Kāpēc Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, kas četrus gadus nesis krīzes politisko nastu, nesekos Latvijas un Igaunijas premjerministru pēdās un tiks padzīts no amata?
Svētdien gaidāmo Lietuvas Seima vēlēšanu rezultātus neuzdrīkstas paredzēt pat vis-drosmīgākie orākuli, taču viens ir skaidrs: Andrjum Kubiļum, kas premjera amatu saglabājis visu iepriekšējā Seima pilnvaru laiku, vajadzēs no amata atvadīties. Toties vislielāko vēlēšanu intrigu rada jautājums, vai Seimā iekļūs jauna, pedofilijas skandāla radīta politiskā partija Drosmes ceļš.
Kubiļum neizdosies atkārtot savu kolēģu, Latvijas premjera Valda Dombrovska un Igaunijas valdības vadītāja Andrusa Ansipa, panākumus – viņš nevar cerēt palikt premjera amatā arī pēc vēlēšanām. Tam ir vairāki iemesli, sākot ar personiskām Kubiļus īpašībām un beidzot ar demogrāfisko un politisko situāciju, kas ir citāda nekā kaimiņvalstīs.
Lietuvas partiju sistēma stipri atšķiras no Latvijas un Igaunijas. Lietuvā koalīciju veidošana jau ir nostabilizējusies, un pastāv divi izteikti politiskie centri, ap kuriem tiek veidota valdība: labējo un liberālo partiju bloku apvieno konservatori, bet kreiso un centrisko partiju koalīcijā uzkrītoši dominē sociāldemokrāti. Turklāt Lietuvā tādu partiju, kas pretendē uz iekļūšanu parlamentā, ir daudz vairāk nekā Latvijā vai Igaunijā. Tāpēc, tikko rodas neapmierinātība ar vienu partiju, vēlētājam ir vairākas alternatīvas, kam atdot savu balsi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.