Sapnis vai murgs? • IR.lv

Sapnis vai murgs?

4
Foto — Shutterstock
Gunita Nagle

Desmit gadus izsapņotā un desmit miljonus eiro izmaksājusī e-veselības sistēma beidzot pārtop realitātē. Pagaidām vēl kusla un neērta, tomēr jau septembrī tā būs obligāta visai medicīnas nozarei. Lai gan vecās kļūdas vēl nav izlabotas, valsts jau plāno nākamo desmit miljonu iepludināšanu sistēmā. Kāds būs ieguvums?

Kad ģimenes ārste Signe Novika izraksta elektronisko recepti, viņa drošības labad iedod to pacientam arī papīra formā. Jo pagaidām tikai desmitā daļa no ārstu izrakstītajām e-receptēm tiek izmantota aptiekās – lielākoties aptiekāriem šķiet pārāk sarežģīti tās meklēt e-veselības sistēmā. Tas pats ar darba nespējas lapām, kuras var izrakstīt elektroniski, bet nav pārliecības, ka darba devēji tās saņem. Tāpēc pagaidām ārste turpina aprakstīt papīru.

Šāda e-veselības sistēma, kura ir teorētiski pieejama, bet praksē neērta, pakalpojumu ziņā nabadzīga un neraisa uzticību, ar vairāk nekā gada novēlošanos beidzot kopš decembra ir nodota lietotājiem. Ja sistēma nebūtu iedarbināta, valsts riskētu zaudēt 10 miljonus eiro – visu projektā ieguldīto Eiropas struktūrfondu naudu. Līdz martam, kad valdībai par šīs naudas izmantojumu jāinformē Eiropas Komisija, Nacionālais veselības dienests (NVD) steidz padarīt lietojamus vēl vairākus pakalpojumus. Taču daļu naudas, visticamāk, tomēr nāksies zaudēt, jo e-veselības pārbaudē ir atklāti daudzi caurumi. Cik liela būs neattaisnotā summa, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izlems nākamnedēļ. Tikmēr saplānoti jau jauni tēriņi.

Kļūdu pilns

«Pāris mēnešos bija jāiedzen tas, kam sen bija jābūt izdarītam,» saka Sandis Cakuls, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks, kura vadībā ekspertu grupa decembrī un janvārī pārbaudīja, kas par Eiropas 10 miljoniem izdarīts. Līdz šim tika lēsts, ka e-veselībā ieguldīti aptuveni 14 miljoni eiro, bet tagad precizēts, ka no Eiropas reģionālās attīstības fonda piešķirtajiem 12 miljoniem izmantoti desmit – 7,2 miljoni samaksāti uzņēmumiem par izstrādātajām sistēmām, 1,8 miljoni aizgājuši infrastruktūras iegādei, bet atlikušais miljons dokumentu sagatavošanai, publicitātei, portāla saturam. Latvijas valsts nauda – 81 tūkstotis – izmantota drošības un veiktspējas auditiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu