Valsts kontroliere Elita Krūmiņa novērojusi, ka sievietes ik pa laikam ir gatavas kļūt par donkihotiem
Kad pirms četriem gadiem Saeima par valsts kontrolieri apstiprināja Elitu Krūmiņu, tikai retais plašākā sabiedrībā viņu pazina. Lai gan kopš tā laika viņa nav piesaistījusi tādu publikas uzmanību kā daži viņas priekšgājēji, Krūmiņas vadībā Valsts kontrole ir regulāri radījusi rezonansi ar saviem ziņojumiem par nekārtībām dažādās valsts un pašvaldību iestādēs. Īpašu uzmanību piesaistījuši atklājumi Rīgas brīvostā, uz kuru pamata pat tika ierosināta krimināllieta pret ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.
23. janvārī beidzas Krūmiņas pilnvaru termiņš. Viņa būs vienīgā kandidāte, kad Saeima tuvākajās nedēļās balsos – kam uz nākamajiem četriem gadiem kļūt par valsts galveno revidentu. Ir devās noskaidrot, kā Krūmiņa vērtē līdzšinējo darbu un kādas būs prioritātes, ja tiks apstiprināta uz otro termiņu.
Kādi ir galvenie sasniegumi četros amatā pavadītajos gados?
Ir izdarīts tas, ko, stājoties amatā, es solīju. Gribu uzsvērt divas būtiskākās lietas. Revīzijas ir paceltas jaunā kvalitatīvā pakāpē. Esam pārgājuši no klasiskām finanšu revīzijām, kad skatāmies tikai, vai ir pareizi veikta uzskaite, uz revīzijām, kurās jau skatāmies, vai līdzekļi ir izlietoti jēgpilni. Revidentu valodā tās sauc par lietderības revīzijām. Tas ir būtiski, jo sabiedrībā ir liela neizpratne par to, kā tiek izlietoti līdzekļi. Tie ir pareizi uzskaitīti, lielā daļā izlietoti likumīgi, bet jēgas vai ieguvuma nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.