Valsts kontroliere Elita Krūmiņa novērojusi, ka sievietes ik pa laikam ir gatavas kļūt par donkihotiem
Kad pirms četriem gadiem Saeima par valsts kontrolieri apstiprināja Elitu Krūmiņu, tikai retais plašākā sabiedrībā viņu pazina. Lai gan kopš tā laika viņa nav piesaistījusi tādu publikas uzmanību kā daži viņas priekšgājēji, Krūmiņas vadībā Valsts kontrole ir regulāri radījusi rezonansi ar saviem ziņojumiem par nekārtībām dažādās valsts un pašvaldību iestādēs. Īpašu uzmanību piesaistījuši atklājumi Rīgas brīvostā, uz kuru pamata pat tika ierosināta krimināllieta pret ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.
23. janvārī beidzas Krūmiņas pilnvaru termiņš. Viņa būs vienīgā kandidāte, kad Saeima tuvākajās nedēļās balsos – kam uz nākamajiem četriem gadiem kļūt par valsts galveno revidentu. Ir devās noskaidrot, kā Krūmiņa vērtē līdzšinējo darbu un kādas būs prioritātes, ja tiks apstiprināta uz otro termiņu.
Kādi ir galvenie sasniegumi četros amatā pavadītajos gados?
Ir izdarīts tas, ko, stājoties amatā, es solīju. Gribu uzsvērt divas būtiskākās lietas. Revīzijas ir paceltas jaunā kvalitatīvā pakāpē. Esam pārgājuši no klasiskām finanšu revīzijām, kad skatāmies tikai, vai ir pareizi veikta uzskaite, uz revīzijām, kurās jau skatāmies, vai līdzekļi ir izlietoti jēgpilni. Revidentu valodā tās sauc par lietderības revīzijām. Tas ir būtiski, jo sabiedrībā ir liela neizpratne par to, kā tiek izlietoti līdzekļi. Tie ir pareizi uzskaitīti, lielā daļā izlietoti likumīgi, bet jēgas vai ieguvuma nav.
Paskatāmies e-skolas vai citus lielos projektus. Ir darīts un darīts, bet nav iegūts rezultāts, kas būtu noderīgs iedzīvotājiem un valstij. Esam pabeiguši apjomīgu revīziju par sociālās palīdzības sniegšanu, par ugunsdrošības pasākumu nodrošināšanu, par ātrās palīdzības mašīnu iepirkšanu. Ir sāktas revīzijas par pirmstiesas izmeklēšanas procesu valsts policijā, par tiesu iekārtas attīstības procesa efektivitāti, pensijas sistēmas ilgtspēju, ambulatoro veselības aprūpi, veselības aprūpes apmaksas modeli.
Otrs bloks ir atbildības jautājums. Neizvērtējot, kāpēc pieļauts nelietderīgs vai nelikumīgs līdzekļu izlietojums, mēs nevarēsim panākt, ka mūsu ieteikumi dod pozitīvu pienesumu. Esam uzlabojuši sadarbību ar policiju un prokuratūru. 2013. gadā iniciējām likuma grozījumus, tagad pēc mūsu revīzijām augstāk stāvošām institūcijām ir jāizvērtē kļūdas pieļāvušu cilvēku atbildība. 2015. gadā virzījām grozījumus Valsts kontroles likumā, lai nodrošinātu, ka nelikumīgas darbības rezultātā radītie zaudējumi tiek piedzīti [no amatpersonas].
22. decembrī Saeima pieņēma šos grozījumus 2. lasījumā, taču šis priekšlikums par VK tiesībām vērsties pret amatpersonām par zaudējumu piedziņu tika saglabāts ar tikai dažu balsu pārsvaru. Galvenais deputātu iebildums bija tas, ka prokuratūrai jau ir tādas tiesības, nav nepieciešams dublēt.
Prokuratūra vērtē, vai pārkāpumi klasificējami kā kriminālpārkāpumi. Tas ir smagākais pārkāpuma veids, kur ir jābūt noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Mums ir dziļa pārliecība, ka nav jāgaida, līdz pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums. Gribam stimulēt pārkāpuma novērtējumu augstākajās institūcijās. Pēc mūsu 2013. gada iniciatīvas ir būtiski pieaugusi atbildības izvērtēšana. Laikā no 2006. līdz 2013. gadam bija apmēram 35 izvērtējumi, bet tikai pēdējo divu gadu laikā 55 personas ir izvērtētas un piemēroti disciplināri sodi – algas samazinājums, atlaišana no darba un citi. Taču nenotiek zaudējumu piedziņa. Mērķis ir likt padomāt – pārkāpjot likumu, var ciest personīgais maciņš.
Lasītājs varētu būt pārsteigts, uzzinot, ka amatpersona var pārkāpt likumu, bet neiestājas kriminālatbildība.
Likuma pārkāpumi var būt dažādi. Var pārkāpt kaut vai elementāru grāmatvedības kontu klasifikāciju, kas arī likumā noteikts, bet par to neiestāsies kriminālatbildība. [Lai to konstatētu], ir jābūt būtiskam līdzekļu apjomam, ir jāpierāda nodoms.
Tātad ir diezgan plašs pārkāpumu spektrs, kur var būt noticis likumpārkāpums, bet prokuratūrai nebūtu, ko darīt.
Tieši tā. Mēs no Ģenerālprokuratūras bieži saņemam atbildi, ka likums ir pārkāpts, bet nav smagākais pārkāpuma veids, par ko jāsāk kriminālpārbaude. Varbūt nelikumīgi izlietoti līdzekļi, bet tie nesasniedz apjomu, par kuru draud kriminālatbildība. Ir izplatīts mīts, ko dažreiz [izplata] institūciju vadītāji – sagaidīsim, ko tiesa lems, pēc tam, kad kriminālprocess būs ierosināts, tad skatīsimies, vai vajag kaut ko vērtēt. Nē, tā ir nepareiza rīcība! Nav jāgaida, līdz cilvēks pieļauj pārkāpumu, par ko viņš jāsaslēdz rokudzelžos. Ir jāreaģē agrāk.
Mūsu valstī ir definēta vēlme [veidot] mazu, efektīvu valsts pārvaldi. Tad ir jāsa-prot, kuri cilvēki gadu no gada pieļauj normatīvo aktu pārkāpumus, kas nav tik smagi, lai pret viņiem ierosinātu kriminālprocesu. Šādi cilvēki valsts pārvaldei nedara godu.
Kāpēc gandrīz puse deputātu nesadzirdēja šos argumentus?
[Cik man zināms], visvairāk iebildumu bija Pašvaldību savienībai. Esošie likumi jau nosakot, ka atbildībai ir jāiestājas, neko jaunu nevajag. Mēs uzskatām, ka šīs normas ir nedzīvas, formālas, tās nedarbojas. Ar likumu grozījumiem Valsts kontrole būtu motivators, lai augstāk stāvošās institūcijas pašas sāktu izvērtējumu.
Lietderības revīzijām būs rezultāti tikai tad, ja būs politiskā griba ņemt vērā to secinājumus. Vai jūtat, ka politiķi ieklausās un sāk domāt par uzlabojumiem?
Lai sāktu mērīt lietderību, ir jābūt kritērijiem vai noteiktiem rezultātiem, kuri jāsasniedz. Valstī ar šo gluži kārtībā nav, jo ne vienmēr ir noteikti sasniedzamie mērķi un rezultāti. Bet speram soļus pareizos virzienos. Piemēram, revīzijā par maksātnespēju konstatējām, ka nav skaidri izstrādātas politikas. Pēc revīzijas maksātnespējas politikās tomēr ir pateikts, kādas ir valsts prioritātes, kuras jāsasniedz. Tas ir pirmais solis. Pēc tam ir jāseko rīcībai, lai šos mērķus sasniegtu. Mums bija revīzija par ugunsdrošības jautājumiem, kas Latvijā ir būtiski, jo, pēc statistikas datiem, starptautiskā līmenī esam sliktā situācijā.
Mūsuprāt, jādefinē sasniedzamie mērķi, un mēs pozitīvi novērtējam, ka šis darbs ir sākts. Tiek domāts par brīvprātīgo ugunsdzēsēju piesaisti. Redzam, ka ar revīzijām lēnām, bet virzāmies uz šo domāšanu, ka jāpāriet no darbības procesa nodrošināšanas uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.
Jūsu darbs ir vērsts uz valsts amatpersonām un politiķiem. Vai esat pietiekami darījuši, lai uzrunātu arī plašāku sabiedrību, kas dažādos jautājumos ik pa brīdim varētu prasīt – kur skatās Valsts kontrole?
Komunikācija ar sabiedrību ir viens no pamatuzdevumiem. Visiem ir skaidrs, ka simt lappušu garās VK revīzijas spēj izlasīt tikai retais iedzīvotājs. Mēs pārējam uz dažādām formām, lai uzrunātu iedzīvotājus – video, infografikiem, tviteri, Facebook.
Taču jāsaprot, ka katru gadu saņemam apmēram 500 iedzīvotāju vēstuļu. Problēmu ir daudz, un tās ir visdažādākās. Ar revidentu skaitu, kas ir nedaudz vairāk par 100, VK nekad nespēs nostāvēt blakus katrai problēmai. Mums ir jāvirzās riskantākajās jomās un jācenšas visus ieteikumus, kas sniegti kādā jomā, pārvirzīt arī uz pārējiem spēlētājiem.
Pašvaldībās sākām jaunu iniciatīvu. Vēlējāmies šajos četros gados pārbaudīt visu 119 pašvaldību darbību. Pēc tam, kad esam pārbaudījuši kādas pašvaldības kapitālsabiedrības vai dzīvojamo namu apsaimniekošanu, rīkojam gan labās prakses pārņemšanas konferences, gan mācības. VK veiks revīzijas būtiskākajās jomās, bet pēc tam veidos vidi un sapratni, kā ir pareizi.
Jūsu ieteikumos ieklausās?
Sekojam līdzi. Mums ir datubāze, kurā ievadām katru ieteikumu un revidējamo vienību sniegto informācija par to, ko tās plāno darīt un ir izdarījušas. Ieviešanas procents ir gandrīz pie 90%, tas ir ļoti labs rādītājs.
Ir divi mīti. Viens – VK neieklausās, neviens to neņem vērā. Otrs – visi pilnīgās šausmās gaida ierodamies Valsts kontroli. Kā jau dzīvē, nav tā, ka [patiesība ir] vienā vai otrā pusē. Vadītāji, kuri skaidri saprot, ka viņu uzdevums ir nodrošināt, lai institūcija strādā efektīvi un likumīgi, ar pateicību uztver VK ieteikumus. Protams, tāda situācija nav visos gadījumos. Tad rīkojamies ar tiem instrumentiem, kas mums ir. Intensīvi sadarbojamies ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, atkārtoti ejam revīzijās.
Kuras institūcijas nelabprāt ieklausās?
Izglītības un veselības aprūpes jomās mums grūti sokas.
Skolās? Slimnīcās? Ministrijās?
Tas ir saistīts ar visu sistēmu. Bija revīzija par visu augstākās izglītības sistēmu. Nu, neiet mums tur tik spoži. Tāpat veselības aprūpes sistēmā ir būtiskas problēmas.
Pēdējā laikā manāmas dzirksteles, kas lido starp jums un Rīgas brīvostu.
Arī [brīvostā] tiek veiktas darbības ieteikumu ieviešanai. Otra lieta ir publiskā retorika. Te arī bieži izskan – tad, kad tiesa notiesās, tad arī sāksim skatīties. Tas nav pareizi.
Tiesa attaisnoja brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Pečaku lietā, kura tika ierosināta pēc VK revīzijas. Kā vērtējat tiesas darbu šādās lietās?
Mēs nezinām tiesas motivāciju, un tā ir tikai pirmās instances tiesa. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tiesa lemj – vai ir piemērojama kriminālatbildība. [Pat ja] tas nav kriminālpārkāpums, tas nenozīmē, ka nav bijis pārkāpuma. Rīgas brīvostas pārvaldei nav lielas vēlmes ieklausīties viedoklī no malas. Katrā ziņā mēs no uzdevuma veicināt labo pārvaldību Rīgas brīvostā neatstājamies. Patiesībā sapratne ilgstošā procesā, soli pa solītim varbūt tomēr virzās pareizā virzienā. Es novērtēju, ka tika pasūtīts Deloitte pētījums par to, kā pārskatīt Rīgas brīvostas struktūru.
Vai šajos četros gados valsts pārvaldes darbība ir uzlabojusies?
No uzskaites viedokļa ministrijās ir panākts būtisks progress. Mēs [finanšu] revīzijās vairs neatrodam, ko pārmest. Likumībā pārkāpumi ir, bet ir samazinājušies tik kliedzoši, kādi bija agrāk. Taču pilnīgi noteikti ir jādarbojas tālāk līdzekļu jēgpilnā izmantošanā. Valsts pārvaldē darbība ir [vērsta] uz procesu, nevis uz rezultātu, tiek izlietoti miljoni, bet nav tas produkts, ko mēs gribam. Informācijas tehnoloģiju jomā – ir dzelži, bet nav labuma no sistēmas izveidošanas. Ir jāstrādā ar dažādiem mehānismiem, gan definējot sasniedzamos rezultātus, gan vērtējot darbiniekus.
Kāda ir sadarbība ar prokuratūru un policiju?
Neslēpšu, ka pirms četriem gadiem mums nebija pilnīgi laba sapratne, ko vienam no otra sagaidīt. Policija un prokuratūra no VK gaidīja izmeklēšanas ziņojumus, kas būtu iegūstami ar operatīvās darbības metodēm. Taču audita iestāde nav izmeklēšanas iestāde. Mēs nenoklausāmies, neizņemam dokumentus, bet iegūstam tos dokumentus, kurus revidējamā vienība iesniedz. Bet mums sapratne ir izveidojusies. Esam atraduši veidus, kā mēs kā audita iestāde, iesniedzot informāciju policijai vai prokuratūrai, to veidojam tajā valodā, kas viņiem ir tuva. Tagad VK strādā divi bijušie prokuratūras darbinieki. Sadarbības uzlabošanās redzama arī statistikā. No 2006. līdz 2012. gadam pēc VK revīzijas ziņojumiem bija trīs notiesātas personas. Šo trīs gadu laikā ir piecas personas, septiņas atrodas kriminālvajāšanā un deviņas tiesā. Negribu teikt, ka rezultāts absolūtos skaitļos mani apmierina, bet redzam progresu.
Kā vērtējat tiesu darbu jūsu atbildības jomā?
Kā valsts kontrolierei man vienmēr ir gribējies runāt, balstoties uz pamatotiem faktiem. Ne velti esam sākuši revīziju par tiesu sistēmas reformas efektivitāti. Profe-sionāli šo jautājumu varēsim atbildēt pēc šīs revīzijas.
Jūs runājat par procesiem, sistēmām. Vairākums cilvēku šādās kategorijās nedomā. Kādus VK sasniegumus jūs varētu nosaukt, kuri palīdzējuši kādai iedzīvotāju grupai?
Pēc revīzijām par pašvaldību māju apsaimniekošanu panācām, ka no tarifu aprēķiniem tika izslēgtas nepamatotas izmaksas. Veicām virkni revīziju pašvaldībās par sociālās palīdzības sniegšanu un redzējām, ka nepamatoti netiek piešķirts maznodrošinātās personas statuss. Pēc revīzijas cilvēki saņem gan palīdzību no pašvaldības, gan paredzētos pabalstus no valsts. Veicot revīzijas, bieži redzam, ka no cilvēkiem tiek prasīts apstaigāt n-tās institūcijas, lai iegūtu informāciju, kas patiesībā jau ir pieprasošajā institūcijā.
Arī sociālās palīdzības gadījumā redzējām, ka tiek prasīti dati, kas ir pieejami sociālajiem dienestiem, arī laukos cilvēki nepamatoti tiek trenkāti no vienas vietas uz otru. Tagad sistēma ir sakārtota, vismaz tajās pašvaldībās, kuras pārbaudījām.
Ja Saeima apstiprinās jūs uz otru termiņu, kādas būs jūsu prioritātes?
Ir jāturpina būtiskās lietas. Tādas ir lietderības revīzijas, jo šis jautājums nav sakārtots. Otra prioritāte būs atbildības stiprināšana. Turpināsim revīzijas pašvaldībās tādos apjomos, kādos bijām sākuši. Domājam arī par revīziju pozitīvo mācību nodošanu citiem. Esam sākuši intensīvu mācību ciklu, kurā stāstām, skaidrojam, nododam labo praksi. Tas arī ir būtiski, jo daļa pārkāpumu nav no ļaunprātības, bet nezināšanas, neizpratnes. Ieceru ir daudz. Četri gadi no revīziju veikšanas viedokļa ir maz, jo tajā laikā var paveikt trīs pilnas finanšu revīzijas.
Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par Rīgas Satiksmi un īpaši par «kapu tramvaju», varbūt arī tas būs revīzijas objekts?
Valsts kontrolieris nav tas, ka sēž krēslā un bargi norāda, kurā vietā jāveic revīzija. Starptautiskos standartos ir atrunāts, ka attiecīgās struktūrvienības veic nozares risku analīzi un pēc tam VK padomei sniedz priekšlikumus, kurā jomā veikt revīzijas. Tāpēc šobrīd nevaru nedz pateikt, vai tāda revīzija būs, nedz arī izslēgt, ka nebūs. Iespējams, ka tā varētu būt, jo kapitālsabiedrību pārvaldība gan Rīgā, gan citās pilsētās ir būtisks jautājums.
Pašvaldību kapitālsabiedrību jautājums nodarbina arī Konkurences padomi.
Ar Konkurences padomi mums ir vairākkārt bijuši saskarsmes punkti saistībā ar [pašvaldību] iesaisti uzņēmējdarbībā, kā arī Rīgas brīvostu.
Tā jums ar Konkurences padomes vadītāju Skaidrīti Ābramu ir kopēja sāpe.
Jā, Rīgas brīvostai abas esam bijušas «ienaidnieces». (Smejas.) Vīrieši ir racionālāki, viņi saka – nevajag būt donkihotiem. Sievietes ik pa laikam uz to pavelkas.
Loginovs ir īpašs gadījums. Taču uzkrītoša ir arī Satiksmes ministrijas un Rīgas domes nevēlēšanās kaut ko šajā situācijā mainīt.
Jā, nevaru noliegt. Kaut vai ieviest Pasaules Bankas rekomendācijas [nebūtu] nekas pārcilvēcisks. Valdei būtu jābūt pilnas slodzes valdei. Kā ministrijas valsts sekretāri spēj nodrošināt visu darbu veikšanu, kas valdei būtu jāveic? Tālāk par konkrētu rezultatīvo rādītāju noteikšanu gan valdei, gan pārvaldniekam. Tas ietver ne tikai plaši piesaukto kravu apgrozījumu. Eksistē citi kvantitatīvie rādītāji, būtu jāseko līdzi, vai tie ir sasniegti, un tad varētu arī vērtēt gan valdes, gan pārvaldnieka darba efektivitāti.
Arī jautājums par to, kā šī valde tiek iecelta. Atlīdzība valdei ir pat ļoti konkurētspējīga. Par pārvaldes modeļa maiņu ir runāts gadu gadiem, bet nav rīcības. Kādu laiku esam Satiksmes ministriju vajājuši ar savām vēstulēm, bet nav vēlmes ieklausīties.
Kad Ingūna Sudraba atstāja valsts kontrolieres amatu, viņa tieši jūs ieteica kā savu pēcteci. Vai esat ar viņu kopš tam uzturējusi kādus kontaktus?
Redzu viņu katru nedēļu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Notiek sarunas kā ar jebkuru komisijas locekli, bet regulāru tikšanos mums nav bijis.
Vai jūtat bažas par izredzēm tikt ievēlētai?
Es nedzīvoju bažās. (Smejas.) Ir noteikts process, kā tas notiek. Vēroju racionāli un pragmatiski.
