Saeimai jāizvēlas starp Sudrabas līdzgaitnieci vai «svaigām asinīm»Valsts kontrolē
Valdošās koalīcijas domstarpības bieži liek sevi manīt, un arī valsts kontroliera vēlēšanas nav izņēmums. Ingunas Sudrabas otrais pilnvaru termiņš beidzas nākampirmdien, tāpēc Saeimai jāapstiprina viņas pēctecis. Premjerministrs un Vienotība šajā amatā atbalsta revidenti Ivetu Rutkovsku, bet Nacionālā apvienība un Reformu partija piedāvā Elitu Krūmiņu, kura pirms astoņiem gadiem sāka darbu Valsts kontrolē kopā ar Sudrabu.
Līdz pat žurnāla nodošanai otrdienas vakarā koalīcija nebija izlēmusi, kam dot priekšroku – skatam no malas vai labi iemītai takai. Toties pēc politiķu pamudinājuma juristi pēdējā brīdī sākuši vērtēt, vai Krūmiņas kandidēšana ir likumīga – tā kā Satversmē par valsts kontrolieriem runāts daudzskaitlī, ir radies jautājums, vai arī Valsts kontroles padomes locekļi par tādiem nav uzskatāmi un vai Krūmiņa pēc likumā noteiktā maksimālā divu pilnvaru termiņa nostrādāšanas Valsts kontroles padomē var pretendēt uz darba turpināšanu institūcijas vadībā.
Krūmiņa: mani pārliecināja Sudraba
Kāpēc jūs esat labākā kandidāte šim darbam?
Uzskatu, ka no abām kandidātēm esmu labākā savas līdzšinējās darba pieredzes dēļ. Tie ir astoņi gadi Valsts kontrolē (VK), kur esmu pildījusi padomes locekļa pienākumus, kas ietver VK stratēģisko plānu, iekšējo normatīvu izstrādi. Tā kā VK ir koleģiāla iestāde, zināmā mērā tā ir bijusi šīs institūcijas darbības virziena noteikšana. Otrs mana darba virziens saistīts tieši ar auditu veikšanu, jo atbilstoši likumam VK padomes loceklis ir arī revīzijas departamenta direktors.
Otrkārt, šajā darbā ir svarīga pieredze publiskajā sektorā. Lai veiktu efektivitātes revīzijas, kas iegūst arvien lielāku svaru, nepietiek ar zināšanām grāmatvedībā, auditā, vajadzīga arī izpratne par šo sistēmu. Esmu strādājusi Finanšu ministrijā, mans darbs bija saistīts ar budžeta veidošanu, man ir diezgan liela izpratne gan par valsts pārvaldi kopumā, gan tieši par finanšu jomu.
Trešais aspekts – esmu bijusi vadošos amatos gan publiskajā, gan privātajā sektorā, līdz ar to darbinieku vadīšana man nav jauna lieta. Ceturtais, pieredze darbā starptautiskā mērogā. VK ir augstāko revidējošo institūciju INTOSAI un EUROSAI biedre, mēs aktīvi darbojamies daudzās darba grupās, veicam paralēlās revīzijas, kas man noteikti ir devis skatījumu par auditu tendencēm starptautiskā mērogā.
Kas jūs uzrunāja šim amatam?
Uzaicinājums nāca no Nacionālās apvienības un Reformu partijas. Uzreiz nesniedzu atbildi, jo esmu cilvēks, kam īpaši nepatīk publicitāte. Kāpēc tomēr šo piedāvājumu pieņēmu? Tas bija pēc sarunas ar pašreizējo valsts kontrolieri, viņas argumenti mani pārliecināja.
Kādus galvenos mērķus izvirzāt nākamajam VK pilnvaru periodam?
Galvenais mērķis VK ir noteikts likumā – veicināt valsts budžeta līdzekļu efektīvu, likumīgu un pareizu izmantošanu. Līdz šim vairāk bijušas finanšu revīzijas, kas atbilstoši likumam jāveic katru gadu – tajās pārbaudām, vai ministrijas un citas institūcijas rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Mazāk esam veikuši lietderības revīzijas. Tās ir augstākas sarežģītības pakāpes, jo tiek vērtēts, vai institūcijas darbība ir lietderīga un efektīva. Šo revīziju aktualitāte kļūst lielāka arī ES fondu kontekstā. EK izstrādā regulu, ka turpmāk būs jāvērtē, vai ir sasniegti mērķi un vai tie ir sasniegti efektīvi.
Otrs virziens – mums jāturpina darbs pie tādām revīziju tēmām, kas ir aktuālas un dod sabiedrībai lielāko pienesumu. Pārdomu vērts aspekts ir spēja reaģēt uz aktuālām situācijām. Ja notiek kas ekstraordinārs, mums ir diezgan grūti rast resursus tādām pārbaudēm, jo visi VK resursi jau sadalīti, revīzijas saplānotas. Tas būtu jautājums par iespēju veidot šādas operatīvas reaģēšanas brigādes.
VK nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem par atklātajām nelikumībām ne tikai ilgi pēc notikuma, bet arī neseko būtiskas izmaiņas. Kā VK darbu padarīt ietekmīgāku?
VK revīzijas veic par noteiktu periodu, piemēram, 2012.gadā veicam revīziju par 2011.gadu. Varbūt neesam pietiekami informējuši sabiedrību par to, kāda ir finanšu ietekme mūsu sniegtajiem ieteikumiem. VK darbības rezultāts nav [jāmēra] tikai apcietinātās vai citādi nosodītās personās. Ieteikumu ieviešanas rezultātā gūtais labums sabiedrībai ir patiesībā tikpat vērtīgs vai pat vēl vērtīgāks. Piemēram, konstatējot, ka personām var izmaksāt gan bezdarbnieka pabalstu, gan slimības pabalstu, kā rezultātā persona varēja saņem lielāku atlīdzību, nekā strādājot, tika nekavējoties grozīti normatīvie akti, un šis ieguvums pat gada laikā bija miljons latu.
Bet man, piemēram, prātā nāk digitālās televīzijas ieviešanas atzinums, kur VK konstatēja, ka konkurss rīkots viena pretendenta interesēs un ir miljonu sadārdzinājums, vai slavenais Dienvidu tilta gadījums ar pārmaksātajiem 50 miljoniem. Tur mēs sekas neredzam, sabiedrība par to samaksā, neviens nav atbildīgs.
Dienvidu tilta gadījumā joprojām notiek izmeklēšana prokuratūrā, to es nevaru komentēt. Es domāju, sekas ir ministriju turpmākajā darbībā pēc mūsu revīzijām. Pirms astoņiem gadiem mēs sākām ar pārkāpumiem, kas bija grandiozi. Situācija ir uzlabojusies, izdarīts liels preventīvais darbs. Atbilstoši likumam VK ir padomdevēja institūcija. Mūsu misija nav ar operatīvās darbības metodēm kādu nosodīt vai apcietināt, mūsu darbs ir palīdzēt sakārtot, novērst.
Par ko jūs līdzšinējo VK veikumu uzslavētu un par ko – kritizētu?
Esmu strādājusi VK laikā, kad Inguna Sudraba veica šīs institūcijas pārveidošanu. Tā bija ļoti nesakārtota institūcija. Mēs esam izveidojuši profesionālu kolektīvu un no institūcijas, kas ir mācījusies (no Lielbritānijas Valsts kontroles u.c.), esam kļuvuši par institūciju, kuru aicina sniegt savu pieredzi citiem. Esam cieši sadarbojušies ar Gruzijas Valsts kontroli, Kirgizstānas, Kazahstānas. Neviens neaicinātu konsultēt, ja mēs starptautiskā mērogā nekotētos pietiekami labā līmenī.
Protams, jebkuru darbu var pilnveidot. Jo mūsu revidenti būs profesionālāki, jo lielāka uzticība būs no revidējamajām vienībām. Ja tās uzticas mūsu ieteikumiem, tos ievieš ar lielāku atbildību un ieinteresētību.
Sudraba ir teikusi, ka nepietiek naudas darbinieku noturēšanai un efektīvam revīziju darbam. Kādos virzienos koncentrēsit resursus?
Situācija VK ir līdzīga kā daudzās valsts institūcijās. Izdevumi atalgojumam [krīzē] samazinājās par 45%, saimnieciskajiem izdevumiem – par 50%. Lai mēs būtu profesionāli, konkurētu darba tirgū, būtu jāmeklē papildu finansējums.
Pašlaik tiek kaislīgi apspriests algu pieaugums valsts uzņēmumu vadītājiem. Kā jūs raugāties uz to, kas noticis – tā ir pamatota atalgojuma celšana?
Vajadzēja sākt ar likumu par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, ko skata Saeima, – vispirms definēt, ko mūsu valsts saprot ar [uzņēmumu] efektivitāti, un tad atbilstoši tam lemt par valdes locekļu atalgojumu. Tagad tas noticis haotiski. Vēl jo vairāk mulsina, ka pašu kapitālsabiedrību valdes locekļi nespēj sniegt kompetentas atbildes uz jautājumu, ko viņi, savienojot amatus, darīs kā izpilddirektori. Jāskatās arī tas, kāda ir ekonomiskā situācija Latvijā – algu palielinājums ir diezgan nesamērīgs, par ko arī premjerministrs ir paudis savu viedokli.
Kurām valsts vai pašvaldību iestādēm vai uzņēmumiem pašlaik būtu vajadzīga pastiprināta uzmanība?
Tas ir āķīgs jautājums, man negribētos sniegt pārsteidzīgu atbildi, jo kapitālsabiedrības, kurās veiksim pārbaudes, nosakām, balstoties uz stratēģisko novērtējumu.
Valsts kontrolei ir jābūt politiski neitrālai institūcijai, tomēr par kontrolieri un padomes locekļiem balso politiķi, un, kā redzam Ingunas Sudrabas gadījumā, šis amats ir kļuvis par tādu kā platformu vismaz spekulācijām par tālākām politiskām ambīcijām. Ko jūs darītu, lai nodrošinātu politisko neitralitāti?
Strādājot par Valsts kontroles padomes locekli un veicot revīzijas nozarēs, kuras ir dažādu politisko partiju pārziņā, man nevienu mirkli nav interesējis, kas tās par partijām. Tiešām nekad neviens politiskās partijas pārstāvis mani nav nekādā veidā ietekmējis par to, kas man būtu jāatklāj vai jānotušē. Politiķu iejaukšanās manā darbā nav bijusi.
Valsts kontrolei galvenais ir ētikas normu ievērošana, kas ir absolūta objektivitāte, godprātība, neitralitāte.
Vai Inguna Sudraba dara pareizi, nemitīgi kritizējot valsts pārvaldi, ka viss ir slikti un ka mēs kā valsts ejam uz nekurieni?
Atbilstoši likumam valsts kontrolieris vai tā pilnvarota persona informē par revīziju rezultātiem. Tas noteikti jādara atbilstoši rezultātiem. Vai viss valsts pārvaldē ir slikti – nu, tā es negribētu teikt. Ir labi darbi, kas ir izdarīti, bet, ja eksistē trūkumi, par tiem ir jāinformē.
Inguna Sudraba ir slavena ar saviem izšuvumiem. Ko jūs savā CV rakstītu sadaļā «Intereses»?
Ar izšuvumiem es diemžēl neesmu slavena. Brīvajā laikā ar vīru šad tad uzspēlējam skvošu. Man patīk gatavot. Man [Jelgavā] ir māja ar dārzu, arī tur pastrādāt patīk. Protams, kultūras [pasākumu] apmeklējumi, literatūra.
CV
Dzimusi 1965.gadā
Ieguvusi maģistra grādu ekonomikā LU
Strādājusi vairākos uzņēmumos par ekonomisti, grāmatvedi, revidenti
1998.gadā sākusi strādāt Finanšu ministrijā
2004.gadā pārgājusi darbā uz Parex banku
Kopš 2005.gada ir VK padomes locekle
Rutkovska: māku domāt neatkarīgi
Kāpēc jūs esat labākā kandidāte valsts kontroliera amatam?
Pasaules praksē ir pieņemts pat ekonomikai ļoti nozīmīgās uzņēmējsabiedrībās mainīt revidentu reizi septiņos gados. Ne tāpēc, ka šie profesionālie revidenti būtu rīkojušies slikti, bet lai saglabātos skaidrs, neitrāls skatiens un varētu saskatīt riskus un atklāt kļūdas. Tāpēc domāju, ka mana pieredze gan pašvaldībās, gan valsts kapitālsabiedrībās, gan starptautiskās apdrošināšanas sabiedrībās, kurās ir ārkārtīgi labi izstrādātas riska vadības un pārvaldības sistēmas, kā arī mans darbs ar lieliem uzņēmumiem, kas ļoti lietderīgi pārvalda savus līdzekļus, spēs nodrošināt šo skaidro skatienu, kā arī pievienoto vērtību.
Jūs esat strādājusi par revidenti 18 gadus?
Varētu teikt, ka man ir iestājusies pilngadība revīzijas darbā – man ir 18 gadu pieredze, strādājot neatkarīgi, objektīvi. Runājot par neatkarību, divas lietas ir svarīgas. Ne tikai juridiskā neatkarība, bet arī tas, vai izveidojas neatkarība domāšanas veidā. 18 gadu laikā revidents ir iemācījies domāt neatkarīgi.
Kādas būtu jūsu galvenās prioritātes, ja jūs kļūtu par valsts kontrolieri?
Es uzskatu, ka ir jānodrošina pēctecība, jāizdara visi pareizi sāktie darbi. Jāstiprina tieši uz risku balstīta revīzijas pieeja – mērķtiecīgi revīzijas tiek vērstas uz tām jomām, kur risks ir, tādējādi ietaupot resursus.
Kā jūs atšķirtu, kuras ir tās vietas, kam jāpievērš papildu uzmanība?
Ir piemērs, kurš svētdien izskanēja medijos par Satiksmes ministrijas iekšējo auditu. Ja es būtu valsts kontroliere, es teiktu: hm, iekšējā audita funkcija valstij iznāk ļoti dārga. Vajadzētu paskatīties, cik tā pareizi ieviesta. VK ir ļoti būtiska, veicot preventīvo darbu, tā var sniegt vērtīgas konsultācijas, kā pilnveidot darbu.
Cilvēkiem ir radies iespaids, ka dažkārt VK ieteikumi netiek ņemti vērā. Piemēram, jūs ieteiktu Satiksmes ministrijai, ka nevajag tādu iekšējo auditu, bet viņi turpinātu ar to nodarboties.
Droši vien to iekšējo auditu vajag. Taču varētu būt, ka jāmaina veids, kā tas tiek darīts, kam tiek pakļauts, kādi profesionāļi tur strādā, kādu ētikas kodeksu ievēro.
Es saskatu divus virzienus, kā panākt ieteikumu ievērošanu. Es noteikti gribētu stiprināt atgriezenisko saikni ar sabiedrību. Iespējams, daudzos gadījumos mēs vienkārši nezinām – ievēro vai neievēro [VK ieteikumus]. Pirmais solis ir sabiedrības informēšana par konstatētajiem faktiem un sniegtajām rekomendācijām. Manuprāt, svarīgi nodrošināt arī otro soli – atskaites mehānismu, lai varētu izvērtēt pašas VK darbu. Cik no rekomendācijām ir ieviestas? Kādos termiņos? Un gadījumos, kuros ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas notiek ar šīm lietām? Kāda ir virzība? Cik ir noraidītas? Cik izskatītas?
Tieši par nelikumībām bieži arī sabiedrībā runā, ka VK kaut ko konstatē, bet netiek ierosināta lieta, un neviens netiek notiesāts.
Runājot par krimināllietām, VK šīs lietas nodod prokuratūrai – intervijās ir izskanējis, ka sešu gadu garumā ir nodotas 147 lietas. Kaut kas ir noticis ar 30 lietām, 117 vēl aizvien atrodas procesā. Es redzu, ka jāstiprina VK juridiskā varēšana, lai pilnveidotu spējas precīzi aprēķināt nodarīto kaitējumu un sagatavotu dokumentus tā, lai tie ir derīgāki prokuratūrai, procesa virzībai, gan arī kā pierādījums tiesā.
Otrs process ir zaudējumu atlīdzība. VK noteikti var intensīvāk izmantot šo iespēju, strādāt ar likumdevēju un piedāvāt ieteikumus normatīvo aktu uzlabojumiem. Patlaban ir diezgan liels haoss valsts darbinieku atbildībā. Darbinieki atbild aptuveni gadu par savu nodarījumu, bet daudzos gadījumos VK sāk revīziju, kad viens gads jau ir pagājis un principā jau ir par vēlu celt prasību par zaudējumu atlīdzību.
Trešais – būtu jāsasaista valsts pārvaldes darbinieku un ierēdņu izaugsmes plāni ar revīzijas rezultātā konstatēto. Tas būtu kā jebkurā labi pārvaldītā uzņēmējsabiedrībā – tu saņem paaugstinājumu vai bonusu tad, kad esi labi padarījis darbu. Lai neveidotos situācijas, kad konstatējumi ir, bet karavāna iet tālāk, ierēdņi rotē vai saņem prēmijas.
Kā jūs vērtējat līdzšinējo VK darbu?
Ļoti pozitīvi, jo astoņos gados notikusi ļoti liela attīstība. Ir mācīts personāls, sakārtota struktūra, izstrādāta metodoloģija. Pati esmu mācījusi VK darbiniekus revīzijas veikšanā, un ir prieks, ka arī mana artava tur ieguldīta.
Nav nekā kritizējama šajos astoņos gados?
Man būtu jāsaka tāpat kā cilvēkiem no malas, ka ne vienmēr esmu redzējusi skaidrus rezultātus. Varbūt tādi ir bijuši, bet es kā vienkārša pilsone neesmu par tiem informēta.
Inguna Sudraba ir teikusi, ka darbinieku noturēšanai un efektīvam revīziju darbam nepietiek finanšu. Kādos virzienos koncentrēsit resursus?
Jāsāk ar nepārtraukto riska uzraudzību un jāreaģē preventīvi tajās jomās, kurās ir augsts risks. Kā piemēru varētu minēt to, ka mēs tuvojamies eiro ieviešanai. VK jau būtu jāskatās ar svaigu aci, vai publiskās institūcijas ir gatavas, savlaicīgi un lietderīgi izmantojot līdzekļus, sākt pāreju uz eiro. Ja to darīsim trīs gadus pēc eiro ieviešanas, tas noteikti dos mazāku pievienoto vērtību, nekā to darot preventīvi.
Pašlaik tiek kaislīgi apspriests algu pieaugums valsts uzņēmumos. Kāds ir jūsu viedoklis?
Runājot par lieliem valsts uzņēmumiem, piemēram, Latvenergo vai Latvijas dzelzceļš, viņu līdzšinējā alga noteikti nav vērtējama kā konkurētspējīga. Ir nepieciešams pieaugums, lai spējīgus vadītājus noturētu. Taču man nav pieņemams veids, kā tas noticis. Tur ir pārspīlējums, un daudzos gadījumos var runāt par to, cik šī rīcība ir bijusi ētiska. Redzu, ka tieši šādos gadījumos VK var izmantot savu konsultatīvo funkciju, jau preventīvi ieviest kādas korekcijas.
Kurām valsts un pašvaldību iestādēm tagad būtu nepieciešama pastiprināta VK uzmanība?
Ziniet, man tikko ienāca prātā doma – ja mēs paraudzītos uz ES fondu līdzekļiem. To pārvaldi un kontroli veic ārkārtīgi daudz dažādu struktūrvienību. Līdz ar to tas ir ļoti dārgs mehānisms, kas ne vienmēr darbojas saskaņoti un konsolidēti. Vajadzētu paskatīties arī uz šo jomu, vai valsts no tās gūst vislielāko pievienoto vērtību.
Būtu jākoncentrē uzmanība uz tām sfērām, kuras nerevidē citi revidenti. Tā ir vairāk valsts pārvalde – ministrijas, valsts aģentūras, līdzīgas institūcijas, piemēram, pašvaldību segments.
Valsts kontrolei jābūt politiski neitrālai institūcijai, tomēr par valsts kontrolieri balso politiķi, un, kā tagad redzams Ingunas Sudrabas gadījumā, atrašanās šajā amatā var radīt platformu vismaz spekulācijām par tālākām politiskām ambīcijām. Ko jūs darītu, lai nodrošinātu savu politisko neitralitāti?
Es jau teicu, ka esmu vienkārši pieradusi ievērot neitralitāti. Uz VK skatos kā uz profesionālu komandu, kurai labi jādara savs darbs neatkarīgi no tā, kāds ir politisko spēku samērs. Tai jābūt politiski neatkarīgai gan juridiski, gan uzskatos. Tieši gribu pasvītrot, ka svarīga ir neatkarība uzskatos.
Līdz šim pamatā esat strādājusi privātajā sfērā. Cik labi pārzināt likumdošanu un principus auditiem valsts iestādēs?
Tā īsti nav. Revidentu komercsabiedrības ir privātas, bet revidenti revidē plaša spektra jomas – gan valsts pārvaldi, gan ministrijas, gan pašvaldības, gan aģentūras, gan bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Mana kā revidenta priekšrocība: esmu iemācījusies ārkārtīgi ātri uztvert jebkuras nozares būtiskāko – gan normatīvos aktus, gan kontroles un vadības sistēmas, varu arī momentā izanalizēt riskus. Profesionāls revidents ir trenēts to darīt, tā ir mūsu darba specifika. Mēs strādājam ārkārtīgi mainīgā vidē un augstas konkurences apstākļos.
CV bieži ir arī sadaļa «Intereses». Ar ko jums patīk nodarboties no darba brīvajā laikā?
Es spēlēju tenisu. Man ārkārtīgi patīk kalni, un esmu sākusi apgūt alpīnisma iemaņas. Un, tā kā manam draugam ļoti patīk dejot, mēs mācāmies arī Argentīnas tango.
CV
Dzimusi 1969.gadā
Beigusi LU Ekonomikas fakultāti
Strādājusi par revidenti un auditori KPMG Latvia, Rodl&Partner, apdrošināšanas kompānijā Balta AAS, kopš 2010.gada ir valdes locekle un revidente Larssen Donoway Inkens
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle
Grāmatvedības rokasgrāmatas līdzautore
