ķīpsalā uzbūvēt jaunas ēkas un izveidot infrastruktūru gan pētniecības, gan studiju procesam enerģētikā, telekomunikācijās, elektronikā, arhitektūrā un ķīmijā. Ieguldījumi ir nesuši labumu – šajās jomās palielinājies gan studentu, gan starptautiski nozīmīgu pētījumu skaits, stāsta rektora vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps. Nākamos miljonus RTU liks lietā turpat Ķīpsalā. «Plānojam renovēt ēku, kurā studēs būvniecības, mehānikas un transporta zinātnes studenti un darbosies viņiem izveidotās jaunās laboratorijās. Pilnīgi no jauna uzbūvēsim Datorzinātņu un informācijas lietišķo tehnoloģiju centra ēku.» 

Ieguldot naudu šajās jomās, RTU jāspēj konkurēt gan starptautiskajā cīņā par studentiem, gan par iespēju veikt aktuālus pētījumus Eiropā, kur augstskola var pieteikties dažādiem grantiem. «Tā ir investīcija attīstībā, kas dod iespēju turēties līdzi laikam, piesaistot gan studentus, gan pētniekus,» secina Zeps.

Līdzīgi arī LU izmantos jauniegūtos miljonus zinātniskā centra paplašināšanai Torņakalnā, stāsta LU rektora vietnieks infrastruktūras attīstības jautājumos Imants Klāvs. Pašlaik Torņakalnā ir Dabaszinātņu centrs, kur strādā bioloģijas, ķīmijas, ģeogrāfijas un zemes zinātņu speciālisti, bet tuvākajos gados tiks uzceltas vēl divas ēkas citām fakultātēm un institūtiem. Struktūrfondu naudu izmantos otrās ēkas būvniecībai un iekārtošanai, lai šurp pārceltu medicīnas, fizikas, matemātikas un astronomijas nozaru studentus un pētniekus. Klāvs piebilst, ka līdz 2021. gadam plānots visas LU fakultātes un zinātniskos centrus pārcelt darbam Torņakalnā. 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas ir trešā lielākā ieguvēja no struktūrfondu finansējuma, saņems kopumā gandrīz 20 miljonus. Šo naudu izmantos gan esošās infrastruktūras modernizācijai un papildināšanai, gan veidojot trīs jaunus zinātniskos centrus Jelgavā: Viedo tehnoloģiju un zināšanu pārneses, Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības, Eksperimentu dzīvnieku centru. Plānots arī apvienot trīs jau esošos institūtus – Augu aizsardzības pētniecības centru, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu, lai izveidotu vienu Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centru.

Kā konstatē izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), izmantojot struktūrfondu naudu un konsolidējot zinātniskos institūtus, lielākā pētnieciskā kapacitāte ir koncentrējusies universitātēs.

Bumba ar laika degli

«Izmantojot struktūrfondu naudu, līdz 2020. gadam būs izdevies izveidot lielisku infrastruktūru zinātniskajai darbībai. Bet tā būs jādarbina,» norūpējusies par nākotni ir Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa. Arī Biomedicīnas pētījumu centra vadītājs Jānis Kloviņš atzīst, ka zinātnieku «lielākais bieds» ir struktūrfondu naudas izsīkums, jo «būtu naivi cerēt, ka valsts finansējums zinātnei pieaugs desmit reizes».

Kiopa apskaidro finanšu situāciju – 2017. gada valsts budžetā zinātnei piešķirti 39 miljoni eiro, pētījumiem neatliek vairāk par astoņiem miljoniem. «Tas nav nopietni,» viņa secina. Vai un kā šo summu palielināt, ir politiska izšķiršanās. Šogad un nākamgad izglītības prioritāte ir skolotāju algu reforma, taču Kiopa cer, ka 2018. gadā beidzot par svarīgāko atzīs atbalstu zinātnei. «Kopā ar citām ministrijām mums jāgatavo valsts pasūtījumu programma un jāprasa Saeimai finansējums zinātniskiem pētījumiem. Pretējā gadījumā sanāks, ka fondu naudu zinātniskajās institūcijās būsim ieguldījuši, bet darbināt tās nevarēsim,» brīdina Kiopa.

Ministrs Šadurskis piekrīt, ka problēmas zinātnē var kļūt par «bumbu ar laika degli», tāpēc par savu uzdevumu izvirzījis «panākt finansējuma pieaugumu nozarei, turklāt līdzekļus prasot nevis jaunām politikas iniciatīvām, bet budžeta bāzē». Konkrētāk summas un gadus ministrs pagaidām gan nenosauc.

Eiropas struktūrfondu nauda zinātnei līdz 2020. gadam (miljonos eiro)

«Pag, tie ir tavi pienākumi!»

Posted on decembris 7, 2016 by - Pusdienās

No tiesnešu vidus uz Satversmes tiesas posteni virzītais Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis (40) nebaidās runāt par problēmām, kas mazina sabiedrības uzticēšanos tiesām

Skarbi vīri mēģina ierādīt vietu svaigi cirstai eglei tieši iepretim Tinto vīna telpas logiem, kamēr restorāna iekštelpas pieskandina Džingl bell. Šī, iespējams, nav piemērotākā vieta Pusdienu intervijai ar tiesnesi Jāni Neimani. «Bija laiks, kad apzināti Ziemassvētkos, Jaungadā negāju nevienā veikalā – vienkārši nekur,» saka Neimanis. Gada pēdējās nedēļās viņš ieslēdz svētku drudzim pretējo kustību un brīvdienās labprātāk dodas uz mežu vai lauku mājām. Taču ir darbdiena. Iespējams, viena no pēdējām pašreizējā amatā, ja Saeima viņu apstiprinās Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Šim izaicinājumam pieteicies, «jo grēks būtu to neizmantot» – janvārī pilnvaras beidzas diviem esošajiem ST tiesnešiem.

«Man patīk tiesību piemērošana. Tas, ka nāk sarežģītas lietas un ir jautājums, vai spēsi to pievārēt vai ne,» saka Neimanis. Tomēr to neuztver kā «pašmērķi iegūt kādu noteiktu posteni, jo tiesneša dienests ir dienests, tas nozīmē, ka esi kā valsts karavīrs».

Ceļā uz ST saņēmis arī Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egīla Levita ieteikumu, bet paša motivācijas vēstule bijusi īsa – uz puslappusi: «Man patīk kalpot valstij.»

Koalīcijas politiķi šobrīd atturīgi izteikumos par atbalstu Neimanim, garākas diskusijas aiz slēgtām durvīm notikušas arī Tieslietu padomē. Minu – iespējams, viens no iemesliem ir viņa atklātā valoda par problēmām tiesu sistēmā. «Es neteiktu, ka būtu tā kritizējis tiesu sistēmu vai tiesnešus. Drīzāk saskatījis lietas, kuras vienkārši nevar neredzēt.» Viņš arī šobrīd neslēpj viedokli daudzos tiesu varai jutīgos jautājumos. «Ir savas robežas, tu nevari komentēt lietas, kuras var nākties izskatīt nākotnē, bet kopumā es nejūtos bailīgs, ka nevarētu runāt līdz [Saeimas] balsojumam.» 

Viņaprāt, par tiesu sistēmas darbu sabiedrībā «uzburtais sliktais tēls» ne vienmēr esot taisnība, taču ir arī konkrētas problēmas. «Ir tāds Eiropas tieslietu sistēmu izvērtējums, un to arī akcentēja, bija pamanījuši Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija,» stāsta Neimanis. «Tur parādās viena interesanta lieta – ka Igaunijā un citās Eiropas valstīs par tiesu sistēmu maksā līdzīgu summu, bet rezultāts – izskatīto lietu daudzums uz vienu iedzīvotāju ir lielāks. Man šķiet, tas rāda, ka darba ātrums un veids varētu būt mums neefektīvāks nekā citur.» Kamēr Tieslietu ministrija cenšas rādīt «visu pozitīvā gaismā», ka vidējais lietu izskatīšanas ātrums tiesās uzlabojoties, «jāsaprot, ka vidējais rādītājs nav drošs», norāda tiesnesis. «Es zinu vairākas civillietas, krimināllietas, kurās tiesas sēde nav notikusi gadu, divus. Lieta pirmajā instancē atrodas trīs četrus gadus, un tā nebūt nav kaut kāda skaļa lieta. Vienkārša. Un tad man liekas, ka tādi gadījumi sabojā visu kopējo priekšstatu.» Lūgts raksturot, cik kvalitatīvi strādā tiesu sistēma, viņš saka: «Kvalitāti parāda viens statistikas rādītājs. Tiesu informatīvajā sistēmā var redzēt, ka aptuveni 20-25% nolēmumu tiek atcelti vai grozīti augstākās tiesu instancēs. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais piektais nolēmums tiek mainīts. Es teiktu – tas ir stipri, stipri daudz. Tas ir ļoti nestabili. Tāpēc arī ir tā, ka mēs kā tiesneši gribam, lai mūs atzīst, godā un respektē sabiedrībā, bet, ja katrs ceturtais piektais tavs darba rezultāts ir brāķis, tad gribēt mēs varam, bet sabiedrība teiks: nē, mēs tam neticam.» Kādi ir šāda brāķa iemesli? «Es varu teikt tikai par tiem nolēmumiem, ko esmu pats lasījis, kas nonāk izskatīšanā ar sūdzībām Augstākajā tiesā. Tā varētu būt nezināšana, varbūt steiga, zināšanu trūkums.» Viņaprāt, problēma ir tāda, ka Latvijā trūkst juridisko zināšanu par daudziem tiesību jautājumiem, juridiskās literatūras apmēri ir «absolūti nepietiekami».

Tomēr ir arī citi iemesli, saka Neimanis, aicinot problēmu cēloni meklēt dziļāk. Pirmkārt, viss sākas ar tiesnešu atlasi. «Kādu cilvēku mēs paņemam par tiesnesi, kā viņu izvēlamies.» Viņaprāt, pašreizējais atlases process (konkurss-stažēšanas-darbs) nenodrošina to, ka amatā nonāk atbilstoši sagatavoti cilvēki. Savukārt tiesu sistēma atvērtajās vakancēs ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk saņemt darba rokas, tāpēc gatava uzņemt tiesnešos arī ar domu – «ai, paņemsim to cilvēku, un gan jau darbs viņu iemācīs». No tā arī dažādi riski, tajā skaitā – jaunie tiesneši uzreiz saņem arī sarežģītas lietas, kā noticis, piemēram, ar sagruvušā lielveikala Maxima krimināllietu.

Neimanis tiesu sistēmas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem tēlaini salīdzina ar zobārstu. «Vai mēs gribam, ka nesen studijas pabeidzis students veic mums protezēšanas operāciju? Visticamāk, ne.» Ko darīt? Tiesnesis iesaka pārņemt Zviedrijas pieredzi un veidot tiesneša amata kandidātu rindu. «Tāpat kā zvērinātiem notāriem. Tu nevari nokārtot eksāmenu un uzreiz kļūt par zvērinātu notāru.» Valsts iegūtu, ka tiesnešu palīgi būtu novēroti ilgākā laika posmā. «Pašreizējā sistēma ir bīstama ar to, ka par tiesnesi var kļūt, piemēram, zinošs jurists, bet psiholoģiski nederīgs kandidāts,» saka Neimanis, norādot, ka tādi gadījumi jau esot bijuši.

Taču ir arī citas problēmas, kas rada lielo atcelto spriedumu skaitu. Neimanis uzskata, ka tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanas sistēma Latvijā nestrādā. Uz to norādījis jau tolaik, kad sistēma ieviesta. «Es arī toreiz minēju, ka nebūs sagaidāmi revolucionāri rezultāti – ka tiesneši, kuri nezina tiesības un ļoti bieži kļūdās, tiks no tiesu sistēmas izsvītroti.» Neimanis vērš uzmanību, ka šobrīd vienīgais gadījums, kad tiesnese sava darba kvalitātes dēļ bija spiesta pamest amatu, noticis «disciplinārceļā», turklāt tas bijis gadījums, kas, iespējams, vairāk saistīts ar veselības problēmām, nevis nepietiekamām zināšanām.

Kā «sabiedrības pārstāvis» pēdējo skaļāko tiesu varas darba rezultātu – vienošanos par sodu bijušajai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Bērziņai un uzņēmējam Gulamam Gulami – Neimanis vērtē negatīvi. «Dzirdot par šo situāciju, pie sevis pārdomāju, ka tas arī ir pirmajā acu uzmetienā dīvaini, jo tad jau faktiski ikviens kukuļņēmējs varētu teikt – es esmu piesavinājies priekš cita. Līdz ar to ikvienam kukuļņēmējam varēs inkriminēt tikai piesavināšanos,» saka Neimanis. Viņš atzīmē, ka tiesas nolēmumi veido tiesu praksi un tam var būt iespaids uz nākotnes prokuroru un tiesnešu lēmumiem. No malas raugoties uz šī procesa gaitu, radies arī jautājums «par to, kādi cilvēki, cik kvalificēti un cik drosmīgi strādā prokuratūrā».

«Mēs parasti visu fokusu vēršam uz tiesnešiem, bet fokuss būtu jāvērš arī uz prokuratūru. Piemēram, kapēc prokuratūrā kriminālprocesu ierosina vienmēr tikai pēc personas iesnieguma, kaut gan likumā ir rakstīts – arī tad [jārīkojas], ja prokurors redz, ka notiek nelikumības.» Viņam ir nācies šādas lietas pārrunāt ar prokuroriem, un «vismaz neoficiāli ir teikts, ka neviens negrib sev lieku darbu uzņemties», stāsta Neimanis. Un iebilst: «Bet, pag, tie ir tavi pienākumi!»

Kopumā gan situācija tiesu sistēmā pamazām uzlabojas, vismaz salīdzinot ar senākiem laikiem, kuri daļēji aprakstīti arī izdevumā Tiesāšanās kā ķēkis. «Daļa notikumu ir patiesi. Tā norise, kāda bija atspoguļota sarunās un kā tas realitātē notika, – viss sakrita.» Viņš atminas, ka vēl pats piedzīvojis tos laikus, kad «kāda tiesneša dzimšanas dienā Rīgas apgabaltiesā tiešām stāvēja advokātu rinda ar dāvaniņām». «To esmu pats savām acīm redzējis.» Taču šobrīd tie laiki «ir aizgājuši pagātnē».

Vaicāts, vai darbu Augstākajā tiesā pamet ar padarīta darba sajūtu, Neimanis atbild, ka tiesnesim «nav tāda atskaites punkta», jo atgriezenisko saiti viņš neredz atšķirībā no citiem darbiem. «Es laukos pirms diviem vai trim gadiem iestādīju 6,5 hektārus bērzu meža. Es jau tagad redzu – ir rezultāts, un tas man dod gandarījumu,» saka Neimanis. Pašam gan prieks, ka savulaik ienācis tiesā bez priekšzināšanām nodokļu sfērā un konkurences tiesību jomā, taču apguvis to un atstājis aiz sevis darbus, «kas tālāk kalpo kā tādi pieturas akmeņi». Saeimas balsojuma datums pašlaik vēl nav zināms, un Neimanis te piesauc angļu sakāmvārdu: It’s not over till the fat lady sings.*

* Vēl nav zināms rezultāts – no angļu val.

Ēdienkarte

Ābolu tēja
Kafija ar pienu
Kruasāns
Tinto gulaša zupa

Kas iegrožos Trampu

Posted on decembris 7, 2016 by - Komentārs

Matiss būs labs ASV aizsardzības ministrs, ja vien viņā kāds ieklausīsies

Ģenerāļa Džeimsa Matisa (James Mattis) iesauka ir Mad Dog – Trakais suns. Bijušais ASV jūras kājnieku četru zvaigžņu ģenerālis un ASV spēku Afganistānā un Irākā komandieris Matiss kļuvis slavens ar, piemēram, šādiem izteicieniem: «Es šeit ierodos bez agresīviem nolūkiem. Man nav līdzi artilērijas. Bet ar asarām acīs es jūs ļoti lūdzu saprast – ja sāksit mani d***ināt, es jūs visus nogalināšu.»

Vārdu sakot, riktīgs vecis. Jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš arī labprāt muti brūķē, šādi izteicieni noteikti patīk, un tāpēc nav brīnums, ka viņš aicinājis Matisu kļūt par aizsardzības ministru viņa valdībā.

Taču, par spīti kolorītajiem izteicieniem, kuri lieliski iederētos kādā Švarcenegera filmā, Matisa «trakums» ir faktiski kontrolēts un mērķtiecīgs, un viņš nav no tiem, kuriem vienkārši patīk vardarbība. Tramps pēc sarunas ar Matisu  ar zināmu izbrīnu žurnālistiem stāstīja, ka ģenerālis iestājies pret gūstā kritušu teroristu spīdzināšanu. Tā neesot efektīva, es varu labākus rezultātus panākt ar dažiem aliņiem un cigarešu paku, Matiss teicis Trampam, kurš priekšvēlēšanu kampaņas laikā bramanīgi solīja dot atļauju aizdomās turēto teroristu pratināšanas laikā izmantot simulēto slīcināšanu. Tramps atzinās, ka bijis pārsteigts par šo viedokli, tomēr ņemšot to vērā. (Varam, protams, uzdot jautājumu, kāpēc viņš nekonsultējās ar ekspertiem, pirms sāka par šo jautājumu runāt, bet jau sen ir skaidrs, ka tas nav Trampa darbības stils.)

Viena no Matisa prioritātēm ir Amerikas attiecību ar sabiedrotajiem stiprināšana, un Baltijas valstīm viņa nozīmēšana ir pozitīvs signāls. Kā raksta The New Yorker žurnālists Stīvs Kolls (Steve Coll), kurš 2011. gadā pavadīja astoņas dienas ceļojumā ar Matisu uz Tuvajiem Austrumiem un Igauniju, ģenerāli raksturo «emocionāls atbalsts Baltijas valstu neatkarībai, stingra attieksme pret saitēm ar NATO un emocijām neapmiglots skats uz Krieviju». Uzstāšanās reizē Igaunijā viņš skaidri apliecināja ASV pienākumu aizstāvēt Baltijas valstis pret Krievijas agresiju un izjusti izteicās par Igaunijas karavīru ieguldījumu NATO misijā Afganistānā.

Matiss arī teicis, ka «nav labāka drauga vai bīstamāka ienaidnieka par ASV jūras kājnieku», un no Baltijas valstu viedokļa viņš ir gandrīz ideāls kandidāts ASV aizsardzības ministra amatam. Matisa aicināšana darbā ir spēcīgs arguments tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri mudinājuši nepievērst pārmērīgu uzmanību Trampa pirms vēlēšanām izteiktajām šaubām par NATO un citām tradicionālajām ASV drošības politikas prioritātēm. Baltajā namā Trampam apkārt būšot prātīgi cilvēki, un viņam nākšoties mācīties un mainīties.

Varbūt. Varam uz to cerēt. Taču apmierinātībai ar Matisu jāliek pretī lielās bažas, kuras izraisa lēmums par nacionālo drošības padomnieku aicināt citu ģenerāli Maiklu Flinnu (Michael Flynn). Pirms gada Flinns sēdēja pie viena galda ar Krievijas prezidentu Putinu Kremļa propagandas kanāla RT desmitās jubilejas svinībās. Bijušie kolēģi viņu raksturojuši kā ļoti spējīgu virsnieku kaujas laukā, bet sliktu organizatoru ar noslieci uz nepamatotiem apgalvojumiem un sazvērestības teorijām. Flinns vairākkārt parādījies kā eks-perts RT raidījumos, kuros teicis, ka ASV ir «jārespektē» Krievijas nacionālās drošības stratēģija.

Flinna rīcība un izteikumi nestiprina drošības sajūtu Baltijā, un ASV valdības hierarhijā viņš ieņems svarīgāku vietu nekā aizsardzības ministrs. Nacionālās drošības padomnieks strādā tieši Baltajā namā, ir viens no tuvākajiem prezidenta līdzgaitniekiem un bieži ar viņu tiekas vairākkārt katru dienu. Savukārt ārlietu vai aizsardzības ministru atrašanās ārpus prezidenta tuvo padomnieku loka nav bijis retums ASV vēsturē. Valsts sekretāra Kolina Pauela viedokli par Irākas karu jaunākais prezidents Bušs ignorēja, bet aizsardzības ministrs Bobs Geitss pēc amata atstāšanas asi uzbruka savam bijušajam priekšniekam Obamam. Mēs varam cerēt, ka aizsardzības ministrs Matiss ietekmēs Trampa domāšanu, bet varam skaidri paredzēt, ka Flinna viedokli viņš dzirdēs katru dienu.

Bet, pat ja Flinns izrādīsies konstruktīvāks, nekā šobrīd šķiet, Tramps jebkurā brīdī var ar vienu impulsīvu telefona zvanu vai tvītu sašūpot vesela reģiona stabilitāti. Arī tas jau ir noticis – pagājušajā nedēļā sazvanīdamies ar Taivānas valsts galvu, topošais prezidents pēkšņi radīja šaubas visā Āzijā, vai ASV netaisās sagāzt smalko līdzsvaru, kas līdz šim novērsis militāru konfliktu par salas nākotni. Kamēr «Lielā Ķīna» bijusi pārliecināta, ka Taivānas neatkarība nekad netiks atzīta de iure, tā atturējusies no centieniem ar spēku «atkal apvienot abas Ķīnas». Trampa sarunas ietekmē Pekina var sākt koriģēt savus plānus.

Un vēl – Washington Post ziņo, ka kopš vēlēšanām Tramps lielā mērā izvairījies tikties ar valdības izlūkdienestu speciālistiem, kuri katru dienu prezidentam sniedz informāciju par drošības situāciju pasaulē.

Nebūs svarīgi, kurus cilvēkus Tramps iecels amatos, ja nevēlēsies viņus uzklausīt.

Komentārs 140 zīmēs

Ekonomika ir kā svārsts. Vēl nesen pastāvīgi bijām Eiropas izaugsmes topā. Šogad 3.ceturksnī Latvijā mazākais IKP pieaugums ES.

Atkal tikai PR? Starptautis­kajā PISA pētījumā par skolēnu zināšanām Igaunija ieņem pirmo vietu Eiropā, Latvijas rezultāti – viduvēji.

Lai netrauc rati rībēdami. Šonedēļ uz ceļiem sāk darboties vēl 20 fotoradaru, bet Tīnūžu-Kokneses šoseja aprīkota ar akustiskām rībjoslām.

Vienotība un populisms

Posted on decembris 7, 2016 by - Komentārs

Politiķu cerība uz vēlētāju bezizeju ir zaudētāju programma

Vienotība esot kā kuģis, kas uzsēdies uz sēkļa, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks un iesaka savai partijai «strauji uzņemt tempu tālākajam ceļam». Viņa metaforas pretrunīgums labi sader ar partijas biedru trejādo mulsumu – strupceļa sajūtu, vēlmi redzēt situāciju maināmies un nespēju vismaz nostumt partijas kuģi no sēkļa, pirms tas var vispār sākt «uzņemt tempu».

Taču partija acīmredzami paļaujas uz daudzviet citur pasaulē neveiksmi piedzīvojušo formulu – sak, cilvēki redzēs un sapratīs, cik briesmīgi ir citi, tāpēc balsos par mums kā saprāta un mērenības alternatīvu mežonīgam populismam. Tā nenotika ne Brexit referendumā Lielbritānijā, ne prezidenta vēlēšanās ASV, ne nupat Itālijā premjerministra ierosinātajā referendumā, un diezin vai notiks Latvijā.

Tomēr Vienotības atbilde uz savu krīzi ir vēlmju domāšana. Droši vien tāpēc biedru programmatiskie piedāvājumi savai partijai kongresā pagājušonedēļ bija tik pretrunīgi.

Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis brīdināja no padošanās populismam un mudināja «atgriezties pie saknēm» – tiesiskuma stiprināšanas un naudas un oligarhu lomas mazināšanas politikā, kas bija Vienotības pieteiktie galvenie jautājumi.

Savukārt Pabrikam, tieši otrādi, šķiet, ka politiķos un sabiedrībā esot pārāk dziļi iesakņojies uzskats, ka «visas Latvijas problēmas» atrisināšot cīņa ar korupciju. «Pārāk ilgi mēs esam uz to koncentrējušies», «kļūda ir uzskatīt, ka korupcijas apkarošana ir mūsu valsts panaceja, kas izskaudīs sociālo nevienlīdzību, palīdzēs stiprināt vidusšķiru un nodrošinās labklājību».

Šķiet, taisnība abiem. Tiesiskums un korupcijas apkarošana bija šīs partijas karogs, kas darīja to atšķirīgu no citām. Taču atgūt galvenās tiesiskuma partijas tēlu Vienotība, palikdama pašreizējā sastāvā un veidolā, nevar ne subjektīvi, ne arī objektīvi.

Pirmkārt, dažiem partijas biedriem pašu būšana politikā bija svarīgāka par partijas ticamību vēlētājiem. Vienotības norieta sākumu var itin precīzi datēt ar Dzintara Zaķa likumīgi, taču ne tikumīgi optimizēto Volvo džipa iegādi 2012. gadā, ietaupot nodokļos 9000 eiro. Sekoja balsu pirkšanas skandāls Saeimas vēlēšanās 2014. gadā. Tomēr partijai Zaķis izrādījās vērtīgāks nekā godīgākās partijas reputācija.

Šos skandālus nevar salīdzināt ar, piemēram, Latvijas kuģniecības un citu lielo valsts uzņēmumu privatizēšanu, tomēr izrādījās pravietisks partijas tolaik priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas 2013.gada sākumā laikam ironiski teiktais, ka Zaķis sākot kļūt par mitoloģisku tēlu. Arī Āboltiņa pati kļuva par līdzīgi mitoloģisku tēlu, kad dabūja Honkongas modeļa Saeimas deputātes mandātu, pēc vēlētāji bija viņu izsvītrojuši Kurzemē. Ar šādiem personāžiem priekšgalā partijas noriets bija neizbēgams.

Otrkārt, lielā mērā pateicoties arī Vienotībai, Latvijas politikā vairs īsti nav tēlu, uz kuru fona šai partijai izskatīties godīgai. Divi no lielās oligarhu trijotnes – Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – ir ārā no politikas pēc tautas nobalsošanas par Saeimas atlaišanu 2011. gadā. Bet Aivars Lembergs ir klāt visur, kur dala naudu, taču prot izskatīties drīzāk pēc apnikuša klauna, nevis dēmoniska ļaundara. Kurš tad tagad būtu tas vēlētājiem uzrādāmais apkarojamās korupcijas iemiesojums? Vai premjerministrs Māris Kučinskis, kuru īsti neņem galvā pat viņa paša «zaļie zemnieki»?

Un Vienotība nupat kopā ar koalīcijas partneriem sadalīja «deputātu kvotās» gandrīz 30 miljonus budžeta naudas filmām, kapličām un atejām uz aizsardzības budžeta rēķina. Laikam tāpēc, ka partijas uzdevums esot «pārliecināt vēlētājus, ka mums rūp ne tikai valsts drošība, bet mēs spējam parādīt konkrētus paveiktos darbus un solījumu pildīšanu ikdienā», kā kongresā teica partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Jūnijā ievēlēts amatā, Piebalgs bija solījis to atstāt, ja partijas popularitāte līdz gada beigām nebūs sasniegusi divciparu skaitli. Nu, nebūs. Taču solījums nebija izpildāms – bijušais Eiropas komisārs pats nav ne izpildvarā, ne Saeimā, ne pat tikai formāls partijas premjerministra kandidāts. Tātad ir jau tradicionāls tādas Vienotības vadītājs, kura sekmīgi neitralizē potenciālos savas partijas līderus par labu politiskajiem konkurentiem. Kad atkāpās premjerministrs Dombrovskis, valdībā ienāca ZZS. Kad amatu bija spiesta atstāt arī premjerministre Laimdota Straujuma, ZZS to paņēma sev. Kuru vēl amatu varētu atdot?

Tagad Vienotības saraksta līderis pašvaldību vēlēšanā Rīgā nākamgad būs Vilnis Ķirsis, kas bija viens no tiem, kuri nodrošināja partijai valsts finansējuma atņemšanu. Ušakovs ar Ameriku to var uzskatīt par dāsnu žestu. Taču Vienotība laikam cer, ka vēlētāji bezizejā balsos par to kā par vienīgo alternatīvu zagļiem un populistiem. Ticamāk gan, ka notiks tāpat, kā noticis daudzviet citur, kur saprātīgiem vēlētājiem «nebija, par ko balsot», un tie arī nebalsoja. 

Ilgtermiņā Vienotība spēšot atgūt vēlētāju uzticību, kongresā nezin kāpēc apgalvoja Āboltiņa. Tātad acīmredzot vēl ne nākamgad, kad notiks pašvaldību vēlēšanas. Taču tādā gadījumā termiņš var izrādīties īss, un Saeimas vēlēšanas 2018.gadā partijai var būt jau pēdējās.

Komentārs 140 zīmēs

Kam 20%? 372 tūkstoši luteriskajai baznīcai par Lielajiem kapiem Rīgas domei laikam ir sīknauda 100 miljonu vērtajā Skanstes tramvaja projektā.

Alpu atelpa. Austrijā prezidenta vēlēšanās neatkarīgais van der Bellens uzvarēja galēji labējo nacionālistu Hoferu.

Bīstamā misija. Mēneša laikā jau otrais Krievijas iznīcinātājs nogāzies, nolaižoties uz bāzeskuģa Admiral Kuzņecov pie Sīrijas krastiem.

Nenoslīkt

Posted on decembris 7, 2016 by - Redaktores sleja

Latviešu skatītājam nav jāpaļaujas tikai uz klasiķu krampi, kad jāizķidā jautājumi par varu – esam lutināti ar gana drosmīgu laikmetīgā politiskā teātra kustību. Savu artavu pienesis arī Jaunais Rīgas teātris, kur pirmizrādi nule piedzīvo stāsts par Latvijas politiku ar daiļrunīgu nosaukumu Kārkli.

Kaspars Znotiņš, viens no izrādes līdzautoriem, intervijā neslēpj – paši aktieri tikai nesen iznākuši no «rozā mākonīša» un nopietni uzdevuši sev jautājumu: kas valstī notiek? Znotiņš secina, ka sabiedrību skar tā pati kaite, ko uzrādīja Brexit vai Trampa ievēlēšana un ko dūšīgi kurina Austrumu kaimiņš – atmiņas par «dižu» pagātni. Taču dzīvot var tikai šodienā.

Bet šodiena reizēm tiešām biedē. Kremļa pirksts, vietējo politiķu intereses vai vienkārši naudas kāri «digitālie nomadi», kam nauda nesmird? Kura no šīm versijām ir tuvāk patiesībai, ja apskata internetā klīstošo puspatiesu un melīgu «ziņu» jūru, kas popularitātes ziņā izkonkurē īstu žurnālistiku? Šķiet, pagaidām patiess ir pēdējais variants – peļņas kāre, secina kolēģi no Re:Baltica, izpētot, kā radies nesenais interneta «hits» par Saeimas atlaišanu. Dažās dienās margināla ziņa par parakstu vākšanu reāli mazticamam referendumam guva internetā tik plašu auditoriju, kas vairākkārt pārsniedz populārāko TV kanālu skatītāju loku. Taču šis «pagaidām» var mainīties – jau tagad aiz populāra pseidoziņu tīkla, ko parasti rada pēc peļņas tīkojoši jauni čaļi, parādījušies mediju profesionāļi ar pieredzes saitēm, kas ved uz prokremliskām partijām. Interneta drazu jūrā izdzīvošanas likumi ir skarbi – katram jāsargā sava galva pašam.