Kandidēt uz FKTK vadītāja amatu Lattelecom drošības daļas šefs Kristaps Zakulis izlēma vienā naktī. Savā pieredzē viņš redz pievienoto vērtību, nevis trūkumus
Kad Kristaps Zakulis (38) no Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča saņēma piedāvājumu kandidēt uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatu, tas viņam bijis «šoks». «Tik daudz slavenu vārdu dzirdēts, likās – nu, kas notiek?» Taču, lai pieņemtu lēmumu, Zakulim pietika ar vienu nakti, ko viņš «bija paņēmis» pārdomām. «Vēl viena nakts klāt – no tā nekas nemainītos. Vai nu tu vari, vai nevari,» sarunā Zakulis atstāj izlēmīga cilvēka iespaidu.
Pusdienu vietu – B bāra restorānu Doma laukumā – ir izvēlējies viņš un atzīstas, ka te iegriežas bieži. Zakulis ir atvērts un atsaucīgs – acīs krītoša atšķirība no FKTK līdzšinējās vadītājas Irēnas Krūmanes, kura Latvijas krājbankas krīzē amatu zaudēja lielā mērā tieši tāpēc, ka nespēja komunicēt ar sabiedrību.
Vienīgais, par ko Zakulis ir nerunīgs, ir viņa «inspektora» darbs Satversmes aizsardzības birojā, kur viņš nokļuva pēc bakalaura grāda iegūšanas LU ekonomistos un gadu ilgas informātikas skolotāja pieredzes Limbažos. «Klasiskais modelis – drošības iestādes skatās uz jauniem studentiem un uzrunā,» viņš paskaidro nonākšanu SAB, kas tolaik – 90.gadu vidū – vēl tikai veidojies. Viens no darbības virzieniem bija ekonomiskā drošība, tāpēc pieprasījums pēc finansēs izglītotiem cilvēkiem. «Tieši šis lauciņš man arī iekrita – informācijas vākšana par finanšu sektoru un analīze. Tā es iepazinu bankas un cilvēkus tajās. Detaļās nekomentēšu, to varbūt pēc gadiem.»
SAB inspektoru pamanīja Hansabanka, uzaicināja darbā uz savu drošības nodaļu, kurā viņš nostrādāja astoņus gadus. Kopš 2008.gada Zakulis līdzīgus pienākumus pilda Lattelecom.
Piedāvājumu vadīt FKTK, lai cik tas sākotnēji bija negaidīts, Zakulis uztver kā kārtējo savas karjeras «lēcienu» un izaicinājumu. «Tā kā šādi izaicinājumi dzīvē tik bieži negadās, pēc zināmām pārdomām piekritu runāt tālāk.» Kāpēc vairāki uzrunātie pirms viņa atteikušies, Zakulim nav ne jausmas. Droši vien katram tā bijusi individuāla izvēle, kāds nav saskatījis izaicinājumu, citam tā likusies nasta, spriež Zakulis.
Kad stāstu, ka FKTK priekšnieka vietnieks Jānis Brazovskis ar bažām raugās uz neskaidro ekonomisko situāciju pasaulē, kas var satricināt arī Latviju, Zakulis atbild: «2012.gadā arī pasaules galu prognozēja.» Viņš to uztver filozofiski – pasaule ir kļuvusi dinamiska, un tajā arvien notiks lietas, kurām cilvēki nav gatavi, jo ir pārāk uzticējušies tam, kā bijis līdz šim. «Neviens vairs nevar solīt, ka viss kaut kad atgriezīsies normālās sliedēs, paliks stabilāk, konservatīvāk, atkal iestāsies miers un pārticības gadi.» Tomēr Zakulis atzīst – iespējams, vēl nenojauš to, kas zināms Brazovskim, tāpēc to nenovērtē un intervijā pēc trīs mēnešiem varbūt teiktu ko citu.
Zakulis stāsta, ka viņam patīk vadīt procesus, kur svarīga ātra un operatīva lēmumu pieņemšana, tomēr «neteiktu, ka būtu priecīgs reizi ceturksnī» pārvarēt banku krīzes. Viņš uzskata, ka galvenos uzdevumus FKTK jaunais vadītājs ir mantojis no pērnā gada – tos noteikusi Krājbanka un baumas.
«Krājbankas gadījums ir interesants no visām pusēm. Negatīvā pieredze tagad ir, un jāizdara viss, lai nebūtu tāda līmeņa nākamā gadījuma. (..) Latvija vienu pēc otra pārdzīvo banku [krahu], vajadzētu tam pielikt punktu.» Zakulis uzskata, ka krīzes menedžmenta lielākā māksla ir izdarīt visus mājas darbus pēc tam, kad saspringtākais brīdis garām. «Tikko nodomā – ai, nu tas beidzies, varam nedaudz atslābt, – tā nākamā [krīze], tuk, tuk, ir klāt.»
Vai uzraugs Krājbankas bēdīgo likteni varēja novērst un nelikumīgos darījumus (korespondējošos kontos esošās naudas ieķīlāšanu) nepieļaut? Zakulis spriež – bankas lieliski pārzina uzraudzības vidi un to, kā palikt nepamanītiem. Tajā pašā laikā sabiedrība prasa atbildību no uzrauga un nevēlas kraha atkārtošanos. «Esmu par to, ka šīm pozīcijām kaut kur jāsaiet kopā, jāatrod kopēja izpratne.» Proti, uzraudzībai jāpaliek samērīgai, tomēr lielajām bankām prasības varētu būt stingrākas: «Kamēr spēlējies ar saviem miljoniem – uz priekšu, dari to, ieguldi mašīnās, pērc ražotni vai vēl ko. Tikko savus darījumus sāc finansēt ar citu naudu, tad ir skatīšanās uz pirkstiem.»
Par savu otro lielo uzdevumu FKTK vadītāja amata pretendents sauc «Latvijas nacionālā sporta – brīvdienās stāvēt [rindās] pie bankomātiem» izskaušanu. Viens virziens, viņaprāt, ir ilgtermiņa – vairot sabiedrības izpratni par bankām. Otrs – uzlabot komunikāciju krīzes brīžos. Zakulis spriež, ka Swedbank ieraušana baumu virpulī parādīja, ka līdzšinējā konservatīvā komunikācijas stratēģija – pēc iespējas ilgāk neko neteikt, lai arī sabiedrībā jau sākusies viļņošanās – neder. Tāpat nepietiek saukt «koeficientus» – banku darbības rādītājus, kas vairākumam neko neizsaka. «Jāsāk komunicēt konkrēti. Ja baumo, ka kaimiņvalstī bankomātu tīkls it kā nedarbojas, mūsdienu tehnoloģijas uzreiz ļauj parādīt, ka tā nav taisnība.»
Savulaik strādājot Swedbank, Zakulim pašam nācies «preparēt» baumas un meklēt to sākumu. Viņam atmiņā gadījums 2008.gadā, kad pārpratumu vilni radīja kāds bankas klients, kura kontu bija apķīlājis tiesu izpildītājs. Bankas filiāles darbinieks viņam paskaidrojis, ka šā iemesla dēļ naudas izmaksa nav iespējama, taču klients daļēji valodas problēmu dēļ to nav korekti uztvēris. Aizgājis mājās un stāstījis – nevar izņemt naudu tāpēc, ka tiesu izpildītājs bankai uzlicis arestu. Ģimenes locekļi to pārliecinoši stāstījuši tālāk, jo – «kur tad vēl ticamāks avots, ja tavs radinieks to uzzināja pašas bankas filiālē». Ar telefonzvaniem un e-pastiem ziņa izplatījusies.
Citā reizē baumas izraisījis kāds pensionārs, kurš savu pensiju no bankomāta gribējis izņemt, pirms tā ieskaitīta viņa kontā. Gadījumos, ja klientam kontā ir mazāk par pieciem latiem, tolaik bankomāti vispār nepiedāvāja skaidras naudas izņemšanas iespēju. Cilvēks aizgājis mājās un stāstījis mazmeitai, ka ar karti bankomātā var darīt visu, tikai ne izņemt naudu. No tā izdarīts secinājums, ka bankai dots rīkojums neizmaksāt naudu, un mazmeita stāstījusi to draudzenēm, kuras pa ķedīti ziņu devušas tālāk. «Tādas lietas notiek biežāk, nekā mēs to redzam, tikai nesasniedz masu psihozes stāvokli.»
Zakulis savu līdzšinējo pieredzi, kas ir tālu no finanšu uzraudzības, vērtē nevis kā trūkumu, bet kā pievienoto vērtību, ko varētu dot FKTK. «Drošība, risku vadība – to es varētu pielikt klāt tam, kas tur gadiem ilgi ir krāts.» Turklāt FKTK nav vienvaldība. Komisiju pārvalda padome, kurā ir speciālisti ar dažādu izglītību un pieredzi – summējot tās, tiek pieņemti koleģiāli lēmumi. «Protams, atbildību prasīs no priekšsēdētāja, to apzinos. Esmu pieradis atbildēt, ko daru.»
Vai, ņemot vērā viņa drošībnieka pieredzi, vajadzēja ļaut Vladimiram Antonovam pirkt banku Latvijā? «Pēc kara visi gudri,» atbild Zakulis. Viņš gribētu noskaidrot, kādi dokumenti un fakti bija FKTK rīcībā, kad tā pieņēma lēmumu, bet pašlaik nevēlas spekulēt, kādu lēmumu būtu pieņēmis viņš.
Sarunas laikā Zakuļa telefons pirmdien zvana teju nemitīgi. «Mani šodien rausta uz visām pusēm,» pāris reižu viņš atvainojas, ka uz zvaniem jāatbild. Arī kartupeļu pankūkas paliek līdz galam neapēstas. «Jūtu, ka manī šobrīd ir zināma daļa adrenalīna, kas papildus pārtikai ļauj uzturēt formu,» viņš saka un pastumj šķīvi prom.
Ēdienkarte
Kartupeļu pankūkas ar mazsālītu lasi
Tunča salāti ar kuskusu, dārzeņiem un paipalu olām
Tēja ar grenadīnu, kafija Latte, ūdens
