Ne katram, kas iekūlies milzīgos parādos, nākas doties peļņā uz ārzemēm vai zaudēt visu. Ja nolīgsit «pareizos» maksātnespējas administratorus, var palaimēties, ka banka no jums pēkšņi vairs neprasa pusmiljonu, kā tas gadījās KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša sievai, vai arī viens no lielākajiem kreditoriem sev izrādīsities pats – kā nupat sanācis Saeimas deputāta Imanta Parādnieka ģimenē
No bankrota laimīgi izsprukušās nekustamo īpašumu firmas DGS mājas adresē Brīvības gatvē 221 valda rosība. Kad sekretārei jautāju, vai šeit var satikt Ingūnu Vilnīti, man laipni atsaucas slaida tumšmate, kas tobrīd foajē sarunājas ar kādu sievieti. Vilnītes uzvārds gan tagad ir mainīts uz Pankratenko. Un uzņēmēja kļūst ļoti nevaļīga un atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, tiklīdz pastāstu, ka esmu žurnāliste un mani interesē, kā viņas uzņēmumam pēc skarbā krīzes cirtiena izdevās tik veikli atbrīvoties no parādu nastas. Viņa nekomentē, kāpēc mainījusi uzvārdu un vai nav šķīrusies: «Tas neattiecas uz jums.»
Bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ir tikai mazliet runīgāks, kad sazvanu viņu. Uz jautājumu, kā viņš skaidro sievas uzņēmuma lielākā kreditora Swedbank pretimnākšanu, atlaižot lielu parāda summu, Vilnītis atbild: «Zviedrijas karalis ir mans radinieks, tāpēc tāda labvēlība.» Tālāk viņš paziņo, ka uz «jocīgiem jautājumiem» negrasās atbildēt, jo es neesot žurnālista vārda cienīga, bet Ir raksti par maksātnespējas procesa aizkulisēm esot pasūtījums. To pavēstījis, bijušais KNAB šefs noliek klausuli.
Atbildīga rīcība, taisnīgums, caurspīdīgums un viens likums visiem – šīs ir vērtības, kas minētas KNAB devīzes «Gods pār varu» skaidrojumā. Kad 2009.gada pavasarī Saeimas vairākums par piemērotāko šo vērtību aizstāvi atzina un KNAB priekšnieka amatā iecēla mazpazīstamo uzņēmēju Normundu Vilnīti, kā šaubu ēna pār viņa neatkarību klājās prāvas parādsaistības. Stājoties amatā Vilnītis deklarēja, ka viņam ir 221 tūkstotis eiro parādi. Iepretim 1400 latu algai «uz rokas» tas radīja jautājumus par KNAB šefa spēju «savilkt galus». Priekšnieks skaidroja, ka finansiāli palīdz dzīvesbiedre – uzņēmēja, līdz ar to ģimene spēj segt savas saistības, dzīvojot lepnā mājā Langstiņos un braucot jaunā džipā.
Ir pētījums liecina, ka tobrīd valsts galvenā korupcijas apkarotāja ģimenes finanšu situācija patiesībā nebija tik rožaina, tomēr ģimenes bizness no bankrota ir spējis paglābties, piesaistot vienu no izveicīgākajiem maksātnespējas administratoriem Latvijā – Māri Sprūdu.
Vairāki Ir intervētie Sprūdu raksturo kā liela «kooperatīva» līderi – tā mēdz dēvēt maksātnespējas administratoru grupas, kurās individuāli praktizējoši administratori var savstarpēji koordinēt darbības un īstenot shēmas, lai maksātnespējas procesā panāktu klientiem vēlamo rezultātu. Vilnīšu gadījumā šis rezultāts bija atbrīvošanās no nesegtām uzņēmuma parādsaistībām, kas līdz ar krīzes iestāšanos pārsniedza miljonu.
Banka apžēlo Vilnīšus
Kopš Vilnīša stāšanās KNAB priekšnieka amatā nebija pagājis pat gads, kad smagās finanšu problēmās nonāca viņa sievas firma DGS mājas, kas tirgoja nekustamo īpašumu. Kā lasāms Aizkraukles rajona tiesas spriedumā, līdz ar ekonomisko krīzi DGS mājas parādsaistības sasniedza 1,5 miljonus latu, bet 2010.gada janvārī saistībām par 1,4 miljoniem latu iestājās izpildes termiņš. Uzņēmums nespēja laikus veikt maksājumus kreditoriem, tāpēc tajā pašā mēnesī pieteicās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam (ĀTAP). Šis process ļauj īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušos uzņēmumus pasargāt no tūlītējiem norēķiniem ar kreditoriem, ar mērķi atjaunot parādnieka spēju nokārtot saistības.
Viens no lielākajiem DGS mājas kreditoriem bija Swedbank, kurai par labu ieķīlāti 87% uzņēmuma aktīvu 1,2 miljonu latu vērtībā. Saskaņā ar spriedumā minēto banka ir piekritusi DGS mājas ĀTAP plānam. Kaut arī daļa kreditoru iebilda, tiesa šo plānu apstiprināja, bet administratora amatā iecēla Vilnītes pašas izvēlēto Māri Sprūdu.
Sākotnējais ĀTAP plāns ne ar ko īpaši neatšķīrās no līdzīgiem procesiem – paredzēja dzēst līgumsodos vai procentos nenomaksātās summas, kā arī samazināt pamatparādu, tajā skaitā Swedbank sniegto kredīta summu samazināt par 10%. Plāns paredzēja ar banku saskaņotu uzņēmuma mantas pārdošanu. Tās kopējā vērtība sasniedza 1,3 miljonus, vērtīgākais no īpašumiem bija Universālveikals Aizkrauklē (970 tūkstoši latu), bet mazāk vērtīgi nekustamie īpašumi bija arī Stukmaņu, Kokneses, Aiviekstes, Krustpils un Daudzenes pagastā.
Maksātnespējas reģistrā pieejamie materiāli liecina, ka ar īpašumu pārdošanu nav sekmējies – pirmajā izsolē, kurā īpašumi tika piedāvāti par ĀTAP plānā ierakstītajām summām, neviens nepieteicās. Pēc diviem mēnešiem – gadumijas svētku starplaikā, 27.decembrī, – īpašumi pārdoti par gandrīz četras reizes mazāku summu nekā bilances vērtība.
Iegūtie līdzekļi nesedza visu kredītu, līdz ar to atlikusī Swedbankai neatmaksātā summa – 444 tūkstoši latu – tika iekļauta nenodrošināto saistību sarakstā.
Līdzīgā situācijā nonākuši uzņēmumi būtu spiesti bankrotēt, taču administrators Māris Sprūds spēja panākt, ka firma atdzimst kā fēnikss no pelniem. ĀTAP procesā Sprūds virzīja vairākus plāna grozījumus, kas pēdējā variantā šāgada sākumā paredz visu nenodrošināto kreditoru pamatparāda samazināšanu par 99%. Tas nozīmē arī Swedbank kredīta dzēšanu par 439 605 latiem, liekot atmaksāt tikai 4440 latus. Tiesas spriedumā, atsaucoties uz Sprūda teikto, lasāms: «Visas nepieciešamās darbības saskaņotas ar Swedbank.»
Kad Ir lūdz bankai skaidrojumu, vai parāda dzēšana teju pusmiljona latu apmērā ir atsevišķs izņēmums bijušā KNAB šefa sievai, administratoram Sprūdam un vai uz šādu atbalstu var cerēt ikviens grūtībās nonākušais komersants, Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska pavēstīja, ka Swedbank apstrīd šā prasījuma dzēšanu un par to iesniegusi protestu Augstākajā tiesā. Interesanti, ka saskaņā ar bankas informāciju protests iesniegts jūnijā – tātad pusgadu pēc ĀTAP izbeigšanas. Katrā ziņā Augstākā tiesa šo protestu noraidījusi kā nepamatotu.
Vilnīša dzīvesbiedre pēc būtības neatbildēja ne uz vienu no Ir rakstiski uzdotajiem jautājumiem par šo lietu, tikai uzsvēra, ka viss noticis saskaņā ar likumu. «Visa ĀTAP procesa laikā, kas ilga divus gadus, no kreditoriem netika saņemta neviena pretenzija, un 2012.gada sākumā process tika veiksmīgi pabeigts.»
No publiskajiem datiem nav saredzama administratora Sprūda motivācija, tik ļoti izpalīdzot tobrīd vēl amatā esošā KNAB šefa ģimenei. Spriežot pēc lietas materiāliem, administratora oficiālā atlīdzība šajā lietā ir 1000 latu mēnesī. Tas nav daudz, ja salīdzina ar citiem viņa īstenotajiem ĀTAP. Piemēram, miljonāram Emīlam Gusarovam piederošās nekustamo īpašumu firmas Dzimtā sēta ĀTAP laikā Sprūda oficiālā ikmēneša atlīdzība bija 100 minimālās mēnešalgas jeb 20 000 latu mēnesī plus PVN. Šī summa vairākkārt pārsniedz Latvijas Bankas prezidenta un citu augstāko amatpersonu atalgojumu mēnesī.
Man neizdevās uzzināt ne Sprūda apsvērumus, uzņemoties šo ĀTAP, nedz arī noskaidrot veidu, kā viņš panācis parādniekam tik izdevīgus nosacījumus, jo Sprūds neizrādīja vēlmi atbildēt uz šiem jautājumiem.
Pēc tam, kad ĀTAP laikā tika norakstīta lielākā daļa DGS mājas parādu (no 476 tūkstošiem uzņēmuma parāds bija sarucis līdz 4763 latiem), šāgada februārī Sprūds lūdza tiesu izbeigt ĀTAP, un pēc pozitīva tiesas lēmuma firma var turpināt darbu bez parādu sloga.
Zīmīgi, ka saistība ar Sprūda biroju parādās vēl viena Vilnīša ģimenes uzņēmuma – Komerckonsultāciju centra – problēmu risināšanā. Pašlaik uzņēmuma vienīgā īpašniece ir kāda Karīna Trafimova, taču vēl līdz 2009.gada pavasarim tā īpašnieki bija Ingūna un Normunds Vilnīši. 2010.gada septembrī uzņēmums tiesā pieteica savu maksātnespēju. Viens no lielākajiem kreditoriem ir valsts – firma nodokļu pārvaldei palikusi parādā 52 tūkstošus latu. (Tikmēr rosīgi darbu turpina uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu KKC Biznesa centrs, kas atrodas vienā adresē ar Vilnīša sievas firmu DGS mājas un kopīgi pieder Vilnītei un Trafimovai.)
Atšķirībā no ĀTAP maksātnespējas procesā uzņēmums nevar pats izvēlēties sev administratoru, bet pēc nejaušas izlases principa to virza Maksātnespējas aģentūra, bet apstiprina tiesa. Komerckonsultāciju centra lieta «iekrita» administratoram Ērikam Spurelim, kura prakses vieta, tāpat kā Mārim Sprūdam, ir Antonijas ielā 7, Rīgā.
Abu administratoru sadarbības pieredze ir sena – vismaz tā liek domāt fakts, ka Sprūdu un Spureli KNAB 2005.gadā aizturēja aizdomās par 15 900 latu kukuļa izspiešanu. Tas it kā domāts Rīgas domes amatpersonu vajadzībām, lai pašvaldība nekavētu gandrīz 200 tūkstošu latu kompensācijas izmaksu namīpašniekam par atteikšanos no tiesībām uz denacionalizējamo kinoteātra Palladium ēku Rīgā.
Tika ierosināts kriminālprocess, taču maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas, tāpēc KNAB lietas izmeklēšanu nodeva Ekonomikas policijai. Ir noskaidroja, ka 2006.gadā pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzraugošais prokurors Sergejs Petruhno lietu izbeidzis, jo «izdarītajā nodarījumā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs».
Parādnieks parādā Parādniekam
KNAB vadītājs nav vienīgā amatpersona, kuras ģimenes locekļi savu finansiālo problēmu risināšanu uztic Antonijas ielas 7 profesionāļiem.
Pērn maijā ar ĀTAP pieteikumu tiesā vērsās arī kamīnu ražotājs Agni salons. Iepriekš šīs firmas vienīgais īpašnieks bija Saeimas deputāts Imants Parādnieks, bet kopš 2009.gada decembra tā pieder viņa dēlam Hārdijam, kuram tobrīd bija 22 gadi. Par administratoru tiesa apstiprina paša uzņēmuma ieteikto Raivi Stumbergu, kura prakses vieta ir Ūbeles ielā, taču kreditoru sapulces viņš organizē daudzinātajā Antonijas ielā 7.
Tiesas lēmumā lasāms, ka uzņēmumam ir 560 860 latu parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies ĀTAP laikā. Kreditori, kuru prasījumu summa pārsniedz pusi no kopējās, ir akceptējuši uzņēmuma ĀTAP plānu. Kas tad ir šie lielie kreditori? Izrādās – pats Imants Parādnieks. Viņam personīgi uzņēmums ir parādā 173,9 tūkstošus latu. Deputāts skaidro, ka aizņēmies naudu bankā un ieguldījis uzņēmuma attīstībā – apgrozāmajos līdzekļos, noliktavas krājumos utt. «Summa bija būtiski lielāka – daļa naudas tika atgūta, bet lielu daļu būs sarežģīti atgūt. Dižķibele darījusi savu,» skaidro Parādnieks.
Vēl 176,3 tūkstošus Agni salons ir parādā Parādnieka savulaik vadītai firmai Agni (viņš bija tās direktors no 1993. līdz 2001.gadam, kā arī līdzīpašnieks). Pašlaik šā uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir kāds Elvijs Jankausks, bet uzņēmuma juridiskā adrese jau daudzus gadus ir tajā pašā ēkā, kur atrodas arī maksātnespējīgais Agni salons. Uz jautājumu, kā veidojies parāds starp šīm firmām, Parādnieks atbild īsi: «Nezinu.» Uz jautājumu, kāpēc ĀTAP plāna īstenošanai izvēlējās administratoru Stumbergu, viņš skaidro – tas esot dēla ziņā, bet pirms lēmuma pieņemšanas viņš ieteicis pakonsultēties ar partijas biedru Aigaru Lūsi, tagad Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, bet toreiz maksātnespējas administratoru, kura prakses vieta arī ir daudz piesauktajā Antonijas ielā 7.
ĀTAP ticis pie pašu izvēlēta administratora, uzņēmums drīz vien iesniedza maksātnespējas pieteikumu un izmantoja likuma doto iespēju saglabāt to pašu administratoru. Pāris nedēļas pirms tam firma nomaina nosaukumu uz A Salons.
Kāds varētu būt šīs maksātnespējas lietas sausais atlikums? Lielais kreditoru prasījums, ko Imanta Parādnieka dēla firmai piesaka pats Parādnieks un viņa agrāk vadīts uzņēmums, rada iespaidu – politiķis maksātnespējas procesā pasargā ģimenes īpašumu no nonākšanas svešās rokās, vienlaikus atbrīvojoties no parādiem.
Šo iespaidu vēl vairāk pastiprina firmas Agni salons darbinieka stāstītais. Apmeklējot adresi, kurā vajadzētu atrasties maksātnespējīgajai firmai A Salons, tur pilnā sparā notiek kamīnu un to piederumu tirdzniecība. Kad vaicāju par A Salons, pārdevējs piemiedz ar aci un novelk: «Šeit tie paši vēži, tikai citās kulītēs.» Kad Parādniekam saku – rodas iespaids, ka ģimenes uzņēmums cenšas tikt vaļā no parādiem, viņš atbild: «Kas tas par absurdu? Kā es varu tikt vaļā no parādiem? Man ir parādā! Un uzņēmumam bija neskaitāmi parādnieki!»
A Salona gadījumā tikai mazākā mērogā iezīmējas līdzīga aina, ko septembrī Ir jau atklāja, aprakstot skaistumkopšanas biznesa impērijas Kolonna uzņēmumu maksātnespējas procesu shēmas.
Uzņēmumu «iztukšošana» pirms maksātnespējas pieteikšanas, kā arī īpašnieku centieni saglabāt savus vērtīgākos aktīvus, izmantojot fiktīvus kreditorus, aiz kuriem patiesībā stāv viņi paši, ir divas populāras maksātnespējas shēmas, par kurām Ir saņem arvien jaunus pierādījumus no dažādām maksātnespējas lietās iesaistītajām pusēm.
Krīze ir izrādījusies liktenīga tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, kuru aktīvu vērtība mērāma miljardos, bet valsts vāji kontrolē makātnespējas procesu godīgumu, un daudzas dīvainas «sakritības» tajos norāda uz sistēmiskas korupcijas risku.
«Atspoguļotie fakti nav tādi, kas iedveš uzticību maksātnespējas procesam,» – tā par Ir atklātajiem aizdomīgajiem gadījumiem saka Agnese Strode, kas ilgstoši vadījusi Maksātnespējas administrāciju (tā formāli kontrolē administratoru darbu), bet tagad vada Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju (lemj par administratoru sertificēšanu un pārstāv viņu intereses). Viņasprāt, šie Ir pētījumos atklātie fakti «liek aizdomāties par to, ka maksātnespējas joma ir jākārto, jāanalizē situācijas, jādomā, kā pilnveidot».
Kā vienu no risinājumiem asociācija redz specializētas maksātnespējas lietu tiesas izveidi Latvijā. Strode domā, ka administratoriem jādod arī tiesības izteikt viedokli par kreditoru prasījumu īstumu – tas novērstu mākslīgi radītos prasījumus. Viņasprāt, ir jāvērtē arī administratoru iecelšanas kārtība, vai nu panākot pašreizējās «nejaušās» rindas reālu objektivitāti, vai arī atmetot šo kārtību un ļaujot uzņēmējiem pašiem brīvi izvēlēties administratorus.
Ģimenes lietas
Agnese Strode kā pieredzējusi maksātnespējas jomas pārzinātāja saskata vairākus pašreizējās kontroles sistēmas vājuma iemeslus: «Viens ir kreditoru atbildība, lai procesi norisinātos tiesiski. Otrs jautājums attiecas uz [Maksātnespējas] aģentūru, ko skārusi budžeta konsolidācija un būtiska štatu samazināšana. Tālāk ir tiesu kompetence, un nākamais – policija».
Tomēr mūsu pētījums apliecina, ka minētajiem jāpievieno vēl viens būtisks arguments – ciešās radniecīgās vai ilggadējas koleģiālās attiecības starp administratoriem un to uzraugiem visdažādākajos līmeņos, tajā skaitā izpildvarā un, iespējams, arī tiesu varā.
Maksātnespējas administrācijā vadošos amatos strādā cilvēki, kuru dzīvesbiedri ir maksātnespējas administratori. Piemēram, pašas Strodes vīrs ir maksātnespējas administrators Armands Strods, turklāt maksātnespējas biznesā iesaistītas arī divas viņa māsas – Santa Strode ir administratore, bet Sanda Strode ir Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktora vietniece. Savukārt šī departamenta direktores Sanitas Baltgailes vīrs ir maksātnespējas administrators Egons Baltgailis.
Strode gan nepiekrīt, ka ciešās saites radītu riskus. «Mums nav iespējams pieņemt subjektīvu lēmumu – ir punktu sistēma,» Strode atsaucas uz kārtību, pēc kuras administratori saņem punktus par nevainojami novadītām lietām, bet par kļūdām tos zaudē. Vēl viņa uzsver Maksātnespējas administrācijas lomu pārkāpumu konstatēšanā. Tiesa, arī pašreizējais administrācijas vadītājs Ervīns Ābele nav viņai nekāds svešinieks – abi ilgstoši strādājuši kopā administrācijā, bet vēl senāk – Valsts kancelejā.
«Likumā ir pietiekami izsmeļoši pateikts, ka administratoram pašam ir jāatsakās, viņš nedrīkst uzņemties lietu, ja ir personiski ieinteresēts jebkurā no procesiem. Tiesai ir jālemj par administratora atcelšanu, ja pastāv šādi ierobežojumi, tajā skaitā par interešu konfliktu,» Tieslietu ministrijas nostāju skaidro valsts sekretāra vietniece Laila Medina. Viņa uzskata, ka interešu konfliktu tiesiskais regulējums ir pietiekams un jautājums ir par praktisko pielietojumu: «Vai tās personas, kurām ir ziņas par interešu konfliktu, iesniedz šo informāciju KNAB, un vai KNAB spēj to izmeklēt un novest līdz galam.» Kad norādu, ka maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas un līdz ar to KNAB nekontrolē viņu darbu, atbilde skan: «KNAB var visu!»
Premjerministrs Valdis Dombrovskis kopš gada sākuma Tieslietu ministrijai ir nosūtījis vairākas rezolūcijas ar lūgumu izvērtēt, vai likumi un to piemērošana ir pietiekami efektīva, lai novērstu ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu. Valdības vadītājs paudis šaubas, kā Tieslietu ministrijai veiksies ar maksātnespējas procesa uzlabošanu, ja tās vadībā ir spēcīgs sistēmas «lobijs» – jau minētais Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Aigars Lūsis.
Vai «maksātnespējas kooperatīviem» ir spēcīgs politiskais atbalsts Nacionālās apvienības veidolā? NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzīst, ka ir personīgi pazīstams ar Sprūdu. «Jā, esmu vairākas reizes ar viņu pusdienojis. Uzskatu, ka Māris Sprūds ir ļoti dzīvesgudrs cilvēks, ar tādiem vienmēr ir interesanti komunicēt.» Tieši tāpat arī Lūsi viņš sauc par ļoti pieredzējušu, gudru un uzticamu cilvēku. Par Ir aprakstītajiem aizdomīgajiem maksātnespējas gadījumiem Dzintars saka – ja kādam ir informācija par iespējamām nelikumībām, jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs. «Teikšu godīgi – es šīs lietas skatu vairāk kā politisko cīņu, no otras puses – ārvalstu konkurentu mēģinājumu meklēt un iemīt sev taku.» Drīzumā arī uzzināsim, ko par maksātnespējas procesu un tiesu sistēmas problēmām domā tieslietu ministrs Jānis Bordāns, jo pēc klusuma pauzes viņš piekritis intervijai.
