NEPLP vadītājs Ainārs Dimants piekrīt, ka diskusijas par nākotnes sabiedrisko mediju ir ieilgušas, taču pārmetumus par rīcības trūkumu pāradresē politiķiem
Aināram Dimantam jautājumus varētu arī neuzdot, viņš pats bez piepūles pierunātu pilnu diktofonu. Viņa balss un smiekli piedārdina Vecrīgas nelielo Index Cafe, runa ir tik aizrautīga, ka vairākkārtējie mudinājumi pievērsties zupas bļodai paliek bez atbildes – Tom Yum Dimants beigās izstrebj aukstu.
«Laiks izbeigt šīs sholastiskās diskusijas, tās man mazliet atgādina viduslaikus,» tomēr arī Dimants piekrīt, ka runāšana par to, kā tālāk jāattīstās sabiedriskajiem medijiem Latvijā, ir pārāk ieilgusi. Sabiedrisko mediju nostiprināšanu daudzi uzskata par galveno pērn ievēlētās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzdevumu. Nupat būs pagājis gads, kopš padome pašreizējā sastāvā darbojas, bet pagaidām tā ir tikai prezentējusi kārtējo dokumentu – detalizētu sabiedriskā medija koncepciju. Taču atbildību par tempu Dimants noveļ uz valdības koalīciju, jo NEPLP savu lēmumu – veidot vienotu mediju, kas radītu saturu televīzijā, radio un internetā, – pieņēma pērn aprīlī, bet to nevar īstenot bez tālākiem politiķu lēmumiem.
«Pilnīgi skaidri jāpasaka, ka tā bija atteikšanās no politiskās atbildības. [Jau pērn valdībai] bija pietiekami daudz informācijas, lai izšķirtos par vienu modeli un tad tālāk to detalizētu. [Valdība] no tā atteicās, [NEPLP] bija uzdevums detalizēt visus varian-tus, kas būtībā ir liela cilvēku un finanšu resursu tērēšana.» Par 80 tūkstošiem latu tapušo un 369 lappuses biezo detalizēto koncepciju Dimants sauc par «akadēmisku pētījumu» un nodokļu maksātāju samaksu par koalīcijas nespēju pieņemt lēmumu. Viņš cer, ka beidzot tas tiks izdarīts, lai arī koalīcijas nespēja saskaņot valsts kontroliera kandidātu Dimantu dara bažīgu, turklāt par sabiedriskā medija virzību atbildīgā kultūras ministre «lielā mērā ir politiski demontēta». Tāpēc Dimants lūgšot premjerministru uzņemties «šā projekta patrona lomu».
Arī pēc detalizētu aprēķinu veikšanas par labāko atzīta vienota sabiedriskā medija izveide. Lētākajā variantā tam būtu jāatrodas rekonstruētā Zaķusalas ēkā, bet Vecrīgā ieteikts saglabāt tiešraides studijas. NEPLP gan met acis nevis uz radiomāju, bet uz telpām, kur pašlaik atrodas kafejnīca Fīlings – tās būtu piemērotas Radio 101 līdzīgu atvērtā tipa studiju ierīkošanai.
Investīcijām sabiedriskajā medijā – Zaķusalas rekonstrukcijai, multimediju tehnoloģijām, darbinieku mācību centram – piecos gados (no 2014.g.) būtu nepieciešami 42 miljoni latu. Medija uzturēšanai šajā laikā papildus rēķināti vēl 30 miljoni latu. Salīdzinājumam – šogad LTV un Latvijas radio kopā no valsts saņem ap 11 miljoniem latu, kas gan uz Eiropas sabiedrisko mediju fona ir uzkrītoši mazs budžets.
Vaicāju, vai pašreizējos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos koncepcijā uzburto sapņu pili ir iespējams uzcelt. «Nekādas sapņu pils nav,» uzskata Dimants. «Dombrovska kungs jau pateica, ka jaunas ēkas nebūvēsim, un šis draudzīgais aicinājums šeit ir ievērots. Lētāku variantu nav. Ja kāds var parādīt lētākus variantus, lūdzu.» Ja valsts vispār vēlas sabiedrisko televīziju, «80% no LTV tehnoloģijām jebkurā gadījumā ir tādas, kas jāmaina jau šodien». Pusi investīcijām nepieciešamās summas medijs varētu nopelnīt pats, pārējo segtu no valsts un ES fondu līdzekļiem, kā jau paredzēts Nacionālās attīstības plānā. Dimants norāda, ka teorētiski ir iespējams radio ēku Doma laukumā pārdot un līdzekļus izmantot Zaķusalas rekonstrukcijai.
Savukārt uzturēšanas izmaksu pieaugums ir uz bagātīgāka oriģinālā satura rēķina. «Puse no uzturēšanas izmaksām ir cilvēkos, radošajā industrijā. Bez investīcijām cilvēkos nevaram radīt saturu, ar kuru sasniegt auditorijas.» Arī auditorijas palielināšanas plāni ir grandiozi, piemēram, interneta medijam sasniegtā unikālā auditorija piecos gados būtu jāpalielina no pašreizējiem 0,5% līdz 30%. «Kāpēc gan ne? Kuram tad vēl būs tādi informācijas resursi? Piecu gadu laikā var daudz izmainīt,» saka Dimants. «Droši vien ir iespējams iet līdzīgu ceļu kā [izglītības ministrs] Ķīļa kungs un par 80 tūkstošiem veikt vēl vienu ekspertīzi, kurā vērtēs šo [aprēķinu pamatotību]. To visu var darīt, jautājums – vai tā paātrināsim reformas?»
Paredzēts, ka sabiedriskais medijs paliks reklāmas tirgū. «Tas ir naudas jautājums. Ja mēs tiešām gribētu būvēt sapņu pili, tad varētu iet ārā no reklāmas tirgus.» Taču vētrainākās diskusijas var prognozēt idejai pašreizējo valsts budžeta dotāciju aizstāt ar medija nodevu, ko maksātu Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. «Tas ir vienīgais veids, kā garantēt neatkarīgu finansējumu sabiedriskajiem medijam. Tas ir pārbaudīts,» pamato Dimants. To administrēt varētu privāta institūcija, kas piesūtītu rēķinus un sekotu, lai tos samaksā. Nodevas lielums tiek lēsts ap trim latiem mēnesī. Kā sabiedrību pārliecinās, ka nodeva jāmaksā? «Primārais ir pārliecināt ar satura piedāvājumu,» saka Dimants. Tāpēc nodevu ieteikts ieviest ar laiku (pēc 3-4 gadiem), kad būs redzami uzlabojumi mediju saturā. Turklāt padome skaidrošot, kādēļ sabiedriskais medijs ir vajadzīgs.
Saku – gads jau riņķī, bet uzlabojumus ēterā nemana, padome tikai ražo papīrus. «No vienas puses, cilvēki kliedz par mediju brīvību, no otras, tikko kā nepatīk kāds raidījums, tā brēc, lai padome iejaucas,» Dimants norāda uz paradoksu un paskaidro, ka NEPLP ir tikai divi veidi, kā ietekmēt saturu, – izvēloties mediju vadību un apstiprinot sabiedrisko pasūtījumu. Sabiedrisko pasūtījumu plāno gadam, savukārt uz LTV valdes locekļu amatiem pašlaik ir izsludināts konkurss, iepriekšējais LTV šefs Edgars Kots ir aizgājis no amata neilgi pirms termiņa beigām. Dimants vērtē, ka šajā ziņā «esam darījuši diezgan daudz, bet likumu ietvaros, nevis kā boļševiki – visu veco sagraujot, un pēc tam lai citi veido [jaunu]».
Dimants gan nevairās «ļoti atklāti» paust personīgo viedokli, ka LTV «visa otrā līmeņa vadība ir jāmaina», bet tas jādara valdei. Kā slikta darba piemēru padomes priekšsēdētājs min nupat LTV raidījumu vadītāju paziņojumus ēterā, ka viņi par eiro diskusijām valdības piešķirtajiem 30 tūkstošiem latu nenodarbosies ar propagandu. Patiesībā šo naudu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros prasījusi pati LTV vadība, bet acīmredzot ar raidījumu veidotājiem nav saskaņojusi. «Tas man liek domāt par anarhiju.»
Lūgts vērtēt Latvijas radio vadītāja Jāņa Sikšņa darbu, Dimants atbild, ka būtu priecīgs, ja «mums nebūtu jāgaida uz LTV jauno valdi, kas pacels jaunā sabiedriskā medija karogu, un to darītu Latvijas radio vadītājs». «Tas nāktu par labu radio un jaunajam medijam. Pašlaik tas karogs guļ nepacelts,» Dimants ir diplomātisks.
Vaicāju, cik vienoti savos mērķos ir jaunās NEPLP locekļi. «Mums ir izdevies optimāli saskaņot savu darbību, bet tas nav viegli,» pēdējos vārdus Dimants gari novelk. «Man pirmoreiz mūžā arodveselības pārbaudē konstatēja paaugstinātu asinsspiedienu,» šis konstatējums, par laimi, pagaidām viņu sasmīdina.
Ar kādu rezultātu savu pilnvaru beigās Dimants būs apmierināts? «Ja būs izpildīta nozares attīstības stratēģija, ko esam pieņēmuši pieciem gadiem,» viņš atbild. Atkal papīri? «Papīrs, starp citu, nav garš, vajag izlasīt. Tas ir internetā,» kafejnīcu piepilda gardi smiekli. «Es būšu priecīgs, ja būs šis jaunais sabiedriskais medijs. Tā ir prioritāte numur viens.» Dimants atzīstas, ka ir domājis, kā rīkoties, ja valdība sabiedriskā medija koncepciju neapstiprina, kas faktiski būs neuzticības izteikšana padomei. «Es atklāti pateikšu, ka tā nav pieņemama attīstība. [Mēs varam] izdarīt, kas no mums atkarīgs. Laime ir saprast šo atšķirību un nesākt darīt to, kas no tevis nav atkarīgs. Es gribētu pēc četriem gadiem ar šo laimes sajūtu dzīvot.»
Ēdienkarte
Tom Yum zupa ar garnelēm un vistu
Graudu bagete ar vistas fileju un papriku
Ingvera un citrona tēja
