Žurnāla rubrika: Svarīgi

Dziesma

Posted on februāris 22, 2017 by - Redaktores sleja

Dievs, dieviņ, dieva… Vairākas minūtes ilgā skaņu kolāža Dziesma, ko veido Dieva vārda piesaukšana visos atjaunotās valsts Dziesmusvētku noslēguma koncertos, neglāsta ne ausis, ne prātu. Tik blīvā gūzmā izgavilēti, izčukstēti un izvaidēti dažādo skaņdarbu toņkārtās, daudzie Dieva vārdu fragmenti dreifē apziņā kā atlūzuši ledus kluči upē – uz tiem vairs nav droši.

Šis mākslinieku Annas un Kriša Salmaņu un komponista Kristapa Pētersona kopdarbs nupat izpelnījies galvenos laurus Purvīša balvas konkursā, kas reizi divos gados izceļ spilgtāko jaunradi Latvijas mākslā. Autori pieklauvē jutīgā vietā – pie latviešu nacionālās pašapziņas, liekot uzdot jautājumu, ko mēs par sevi izdziedam visjaudīgākajā tautas kopā būšanas rituālā lielajā Dziesmusvētku estrādē? Par ko ir vērts dziedāt?

Paši līdz skudriņām skaustā izjutuši Dziesmusvētku spēku, mākslinieki Salmaņi domā – pārāk daudz žēlīguma un čīkstēšanas ir «parādes latviskumā», kuru paši sev iedziedam ausīs. Nav jāaizmirst pagātne, kurā arī asiņu un važu netrūkst, taču ir tik daudz laba, skaista un vērtīga izdarīts, ar ko lepoties. Arī to jāgrib un jāvar izdziedāt. Un tas, kas nav labs, – jāmaina. Pašu spēkiem, necerot vienmēr uz kādu no augšas, no malas.

Man patīk šī Salmaņu apņēmība. Ja ne visa dzīve, tad Dziesmusvētku programma noteikti ir pašu rokās, un vērts par to padomāt kā par savas identitātes programmēšanu. Nedreifēt.

Radars pasaulē

Posted on februāris 15, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flins  atkāpies no amata, jo melojis par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām. ASV mediji atklājuši, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flins ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt jaunas sankcijas pret Maskavu un signalizējot, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.

ASV vēstniecības varētu lūgt personām, kas piesakās vīzām, atklāt savu sociālo tīklu kontu paroles, paziņojis iekšējās drošības ministrs Džons Kelijs. Paroļu pieprasīšana varētu tikt apsvērta iebraucēju pārbaudīšanai sevišķi no tādām valstīm kā Irāna, Irāka, Lībija, Somālija, Sīrija un Jemena.

Drošības apsvērumu dēļ ASV Kalifornijas štata Orovilas aizsprosta apkārtnē 13. februārī dots rīkojumus evakuēties aptuveni 188 000 cilvēku, jo spēcīgās lietavas ir radījušas pārslodzi. Aizsprostam sabrukšana nedraud, bet bažas rada pārgāzne, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta laikraksts Sacramento Bee.

Lielbritānijas uzņēmumi saskārušies ar problēmām aizpildīt vakantās darbavietas, ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu pieplūduma kritumu pēc Brexit balsojuma, liecina cilvēkresursu pārvaldes speciālistu asociācijas Chartered Institute of Personnel and Development  pētījuma rezultāti. Jaunākie dati liecina, ka šobrīd Lielbritānijā strādā aptuveni 2,26 miljoni ES pilsoņu.

Vācijas Federālā sapulce par Valsts prezidentu ievēlējusi bijušo ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru. Runā pēc ievēlēšanas Šteinmeiers Vāciju nodēvēja par «cerības enkuru», norādot, ka Vācijai jāuzņemas atbildība un jākalpo par paraugu citām valstīm. Vācijas prezidents pamatā pilda ceremoniālas funkcijas, taču bauda lielu morālo autoritāti.

Vācijas tiesa liegusi komiķim Jānam Bēmermanam atkārtoti pilnībā lasīt pret Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu vērsto «nomelnojošo dzejoli», kura nolasīšana tiešajā ēterā 2015. gadā izraisīja nopietnu saspīlējumu Berlīnes un Ankaras diplomātiskajās attiecībās. Citu apvainojumu vidū Erdogans tika nosaukts par «kazu p****u», kas «skatās bērnu pornogrāfiju, kamēr spārda kurdus».

Pakistānas tiesa galvaspilsētā Islāmābādā aizliegusi publiskas Valentīndienas svinības, varas iestādēm šādi cenšoties izskaust svētkus, kurus tradicionālajā musulmaņu sabiedrībā daudzi uzskata par vulgāriem un rietumnieciskiem. Kā norādīts tiesā iesniegtajā prasībā, mīlestība tiek izmantota kā «aizsegs», lai izplatītu «amoralitāti, kailumu un nepiedienību, kas ir pret mūsu bagātajām tradīcijām un vērtībām».

Pasaules preses foto ikgadējā konkursa galveno balvu šogad saņēmis ziņu aģentūras Associated Press fotogrāfs Burhans Ezbilidži par attēlu, kurā iemūžināts Krievijas vēstnieka Andreja Karlova slepkava.

Ledus platība okeānos gan Zemes Ziemeļu, gan Dienvidu puslodē šā gada janvārī un februārī ir zemākajā līmenī kopš novērojumu sākuma, ziņo ASV Nacionālais sniega un ledus datu centrs. Ledus platības samazināšanās var paātrināt globālo sasilšanu un ietekmēt laikapstākļus visā pasaulē. Lai gan gaisa temperatūra pasaulē kopumā turpina paaugstināties, vidējos platuma grādos Ziemeļu puslodē, tajā skaitā Amerikā un Eiropā, ziemās iespējami lielāki aukstuma viļņi.

Radars Latvijā

Posted on februāris 15, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, kas pērn nobalsoja pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu, nolēmusi izstāties no Latvijas Zemnieku savienības. Viņa paudusi cerību, ka tas palīdzēs atjaunot partijas kritušos reitingus un ļaus premjeram Mārim Kučinskim pievienoties Eiropas Tautas partijai.

Ierosināts kriminālprocess par drošības prasību neievērošanu parlamentā. Kriminālprocess ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā Jēkaba ielā 6/8 Nacionālās drošības komisijas telpas nevar akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību. Kā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, telpas slepenajām apspriedēm restaurējuši būvnieki bez industriālās drošības sertifikāta.

Pēc plašām debatēm Saeima konceptuāli atbalstījusi likumprojektu par visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību. Iecerēts, ka nolīgums radīs jaunas iespējas tirdzniecībai un ieguldījumiem, uzlabos tirgus piekļuvi, atcels lielāko daļu muitas nodokļu un palīdzēs novērst ES inovāciju un tradicionālo produktu nelikumīgu atdarināšanu.

Telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom iesaistās elektroenerģijas tirgū, izveidojot produktu tet. Uzņēmums apgalvo, ka spēs piedāvāt zemākus ikmēneša rēķinus 95% iedzīvotāju, un līdz gada beigām produktam cer piesaistīt 10-12 tūkstošus mājsaimniecību.

Līdzekļu taupīšanas nolūkā Valsts ieņēmumu dienestā šogad paredzēts likvidēt vēl 333 amata vietas, paziņojusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Pērn dienestā tika likvidētas 232 amata vietas. Šajā procesā liela nozīme būšot Finanšu un Muitas policijas pārvalžu apvienošanai.

Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju. Tas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā. Paredzēts, ka reformas rezultātā tiks izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punktu un 12 šķiroto atkritumu laukumi. Kopējās investīcijas sasniegs vismaz 27 miljonus eiro.

Iepirkumu uzraudzības birojs noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim saistībā ar līguma slēgšanu par transportlīdzekļu iegādi VP vajadzībām. Birojs Ķuzim pārmet veikto priekšapmaksas pārskaitījumu uzņēmumam Autoblitz 20% apmērā no līguma summas. Ķuzis lēmumu par protokola noformēšanu pārsūdzējis Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Otro gadu pēc kārtas Latvijas diriģents Andris Nelsons saņēmis prestižo Grammy balvu. Tā iegūta par Bostonas Simfoniskā orķestra izpildītajiem un Deutsche Grammophon izdotajiem Dmitrija Šostakoviča 5., 8. un 9. simfonijas ierakstiem. Kategorijā «Labākais orķestra sniegums» ar Nelsonu sacentās arī Latvijas diriģents Mariss Jansons.

Krievijas un Latvijas attiecības nevar saglabāties sasaluma līmenī, tajās ir gaidāms atkusnis, paziņojis jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs. Pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas vietnieku Gundaru Daudzi vēstnieks žurnālistiem teica, ka ir Valentīndiena un «visam jābūt pareizos toņos». Viņš arī piebilda, ka «ir februāra vidus un garantēti pienāks pavasaris».

Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tajā skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu. Ginekologi un dzemdību speciālisti vēstulē veselības ministrei Andai Čakšai, Rīgas mēram Nilam Ušakovam un Dzemdību nama valdei vērš uzmanību, ka viņi saņem tikai 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Laimīgie!

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi, liecina SKDS aptauja. Starptautiskā pētījumā 62 valstīs noskaidrots, ka laimīgākie cilvēki dzīvo Filipīnās, Panamā un Ķīnā, bet nelaimīgākie – Irākā, Nigērijā, Libānā, Ganā un Rumānijā.

Vai esat laimīgs?


Nedēļas citāts


Neesam upuri

Posted on februāris 15, 2017 by - Pasaulē

Šveiciešu arhitekts Žaks Hercogs (66), kas kopā ar kolēģi Pjēru de Meronu ir radījis desmitiem izteiksmīgu ēku daudzviet pasaulē, piekrīt, ka Elbas Filharmonija ir viens no pretrunīgākajiem projektiem viņu karjerā


Hamburgas iedzīvotāji bija sajūsmā par Elbas Filharmonijas projektu, bet daudzi vēlāk sūkstījās, ka celtniecība izmaksā krietni vairāk, nekā plānots. Šķiet, ka tagad vispārēja prieka sajūta atgriežas. Taču viss būvniecības laiks ir bijis dažādu emociju karuselis. Vai tāda ir arhitektūras būtība?
Arhitektam ir jāspēj radīt tādu dizainu, ka cilvēki to pieņem, iemīl un rūpējas par tā uzturēšanu. Šis projekts ar savu izskatu ir spējis iekarot cilvēku sirdis. Mēs ceram, ka pozitīvas emocijas tikai vairosies, kad cilvēks aizies uz koncertu un izdzirdēs pirmās skaņdarba notis. 

Īsta skaidrība un galīgais viedoklis nostiprinās tikai tad, kad projekts ir pabeigts pilnībā.

Tā kā projekta attīstīšanas laikā bija daudz asu strīdu, vai vispār bijāt drošs, ka Elbas Filharmonija tiks pabeigta?
Fakts, ka projekts ir īstenots līdz galam, ir gandrīz neticams. Esam pieredzējuši neskaidrības arī citu ēku celtniecības laikā, taču šī vairāk nekā jebkura cita pierāda, ka arhitektūra ir pacietības jautājums. Tas ir pilnīgs neprāts, ja padomā, cik daudz laika bija nepieciešams, lai to realizētu! Ir pat skumji, ka šī būve ir nozagusi tik daudz mūsu dzīves laika. 2001. gadā, kad mēs sākām, man piedzima dēls. Tagad viņš ir tikpat vecs, cik projekts, – 16 gadu.

Visvairāk strīdu radīja izmaksas. Parlamenta izveidotā izmeklēšanas komisija secināja, ka lielākās kļūdas pieļāva attīstītājs – Hamburgas pilsēta, kuras rīkotais celtniecības tenderis bija sasteigts un pārāk izplūdis. Vai jūs jutāties kā upuris šādā situācijā?
Mēs nekad neesam jutušies kā upuri. Šāds apgalvojumus būtu nevietā.

Taču gan jūs, gan Pjērs de Merons bieži tikāt raksturoti kā nemākuļi. Daudzi smējās – kā tas iespējams, ka tik slaveni arhitekti nemāk plānot un rēķināt?
Protams, ir nepatīkami, ka tiec vainots par lietām, par kurām tev ir maza teikšana. Taču pēc būtības tas ir liels izaicinājums jebkurai demokrātiski strādājošai valdībai – būt par tik vērienīga projekta attīstītāju.  

Kāpēc?

Pilsēta nav radīta attīstītāja lomai. Ja es būvēju privātu māju, klients uzņemas pilnu atbildību par lēmumiem, jo pats noteicis konkrētu laiku, kad gribēs iekāpt sava jaunā mājokļa vannā. Filharmonijas gadījumā pārāk daudz atbildības par celtniecību tika deleģēts, un viss bija atkarīgs no tā, cik raiti vai lēni darbojas struktūra un projekta menedžēšana.

Jums ar savām ēkām ir izdevies mainīt dažādu pilsētu tēlu. Piemēram, Londona pēc jūsu veiktās Teita muzeja celtniecības vēl vairāk nostiprināja savu mākslas metropoles slavu. Vai mainīsies arī Hamburga?
Hamburga ir eiropeiska pilsēta, kurā dominē četrus, piecus un sešus stāvus augsti nami. Virs tiem paceļas tikai dievnamu torņi. Ir skvēri, parki un brīnišķīgā Elsteras upe, kas saplūst ar Elbu. HafenCity (Ostas pilsēta), kur tagad atrodas Filharmonija, atver pilnīgi jaunu urbānas vides perspektīvu. Agrāk skatiens vērsās Elsteras virzienā, bet tagad pavēršas uz Elbu un tālāk uz jūru. Ir atvērusies pilnīgi jauna pilsētas telpa.

Ko tas nozīmē?
Savas atrašanās vietas dēļ Filharmonija nešķiet kā monumentāla būve, lai gan savos izmēros tā ir diezgan liela. Tā vienkārši ir kā starta punkts Hamburgas pārvērtībai par pilnīgi citu pilsētu.

Kāda veida pilsētu?
Vācijā jau ir dažas lielas un globāli nozīmīgas pilsētas – Berlīne, Frankfurte un Minhene. Tagad arī Hamburgai būs lielāka teikšana.

Bet klasiskā mūzika, ko piedāvās Filharmonija, parasti piesaista mazāk uzmanības nekā modernā māksla.
Jā, Hamburga nav Londona ar neskaitāmu tūristu pūļiem. Taču ir skaidrs, ka tagad Hamburgai tiks pievērsta daudz lielāka uzmanība mūzikas pasaulē. Protams, koncertzāle ir radīta mazākai cilvēku grupai nekā muzejs. Jo muzejus, it īpaši Londonā, reizēm var apmeklēt par velti. Tāpēc arī šeit mēs patapinājām vienu Teita muzeja principu: apmeklētāji var apskatīt ēku, nepērkot biļeti uz koncertu. Pa eskalatoru var uzbraukt līdz publiskajai telpai un izpētīt pašu ēkas sirdi. Mūsuprāt, ir lieliski, ka kultūras celtne ir pieejama ikvienam, ne tikai tiem, kas alkst dzirdēt Bēthovenu vai apbrīnot Pikaso.

Elbas Filharmonija ir pabeigta laikā, kad sabiedrība sāk pieprasīt daudz piezemētāku arhitektūras stilu, arī tādu, kas pilda arī sociālu lomu. Piemēram, hosteļus bēgļiem. Vai jūsu ēka ar savu starojošo auru iederas šodienā?
Nav šaubu, ka patlaban tāda ēka netiktu pasūtīta tieši jūsu minētā iemesla dēļ. Politiskie un ekonomiskie noteikumi ir mainījušies.

Modernās Vācijas seja

Posted on februāris 15, 2017 by - Pasaulē

Jaunās Elbas Filharmonijas fani cer, ka milzīgās izmaksas un ilgā gaidīšana ir bijusi tā vērta – Hamburga ieņems nozīmīgu vietu pasaules kultūras kartē 

Slīdošās kāpnes virzās gliemeža lēnumā. Tā tas tika iecerēts. Lai iekļūtu jaunajā koncertzālē, kas «uzsēdināta» uz vecas ostas noliktavas ķieģeļu mūriem, četras minūtes jāpavada uz eskalatora baltā tunelī ar tūkstošiem atstarojošu disku sienās un griestos. Tunelis ir izliekts, tāpēc tā beigas uzreiz nemaz nav redzamas. Kad beidzot tiek sasniegts skatu laukums ar plašu panorāmu uz Elbas upi, konteineru ostu un tajā strādājošajiem ceļamkrāniem, elpu tikpat lielā mērā aizgrābj arī pašas ēkas iekštelpa.

Brauciens pa slīdkāpnēm ir pēdējais ziņkāres ķircinātājs vērienīgajā projektā, kas daudzus gadus pamatīgi pārbaudīja Hamburgas pilsētas pacietību. Kad šveiciešu arhitektu firma Herzog & de Meuron pirms vairāk nekā desmit gadiem publiskoja pirmās projekta aplēses, celtniecības izmaksas tika lēstas ap 186 miljoniem eiro. Pirmajā budžeta koriģēšanā šis skaitlis uzlēca līdz 272 miljoniem. Pēc vairākkārtējas kavēšanās, revīzijām un pat tiesāšanās galīgais rēķins sasniedza 789 miljonus, izraisot gan asas politiskas debates, gan sabiedrības protestus. 

Tomēr koncertzāles fani cer, ka lielās izmaksas un ilgā gaidīšana ir bijusi tā vērta. Katrā ziņā par to ir pārliecināts Kristofs Lībens-Zeiters, bijušais Vīnes koncertzāles mākslinieciskais vadītājs, kuru par Elbas Filharmonijas (Elbphilharmonie) direktoru iecēla jau 2007. gadā. Visu šo laiku viņš bija namatēvs bez paša nama, lielākoties sapņodams par to, kāda būs jaunās filharmonijas programma pēc atklāšanas. «Tagad viss pēkšņi ir izpārdots,» jūsmo Lībens-Zeiters. Cilvēki izķēruši biļetes gan uz jaunās koncertzāles abu pastāvīgo rezidentu – Hamburgas federālās zemes filharmonijas orķestra un Hamburgas Simfoniskā orķestra – koncertiem, gan uz Ņujorkas Filharmonijas vieskoncertiem aprīlī, gan arī džeza mākslinieku un citu mūsdienu izpildītāju mūzikas vakariem. Janvārī aizpildot kalendāru līdz jūnijam, bija palikuši brīvi tikai daži vakari. Tie nosaukti par «aklajiem randiņiem», jo vēl nav apstiprināts, kāda žanra koncerts notiks un kādi māk-slinieki tajā piedalīsies. Taču arī šīs «aklās» biļetes ir izpirktas.

Protams, lielu ziņkārības devu radījusi arhitektūra. Nav šaubu, ka ēka nekavējoties kļuvusi par Hamburgas atpazīstamības zīmi. Ar izliektajiem logiem un baltām flīzēm klāto viļņojošo jumtu Elbas Filharmonija dinamiski kontrastē ar savu utilitāro ķieģeļu pamatu (bijušo kakao pupiņu noliktava), un atgādina milzu burinieku. Jaunā celtne ir daļa no Hamburgas vecās ostas rajona atdzīvināšanas plāna HafenCity, kam kopumā atvēlēti nepilni 12 miljardi eiro. Kopā ar koncertzālēm «buriniekā» mājo arī viesnīca un luksusa dzīvokļi, kuru cena sasniedz 10 miljonus dolāru.

Kad 2010. gadā kļuva skaidrs par projekta iespaidīgo sadārdzināšanos, Ham-burgas pilsēta iesūdzēja tiesā celtniecības firmu, savukārt opozīcijā esošie sociāldemokrāti pilsētas senātā pieprasīja sākt izmeklēšanu par budžeta palielināšanos. Būvniecību nācās apturēt uz vairākiem mēnešiem arī tāpēc, ka vairākkārt tika pārstrādāti evakuācijas plāni iespējamā ugunsgrēka gadījumā. 

Tikmēr protestētāji ielās un daļa pilsētas vadības uzdeva jautājumu – vai tiešām tik milzīga summa jāiegāž šādā prestižā projektā, kas interesē tikai elitāru sabiedrību.

Lai gan dārgākās biļetes, piemēram, uz Čikāgas Simfoniskā orķestra vieskoncertiem maksā 185 eiro, lētākās sēdvietas pieejamas par 15 eiro. Lielās zāles auditorija ir izkārtota terases formā, kas nodrošina to, ka neviena klausītāju vieta no centrā esošās skatuves nav tālāk par 35 metriem.

Iespējams, vispārliecinošākā atbilde ba-žām par elitārismu ir skatu laukums jaunās ēkas daļā, kur vecie ķieģeļi satiekas ar jauno stikla virsotni. Tā ir publiska telpa, kuru iespējams apmeklēt par velti, un kopš pagājušā gada novembra to jau paspējis izdarīt vairāk nekā pusmiljons cilvēku. 

Cer uz Bilbao efektu

Senās Hanzas līgas tirdzniecības pilsēta Hamburga mūsdienās ir nozīmīgākā Vācijas osta un otrā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Taču dažās jomās tā atpaliek no citām metropolēm, piemēram, pilsētas futbola komanda kuļas pa Bundeslīgas lejasgalu, un uz Hamburgu dodas salīdzinoši maz starptautisko tūristu.

Pēdējās desmitgadēs Hamburga ir centusies sevi pārdot kā Vācijas mūziklu galvaspilsēta, piedāvājot tādu hita iestudējumu kā Lauvu karalis, kura izrādīšana notiek teātrī, kas sasniedzams ar prāmi. Tajā pašā laikā pilsētas salīdzinoši veselīgā klasiskās mūzikas dzīve tomēr atpalika no Berlīnes vai Minhenes. Tagad ir cerība, ka jaunā koncertzāle ar izcili labu akustiku un interjeru pievilinās gan pašus talantīgākos māksliniekus, gan arī mūzikas gardēžus. Protams, pilsētas vadība vēlas, lai jauno koncertzāli iemīl arī savējie iedzīvotāji. Tāpēc Hamburgas Kultūras nodaļas vadītājs Karstens Brosda nācis klajā ar jaunu izglītības iniciatīvu: «Katram skolēnam Hamburgā būs jāapmeklē Elbas Filharmonija vismaz reizi mācību laikā.»

Vienlaikus koncertzāle plāno, kā integrēt bēgļus, kas ieplūduši pēdējo pāris gadu laikā. Piemēram, martā Filharmonijā notiks Sīrijas mūzikas un kultūras festivāls, cenšoties saliedēt vietējos un iebraucējus dažādos pasākumos, ieskaitot jaunradīta kora mēģinājumus un radošus seminārus. 

Karstenam Brosdam laiku pa laikam jāatbild arī uz provokatīvo jautājumu – vai Filharmonija jelkad spēs atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus. Viņš mēdz teikt: «Ne jau viss, ko dzīvē iespējams saskaitīt, obligāti arī jāsaskaita.»

Ēka ir tik izteiksmīga, ka var radīt tā dēvēto Bilbao efektu – tā ir atsauce uz Spānijas ziemeļu pilsētu, kura kļuva par populāru tūristu galamērķi pēc tam, kad 1997. gadā tur atklāja amerikāņu arhitekta Frenka Gērija projektēto Gugenheima modernās mākslas muzeju. Turpretī Elbphilharmonie ar atrašanos pie ūdeņiem un spēju pievērst sev ikvienu acu skatienu gribot negribot tiek salīdzināta ar Sidnejas opernamu – kā zināms, arī šo mākslas namu Austrālijā savulaik asi pēla gan par izaicinošo dizainu, gan par celtniecības termiņu kavēšanu, gan par izmaksu pārsniegšanu.

«Ja jums pajautātu, kuru ēku uzskatāt par Vācijas simbolu, visticamāk, veidotos vēsturisku namu saraksts,» saka Brosda. «Tikai reti kura no tām tapusi 20. gadsimtā. Bet, lūk, te mums ir moderna celtne, kas simbolizē mūsdienu Vāciju!»

Elbas Filharmonija


Grafiks: AFP/LETA

Viedoklis. Iveta Apkalna, Elbas filharmonijas Goda ērģelniece, tuvākos gadus būs atbildīga par ērģeļmūzikas koncertiem

«Ienākot zālē un uzejot uz skatuves, uzreiz aptverams telpas lielais apjoms, bet, apsēžoties pie instrumenta un sākot muzicēt, sajūta ir ļoti omulīga un mājīga. 

Manuprāt, klausītājs šeit var sajusties tuvs gan mūzikai, gan mūziķiem, jo viņš pats ir tuvu punktam, kur mūzika tiek atskaņota. Mēs, mūziķi, izstarojam enerģētiku, kas saistīta ar mūsu personību, mentalitāti un daudzām citām kvalitātēm; enerģijas apmaiņa Elbas Filharmonijā notiek gandrīz taustāmā, jūtamā veidā, tā paņem savā varā gan klausītāju, gan mūziķi.

Jāteic, šajā zālē dzirdams katrs efekts un defekts. Šo sajūtu var definēt ar latviešu teicienu «kā sauc, tā atsaucas». Tā te patiešām ir – kā nospēlēsi, tā atsauksies. No vizuālā viedokļa, kas man arī ir būtisks, kolosāli ir tas, ka milzīgās ērģeles te organiski iekļāvušās, tās slejas augšup kā liels skaņu siets, kā galvenais zāles sirdspuksts.»

Sapnis vai murgs?

Posted on februāris 15, 2017 by - Tēma

Desmit gadus izsapņotā un desmit miljonus eiro izmaksājusī e-veselības sistēma beidzot pārtop realitātē. Pagaidām vēl kusla un neērta, tomēr jau septembrī tā būs obligāta visai medicīnas nozarei. Lai gan vecās kļūdas vēl nav izlabotas, valsts jau plāno nākamo desmit miljonu iepludināšanu sistēmā. Kāds būs ieguvums?

Kad ģimenes ārste Signe Novika izraksta elektronisko recepti, viņa drošības labad iedod to pacientam arī papīra formā. Jo pagaidām tikai desmitā daļa no ārstu izrakstītajām e-receptēm tiek izmantota aptiekās – lielākoties aptiekāriem šķiet pārāk sarežģīti tās meklēt e-veselības sistēmā. Tas pats ar darba nespējas lapām, kuras var izrakstīt elektroniski, bet nav pārliecības, ka darba devēji tās saņem. Tāpēc pagaidām ārste turpina aprakstīt papīru.

Šāda e-veselības sistēma, kura ir teorētiski pieejama, bet praksē neērta, pakalpojumu ziņā nabadzīga un neraisa uzticību, ar vairāk nekā gada novēlošanos beidzot kopš decembra ir nodota lietotājiem. Ja sistēma nebūtu iedarbināta, valsts riskētu zaudēt 10 miljonus eiro – visu projektā ieguldīto Eiropas struktūrfondu naudu. Līdz martam, kad valdībai par šīs naudas izmantojumu jāinformē Eiropas Komisija, Nacionālais veselības dienests (NVD) steidz padarīt lietojamus vēl vairākus pakalpojumus. Taču daļu naudas, visticamāk, tomēr nāksies zaudēt, jo e-veselības pārbaudē ir atklāti daudzi caurumi. Cik liela būs neattaisnotā summa, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izlems nākamnedēļ. Tikmēr saplānoti jau jauni tēriņi.

Kļūdu pilns

«Pāris mēnešos bija jāiedzen tas, kam sen bija jābūt izdarītam,» saka Sandis Cakuls, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks, kura vadībā ekspertu grupa decembrī un janvārī pārbaudīja, kas par Eiropas 10 miljoniem izdarīts. Līdz šim tika lēsts, ka e-veselībā ieguldīti aptuveni 14 miljoni eiro, bet tagad precizēts, ka no Eiropas reģionālās attīstības fonda piešķirtajiem 12 miljoniem izmantoti desmit – 7,2 miljoni samaksāti uzņēmumiem par izstrādātajām sistēmām, 1,8 miljoni aizgājuši infrastruktūras iegādei, bet atlikušais miljons dokumentu sagatavošanai, publicitātei, portāla saturam. Latvijas valsts nauda – 81 tūkstotis – izmantota drošības un veiktspējas auditiem.

Cakula secinājums ir īss: «Galvenais ir izdarīts.» Kopš pērnā decembra ir pie-ejams e-veselības portāls, ārsti var izrak-stīt elektroniskās receptes, darba nespējas lapas, aizpildīt pacienta veselības karti, uzkrāt dažādus medicīnas datus un statistiku. Kopš janvāra pieslēgti vēl vairāki pakalpojumi: iespēja elektroniski reģistrēties pie ār-sta, pierakstīties vizītēs, redzēt nosūtījumus, analīžu rezultātus u. c. Taču šīs iespējas pagaidām pieejamas tikai ārstiem. Pacientiem NVD tās sola atvērt šā mēneša laikā līdz ar e-pakalpojumu pieslēgšanu portālā Latvija.lv. Tomēr, pirms steigties uz valsts portālu, pacientiem jānoskaidro, vai viņu ārsts ir pieslēdzies e–veselības sistēmai, jo pagaidām to izdarījis retais. Pēc tehniskajām ķibelēm tas ir otrais galvenais šķērslis sistēmas iedzīvināšanā.

Pilnībā e-veselības sistēmai pieslēgušās tikai divas ārstniecības iestādes visā valstī: Saldus medicīnas centrs un Bērnu slimnīca. Sistēmas lietošana būs obligāta no 1. septembra, taču pašlaik tikai ceturtā daļa mediķu noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu, lēš NVD. No aptuveni 1300 ģimenes ārstiem – tikai 11%.

«Galvenā problēma: nestrādā integrācija ar ārstu lietotajām sistēmām,» saka Cakuls. Lielākajās slimnīcās, veselības centros, ārstu praksēs un aptiekās izmanto iekšējās informācijas sistēmas. Lai e-veselība strādātu, medicīnas iestādēm vai nu jāpāriet uz jauno valsts sistēmu (kura ir stipri nepilnīgāka par šobrīd lietotajām), vai arī pašām jānodrošina savu risinājumu «sajūgšana» ar jauno. Šīs integrācijas ieviešana ir galvenais ieteikums no 28 uzlabojumu saraksta, ko VARAM sniedzis pēc sistēmas audita. Diemžēl nav skaidra plāna, kā šo «sajūgšanu» īstenot.

Tā dēvētās saskarnes, lai no ārienes varētu pieslēgties e-veselībai, ir izveidotas, apstiprina par projektu atbildīgā NVD amatpersona Linda Freimane. «Mēs nodrošinājām, ka ir māja, tas ir, e-veselība, un pateicām, kā ir jāpieklauvē, lai var tikt iekšā,» viņa skaidro. Bet šādas pašas saskarnes no savas puses jāizstrādā arī informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru sistēmas pašlaik izmanto ārsti un farmaceiti – vairumā gadījumu tās izstrādājuši Latvijas uzņēmumi Meditec un Profdoc.

Par nepieciešamību salāgot sistēmas bija zināms jau kopš 2014. gada, taču uzņēmumi līdz šim nesteidzās to darīt. Piemēram, Stradiņa slimnīcā, kas, tāpat kā Austrumu un virkne citu slimnīcu, izmanto Meditec Ārsta biroju, gaidīja, kad beidzot būs gatava pati e-veselība. Tagad konstatēts, ka pieslēgties e-pakalpojumiem pa vienam vien ir sarežģīti un dārgi. «Tie nav daži simti, tas ir ievērojams ieguldījums,» saka Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, taču precīzas summas vēl nav zināmas. Arī NVD nav aprēķinu, cik veselības iestādēm varētu izmaksāt pieslēgšanās, jo valsts par to nemaksās. Nav arī nekādu vienošanos par konkrētu datumu, līdz kuram sistēmas tiks saslēgtas. Freimane paļaujas, ka līdz 1. septembrim, kad e-veselība kļūs obligāta, visi būs izšķīrušies, vai veikt šo pieslēgšanos, vai arī izmantot e-veselību ar valsts portāla starpniecību.

Vēl viena e-veselības sen zināma, bet neizārstēta kaite ir drošības problēmas. Pēc Cakula vārdiem, «novērsti augstie riski». Bet joprojām jebkurš ārsts var apskatīt ikviena pacienta datus. Pieejas gradācijas nav, lai gan to prasījusi gan Valsts kontrole, gan ārsti un arī VARAM eksperti. Lattelecom tagad pārveido sistēmu tā, lai pacientam būtu iespēja precizēt, kādi medicīnas dati kuriem ārstiem ir pieejami, stāsta Ilze Āboliņa, veselības ministres padomniece e-veselības jautājumos. Taču par šīm izmaiņām būs no budžeta jāmaksā atsevišķi, jo šādu datu diferenciāciju sākotnējā pasūtījumā NVD nebija iekļāvis. Kāda būs summa, vēl nevarot pateikt, jo papildu labojumi esot vairāki un par to cenu vēl neesot panākta vienošanās.

Atlika līdz pēdējam 

Pārmetumus par e-veselības kavēšanos Linda Freimane atsit ar vienu teikumu: «Tieši tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai pabeigtu visus darbus.»

Tie ir bijuši desmit gadi. Jau 2007. gada rudenī valdība apstiprināja plānu e-veselības izstrādei. Krīzes dēļ projekts apstājās, taču 2009. gadā izdevās no ES iegūt gandrīz 12 miljonus eiro tā īstenošanai. Ja viss būtu noticis pēc plāna, jau 2014. gadā mēs lietotu e-veselību. Taču projekts tikai tagad finišē, bet par šo kavēšanos atbildību nav uzņēmies neviens no astoņiem veselības ministriem un pieciem NVD e-veselības projekta vadītājiem, kas šo desmit gadu laikā nomainījušies. Freimane, kas pašlaik NVD vada e-veselības nodaļu, projektā iesaistīta kopš 2013. gada janvāra. Viņas vadītajā astoņu cilvēku komandā tikai divi darbinieki projektā strādā ilgāk par pusgadu. Kā saka Arnis Daugulis, bijušais VARAM darbinieks, kas bija atbildīgs par informācijas un komunikācijas projektu īstenošanu valstī, lielākā tehnoloģiju projektu nelaime ir tā, ka nav «skaidra īpašnieka, kas tur rūpi par to, kā produkts darbosies».

Konkursos par dažādu e-veselības produktu izstrādi uzvarējuši astoņi dažādi uzņēmumi, līgumi slēgti 2011. gadā. Gan visu uzņēmumu pārstāvji, gan NVD apgalvo, ka darbi nodoti laikus jau 2013. un 2014. gadā. Viss izstrādātais darbojoties, tikai līdz šim nebija savstarpēji saslēgts un «palaists».

Tas gan ir pretrunā ar Valsts kontroles revīzijā 2015. gadā atklāto, ka laikā, kad firmas nodeva savus produktus, NVD vēl nebija sagatavojis platformu, kurā darbotos visas saistītās sistēmas, līdz ar to nemaz nebija iespējama pilnvērtīga funkciju pārbaude. Freimane to noliedz. Kāda īsti ir kopaina, nav konstatējis arī jaunākais VARAM audits, jo tajā testēja tikai jau pieslēgto funkcionalitāti, nevis visus it kā sen pabeigtos, bet vēl nepalaistos produktus.

E-veselības obligāto ieviešanu valdība ir vairākkārt pārbīdījusi, tagad noteiktais datums ir 1. septembris. Laiks rādīs, vai atlikušajos mēnešos izdosies novērst problēmas, kas ieliktas jau šūpulī pirms gadiem – mediķi, kuriem sistēma jālieto, netika iesaistīti tās definēšanā un testēšanā. Tāpēc sūdzības par to ir likumsakarīgas, atzīst Arnis Daugulis.

«Sākumā arī igauņu mediķiem bija pretestība e-veselībai,» kā mierinājums skan Igaunijas Sabiedrisko lietu ministrijas e-lietu atbildīgā Aino Āvikso vārdi. Kaimiņvalsts savu e-veselību veido no 2004. gada, pirms deviņiem gadiem to sāka izmantot ārsti un pacienti. Sistēmā tika ieguldīti gandrīz 14 miljoni eiro, puse iegūta no Eiropas struktūrfondiem. Turklāt katru gadu no veselības budžeta 1% jeb vairāki miljoni eiro tiek ieguldīti elektroniskajā sistēmā.

«Pacientam vislielākais ieguvums – neatkarīgi no tā, kur viņš ārstējas vai tiek izmeklēts, mediķi ir labi informēti par to, kas un kā iepriekš ārstēts,» stāsta Āvikso. Sistēmu izmanto datu apmaiņai, taču tai ir vēl citi plusi. «Piemēram, ja ģimenes ārstam vajadzīga slimnīcas speciālista konsultācija, viņš nosūta pacienta izmeklējuma datus un simptomu aprakstu kolēģim. Šis speciālists izšķir, kuram pacientam vajadzīga viņa palīdzība un kura ārstēšanu var vadīt ģimenes ārsts. Tā samazinās rindas pie speciālistiem, viņiem nevajag tērēt laiku vienkāršiem gadījumiem.»

Šādu iespēju Latvijas e-veselībā nav, taču Veselības ministrija ir gatava sistēmā ieguldīt vēl 10 miljonus Eiropas naudas.

Grib vēl 10 miljonus

Par iepriekšējiem 10 miljoniem izstrādāta sistēma datu apmaiņai starp mediķiem, pacientiem un farmaceitiem, bet nākamie 10 miljoni būtu jāiegulda dažādos datu pārvaldības un administrēšanas projektos. Piemēram, automatizēt uzaicinājumus uz vēža skrīningu, elektronizēt medicīniskās izziņas, parūpēties, lai samaksa par ārstniecības pakalpojumiem tiek iekļauta iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijā. «Ideja ir uzlabot medicīnas dokumentu pārvaldību,» saka ministres padomniece Āboliņa. «Bet mēs attīstīsim arī jaunus pakalpojumus. Ja tā naudiņa ir, mums tā jāapgūst.»

Naudas gan vēl nav. Veselības ministrijas sagatavotie projekti 10 miljonu izmantošanai ir iesniegti VARAM. Ja tā atzīs projektus par labiem, tos pieteiks Eiropas struktūrfondu finansējuma saņemšanai. Kamēr nav skaidrības par jau iztērēto naudu, VARAM jauno pieteikumu vēl neskata. 

Vai jauno desmit miljonu apguve neatkārtos vecās kļūdas? Āboliņa skaidro – projekta vadību tagad uzņēmusies ministre Anda Čakša personīgi, ministrijas ierēdņi iesaistīsies problēmu risinājumā, NVD beidzot izveidota spēcīga projekta komanda. Pati Āboliņa, kas kopš pagājušā gada ir veselības ministres padomniece un uzņēmusies atbildību par e-veselību, ir pieredzējusi, jo iepriekš atbildēja par informācijas sistēmām nu jau likvidētajā Trasta komercbankā, bet vēl pirms tam strādāja vadošos amatos Lattelecom un Lattelecom Technology. Tieši Lattelecom ir saņēmis prāvāko daļu no līdzšinējām e-veselības programmēšanas izmaksām, un ar šo kompāniju valstij ir spēkā līgums, lai līdz šā gada decembrim īstenotu sistēmai nepieciešamos uzlabojumus. Valsts mašinērija un programmētāji strādā, tikai iztērētie miljoni joprojām nav nonākuši pie pacientiem ērtu un vajadzīgu pakalpojumu formā – parastam lietotājam tas joprojām ir nepiepildīts sapnis.

Nav izdarīts

E-veselības funkcijas, ko NVD pasūtīja, bet firmas nav uzprogrammējušas.  piemēroti naudas sodi, par kuriem informāciju neatklāj

  • Savienojums ar invaliditātes informācijas sistēmu – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju
  • Ārstniecības personu, atbalsta personu, ārstniecības iestāžu un farmācijas uzņēmumu reģistri
  • Rinda valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai
  • Interaktīvās konsultācijas ar ārstu, izmantojot e-veselību
  • Ziņu nosūtīšana pacientam par izmaiņām viņa elektroniskajā veselības kartē, apliecinājumi par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem citā Eiropas valstī  
  • Iespēja vecmātēm un dzemdību namiem e-veselībā pieteikt bērna dzimšanas faktu, jaundzimušo reģistrs

Gatavi

Pakalpojumi, kas sāks darboties februārī

  • Pacientam sadaļa «Manas e-receptes»
  • Pacientam sadaļa «Mani vizuālās diagnostikas dati»
  • Iespēja pacientam saņemt e-konsultācijas no ģimenes ārsta 
  • Iespēja reģistrēties pie ģimenes ārsta
  • Pieteikties Eiropas veselības apdrošināšanas kartei

Kas saņēma miljonus, programmējot e-veselību?

Cik daudz eiro samaksāts uzņēmumiem un kāds ir pakalpojuma pašreizējais statuss


Dati: NVD un VARAM

Vienreiz simt gados!

Posted on februāris 15, 2017 by - Analīze

NULL

Latvijas simtgadi svinēsim, ļaujot bērniem piedzīvot mākslu un radot jaunas kultūras vērtības

Kāda būs simtgades kulminācija 2018. gada 18. novembrī, pagaidām vēl nav zināms, taču pilnīgi skaidrs – šī būs tikai viena diena piecus gadus ilgā svinību maratonā. «Valsts nav veidojusies vienā gadā  – viss sākās 1917. gada aprīlī ar Pirmo Latgales latviešu kongresu un noslēdzās 1921. gadā, kad valsts tika atzīta starptautiski,» vēlmi svinībās pēc iespējas plašāk atspoguļot vēstures griežus pamato Linda Pavļuta, Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja. Svētku starts būs šogad 4. maijā.

Svinību piecgadei no valsts budžeta plānots tērēt aptuveni 30 miljonus eiro. Kāpēc tad medijos piesaukti 60 miljoni? Tam ir divi skaidrojumi. Šāda summa sanāk, ja saskaita visus valsts tēriņus pasākumiem, kas notiks svētku zīmē – arī tos, kas notiktu pat bez simtgades, piemēram, Dziesmusvētki 2018. gadā, militārās parādes, muzeju nakts u. c. Otrs skaidrojums: svētku rēķinus segs ne tikai valsts budžets, bet klāt var pieskaitīt vēl aptuveni 27 miljonu līdzfinansējumu no ES fondiem, pašvaldībām un sponsoriem. Piemēram, Rīga veidos īpašu sabiedriskā transporta maršrutu nr. 100, kas vadās pa nozīmīgiem objektiem, Latvijas Pasts izdos jaunu pastmarku sēriju, Latvijas Loto rīkos simtgades loteriju.

Salīdzinājumā ar ziemeļu kaimiņiem mūsu svētki un budžets ir brangāki. Igauņi valsts simtgadi sāks svinēt šajā pavasarī un turpinās līdz 2020. gadam, iztērējot 24 miljonus eiro. Somi svin visu šo gadu, budžets – 19 miljoni eiro.

Visi pasākumi un arī izmaksas Latvijas simtgades svinībām vēl nav pilnīgi skaidri, taču piedāvājam ieskatu par valsts budžeta īpašajiem tēriņiem tuvākajos trijos gados.

Svētku izmaksas

Valsts budžeta tēriņi 3 gadiem (eiro)

Izglītība

Latvijas  skolas soma. No 2018. gada 1. septembra katram Latvijas skolēnam iespēja klātienē piedzīvot ar kultūru, vēsturi, dabu un inovācijām saistītus pasākumus. Finansējumu sadalīs pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam, mērķis – mazināt sociālo nevienlīdzību. 13 000 000

Vēsture un izziņa

Nacionālā enciklopēdija. Zinātnieku un ekspertu radīts virtuāls zināšanu kopums. Pirmo sējumu grāmatas formātā atvērs 2018. gada 18. novembrī. 600 000

Cēsu kaujas Kauju rekonstrukcija 2019. gada 21. jūnijā. Varēs gan vērot, gan piedalīties. Vienlaikus Cēsīs notiks kaujai veltīts Nacionālā simfoniskā orķestra un smagā metāla grupas Relicseed multimediāls lielkoncerts. 105 000

Saratov atgriežas. Liepājas promenādē 2019. gada 27. jūnijā ar rekonstruētu vēsturisku uzvedumu atzīmēs 100 gadus, kopš Liepājā uz kuģa Saratov patvērās Tautas Padomes likumīgi ieceltā Latvijas pagaidu valdība. 57 000

Somu jēgeri. Nacionālā arhīva virtuāla izstāde Somu jēgeri Latvijā iepazīstina ar Pirmā pasaules kara laikā dibināto somu nacionālo militāro vienību gaitām Latvijā. 34 591

Zinātnes simts. Pasākumu kopums 100 gadi Latvijas zinātnē – 2018. gada jūnijā Rīgā notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress un interaktīvā izstāde, septembrī – ikgadējā Zinātnieku nakts. 49 000

Olimpieši. Latvijas Sporta muzejā 2018. gadā atklās jaunu pastāvīgo ekspozīciju – Latvijas olimpiešu goda zāli. 30 000

Medicīnas simts. Medicīnas vēstures muzeja veidota virtuāla enciklopēdija 100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē būs pieejama no 2018. gada janvāra. 6400

Ārstu zvaigžņu taka. Slavas aleja Medicīnas vēstures muzeja teritorijā – pie savas zvaigznes bruģī tiks nozīmīgākie esošie un bijušie Latvijas mediķi. Atklāšana 2018. gada maijā. 9000

Paldies brīvprātīgajiem. Starptautiskajā Brīvprātīgo dienā 2018. gada decembrī ar sudraba piespraudēm godinās visas Latvijas brīvprātīgos. Īpaša balva plānota arī Simtgades pasākumu brīvprātīgajiem. 40 000

Jaunrade

Latvijas komponisti Latvijas simtgadei. 70 latviešu kormūzikas jaundarbu piecu koncertu ciklā. Šogad 1. martā LNB notiks jau ceturtais cikla koncerts, bet noslēguma dižkoncerts – nākamgad 4. maijā. 49 600

Gaismas pils. Šis uzvedums janvārī LNB atklās valsts simtās jubilejas gadu. Radošā komanda: Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš, režisors Viesturs Meikšāns, tekstu autors Kārlis Vērdiņš, komponisti Mārtiņš Viļums un Jānis Šipkēvics. 138 800

Suitu sāga. Muzikālā izrāde veltīta Liepājas Simfoniskā orķestra simtgadei, pirmizrāde 2019. gadā koncertzālē Lielais dzintars, pēc tam uzstāšanās citos novados. Komponists Rihards Dubra. 53 000

Spēlēju, dancoju. Muzikāli dramatisks uzvedums, pirmizrāde 2020. gada 19. novembrī – Dailes teātra dibināšanas dienā. Raiņa lugu iedzīvinās režisore Laura Groza-Ķibere. 60 000

Diasporas lielmeistari. Latvijas diasporas izcilāko mākslas lielmeistaru un mūziķu izstāde, koncertu un literāro lasījumu cikls visā Latvijā 2019. gadā. Šobrīd rit konkurss pasākuma producenta atlasei. 120 000

Jauni skaņdarbi. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pirmatskaņos simtgadei veltītus jaundarbus – šogad 4. maijā Rēzeknes Gorā skanēs Latgales kongresa 100. jubilejai veltīta Riharda Dubras oratorija, nākamgad sekos Artūra Maskata un Ērika Ešenvalda jaundarbi. Iznāks arī kompaktdiski. 100 000

Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani. No šā gada rudens līdz nākamā gada pavasarim visā Latvijā notiks amatierteātru režisoru mācības un taps iestudējumi, iesaistot vietējās kopienas. Izrādes plānotas 2019. gada vasarā, projektā iesaistīti režisori Dmitrijs Petrenko, Mārtiņš Eihe. 40 000

Jauniestudējumi bērniem. Latvijas Nacionālās operas un baleta jauniestudējums bērniem 2018. gada sezonā, kura detaļas vēl netiek atklātas. Dailes teātra izrāde Uz mājām, režisors Dmitrijs Petrenko, mūzikas autors Kārlis Lācis. 70 000

Pasaulei

Izstādes. Arhīvu, muzeju un bibliotēku izstāžu un uzskates materiālu adaptācija starptautiskai auditorijai. Uz vairākām ārvalstīm vedīs Nacionālā vēstures muzeja izstādi par Latvijas valsts izveidi. 250 050

Filmas. Programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei dalība starptautiskajos kinofestivālos, filmu pārraidīšanai ārvalstu televīzijās. Simtgades filmu programmai jau agrāk atvēlēti 7,5 miljoni eiro 16 pilnmetrāžas filmu uzņemšanai. 115 700

Literatūra. Latvijas daiļliteratūras tulkojumi un atbalsts grāmatu izdošanai ārvalstīs, pārstāvniecība literatūras un dzejas festivālos. Austrumu partnerības valstīs iecerēts izdot grāmatu Latvijas vēsture. 150 000

Mūzika. Profesionālo mūziķu kolektīvu – Latvijas Radio kora, kora Latvija, LNSO, Sinfonietta Rīga, Kremerata Baltica, LNOB, Liepājas Simfoniskā orķestra – turnejas un piedalīšanās starptautiskos festivālos. 710 862

Māksla. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja dalība Londonas dizaina biennālē 2018. gadā. 63 300

Diplomātiskās pieņemšanas ar mūziķu un pavārmākslas meistaru līdzdalību Latvijas vēstniecībās. 751 200

Latvijas simtgades svinību pasākumi Latvijas diasporas mītnes zemēs. 300 000

Reģionos

Reģionu dienas visā Latvijā, tajā skaitā akcija Brīvības ielu stāsts deviņās lielākajās pilsētās. 313 000

Latvijas Goda aplis. No 2017. gada novembra veselu gadu katrā nedēļas nogalē kādā novadā notiks ar gaismu saistīti pasākumi – audiovizuāli priekšnesumi, izstādes, ko organizē biedrība Staro 100. 68 000

Latgales kongress. Šogad no 22. aprīļa līdz 7. maijam notiks Latgales kongresa simtgades pasākumi. 116 723

Biznesam

Latvijas uzņēmēju dalība starptautiskos forumos, diskusijas, kontaktu biržas. 476 550

Starptautisks uzņēmējdarbības forums, kura ietvaros Rīgā trīs dienas notiks konferenču cikls Atklāj Latviju, kas pulcēs ap četrsimt uzņēmēju. 354 000

Medijos

Latvijas Radio. Personībām un dzimtām veltīts saturs, piemēram, jau šobrīd ēterā dzirdamā radiospēle Faktu mednieki, reģionu cikls Latvijas stāsti Latvijas simtgadei un Simtgades dziesmu krātuve. 1 000 000

Simtgades seriāls. Latvijas Televīzijas seriāls vēstīs par būtiskākajiem notikumiem un varoņiem valsts attīstībā. Šobrīd norit scenāriju konkurss. Seriālu rādīs 2018. gada otrajā pusē. 700 000

Jaunajiem. Bērniem un jauniešiem adresēti Latvijas Televīzijas raidījumi par mūsu valsts vēsturi. Ekrānos 2018. gadā. 250 000

TU.ESI.LV. Izglītības ministrijas atbalstīta vietne, kurā līdz simtgades svinībām tiks apkopoti simt videostāstu par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projekts sākts kā brīvprātīga ideja. 103 600

Dzimšanas diena!

2018. gada 18. novembra pasākumi visā Latvijā, arī deju lieluzvedums Arēnā Rīga. 2 132 134

Simtgades programmas finansējuma plāni

(miljoni eiro)

Pretojās, jo citādi nevarēja

Posted on februāris 15, 2017 by - Pusdienās

Vēsturnieks Uldis Neiburgs, izpētījis pretošanās kustību Otrajā pasaules karā, par tās īstajiem varoņiem uzskata Latvijas diplomātus un vīrus, kuri organizēja bēgļu pārvešanu uz Zviedriju 

Zīmīgā vietā tiekamies – kafejnīcā Ļeņingrad. Tai vienā pusē ir Ārlietu ministrija, bet otrā pusē – Reimersa iela, kur kara laikā vācu drošības policisti pratināja pretošanās kustības dalībniekus. Ulda Neiburga nesen izdotā grāmata Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945) pārliecinoši pierāda, ka Latvijas sūtņi Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV bija daļa no pretošanās kustības. Tādi kā diplomātijas partizāni, kas kara gados nemitīgi atgādināja Rietumiem, ka noraidāma Vācijas un nav pieļaujama otrreizēja PSRS okupācija, jāatjauno Latvijas neatkarība. 

Pusdienas ieturam pie galdiņa iepretim Ļeņina bistei, kas mūsu sarunā simbolizē to milzīgo ļaunumu, kura dēļ vairums Latvijas iedzīvotāju nacistisko režīmu uztvēra kā mazāko no iespējamajiem ļaunumiem. Kamēr Rietumeiropā pretošanās kustība viennozīmīgi bija pagrīdes cīņa pret okupantiem nacistiem, Baltijas valstis neilgi pirms vācu okupācijas bija pārdzīvojušas padomju represiju šausmas, un to ļaudis paturēja prātā – ja Vācija karā zaudēs, draud otrreizēja okupācija. «Tāpēc,» Neiburgs uzsver, «mums lielākoties nebija aktīvas bruņotas pretošanās nacistiem. Nebija mērķa vājināt Vācijas militāro spēku, jo nebija neviena cita, kas varētu novērst PSRS armijas tuvošanos Latvijai.» Viņš citē Latvijas sūtni Zviedrijā Voldemāru Salno, kurš rakstīja, ka «sadarbība ar nacistiem ir pieļaujama, cik tālu tas netraucē tautas vitālajām interesēm». 

Neiburga grāmatu var lasīt gan kā zinātnisku monogrāfiju, gan kā spiegu romānu, kurā ir slepeni ziņojumi un sarakstes, intrigas un mēģinājumi noorganizēt ieroču piegādi. Lai iegūtu šos stāstus, vēsturnieks izmantojis ne tikai līdzšinējos pētījumus, bet daudz strādājis citu valstu arhīvos. Viens no būtiskākajiem atradumiem, ko vēsturnieks uzgāja Zviedrijas Valsts arhīva filiālē Arningē, – ilggadējā Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa 1944. gada 8. septembrī parakstītā deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu. Deklarācija tapusi Latvijas Centrālās padomes (LCP) vadības pēdējā sēdē Rīgā, Kalniņš parakstījies kā Valsts prezidenta vietas izpildītājs. «Tas liecina, ka LCP uzskatīja sevi ne tikai par pretošanās organizāciju, bet arī par Latvijas valsts leģitīmu pārstāvi,» secina Uldis Neiburgs. Drīz pēc tam Kalniņš kopā ar citiem Latvijas Centrālās padomes locekļiem centās nokļūt Zviedrijā, bet vācieši viņus noķēra un aizveda uz Gotenhāfenu Vācijā. Jautājums – politiskā elite domāja par valsts vai savas dzīvības glābšanu? «Grūti atbildēt. Jāpiekrīt sūtnim Salnajam, ka bija cilvēki, kuru dzīvības bija jāglābj, jo trimdā viņi varēja uzturēt dzīvu neatkarības ideju, kamēr dzimtenē viņus ieslodzītu koncentrācijas nometnē vai aizvestu uz Sibīriju,» saka Neiburgs. «No otras puses, LCP vadītāji parakstīja memorandus un deklarācijas, bet kur viņi bija holokausta laikā vai kad latviešus mobilizēja leģionā? Tāpēc uzskatu, ka mums vairāk jārunā par reāliem darba darītājiem, ne tikai par tiem, kas parakstījuši dokumentus. Pēc LCP vadītāju arestiem 1944. gada aprīlī vienīgais, kurš nebaidījās kaut ko darīt, bija Kristaps Upelnieks no LCP militārās grupas. Mums daudz vairāk būtu jārunā arī par tiem cilvēkiem, kuri organizēja bēgļu pārvešanu: Arturs Arnītis, Oskars Alksnītis, Kārlis Frišenfelds, Osvalds Bīleskalns un daudzi citi. Viņi rīkojās nesavtīgi, nedomājot, pieder vai nepieder LCP.» Ģērbies tumši sarkanā vilnas džemperī, Neiburgs pats mazliet atgādina tos vienkāršos pārcēlājus, kas redzami kāda zviedra privātkolekcijā atrastā fotogrāfijā 1945. gada aprīlī pozējam Gotlandē pie laivas Aira. Lai par šiem drosmīgajiem cilvēkiem pastāstītu vairāk nekā grāmatā, Neiburgs vēlas Okupācijas muzejā izveidot izstādi. «Ko vērts būtu Eduarda Andersona stāsts!» saka vēsturnieks par divdesmitgadnieku, kurš pārvadāja bēgļus uz Gotlandi līdz pat 1945. gada oktobrim, kad padomju čeka viņu arestēja, vēlāk – nošāva. Arī Oskaram Bīleskalnam čeka piesprieda augstāko soda mēru. Vai cilvēkiem nav jāzina par Pēteri Jansonu, kurš, riskējot ar dzīvību, pārveda gandrīz 30 bēgļu laivas no Latvijas uz Zviedriju? «Tie bija jauni latviešu čaļi, kas ne no kā nebaidījās. Tāpat krastā bija cilvēki, kas strādāja, jo bēgļus vajadzēja kaut kur izmitināt un pabarot. Vajadzētu salikt kopā informāciju no čekas krimināllietām, vācu dokumentiem, trimdinieku un okupētajā Latvijā palikušo cilvēku atmiņas,» vairāk sev nekā man saka Neiburgs. Aiz labi zināmā fakta, ka bēgļu laivās uz Zviedriju pārveda ap 4500 cilvēku, ir līdz šim maz pieminēti cilvēki, kuri domāja, ka karā labāk glābt, nevis atņemt dzīvības. 

Cita pretošanās kustības daļa, ko Neiburgs pamatīgi izpētījis, ir Latvijas sūtņu darbība Rietumos. «Bez Voldemāra Salnā (no 1937. gada Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) nekas nenotiktu. Latvijas pretošanās kustību un Rietumu sabiedrotos saistīja Voldemārs Salnais,» saka Neiburgs un paskaidro, ka šim diplomātam bija kontakti ar amerikāņu, britu, zviedru ārlietu resoru un izlūkdienestu darbiniekiem. Pateicoties Salnajam, LCP dokumenti nonāca ārzemēs. Lasot britu premjerministra Vinstona Čērčila 1942. gada vēstuli ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam, kurā norādīts, ka nevajadzētu PSRS liegt tās robežas, kas tai bija pirms kara, jāuzdod jautājums – kāda jēga bija ziņot sabiedrotajiem par pretošanās kustību? Kāda tam bija nozīme, ja, kā izpētījis Neiburgs, ASV Valsts departamentā atstāja bez ievērības Baltijas valstu pretošanās kustību kopējo deklarāciju? Vēsturnieks atbildes vietā citē Latvijas sūtni ASV Alfrēdu Bīlmani, kurš kādā vēstulē rakstījis, ka «cita ceļa nav». «Bet mūsdienās, manuprāt, mums nevajadzētu būt pārlieku politkorektiem un jāatzīst, ka ASV un Lielbritānija cīņā pret nacistisko Vāciju sadarbojās ar citu, ne mazāk noziedzīgu režīmu, totalitāru lielvalsti PSRS,» saka Neiburgs.

Līdz šai sarunai kafejnīcā nezināju, ka Vācijas okupācijas varas pārstāvji zināja par tautas vēlmi atgūt neatkarību. Pēc LCP iniciatīvas tapušais memorands ar prasību atjaunot Latvijas suverenitāti bija iemesls, kāpēc 1944. gada aprīlī apcietināja LCP līderi Konstantīnu Čaksti un vēl dažus cilvēkus. Tas notika pēc tam, kad nacisti Tallinā noķēra lietuviešu kurjeru un atklāja, ka Baltijas valstu pretošanās kustībām bijušas kopējas slepenas sanāksmes, turklāt tās uztur nelegālus sakarus ar ārzemēm. LCP vadību vainoja neatļautu sakaru uzturēšanā ar ienaidnieka valstīm. Pret ģenerāļa Jāņa Kureļa grupu vērsās par uzturētajiem radiosakariem ar Zviedrijas militāro izlūkošanas dienestu. Tas bija ieinteresēts saņemt ziņas par vācu militāro objektu izvietojumu okupētajās zemēs. Ne velti izlūkošanas dienesta ļaudis uzmanīgi iztaujāja visus baltiešu bēgļus. Bet finansēja viņu pārbēgšanu, kā dokumentos izpētījis Neiburgs, ASV Kara bēgļu padome. «Tās darbības motīvi bija humāni – glābt nacistiskā režīma upurus. Tieši ASV vēstnieks Zviedrijā Heršels Džonsons 1944. gada pavasarī tikās ar Zviedrijas valdības pārstāvjiem un panāca, ka tā neliks šķēršļus politisko bēgļu uzņemšanai,» saka vēsturnieks. «Bet, tiklīdz Latvijā iegāja sarkanarmieši, ASV Kara bēgļu padomes pārstāvis Zviedrijā Ivers Olsens, līdzjūtīgs un gatavs palīdzēt kara upuriem, atklāti pateica, ka nauda bēgļu pārvešanai vairs netiks dota.» 

Interesanti, ka LCP Ārzemju komiteja, jau darbojoties Stokholmā, aicināja nesākt partizānu karu. Lai nepadarītu vēl lielākus latviešu tautas zaudējumus. Neiburgs uzskata, ka LCP neizprata reālo situāciju. Jo daudzi taču iebēga mežā un pievienojās nacionālajiem partizāniem čekistu draudu un spīdzināšanas dēļ. «Mēs varam būt lepni, ka mums bija nacionālie partizāni,» saka Neiburgs. «Viņi nenodarbojās ar politisko deklarāciju izstrādi, bet arī viņi cīnījās par savas tautas brīvību.»

Ēdienkarte

Zivju zupa un divas rupjmaizes šķēles
Pangasija ar kartupeļiem
Tomātu sula
Kafija

Bīstamie sakari

Posted on februāris 15, 2017 by - Komentārs

Melošana novedusi pie Trampa nacionālās drošības padomnieka atkāpšanās

Donalds Tramps nav amatā pat mēnesi, un viens no viņa tuvākajiem padomniekiem jau ir spiests atkāpties, jo melojis par aizdomīgi draudzīgiem sakariem ar Krieviju. Citā administrācijā tas būtu neaprakstāmi šokējošs notikums. Diemžēl šobrīd skandāls drīzāk atbilst tam, ko daudzi gaidīja.

Jau brīdī, kad Tramps nolēma iecelt Maiklu Flinu par Nacionālās drošības padomes vadītāju, bažas par bijušā ģenerāļa slepenajām saitēm ar Kremli bija gana spēcīgas.

Flins savulaik bija ļoti efektīvs komandieris Afganistānā, taču, nonācis Pentagonā kā ASV Aizsardzības izlūkošanas pārvaldes vadītājs, viņš drīz vien izrādījās haotisks administrators ar izteiktu noslieci uz «alternatīvajiem faktiem». Obamas administrācija, kas viņu bija iecēlusi darbā, 2014. gadā piespieda no tā aiziet, un spurainais Flins to nekad nepiedeva. Drīz vien viņš sāka parādīties Krievijas propagandas kanāla RT raidījumos kā eksperts un nepatīkami pārsteidza bijušos Vašingtonas un militāros kolēģus, kad 2015. gadā ne tikai par samaksu uzstājās ar runu RT rīkotā konferencē, bet arī kanāla desmitgades svinībās sēdēja pie viena galda ar Krievijas prezidentu Putinu.

2016. gada sākumā Flins kļuva par padomdevēju Trampam, kurš esot pat apsvēris viņu kā viceprezidenta amata kandidātu. Republikāņu partijas konventā Flins paceltā balsī pārmeta Hilerijai Klintonei Amerikas nacionālās drošības apdraudēšanu, jo viņa izmantoja privātu serveri savu darba e-pastu saņemšanai un sūtīšanai, un uzkurināja klātesošos skandēt Trampa atbalstītāju iemīļoto saukli – lieciet viņu aiz restēm! «Ja es būtu izdarījies vienu desmito daļu no tā, ko viņa ir izdarījusi,» Flins kliedza, «es šodien būtu cietumā.»

2016. gada 29. decembrī prezidents Obama paziņoja par jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju saistībā ar tās iejaukšanos Amerikas prezidenta vēlēšanās. Tajā pašā dienā Flins vairākas reizes sazvanījās ar Krievijas vēstnieku ASV Kisļaku. Tūlīt pēc Obamas paziņojuma Maskava solīja «adekvātu» atbildi, taču dienu vēlāk Putins paziņoja, ka neatbildēs uz 35 savu «diplomātu» izraidīšanu. Attiecības ar Ameriku veidosies uz Trampa administrācijas ieviestās politikas pamata, ar smaidu solīja Krievijas prezidents, un pats Tramps uzreiz steidza uzslavēt viņa «ļoti gudro» lēmumu.

Ko Flins teica Kisļakam? Kopš parādījās ziņas par šiem zvaniem, Trampa pārstāvji konsekventi apgalvoja, ka Flins ar vēstnieku neesot runājis par sankcijām, to TV intervijā teica pat viceprezidents Penss.

Nu izrādās, ka viņi visi ir melojuši. Ceturtdien The Washington Post ziņoja, ka Flins tomēr bija ar Kisļaku runājis par sankcijām un FIB analizējot viņu saziņu kā daļu no izmeklēšanas par Trampa komandas kontaktiem ar Krieviju. ASV izlūkdienesti bija noklausījušies vēstnieka sarunas, un vairākas amatpersonas laikrakstam apliecināja – Flins Kisļakam pateicis, ka jaunā administrācija sankcijas varētu pārskatīt.

Dienu pirms raksta parādīšanās Flins divas reizes nepārprotami noliedza, ka būtu ar Kisļaku runājis par sankcijām, bet pēc publikācijas jau sāka locīties, ka vienkārši neatceras, vai tās būtu Kisļakam pieminējis. Tramps arī izlikās, ka neko nezina, sakot, ka vēl nav iepazinies ar Washington Post rakstīto.

Pirmdien sekoja nākamais sprādziens. WP ziņoja, ka Tieslietu ministrija jau janvārī informējusi Balto namu – Flins ir maldinājis augsta ranga administrācijas amatpersonas par saviem kontaktiem ar Kisļaku, un rezultātā Krievija varētu viņu šantažēt.

Pirmdien pēcpusdienā viena no Trampa tuvākajām padomniecēm Kelīana Konveja (Kellyanne Conway) paziņoja, ka Tramps «pilnībā uzticas» Flinam. Pirmdien vienpadsmitos vakarā Flins iesniedza atlūgumu.

Jau otrdien no rīta Krievijas politiķi sāka protestēt. «Vai nu Tramps nav ieguvis vajadzīgo neatkarību,» Facebook ierakstā dusmojās Federācijas Padomes ārpolitikas komitejas vadītājs Kosačovs, «vai arī rusofobija jau tagad inficējusi jauno administrāciju no augšas līdz apakšai». Cits redzams Federācijas padomes deputāts Puškovs no paša rīta tvītoja, ka «mērķis nav Flins, bet gan attiecības ar Krieviju», bet dažas stundas vēlāk: «tagad mērķis – pats Tramps», tā gana skaidri apliecinot, ka Maskavā Tramps un labas ASV attiecības ar Krieviju ir sinonīmi.

Gan notikumu hronoloģija, gan paša Flina atlūgumā rakstītais skaidri parāda, ka viņš atkāpies nevis savu neizprotami ciešo attiecību ar Krievijas vēstnieku dēļ, bet gan tāpēc, ka WP atklājumi nostādīja Pensu ļoti nelāgā gaismā. Sanāk, ka viceprezidents ir vai nu melis, vai arī cilvēks, no kura nacionālās drošības padomnieks var slēpt patiesību.

Taču skandāls ap Flinu nebūt nav izsmelts, jo vēl aizvien paliek neatbildēti vairāki būtiski jautājumi. Kāpēc Baltais nams vairākas nedēļas nereaģēja uz Tieslietu ministrijas brīdinājumu par Flinu? Pat svarīgāk – vai Flins uzturēja kontaktus ar Krievijas pārstāvjiem sava tiešā priekšnieka Trampa uzdevumā?

FIB turpina izmeklēšanu. Viss liecina, ka satraukums par Trampa komandas bīstamajiem sakariem ar Krieviju tikai pieaugs.

Komentārs 140 zīmēs

Deflācija beidzās vasarā, un janvārī cenas bija par 2,9% augstākas nekā pirms gada. Tas ir straujākais pieaugums kopš 2012. gada marta.

Jau otro gadu pēc kārtas diriģents Andris Nelsons ieguvis prestižo Grammy mūzikas balvu par Šostakoviča ierakstu ar Bostonas orķestri.

Ziemeļkoreja svētdien izmēģināja ballistisku raķeti, bet pirmdien Malaizijā ar saindētām adatām tika nogalināts diktatora Kima Čenuna pusbrālis.