Žurnāla rubrika: Svarīgi

Radars pasaule

Posted on marts 29, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Kijevas centrā nošauts bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Deniss Voroņenkovs, kurš iestājies pret Putina režīmu, tā nelikumīgo iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju. «Šausmīgais noziegums ir turpinājums VDK stila kampaņai, lai iebiedētu visus tos, kas atrodas opozīcijā tirānam Vladimiram Putinam,» paziņojis ASV senators Džons Makeins.

Krievijā vairākās pilsētās notikuši protesti pret korupciju valdībā. Cilvēkus protestēt pamudinājusi Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija publiskotā informācija par Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva bagātībām, kas iegūtas apšaubāmā ceļā. Tiek ziņots, ka par dalību nesankcionētos protestos visā valstī aizturēti vairāki tūkstoši, arī Navaļnijs, kuram tiesa piespriedusi 15 diennakšu administratīvo arestu un naudas sodu.

Ukrainas Drošības dienests pieņēmis lēmumu neielaist valstī Krievijas pārstāvi Eirovīzijas dziesmu konkursā, ratiņkrēslā sēdošo Jūliju Samoilovu. Dziedātāja ir pārkāpusi Ukrainas likumus, apmeklējot Krievijas okupēto Krimu. Konkursa organizatori paziņojuši, ka viņa varēs piedalīties Eirovīzijā attālināti ar videotranslācijas starpniecību.

Izstājoties no ES, Lielbritānijai vajadzēs maksāt apmēram 50 miljardus sterliņu mārciņu jeb 58 miljardus eiro, paziņojis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Lai arī nav nekādas vēlmes «sodīt» Lielbritāniju par izstāšanos no bloka, ES ir jānovērš citu valstu iespējamā sekošana Londonas piemēram, viņš uzsvēra intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) spēj inficēt Apple Mac datorus ar izspiegošanas vīrusu tā, ka pat operētājsistēmas pār­instalēšana nespēj neko līdzēt, vēsta vietnes WikiLeaks publiskotie dokumenti. Tāpat arī tiek ziņots, ka CIP spēj ievietot izspiegošanas rīkus jaunos un nelietotos iPhone telefonos. Reaģējot uz CIP dokumentu publiskošanu, ASV ir sākušas izmeklēšanu par dokumentu nopludināšanu.

Ungārijā stājies spēkā pretrunīgi vērtētais likums, kas ļauj aizturēt un izvietot nometnēs tranzīta zonās pilnīgi visus patvēruma meklētājus, kas atrodas valsts teritorijā. Visi patvēruma meklētāji, kas vecāki par 14 gadiem, tiks izvietoti divās nometnēs Serbijas pierobežā uz laiku, kamēr tiek izskatīti viņu pieteikumi. Jauno likumu kritizējusi ANO bēgļu aģentūra UNHCR.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens atsaucis prezidenta Donalda Trampa atbalstīto veselības aprūpes plānu, jo kļuvis skaidrs, ka pietrūks balsu tā pieņemšanai. Plānam bija jāaizstāj iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikā pieņemtā veselības apdrošināšanas sistēma, kas pazīstama ar nosaukumu Obamacare. Šī neveiksme radījusi šaubas par Trampa plaši izreklamētajām spējām darījumu slēgšanā.

No Berlīnē esošā Bodes muzeja nozagta 100 kg smaga zelta Kanādas monēta Lielā kļavas lapa, kas vērta aptuveni 3,8 miljonus eiro. Zādzība notikusi 27. martā ap pusčetriem naktī. Zagļi izmantojuši trepes, lai pārrāptos pāri mūrim un ielauztos ēkā. Sīkākus komentārus par ap­stākļiem vai iespējamiem zagļiem policija nesniedz.

Radars Latvijā

Posted on marts 29, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Grozījumi nosaka arī to, ka fiziskām un juridiskām personām jāprot latviešu valoda vismaz A līmeņa 1. pakāpē, lai iegādātos zemi Latvijā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, nosakot, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Izmaiņas attiecas uz konkrētiem elektronisko sakaru, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem, kā arī nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra par spiegošanu Krievijas labā cēlusi apsūdzību AS Latvijas Dzelzceļš ceļu meistaram Aleksandram Krasnopjorovam. Saskaņā ar apsūdzību viņš regulāri, sistēmiski un mērķtiecīgi nodarbojies ar neizpaužamu militāra rakstura ziņu un komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu Krievijas uzdevumā. Iegūto informāciju viņš nodevis kādai Krievijā esošai kontaktpersonai.

Politisko konsultāciju firma Cambridge Analytica, kas pērn ieguva slavu, palīdzot panākt Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, savulaik izmēģinājusi spēkus arī Latvijā. 2010. gadā Londonā bāzētā SCL Group konsultējusi par oligarhiem dēvētos Aināru Šleseru un Andri Šķēli, bet 2006. gadā Latvijā esot vadījusi kampaņu, kuras mērķis bijis kurināt spriedzi latviešu un krievu attiecībās, ziņo Bloomberg.

NEPLP informējusi Rīgas domi par administratīvā pārkāpuma lietvedību pret Latvijas Televīziju par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpšanu raidījumā Tieša runa, kurā tika apspriests un kritizēts Rīgas domes darbs, bet nebija aicināts piedalīties neviens Rīgas domes pārstāvis. 

Sniedzot liecības krimināllietā, kas šobrīd tiek izskatīta Rīgas apgabaltiesā, smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs atklājis, ka savu apsūdzības rakstu parādījis pieciem bijušajiem Augstākās tiesas tiesnešiem, kuri to nosaukuši par «murgu». Prokuratūra to uzskata par mēģinājumu ietekmēt tiesu, vēsta TV3 ziņas.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šā gada 1. oktobri, lēmis Ministru kabinets. Pēc sešiem mēnešiem RPIVA tiks likvidēta, to pievienojot Latvijas Universitātei, kas pārņems arī RPIVA īpašumā esošo nekustamo īpašumu – zemes vienību Jūrmalas gatvē 60, Rīgā, un tās akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, mantu, lietvedību un arhīvu.

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pasniegtas Teātra dienas balvas. Lilitas Bērziņas balvu saņēmusi Rīgas Krievu teātra aktrise Jekaterina Frolova, savukārt Harija Liepiņa balvu – Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs. Helēnas Tangijevas-Birznieces balva par izciliem sasniegumiem baleta mākslā pasniegta baleta māksliniecei Inārai Ābelei-Cerai.

Neērtais vasaras laiks

Latvijā notikusi pāreja uz vasaras laiku, 26. martā pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tikai trešo daļu iedzīvotāju laika maiņa ietekmē pozitīvi vai drīzāk pozitīvi, noskaidrojusi kompānija Kantar TNS.

Kā jūsu labsajūtu un veselību ietekmē pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ?

Nedēļas citāts

Divi neskaidrības gadi

Posted on marts 29, 2017 by - Pasaulē

Trešdien, 29. martā, Lielbritānija iedarbināja Lisabonas līguma 50. pantu, sākot oficiālu izstāšanos no Eiropas Savienības. Pagaidām abas puses pat nav vienojušās, ar kādiem jautājumiem šķiršanās sarunas sāksies. Skaidrs tikai tas, ka Brisele sagatavojusies skarbai pozīcijai

Mišels Barnjē ir Eiropas šķiršanās advokāts – vīrietis, kura atbildība būs vadīt sarunas par Lielbritānijas aiziešanu no ES. Šāda šķiršanās vēl nav pieredzēta, un ir skaidrs, ka tā būs dārga, ilgstoša un to uzmanīgi vēros visa pasaule. Pēdējā laikā ar Barnjē vēlas runāt daudzi – valstu līderi un parlamentu pārstāvji, un, kad viņiem tiek dota šāda iespēja, franču republikānis piedāvā prezentāciju. Tajā izskaidrota, ja tā var teikt, šķiršanās prāvas slepenā stratēģija.

Uz vienu dienu marta sākumā Barnjē bija ieradies Berlīnē pēc Vācijas parlamenta Eiropas lietu komisijas ielūguma. 66 gadus vecais viesis, kas agrāk pildījis Francijas ārlietu ministra un ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra pienākumus, savā prezentācijā naski uzskaita visus svarīgākos datus, izceļot to, cik cieši šobrīd ir savītas ES un Lielbritānijas ekonomikas, un izsaka teorijas, kādas varētu būt abu pušu attiecības nākotnē. Laika grafikā izcelts, ka abpusējs šķiršanās līgums jāparaksta vēlākais līdz 2018. gada septembrim. Kad tas būs izdarīts, liecina prezentācijas attēli, varēs sīkāk ķidāt potenciālo ES un britu sadarbības modeli. Barnjē savu pieeju dēvē par «sarunu arhitektūru».

ES stratēģijas skices

Prezentācija notiek aiz slēgtām durvīm, jo tiek izklāstīta stratēģija vairākiem nākamajiem mēnešiem. Kad apspriede beidzas, viesis pats nekavējoties salasa pilnīgi visus dokumentus, lai novērstu informācijas nopludināšanu. Eiropieši no savas puses vispirms vēlas runāt par šķiršanos un naudu un tikai pēc tam vienoties par nākotnes sadarbības modeļiem. Turpretī briti labprāt sāktu kārtot lietas otrādi.

Atšķirībā no jebkuras parastas šķiršanās šai ir noteikts stingrs beigu termiņš: 2019. gada 29. martā Lielbritānija vairs nebūs ES dalībvalsts. Pulkstenis sāka tikšķēt uzreiz pēc tam, kad Londonas vēstnieks Eiropas Padomes prezidentam Donaldam Tuskam nodeva Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas oficiālo vēstuli par 50. panta iedarbināšanu. Līdz ar to automātiski sākas sarunu process, kurā jāpanāk vienošanās iespaidīgi plašā jautājumu lokā. 

Piemēram, kurš nākotnē maksās pensijas 1800 britu civildienesta ierēdņiem, kas pašlaik strādā Briselē? Kāda nākotne gaida vairāk nekā 20 000 ES regulu, kuras līdz šim bija jāievēro arī britiem? Cik lielas būs citu ES dalībvalstu iemaksas kopējā budžetā pēc tam, kad Brisele vairs nesaņems nepilnus 10 miljardus eiro gadā, ko Londona pārskaitīja līdz šim? Kas notiks ar miljoniem strādnieku no citām ES valstīm, kas tagad dzīvo Lielbritānijā?

Darba kārtībā būs arī jautājums par to, kādas tiesības varēs baudīt aptuveni 21,5 miljoni tūristu no ES valstīm, kas katru gadu apciemo Britu salas. Un kas notiks ar 400 000 britu pensionāru, kas pārcēlušies dzīvot uz kontinentu? Vai viņiem arī turpmāk būs pieejama vietējā veselības apdrošināšana?

Aizvadītajos mēnešos jau vairāk nekā desmit darba grupas Eiropas Parlamentā centušās izpētīt, kā vislabāk atšķetināt līdzšinējo ES un Lielbritānijas attiecību tīklu un kuriem jautājumiem jākļūst par prioritāti. Rezultāts ir simtiem lappušu garš ziņojums par finanšu pakalpojumiem, vides aizsardzības regulējumu, nodarbināto tiesībām un citiem jautājumiem. Žurnālam Der Spiegel tika dota iespēja ieskatīties šajos dokumentos.

Persona, kurai uzticēts pārbaudīt, vai visi skaitļi sakrīt, ir vācietis. Sarunātās tikšanās laikā pulksten 8.30 Ginters Etingers malko zaļo tēju kafejnīcā pie Eiropas Komisijas ēkas. Kopš šā gada sākuma bijušais Bādenes-Virtembergas federālās zemes gubernators pilda ES budžeta komisāra pienākumus. Tas esot grūtākais darbs viņa karjerā. Kad radīsies jautājums, cik daudz naudas briti ir parādā ES, Etingers būs tas, kas nosauks galīgo skaitli.

Brexit rēķins

Iespējamā Brexit cena ir jau dzirdēta: 60 miljardi eiro. Pie šāda skaitļa nonāca kāds britu žurnālists, analizējot Eiropas Komisijas datus. Taču, klausoties Etingera skaidrojumā, rodas pārliecība, ka rēķins būs krietni lielāks. «Visticamāk, tuvu simtam miljardu,» viņš saka.

Kā jebkurā šķiršanās procedūrā, abas puses vispirms saskaitīs, ko ir viena otrai parādā. No šīm summām tiks atņemti finanšu ieguvumi. Viena puse sanāks mīnusos, un tie būs briti. Viņu parādam ir trīs avoti. Pirmkārt, tā ir agrāk panāktā vienošanās par ES budžetu, kurā briti bija iesaistījušies un kurā maksājumi būtu vēl tikai jāveic nākotnē. Otrkārt, britu ieguldījums īstermiņa budžeta plānošanā, kas attiecas uz laika posmu līdz 2020. gadam. Un trešā kategorija ir britu iemaksas ES ierēdņu pensiju fondā, kas attiecas arī uz tiem 2000 britiem, kas jau devušies pelnītajā atpūtā.

Fakts gan ir tāds, ka ES pamešanas rēķinu nav iespējams izskaitļot ar matemātisku precizitāti. «Tā drīzāk būs kaulēšanās kā tirgū,» anonīmi saka kāds pieredzējis diplomāts. Briti, piemēram, var uzstāt, lai no viņu rēķina tiek atņemta summa, kas savulaik proporcionāli ieguldīta ES nekustamajā īpašumā – vēstniecībās tādās vietās kā Vašingtona un Pekina, un 920 000 kvadrātmetu plašajās biroju telpās Briselē un Luksemburgā, kurās strādā Eiropas Komisija. Šo aktīvu vērtība un tas, vai to iespējams aplēst, aizvien ir atklāts jautājums. 

Daudzi bažījas, ka finanšu pienākumi būs pirmais un pats smagākais sarunu temats. Jo daudzi briti ir pārliecināti, ka viņiem uzreiz jāpārtrauc iemaksas klubā, no kura viņi iet prom – kāpēc gan jāturpina atbalstīt, piemēram, lauksaimniekus Rumānijā vai autoceļu uzturēšanu Polijā?

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamentā ar runu izcēlās eiroskeptiķis ar zīmīgu uzvārdu Bils Kešs (Cash – skaidra nauda). Viņš kaunināja vāciešus, atgādinot, kā briti norakstīja vācu parādus pēc Otrā pasaules kara.

Barnjē no savas puses ir gatava atbilde šādiem argumentiem: «Tas ir tāpat kā aiziet uz krogu ar 20 draugiem. Visi kopā pasūta alu. Pēkšņi viens nolemj doties prom, bet tik un tā jāsamaksā rēķins par alu, kas tika pasūtīts arī viņam.»

Premjerministre Meja noraida pieņēmumu par 60 miljardu eiro maksājumu. Un saskaņā ar Vācijas parlamenta ziņojumu viņas iebildes neattiecas tikai uz skaitli. Briti «nav ieinteresēti piekrist jebkādas kompensācijas izmaksāšanai, kamēr nezina, kādi būs noteikumi viņu piekļūšanai ES iekšējam tirgum», skaidrots ziņojumā. 

Paralēli finanšu jautājumiem ES vēlas īpaši pievērsties tam, kādu efektu atstās Lielbritānijas atteikšanās no brīvas pārvietošanās noteikumiem. «Mums pēc iespējas ātrāk jātiek skaidrībā, kā tas ietekmēs ikdienas dzīvi, it īpaši tiem ES pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā,» saka Manfrēds Vēbers, centriski labējās Eiropas Tautas partijas vadītājs Eiropas Parlamentā.

Patlaban ikvienam ES pilsonim ir tiesības dzīvot un strādāt jebkurā Savienības valstī – tas ir viens no valstu bloka pamatiem. Taču tagad tas var mainīties, un pilnīgi pamatoti uztraukti ir gan tie 3,2 miljoni eiropiešu, kuri dzīvo Lielbritānijā, gan arī tie 1,2 miljoni britu, kas dzīvo citās ES valstīs. Kas notiks ar viņu pensijām? Vai arī turpmāk būs pieeja sociālajām garantijām, piemēram, bezdarbnieku pabalstiem?

Potenciālie darba tirgus ierobežojumi rada satraukumu arī lielās korporācijās un bankās, it īpaši tajās, kuras vēlas saglabāt piekļuvi iekšējam ES tirgum. «Mēs nodarbinām 150 tautību cilvēkus, un tieši tāpēc esam aktīvi brīvas kustības atbalstītāji,» nesen kādā pieņemšanā Briselē teica Frankfurtē bāzētās vācu bankas Deutsche Bank vadītājs Džons Kraiens (pēc tautības anglis).

Vairākas Londonā strādājošas lielas kompānijas un finanšu pakalpojumu sniedzēji jau gatavojas potenciālajiem darba tirgus ierobežojumiem, pārceļot savus darbiniekus uz kontinentālo Eiropu. ASV investīciju bankas Goldman Sachs Eiropas nodaļas vadītājs nupat paziņoja, ka pārvietos simtiem darbinieku, tādā veidā sagatavojoties Brexit iznākumam.

Sarunu vedēji no Briseles puses vēlas panākt, lai šobrīd baudītās garantijas gan britiem, gan citu ES valstu pilsoņiem būtu nodrošinātas arī turpmāk. Taču uz to cerēt ir riskanti, apzinoties politisko gaisotni Lielbritānijā. Meja diez vai riskēs ar reputāciju savu vēlētāju vidū, kuri jau sen īd par poļu, bulgāru un citu ES iebraucēju lielo skaitu. Galu galā, tas bija viens no viņu galvenajiem motīviem balsot par izstāšanos no ES pērn jūnijā notikušajā referendumā.

Barnjē sola būt nepiekāpīgs. «Ja briti pieprasīs, ka darba vīza ir nepieciešama rumāņu medicīnas māsai, kas vēlas strādāt Londonā, tad tādu pašu vīzu vajadzēs saņemt arī Džonam Kraienam, kas strādā Frankfurtē.»

Tiesības un tikai tad piekļuve!

Londonas visvairāk kāroto konfekti – arī turpmāk spēkā esošu brīvās tirdzniecības līgumu – Brisele ir gatava apspriest tikai pēc tam, kad tiks panākts vērā ņemams progress jautājumos par naudu un ES pilsoņu tiesībām.

Izstāšanās aģitētāji pirms referenduma solīja vēlētājiem, ka briti nākotnē varēs baudīt tās pašas ekonomiskās priekšrocības arī bez oficiālas dalības Savienībā. Pārņemot valsts vadību, to apsolīja panākt arī Meja. Taču tagad ir pilnīgi skaidrs, ka Brisele automātisku brīvas tirdzniecības līgumu vienošanos nepiedāvās. Drīzāk var runāt par to, cik ass un skandalozs būs šķiršanās process.

«Četru pamatbrīvību nodrošināšana ir skaidra ES pozīcija, bez kuras nekāda vienošanās par dalību Eiropas ekonomiskajā zonā vai muitas ūnijā nebūs iespējama,» Vācijas parlamentam iesniegtajā ziņojumā par Brexit ekonomiskajām sekām rakstīja eksperti. Ja tas netiks nodrošināts, draud tā dēvētais cietais Brexit – uz Lielbritāniju attieksies visi tie paši tirdzniecības noteikumi kā uz jebkuru citu valsti ārpus ES.

Līdztekus tam šķiršanās sarunās būs jāpārskata un, iespējams, jāmaina 20 833 likumi un regulas, kas noteica Lielbritānijas un ES attiecības 2017. gada sākumā. To vidū ir 2175 likumi, kas regulē vides aizsargāšanu, veselības uzraudzību un patērētāju tiesības. Vēl citi 670 noteikumi attiecas uz nodarbināto tiesībām un sociālās labklājības sistēmu. Faktiski sanāk, ka ik dienu būtu jāpārskata vairāk nekā desmit tiesisku dokumentu, lai sarunas tiktu pabeigtas plānotajā termiņā. Citiem vārdiem – diez vai to būs iespējams izdarīt divos gados un parakstīt galīgo vienošanos.

Piemēram, jebkāda jauna versija par savstarpējās tirdzniecības līgumu būs jāratificē visu 27 ES dalībvalstu parlamentos. Tas jau pats par sevi var aizņemt daudz laika, zinot, cik ilga bija stīvēšanās par nesen panākto ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu.

«Netīrais Brexit»?

Kas notiks situācijā, ja termiņš britu aiziešanai pienāks, bet līguma par nākotnes attiecībām vēl nebūs? «Kas notiks dienā, kad Lielbritānija pēc 40 gadu dalības ES pēkšņi kļūs par trešo valsti?» retoriski vaicā kāda augsta ranga Eiropas Komisijas amatpersona.

Piemēram, uz britu pārtikas un lopu eksportu automātiski attieksies inspekcija, uz kuru neviena ES valsts nebūtu gatava, jo vienkārši šādai kontrolei uz robežām un ostās trūktu jaudas. ES sarunvedis Barnjē jau brīdinājis, lai briti gatavojas garām kravas furgonu rindām savā ostā Doverā.

Labi apzinoties priekšā stāvošos šķēršļus, gan Briselē, gan Londonā tiek lietots arī «netīrā Brexit» termins. Tā būtu šķiršanās, nespējot panākt vienošanos pirms Lielbritānijas izstāšanās 2019. gada martā. Britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons izteicies, ka «tā būtu pilnīgi normāla lieta». Patiesība gan ir tāda, ka kaitējums abām pusēm būtu milzīgs. Nekontrolēta izstāšanās, visticamāk, radītu nopietnu ekonomisku šoku.

Pasaule pēc Brexit

Brexit gala vienošanās vai pat pagaidu vienošanās trūkums radītu lielu neskaidrību, brīdina valdības kontrolētās Royal Bank of Scotland vadītājs Hovards Deiviss. To demonstrēja nesen piedzīvotā Frankfurtes un Londonas biržas apvienošanās izgāšanās. Vācu politiķi nebija gatavi pieņemt, ka saplūdušo biržu radītās holdinga kompānijas galvenais birojs atrastos Londonā, savukārt briti ietiepīgi noraidīja piedāvātās atkāpes no sākotnējā plāna.

Pēdējā laikā brīdinājumus no Briseles jau saņēmušas britu lidsabiedrības. Laikraksts Guardian pirms pāris nedēļām rakstīja: ES amatpersonas informējušas aviosabiedrības, ka tās vairs nevarēs turpināt tiešos reisus, piemēram, starp Parīzi un Milānu, ja vien tās nepārcels savu darbību uz kādu nozīmīgu lidojumu bāzi ES iekšienē.

Vai tiešām tāda izskatīsies pasaule pēc Brexit? Integrāciju un sadarbību izskaudīs naidīga konkurence? Ja Lielbritānija nonāks trešās valsts statusā bez īpaša tirdzniecības līguma, jebkuras attiecības būs jābalsta uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Vienā dienā, piemēram, būs jāuzliek 4% muitas nodoklis automašīnu rezerves daļām un vēl augstāks nodoklis lauksaimniecības produktiem.

Juristi, kas gatavoja ziņojumu Vācijas parlamentam, šādu scenāriju izsmējīgi sauc par «Botsvanas modeli». Var arī pavisam vienkārši secināt: zaudētāji būs visi.

Kremļa slepenie bērni

Posted on marts 29, 2017 by - Tēma

NULL

Tramps atstāj Baltiju bez finansējuma – lai paši ceļ sev demokrātiju, ja tik ļoti vajag, un paši sevi arī aizsargā. Raksts ar šādu nepatiesu secinājumu martā uzšvirkstēja internetā kā uguns pērnajā kūlā – 48 stundu laikā to publicēja vairāk nekā 30 vietnes, arī Latvijā. Šāds propagandas tīkls, kas izplata Kremlim izdevīgu informāciju par Baltiju, darbojas nepārtraukti. Kas internetā izplata viltus ziņas un cenšas radīt Baltijas valstīm neveiksminieču tēlu?

Jaunā ASV administrācija būtiski samazinās finansējumu publiskās diplomātijas programmām un palīdzībai citām valstīm, līdz ar to «Baltijā un līdzīgiem parazītiem, kas pieraduši dzīvot no Valsts departamenta grantiem, Vašingtona parādīs treknu pigu» – tā 6. martā vēstīja Kaļiņingradas Universitātes piesegā strādājošais portāls Rubaltic.ru. Ierakstot Google meklētājā šī raksta nosaukumu Tramps atstāj Baltiju bez finansējuma, nezinošam lasītājam tiešām var rasties priekšstats, ka ASV, ko Baltija uzlūko kā izšķirošu faktoru reģiona drošības garantēšanai, pamet savus partnerus. Rakstu izplatījuši desmitiem vietņu, pārsvarā ar Krievijas un bijušās PSRS domēniem, un arī Baltijas krieviem mērķēti interneta resursi – portāls Vesti.lv un ar Kremļa propagandas holdingu Rossiya Segodnya saistītais Baltnews.lt.

Taču ziņa nav patiesa. Pirmkārt, ASV ārpolitikas budžeta samazinājums tobrīd tiek tikai plānots, nevis ir jau noticis fakts, kā vēsta skaļais virsraksts. Otrkārt, ārvalstīm palīdzību sniedzošā ASV aģentūra USAID Baltijā neko nefinansē jau kopš 2004. gada, kad Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās Eiropas Savienībā. ASV vēstniecība Latvijā apliecināja Re:Baltica, ka vienīgā lielā publiskās diplomātijas programma Baltijas valstīs ir stipendijas mācībām ASV augstskolās, kopējo budžetu gan nenosaucot.

Raksta autors Aleksandrs Nosovičs tomēr neuzskata, ka būtu maldinājis lasītājus. Facebook vēstulē Re:Baltica viņš atbild, ka domājis «visu ASV atbalsta sistēmu Baltijai un citiem ārvalstu aktīvistiem, ne tikai USAID». Uz jautājumu, kāpēc viņš nenoskaidroja, cik Baltija saņem no ASV, un aprobežojās ar minējumu, ka «finansējums bija iespaidīgs», Nosovičs vairs neatbildēja.

«Krievijas politologs, žurnālists – apskatnieks un analītiķis» Nosovičs (30) sevi dēvē par Baltijas ārpolitikas ekspertu un par šo tēmu publicējis arī divas grāmatas: Eiropas iekšpagalmi: kādēļ Baltija mirst un Krišanas vēsture: kādēļ Baltijai neizdevās.

Nosovičam patīk skaļi virsraksti, un tie, gluži kā publikāciju saturs, saskan ar Krievijas ārpolitikas vēstījumu par Baltiju kā caurkritušām valstīm, nevis vienīgajām bijušās PSRS daļām, kam izdevies pilnvērtīgi integrēties Rietumos. Piemēram, martā Nosovičs apcerējis vēl šādus tematus: Mazvērtības kompleksu dēļ Baltija sevi pieskaita pie skandināvu valstīm, Eiropa atbrīvosies no Baltijas ar «divu ātrumu» palīdzību un Baltija izrādījās nelaimīgāka nekā Krievija.

Nosoviča rakstus publicē portāls Rubaltic.ru, kas pieder 2013. gadā dibinātai nevalstiskai organizācijai Sabiedriski – politisko pētījumu centrs Russkaja Baltika. Tas piesaistīts Kanta vārdā nosauktajai Baltijas Federālajai universitātei Kaļiņingradā un fokusējas uz bijušās Padomju Savienības valstīm. Organizācija darbojas kā domnīca, kas publicē rakstus un akadēmiskus pētījumus, organizē konferences un rīko vasaras nometnes jaunajiem žurnālistiem.

Rubaltic.ru safabricētā raksta autors Aleksandrs Nosovičs sevi piesaka kā Krievijas politologu, Baltijas ārpolitikas ekspertu. Viņš publicē ne tikai rakstus, bet nesen izdevis divas grāmatas, kas vēsta par Baltijas neveiksmēm


Taču, spriežot pēc Rubaltic.ru satura, organizācija ir Krievijas ārpolitikas ietekmes rīks, kas akadēmiskā aizsegā izplata Kremļa propagandu. 

Latvijas Drošības policija jau 2013. gada pārskatā Rubaltic.ru nosauca par vienu no «Krievijas informatīvās ietekmes resursiem», kas «analītiska portāla stilā veido Krievijai labvēlīgu ģeopolitisko skatījumu uz norisēm Baltijas jūras reģionā».

«Rubaltic.ru darbojas kā agresīvs baltiešu kairinātājs un tendencioza satura ražotājs mazāk izglītoto krieviski runājošo Baltijas valstu iedzīvotāju ietekmēšanai un dezinformēšanai,» skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors.

Re:Baltica analīze rāda, ka ar līdzīgu mērķi reģionā strādā vēl divas ar Krievijas propagandas holdingu Rossiya Segodnya saistītas vietnes – Sputnik un Baltnews. Šie trīs portāli ir galvenie satura ražotāji (angliski – content factories) par notikumiem Baltijā krievu valodā. To saturu tālāk pārpublicē Krievijas mediji, margināli interneta portāli un viltus profili sociālajos tīklos. Tas piedrazo interneta ziņu telpu, apgrūtinot kvalitatīvas informācijas meklēšanu par Baltiju krievu valodā. Kamēr Sputnik saites ar Kremli ir skaidri deklarētas, abi pārējie portāli darbojas slēptākā veidā, tāpēc Re:Baltica pievērsās to  izpētei.

Virtuāla redakcija, reāla nauda

Rubaltic.ru redakcija fiziski neeksistē. Tā ir virtuāla un atrodas dažādās «pilsētās un pat valstīs», Re:Baltica rakstiski skaidro galvenais redaktors Sergejs Rekeda (29). Viņš dzīvo Maskavā un vada arī Maskavas Valsts universitātes Informatīvi analītisko centru postpadomju telpas izpētei. 

Maskavā uzturas vēl viens aktīvs Rubaltic.ru autors, «ekonomists un politiskais analītiķis» Andrejs Starikovs (26). Dzimis rīdzinieks, Starikovs kā personība uzplauka Krievijas valsts grantu saņēmēja Aleksandra Gapoņenko paspārnē, darbojoties kā vienīgais zināmais Gapoņenko dibinātā Eiropas pētījumu institūta eksperts. Abi uzrakstījuši «grāmatiņu» Krievu nācija: etniskie un civilizācijas izaicinājumi, e-pasta vēstulē Re:Baltica raksta Starikovs. 2016. gadā Starikovs regulāri rakstīja arī Baltnews.lv, kas slēpti pieder Krievijas propagandas holdingam Rossiya Segodnya.

Spriežot pēc Facebook profila, līdz pat 2017. gada janvārim Rubaltic.ru strādāja vēl viens aktīvs publicists no Rīgas sociologs Andrejs Solopenko, kurš tagad kā darbavietu norādījis Sputnik Latvija. 2015. gadā Solopenko neielaida ES Austrumu partnerības samitā Rīgā, uz kuru viņš bija akreditējies kā Krievijas Ārlietu ministrijas finansētā žurnāla Baltijskij Mir pārstāvis. Gadu iepriekš viņš ar tagad Krievijā dzīvojošo Igaunijas prokrievisko aktīvistu Maksimu Revu kā «neatkarīgi starptautiskie eksperti» piedalījās tā sauktā Krimas referenduma novērošanā par pussalas pievienošanu Krievijai. Viņi kopā ar Baltijskij Mir redaktoru Dmitriju Kondrašovu uzdevās par organizāciju Starptautiskais fonds Helsinki Plus. 

Par tās darbību nekas pirms tam nav atrodams. Izvēlētais nosaukums līdzīgs pazīstamajai cilvēktiesību organizācijai, bet abām nav nekāda sakara. Pēc referenduma Reva pavēstīja, ka tas bijis nevainojams un organizācija gatavos attiecīgu ziņojumu ANO un EDSO. Šo vēsti plaši pārpublicēja Krievijas interneta vietnes, taču nekāds ziņojums abās starptautiskajās organizācijās joprojām nav atrodams, bet Helsinki plus 2016. gada septembrī likvidēts. Vairākkārtēji Re:Baltica mēģinājumi satikties ar Solopenko Rīgā beidzās neveiksmīgi, jo viņam ilgstoši remontēja dzīvokli un vīrietis to neuzdrošinājās atstāt bez uzraudzības.

No kurienes Rubaltic.ru nāk nauda? Uz šo jautājumu neatbildēja neviens no intervētajiem. Galvenais redaktors Sergejs Rekeda atzina, ka redakcijas neesamība «ļauj eksistēt bez nopietniem finanšu ieguldījumiem» un «mēs rakstām to, ko patiesi domājam». Portālam esot kritiska nostāja pret Baltijas valstīm, bet «žurnālistikai taču jābūt kritiskai», tas esot rakstīts pat Sorosa fonda vērtībās.

Pēdējos gadus nevalstiskā organizācija Russkaja Baltika no dažādiem Krievijas valdības fondiem jauno žurnālistu vasaras nometnēm saņēmuši ap 120 tūkstošiem eiro, liecina fondu publicētā informācija internetā.

Jautāts, vai jauniešu nometne būs arī šogad, Rekeda raksta, ka vēl nezinot, vai dabūs finansējumu. Tikmēr viens no Krievijas maigās varas fondiem – Gorčakova fonds – savā mājaslapā jau vēsta, ka Russkaja Baltika saņēmis finansējumu jauno žurnālistu skolas rīkošanai šogad. Summa gan nav norādīta.

Personas, kas Kaļiņingradā apmācījušas jaunos žurnālistus, ir regulāri figuranti Krievijas propagandas pasākumos. Piemēram, 2014. gada augustā 40 jauniešiem no Vācijas, Krievijas, Polijas un Baltijas mūsdienu mediju darbības metodes mācīja Kremļa politikas atbalstītājs, regulārs RT intervēts eksperts Mateušs Piskorskis no Polijas. Viņu piesaka kā Eiropas Ģeopolitisko pētījumu centra pārstāvi, taču šāda centra Varšavā nav – tas ir tikpat virtuāls kā Rubaltic.ru redakcija. 2016. gadā Polijas drošības dienesti apcietināja Piskorski aizdomās par spiegošanu.

Tajā pašā vasaras skolā uzstājās arī Krievijas politologs Aleksejs Kočetkovs, kura vadītais fonds Tautas diplomātija 2015. gadā izdeva internetā pieejamas bezmaksas grāmatas, kas nosoda nacionālismu Ukrainā un Lietuvā. Toties virknē izdevumu uzsvērtas kopējās kultūras saiknes starp Krieviju un Baltkrieviju. Kočetkovs ar Piskorski politisko karjeru sāka kā labējie radikāļi un, kamēr nebija sastrīdējušies, kopā tēloja neatkarīgus vēlēšanu novērotājus dažādās Kremlim interesantās vēlēšanās, piemēram, Osetijā. Kočetkovs bijis arī Latvijas eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas viesis Briselē, prezentējot grāmatu par ukraiņu nacionālistu zvērībām Maskavas un Kijevas konflikta pašā karstumā.

Starp Russkaja Baltika žurnālistu skolas pasniedzējiem bija arī Latvijas žurnālists, tobrīd jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kurš Briselē sevi pierādījis kā aktīvs Krievijas interešu aizstāvis.

Rubaltic.ru portālā kā eksperti no Latvijas norādīti dažādi politiķi un politologi, kas pārstāv pilnīgi pretējus uzskatus. Sākot ar Krievijas finansējuma saņēmēju Aleksandru Gapoņenko un beidzot ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Juri Rozenvaldu un liberālās domnīcas Providus politoloģi Ivetu Kažoku. Rozenvalds stāsta, ka apmeklējis dažas Rubaltic.ru konferences, jo «kādēļ gan lai es neapmeklētu akadēmisku pasākumu, ja ielūgumu parakstījis Kaļiņingradas Universitātes dekāns?» Savukārt Kažokai nokļūšana šajā ekspertu galerijā bija pilnīgs pārsteigums, par ko viņa uzzināja no Re:Baltica.

Rubaltic.ru portālam nav daudz tiešo lasītāju. Similarweb.com dati liecina, ka pēdējā pusgadā to apmeklējuši apmēram 350 tūkstoši cilvēku. Ceturtā daļa auditorijas bijusi no Krievijas, gandrīz tikpat no Lietuvas, bet 18% – no Latvijas. Cik daudz lasītāju ir portāla radītajiem rakstiem, kuri tiek plaši pārpublicēti citās vietnēs, aplēst ir daudz grūtāk.

Maskētais tīkls Baltnews

Otrs avots, kas aktīvi ražo Kremlim izdevīgu saturu par Baltiju, ir 2014. gadā izveidotais portālu tīkls Baltnews – Krievijas valsts mediju holdinga Rossiya Segodnya slēptais ārlaulības bērns. Atšķirībā no plaši zināmā starptautiskā propagandas zīmola RT (agrāk Russia Today) un 2014. gadā jaunradītā Sputnik, šis tīkls darbojas nemanāmāk, saites ar Krieviju slēpjot.

Pētot, kas un ar kādu motivāciju veido interneta vietnes, kas atspoguļo Baltiju Kremļa propagandas gaismā, Re:Baltica uzgāja dokumentus, kas liecina – Baltnews pastarpināti pieder Krievijas valsts mediju holdingam Rossiya Segodnya. To gan mēģināts slēpt aiz pagaras starpnieku ķēdes un it kā vietējas izcelsmes organizāciju izkārtnes.

«Informatīvi analītiskā portāla» Balt-news vietnes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vieno nosaukums, bet tās ir trīs atšķirīgas vietējās komandas. Igaunijas versija norāda, ka Baltnews ir «eksperimentāls izdevums ar mērķi radīt lasītājiem pozitīvu un atbildīgu attieksmi pret dzīvi». Lietuvā tas ir «objektīvu ziņu avots adekvātiem lietotājiem Lietuvā un pasaulē». Portāli krieviski atspoguļo vietējās aktualitātes, kā arī kopē Krievijas mediju ziņas.

Par īpašniekiem Baltnews runā izvairīgi. Portālos faktiski nav reklāmu. Lietuvas Baltnews vadītājs Anatolijs Ivanovs, kuram aizliegts iebraukt Latvijā, pa tālruni stāsta, ka portāli ir daļa no lielāka holdinga, kas «plaši pārstāvēts Eiropā». Holdinga īpašnieki esot reģistrēti Holandē, bet konkrētus uzvārdus viņš aicina «apskatīties internetā». Ivanovs noslēpumaini min, ka viņiem esot savs biznesa know-how, bet «neesam idioti, lai to stāstītu».

Igaunijas portāla vadītājs Aleksandrs Korņilovs, kuram arī liegts iebraukt Latvijā, e-pasta vēstulē Re:Baltica raksta, ka portālu īpašnieks ir «holandiešu firma Kapital Media». Savukārt Latvijas portāla vadītājs Andrejs Jakovļevs, atsakot interviju klātienē, telefona īsziņā atbild: «Lielāko naudas daļu pelnām Eiropā.»

Baltnews domēnus reģistrējusi firma Media Capital Holding B.V. Nīderlandes uzņēmumu reģistrā norādītā adrese ved uz neuzkrītošu, sarkanbrūnu ķieģeļu divstāvu mājiņu Holandes mazpilsētas Hilversumas privātmāju rajonā. Firma reģistrēta 2013. gadā, un tās pamatkapitāls ir viens eiro.

Šīs Holandes firmas vienīgā īpašniece ir Krievijā reģistrētā firma Media-Kapital. Tā pieder avīzei Maskavas Ziņas, kuras īpašniece savukārt ir Krievijas valdībai piederošā ziņu aģentūra RIA Novosti. Un RIA Novosti ietilpst Kremļa kontrolētajā mediju tīklā Russia Segodnya.

Tūlīt pēc portālu dibināšanas uz to norādīja arī Igaunijas drošības policija KAPO. Tās 2014. gada pārskatā minēts, ka Baltnews saņem finansējumu no Holandes kompānijas un to kontrolē ar Russia Today saistīti cilvēki. Pēc KAPO ziņām, viens no Baltnews projekta radītājiem ir Vladimirs Lepehins, Eirāzijas Ekonomiskās kopienas institūta direktors, «kurš aktīvi piedalās Krievijas ietekmes operācijās kaimiņvalstīs».

KAPO savā 2014. gada pārskatā publicēja foto, kurā Lepehins Tallinas dzelzceļa stacijā spiež roku Korņilovam. Baltnews vadītājs Korņilovs atbildē Re:Baltica atteicās komentēt KAPO ziņojumu, jo tam neesot nekādu pierādījumu, bet drošības policijas iejaukšanos mediju darbā nodēvēja par rupju demokrātijas pārkāpumu.

2016. gada augustā Igaunijas iestādes uz pāris dienām Korņilovu aizturēja aizdomās par dokumentu viltošanu un krāpšanos ar nodokļiem. Viņu tur aizdomās par gandrīz 50 000 eiro izņemšanu skaidrā naudā no organizācijas Altmedia kases, izmantojot pārskaitījumus par neeksistējošiem darījumiem. Tieši šī organizācija Igaunijas uzņēmumu reģistrā norādīta kā Baltnews īpašniece. Nauda ieskaitīta no Krievijas un Holandes, domājams, portāla uzturēšanai, bet nonākusi Korņilova privātajos kontos. Apsūdzība viņam pagaidām nav celta. Re:Baltica agrākie pētījumi rāda, ka Altmedia ir viena no Baltijas organizācijām, ko iepriekš finansējis Krievijas maigās varas fonds tautiešu interešu aizstāvībai ārzemēs.

Arī Latvijas Baltnews vadītājs Jakovļevs pārmet KAPO neprofesionalitāti. «Viņu sniegtās nepatiesās informācijas dēļ šobrīd tiesājos ar Igauniju,» raksta Jakovļevs, kam liegta iebraukšana Igaunijā.

Cik izmaksā portālu uzturēšana, var tikai minēt. Baltijas firmām, kurām pieder Baltnews Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, gada apgrozījums 2015. gadā pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Holandes firmas Media Capital Holding B.V. apgrozījums pārskatos nav norādīts.

Neskaidras ir arī Baltijas firmu juridiskās saites ar domēnus reģistrējušo hol-dingu Nīderlandē. Nīderlandes dokumentos Baltijas firmas nav minētas. Tajos kā vienīgā meitasfirma parādās ziņu portāls Gruzijā Newsgeorgia, kas strādā krievu un gruzīnu valodā.

Viena komentāra anatomija

«Mums ir ziņas, tās nevar būt propaganda,» sašutis par jautājumu, vai Baltnews publicē Krievijai tīkamas ziņas, ir Lietuvas portāla vadītājs Ivanovs.

Portālu saturu veido pārpublicējumi no RIA Novosti un Rossiya Segodnya meitas InoSMI, kas krieviski tulko Rietumu mediju materiālus, kā arī vietējo mediju ziņu pārpublikācijas. Virsraksti ir mērenāki nekā atklāti prokremliskiem izdevumiem. Taču velns slēpjas detaļās.

Piemēram, 2017. gada janvārī Balt-news.lv publicēja viedokļa rak-stu NATO – Baltijas valstīm: Negribat karot ar krieviem? Mēs jūs piespiedīsim! Autore ir Baltijas valstu drošības dienestiem labi zināmā Gaļina Sapožņikova, Krievijas avīzes Komsomoļskaja Pravda žurnāliste. Sapožņikovas vadītais «diskusiju klubs» Impressum un arī Format A-3 kopš 2008. gada vietās, kuras Krievija uzskata par savu interešu sfēru – Baltijā, Moldovā, Ukrainā -, rīko diskusijas ar Krievijas viesu līdzdalību. Tajās tiek «izplatītas Krievijas ietekmes operāciju pamatdomas», raksturo Igaunijas KAPO.

Baltnews publikācijā Sapožņikova atkārto Krievijas ārpolitikas retorikā bieži skandēto mantru, ka labāk draudzēties ar kaimiņvalsti Krieviju, jo Rietumiem Baltija nav vajadzīga. Sapožņikova min «pierādījumus», taču starp tiem ir viltus ziņas. Piemēram, viņa raksta: «Igaunijā paziņoja, ka amerikāņu vajadzībām konfiscēs automašīnas.» Igaunijas valdības lēmums patiesībā ļauj paaugstinātas bīstamības apstākļos konfiscēt automašīnas un lauksaimniecības tehniku armijas vajadzībām. Tāpat Sapožņikova piemin, ka «dzelzceļnieks Aleksandrs Krasnopjorovs nokļuva cietumā aizdomās par spiegošanu, jo uztaisīja selfiju uz tanku fona». 

Patiesībā Afganistānas kara veterāns Krasnopjorovs, kas 20 gadus nostrādājis Latvijas Dzelzceļā par ceļu meistaru, sūtījis kontaktpersonai Krievijā nelikumīgi un sistemātiski iegūtu informāciju par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijā, pārfilmējot LDz videonovērošanas sistēmas datus, liecina prokuratūras celtā  apsūdzība. Latvijas Drošības policija viņu aizturēja 2016. gada novembrī, un tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

Lūgta komentēt konkrētos faktus, Sapožņikova atbild: «Es izmantoju informāciju, kas ir manā rīcībā.» Un pārtrauc telefonsarunu, sīkākos paskaidrojumos neielaižoties.

Sapožņikova nav vienīgā Krievijai drau–dzīgā Baltnews autore. Latvijas portālam regulāri raksta kādreizējais nacionāl-boļševiks Vladimirs Lindermans, pazīstams krievu radikālis, kas vairākkārt mēģinājis Latvijā radīt jaunas organizācijas.

Regulārs autors ir jau pieminētais Rīgā dzīvojošais sociologs Andrejs Solopenko. Lai gan dzīvokļa remonta dēļ viņš tā arī neatrada laiku atbildēt uz Re:Baltica jautājumiem, tas netraucēja rakstīt portālam Baltnews. Viens no pēdējiem komentāriem ilustrēts ar karikatūru no Sputniknews, kurā uz Krievijas pusi pavērstos NATO tanku stobrus vēro izbrīnījies vīrs ar sunīti.

Similarweb pieejamie dati liecina, ka Baltnews auditorija nav ietekmīga. Pēdējā pusgadā, piemēram, Latvijas portāla apmeklējumu skaits bijs gandrīz 30 reižu mazāks nekā lielākā Latvijas portāla Delfi krievu versijai, kura sasniedza 8,4 miljonus apmeklējumu. Salīdzinājumam – atklāti ar Krieviju saistītajam Sputniknewslv.com aizvadītajā pusgadā bija 1,1 miljoni apmeklējumu, taču tos pamatā veido Krievijas lasītāji (68%), kamēr Baltnews vairāk patērē tieši  Baltijā.

Baltnews un līdzīgu, it kā maznozīmīgu portālu mērķis acīmredzot nav tikai tiešās auditorijas sasniegšana, bet gan Krievijas ārpolitikai draudzīga satura ražošana, ar kuras pārpublicēšanu pārpludināt internetu. Gaļinas Sapožņikovas rakstu par it kā baltiešu pārspīlētajām bailēm par karu ar Krieviju pārpublicējušas vēl vismaz 14 dažādas interneta vietnes.

Krievijā Sapožņikovas darbu novērtē. Savā Facebook profilā viņa lepojas, ka pērn saņēmusi Krievijas Žurnālistu savienības apbalvojumu Zelta spalva par «rakstu sēriju par bijušo PSRS valstu dzīvi». Pretējās domās ir Lietuvas drošības dienesti.

Šā gada martā tika konfiscēta lietuviski iztulkotās Sapožņikovas grāmatas tirāža. Ar nosaukumu Kurš kuru nodeva: kā nogalināja Padomju Savienību izdota 500 eksemplāros, tā portretē Lietuvas iziešanu no PSRS kā pirmo «krāsaino revolūciju». Kā portālam stāstījis izdevniecības vadītājs, policijas ierašanos neesot atturējis pat tas, ka kolektīvs tobrīd svinējis 8. martu. Grāmatas izņemšanas oficiālais iemesls – padomju okupācijas noliegšana.

Vairāk lasiet ReBaltica.lv

Kas ir Baltnews tīkls?

Baltnews.lv
Apmeklējumu skaits pēdējos 6 mēnešos: 289 000 (49% no Latvijas)
Īpašnieks: SIA Baltnews.lv
Finanšu rezultāti 2015. gadā (eiro):
apgrozījums – 107 710
peļņa – 5226
Galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs
– bijušais Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs
– bijušais Krievijas TV kanāla RTR Latvijas korespondents
– beidzis Maskavas politisko zinātņu skolu
– līdzdibinātājs fondā Amber Bridge, kura mērķis bija ar maigās varas palīdzību iegūt ietekmi dažādu jautājumu risināšanā Baltijā
– vada biedrību Dvina, kas savulaik saņēmusi finansējumu no Krievijas maigās varas fonda Russkij Mir
– aizliegts iebraukt Igaunijā

Baltnews.ee
Apmeklējumu skaits pēdējos 6 mēnešos: 178 700 (31% no Igaunijas)
Īpašnieks: MTÜ Altmedia/ Media Capital Holding B.V.
Finanšu rezultāti 2015. gadā (eiro):
apgrozījums – 123 600
peļņa – 9140
Galvenais redaktors Aleksandrs  Korņilovs
– Krievijas pilsonis
– vietējās krievu tautiešu padomes biedrs
– agrāk propagandas portāla Baltija.eu vadītājs
– 2016.gadā turēts aizdomās krimināllietā par dokumentu viltošanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, saņemot naudu no Krievijas un Holandes, lai nodrošinātu Baltnews.ee darbību
– aizliegts iebraukt Latvijā

Baltnews.lt
Apmeklējumu skaits pēdējos 6 mēnešos: 158 500 (63% no Lietuvas)
Īpašnieks: Media Capital Holding B.V.
Finanšu rezultāti 2015. gadā (eiro) – nav norādīts
Galvenais redaktors Anatolijs Ivanovs
– bijušais krieviski iznākošās avīzes Lietuvas Kurjers galvenais redaktors. Lietuvas drošības dienesti savulaik avīzi nosauca par vienu no «Krievijas ietekmes instrumentiem»
– sabiedriskās organizācijas Eurasian Media Laboratory vadītājs. Tā kopā ar Krievijas finansēto Kaļiņingradas organizāciju Russkaja Baltika apmāca jaunos žurnālistus.
– aizliegts iebraukt Latvijā

Dati: intervijas, uzņēmumu reģistri, KAPO, Vesti.ru, The Baltic Course

Kā izplatījās viltus ziņa, ka Tramps nefinansēs Baltiju?


 

Saņemties drosmes

Posted on marts 29, 2017 by - Intervija

Kāpēc premjers vienas dienas laikā atlaida Valsts kancelejas vadītāju Mārtiņu Krieviņu?

Atlūgumu rakstāmgalda atvilknē VK vadītājs esot glabājis jau kopš pērnā rudens, kad Mārtiņa Krieviņa vadītajā KNAB konkursā izkrita visi pretendenti, arī biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bet valdošās ZZS politiķi skaļi šķendējās par šādu rezultātu. Māris Kučinskis bija neizpratnē, bet Aivars Lembergs paziņoja: «Kancelejas vadītājs tagad izvēlēsies policijas priekšnieku? Jūs prātā esat sajukuši? Kancelejas vadītājs kārto papīrus, nevis taisa politiku.»

Krieviņa atlūgums gan palika neizmantots. Pirmdien, 20. martā, premjers Kučinskis viņam izteicis priekšlikumu – vienas dienas laikā pamest darbu VK, parakstot premjera birojā tapušu vienošanos. Krieviņš aizgāja, atturoties sabiedrībai skaidrot notikušā apstākļus. Ekskluzīvā intervijā Ir viņš atklāj notikušo.

Kāpēc pametāt amatu?
Pirmdien no rīta bija ielūgums ierasties pie Ministru prezidenta. Sarunā viņš pauda neapmierinātību ar KNAB izdienas pensiju likumprojekta virzību Saeimā. Un tad man tika piedāvāts parakstīt atlūgumu ar nākamo dienu, 21. martu.

Par ko tieši bija pārmetumi?
Ka nav nodrošināta normāla pārstāvniecība Saeimas komisijā, lai gan es tajā mirklī atrados ārpus Latvijas, un par to, ka nav šis jautājums beidzot «nokopts». (Lai motivētu kandidātus jaunajā konkursā, VK ieteica KNAB vadītājam labvēlīgākus izdienas pensijas noteikumus, taču deputāti nepiekrita – red.)

Vai VK ir tā, kurai vajadzēja cīnīties par likumprojekta pieņemšanu?
VK direktors ir KNAB konkursa komisijas priekšsēdētājs. Tādā ziņā var teikt –  jā, VK ir atbildīga par visu normatīvo aktu izstrādi, lai konkurss pilnvērtīgi notiek. Vienlaicīgi – nu, es neteiktu, ka man būtu jānodrošina Saeimas komisiju labvēlīgs balsojums par kādu likumprojektu.

Likumam nebija atbalsta koalīcijā, kuru vada Kučinskis.
To redzējām divās Saeimas komisiju sēdēs, kas nobalsoja pret, – neraugoties uz to, ka visi likumprojekti un arī MK noteikumu projekts jau janvāra sākumā tika izskatīti koalīcijas padomē.

Tiku atlaists par to, ka nepietiekami daudz darīju attiecībā uz šo likumprojektu. Man ir grūti spriest, vai tas ir iegansts vai cēlonis. Man jau liekas, ka mūsu valstī neatlaiž ierēdņus tikai par to, ka viņi nav piedalījušies vienā komisijas sēdē.

Kas tad ir īstais iemesls?
Tā būtu spekulācija. Kā Ministru prezidents izteicies publiski, viņš bija neapmierināts ar manu līdzšinējo darbu.

Neapmierinātība parādījās jau rudenī, kad izgāzās KNAB konkurss. Vai atlaišanas patiesais iemesls nav jaunais konkurss?
Man ir grūti saprast, ja man nepasaka tieši acīs: Krieviņ, piedod, tavi pakalpojumi vairs nav vajadzīgi, jo ir jaunais KNAB konkurss un mēs tomēr gribētu, lai tas noslēdzas ar kādu noteiktu rezultātu. 

Esmu strādājis valsts pārvaldē vairāk nekā desmit gadus. Protams, es neticu, ka par viena likumprojekta neaizstāvēšanu Saeimā atbrīvo no amata. Šādus piemērus īsti neatceros, acīmredzot būšu pirmais. Tas uzliks zināmu augstāku kvalitātes latiņu visai pārējai valsts pārvaldei.

Vai nevaicājāt premjeram?
Mums bija īsa saruna. Tika teikts – re, piedāvājums, ko es arī parakstīju.

Kāpēc piekritāt?
Neesmu uz konfliktu orientēts cilvēks. Domāju gan par sevi – netīrās veļas mazgāšana paņems vēl vairāk nervu, nekā jau esmu ieguldījis šajā eposā. Un tiešām domāju, ka tas būtu ļoti bēdīgi, ja kārtējais VK direktors aiziet ar skandālu. 

Visbeidzot, pietiekami ilgi pazīstu Kučinska kungu, lai nebūtu vēlmes ar viņu tīri privāti konfliktēt. Ar ļoti pozitīvu vārdu atceros mūsu līdzšinējo sadarbību, it īpaši laikā, kad biju Vidzemes Augstskolas students un Kučinska kungs deva iespēju strādāt Valmieras domes projektos.

Tātad Kučinskis nav atlaišanas idejas autors, bet kāds cits?
Es nezinu, kurš ir idejas autors.

Kučinskis izteicies, ka jums atšķīrusies izpratne par darbu un reformas valsts pārvaldē nemaz nav sākušās.
Mana izpratne par vadību ir iegūta, beidzot Executive MBA studiju programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Grūti teikt, vai tā ir tik ļoti nepareiza un neatbilstoša laikmeta prasībām. Par viedokļiem – man nav teikts, kurā no vadības jautājumiem tie būtu fundamentāli atšķīrušies.

Varbūt par to, kā jābeidzas KNAB konkursam. Lembergs pauda atbalstu Streļčenokam. Vai saņēmāt signālus, ka Streļčenokam jānonāk valdībā kā kandidātam?
Atļaušos neatbildēt.

Kāpēc?
KNAB konkurss jau tā ir pārāk dramatizēts publiskajā telpā, un patlaban, kad notiek pieteikšanās atkārtotam konkursam, ir ārkārtīgi svarīgi, lai pretendenti ticētu, ka šī konkursa norise iespējama maksimāli godīgi – ja viņi būs labākie, viņi arī tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un parlamentā. 

Vai jums ir pārliecība, ka konkurss tiešām notiks godīgi? 
Domāju, ka visa šī situācija un tas, ka man bija jābūt komisijas priekšsēdētājam, arī ir iemesls, kādēļ šķīros no amata. KNAB konkursa komisijā ir četri cilvēki, no kuriem tikai viens visu laiku par to ir runājis. Vienojāmies, ka priekšsēdētājs runā ar medijiem. Acīmredzot bija radies priekšstats, ka tas ir Krieviņa lēmums nevienu nevirzīt. Tas jāņem vērā arī nākamajam VK direktoram. Iespējams, ja konkurss atkal beigsies ne tā, kā kāds gaida, arī nākamais direktors kļūs par galveno grēkāzi.

Ne tikai šis konkurss beidzās bez rezultāta. Arī VID ģenerāldirektora pirmais konkurss beidzās bez rezultāta, tad jau skanēja pārmetumi, ka tas paņem pārāk ilgu laiku. Tika piesaukti arī Maksātnespējas administrācijas trīs neveiksmīgie mēģinājumi, bet ir jāsaprot viens. Ja vēlamies profesionālu valsts pārvaldi, amatā nav jāieliek, vienalga kurš. Ir ļoti svarīgi, lai iestāžu vadītāji būtu profesionāļi ar pieredzi, lai viņi spētu darīt darbu maksimāli labi.

Kāda ir Lemberga ietekme valdībā?
Es nekomentēšu viena cilvēka ietekmi vai neietekmi valdībā. 

Vai piedāvājums aiziet bija liels pārsteigums?
Nē, es biju gatavs jau kopš pagājušā gada beigām, ka man var palūgt to izdarīt.

Pieļauju, ka mums abiem vajadzēja skaidrot situāciju, bet bija džentlmeņu vienošanās to nedarīt, ko gan Ministru prezidents piemirsa laika gaitā. Bet viņam ir tādas tiesības, viņam ir Saeimas mandāts, es esmu vienkārši iecelts profesionālis.

Kā vērtējat savu veikumu?
Vienmēr jau pašam liekas, ka esi izdarījis labu, sliktu mazāk [var] ieraudzīt. Žēl, ka nesanāca piestrādāt pie valsts pārvaldes reformu plāna apstiprināšanas valdībā. Un atlīdzības sistēmas pilnveidošanas. Tiešām redzēju, ka ir vēlme to risināt, arī politiska. Ir nepieciešams mazāk cilvēku, kas strādātu par labāku algu – tā, lai ikviens justu elpu pakausī. Jo viena no lielajām problēmām valsts pārvaldē ir konkurences trūkums.

Kučinskis teica, ka reforma nemaz nav sākusies.
Precizēšu – Kučinska kungs publiski teica, ka nebija nekā vairāk kā tikai prezentācijas. Nevarēšu piekrist, jo reformu plāns jau kopš marta sākuma ir publicēts MK mājaslapā. Esmu pārliecināts, ka tur ir rakstītas pareizas lietas, kas nepieciešams valsts pārvaldei, lai tā sakustētos.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Tuvākos divus trīs mēnešus atpūsties, cik nu iespējams. Esmu reģistrējies darba meklētāja statusā.

Ar kādām emocijām pametat pārvaldi?
Neaizeju ar kaut kādu ļoti lielu aizvainojuma sajūtu. Esmu pieņēmis, ka tā var notikt.

Mums valstī nav tik daudz jaunu, izglītotu cilvēku, lai sūtītu viņus bezdarbniekos.
Esmu redzējis tik daudz labu cilvēku, aizbraucot prom. Fantastiski cilvēki ir strādājuši valsts pārvaldē, un sliktā ziņa ir tas, ka viņus parasti var satikt ārvalstīs. Ne tikai ierēdniecības, arī bijušo politiķu līmenī. Žēl. No otras puses, nav jau neaizvietojamu cilvēku. Nāks nākamais VK direktors ar savu vīziju. Valsts pārvaldes reforma ir nepieciešama. Ceru, ka politiķi, vismaz kāda daļa, ir sapratuši – ilgi tādā veidā stagnēt, kā esam darījuši pēckrīzes periodā ļoti daudzās lietās, vairs nevarēs atļauties.

Pirms pusotra gada atgriezāties Latvijā. Nenožēlojat?
Ja tagad nožēlotu, varētu teikt, ka man kaut kas nav bijis mājās, pametot labi apmaksātu darbu [OECD] un atgriežoties Latvijā. Nē, es nenožēloju. Tā ir laba dzīves skola.

VK esmu bijis trīs reizes. Pirmo reizi sāku ļoti sen, 2004. gadā. Tad kļuvu par Pārresoru koordinācijas centra vadītāju [2012. gadā], tagad kancelejas direktors – katrā lomā esmu redzējis lēmumu pieņemšanas procesu. Var teikt, esmu redzējis 85% no veida, kādā mēs tās desas taisām.

Ko vajadzētu darīt citādi?
Gribētu, lai mūsu politiķi, it īpaši tie, kas var ietekmēt procesus, būtu tikpat izlēmīgi kā Ministru prezidents Kučinskis, atbrīvojot mani no amata. Dievs dod viņiem prātu un izlēmību, nevis muļļāt jautājumus gadu desmitiem, bet pieņemt lēmumus un būt spējīgiem atbildēt par sekām. Lielākā Latvijas problēma – lieliski protam identificēt problēmas, bet ar risināšanu neiet. Kāpēc? [Jo valda pieeja] – nu, kā tad es izdarīšu pāri Andrim, Pēterim vai kādam citam, mums taču vēl nāksies sastrādāties. Ļoti ceru, ka tas var mainīties.

Kā to panākt?
Saņemties drosmes. Mums patīk salīdzināties ar Igauniju. Esmu jautājis igauņu kolēģiem, kas tad ir atšķirīgais? Viņi stāsta, ka principā tikai viena būtiska lieta – 90. gadu sākumā Igaunijā valsts pārvaldē un politiskajā elitē ienāca lielākoties cilvēki bez iepriekšējas bagāžas padomju laikā. Mums joprojām spicē ir šāda veida cilvēki. Ja cilvēks ar nostalģiju atceras laikus, kad varēja vest pārbaudītāju uz Sēnīti un nokārtot jautājumus, tad nav ko gaidīt, ka viņš spēs pašreizējos apstākļos ātri un efektīvi atrisināt jautājumus.

Jūsu atlaišanas veids liek domāt, ka nekas īpaši nav mainījies.
Ir. Izlēmības ir vairāk. Ceru, ka tikpat izlēmīgi notiks virzība arī citās pieteiktajās reformās.

Tas ar ironiju. Vai tā ir laba pārvaldība, ja šādā veidā atbrīvo valsts pirmo ierēdni?
Nebūtu pareizi, ja šādā veidā atbrīvotu cilvēku arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Tā nav normāla situācija, protams.

Vai iespējas valsts pārvaldē esat izsmēlis?
Gadiem ejot, kļūsti mazāk kategorisks un nekad vairs nesaki «nekad». Taču tuvākos gadus Latvijas valsts pārvaldē tiešām nestrādāšu. Esmu pateicīgs par piedāvājumiem, bet droši vien to nedarīšu.

Nav jāveido cietsirdīgāka pasaule

Posted on marts 29, 2017 by - Pusdienās

Rīgas cirka jaunā vadītāja Ināra Kehre uzskata, ka laikmetīgs cirks palīdz cilvēkam attīstīties un mainīt uzskatus un tas iespējams bez dzīvnieku dalības

Bufetes Istaba viesmīlis piedāvā pusdienās nogaršot tītaru vai zivi, vai veģetāros salātus un tapas. Ināra izlemj par labu tapām, lai arī nav veģetāriete. Saku viņai, ka ceturtdienas, 30. marta, piketā pie Saeimas pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā jaunās cirka vadītājas veģetārisms būtu labi «ierakstījies». Taču nedēļas sākumā, kad tiekamies uz sarunu, Kehre nav vēl izlēmusi, vai ies uz piketu, jo neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums – atļaut vai aizliegt dzīvniekus cirkā -, «Rīgas cirkam ir nākotne». «Laikmetīgam cirkam, kas iedvesmo, bagātina, provocē, attīsta. Ar cilvēkiem, bez dzīvniekiem,» saka Ināra. Viņa uzskata, ka ir labi šo jautājumu aktualizēt un diskutēt par vērtībām sabiedrībā. «Vai mēs izvēlamies pievērt acis uz skarbiem apstākļiem, kuros dzīvnieki mīt, vai tomēr nebūsim tie, kuri dos burkānu nobadinātam dzīvniekam, lai viņš darītu to, ko vēlamies,» saka Ināra Kehre. Viņa gribētu, lai Rīgas cirkā arī mākslinieki trenējas cilvēcīgos apstākļos un ar prieku, caur spēlēm. «Mums nav jāveido cietsirdīgāka pasaule. Mums jāveido gudrāka pasaule,» pārliecinoši saka jaunā cirka vadītāja. Vēl nesenā pagātnē taču skatītāji cirkā maksājuši un smējušies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. «Tas ir apkaunojoši cilvēcei, un ceru, ka nekad tajā neatgriezīsimies. Tagad izturamies pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ar cieņu, un viņi dara vajadzīgus, apmaksātus darbus. Mums ir jāveido iejūtīga sabiedrība, tāpēc uzskatu, ka dzīvniekiem nav vietas cirkā.» Nu jau vairākus gadus Rīgas cirkā, Merķeļa ielā, dzīvnieki pastāvīgi nedzīvo un ierodas tikai viesizrādēs ar  ceļojošo trupu.

VSIA Rīgas cirks valdes locekļa amatā Ināra Kehre stāsies 28. aprīlī, taču jau tagad viņai ir skaidra vīzija, ka arēnā lauva caur degošu riņķi nelēks un lācis sarkanos brunčos nedejos. Virves staigātājus un žonglētājus gan viņa redz cirka uzvedumos. «Par zobenu rijējiem es būtu piesardzīgāka,» smejas Ināra. Laikmetīgo cirku bieži vien cilvēki asociējot ar nišas produktu pieaugušajiem, kas bērnus garlaiko. Ināras uzdevums ir atrast iespējas komunicēt ar visām vecuma grupām. Tā, lai iedvesmotu bērnus. Un par to viņa arī ir domājusi. Piemēram, strādājot pie cirka izglītības programmas, lai bērni ar vecākiem var iemācīties, kā mājās izveidot cilvēku piramīdu, kā žonglēt, kā izdarīt kādu veiklu un maģisku triku. «Jā, bērns nebūs redzējis dzīvnieku cirkā, bet to viņš var izdarīt zoodārzā, YouTube vai ceļojot.» Un, cerams, šajā izglītības pro-grammā izaugs jauna cirka profesionāļu paaudze.

Drīz plānots sākt cirka fasādes nostiprināšanas darbus. Iekštelpās ēka joprojām ir morāli novecojusi. Vai vadītajas darba kabinets izskatās pietiekami iekārojams, lai tur iekārtotos? Ināra pasmaida. «Man lielākais kārdinājums ir tas, ka vienu nogurušu un vēsturisku ēku Rīgas centrā varēsim atjaunot un piepildīt ar saturu. Ka ir cilvēki, kuri vēlas darboties.» Patlaban cirka administrācijā ir tehniskie darbinieki, grāmatvede un citi. Kopskaitā – 12 cilvēku. Ināra lēnām domā par savu komandu. Tai jābūt nokomplektētai rudenī. Jau uzrunāta horeogrāfe Agnese Vanaga, kura ieguvusi izglītību Somijā un strādājusi cirkā Argentīnā un Šveicē, un izrāžu vadīšanā sadarbojusies ar Cirque du Soleil līdzdibinātaju un režisoru Giju Kāronu (Guy Caron). Viņa varētu attīstīt gaisa tango – tā ir dejošana gaisā, kas notiek ar speciāli veidotu sakabju palīdzību. Uz sadarbību noteikti aicinās arī laikmetīgā cirka festivāla Re Rīga! radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu, kurš jau vairākas vasaras rīko festivālu un kuram «ir kontakti starptautiskā mērogā». «Viņš arī labi zina, kāda veida izrādes vērts šurp aicināt, jo uz tām cilvēki nāk.» Labs pienesums būšot Māra Pāvula, kas studējusi Parīzē un pētījusi laikmetīgā cirka attīstību Baltijā, viņa arī strādājusi producēšanā un žurnālistikā. Komandas veidošana ir lēna un apdomāta. «Mans uzdevums būs motivēt un plānot. Un iedvesmot. Zinu, ka būs daudz jāmācās un jāaug. Mums priekšā ir liels piedzīvojums ar cirka atklāšanu. Tas ir organizēšanas jautājums. Un izdarīt to nevar tikai tad, ja nedara,» saka jaunā vadītāja. Cirkam paredzēto dotāciju ap 300 000 eiro gadā Ināra vērtē kā pietiekami lielu.

Kehre kā galveno stūrakmeni cirka darbības attīstībai min tā pieejamību visiem un starptautiskiem standartiem atbilstoša cirka izglītības programmas un rezidenču centra izveidi. Tas dotu iespēju vietējiem redzēt starptautisku mākslinieku darba procesu, kā arī līdzproducēt izrādes. «Pamazām jāiekļaujas starptautiskajos tīklos, kas palīdzēs nodrošināt gan izrāžu plūsmu, gan pasaules elpu Rīgas cirkam,» saka Kehre. Līdzko stratēģija būs gatava, nākamais uzdevums būs izstrādāt visaptverošu ēkas pārbūves koncepciju un to realizēt, lai var pielāgot ēku mūsdienīga cirka un skatītāju vajadzībām. Kehre domā, ka ēkas sagatavošanas darbi aizņems aptuveni piecus gadus, taču precīzāk tas būs zināms, kad tiks izstrādāta pārbūves un restaurācijas koncepcija. Kamēr ēku renovēs, izrādes notiks citās Rīgas vietās, un pirmās Ināra sola jau ziemā.

Ināra ir dzimusi Daugavpilī, bet sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē ieguvusi Latvijas Universitātē Rīgā. Erasmus programmas ietvaros specializējusies starptautiskajās attiecībās prestižajā Parīzes sociālo zinātņu universitātē Sciences Po. Strādājusi par komandas veidošanas treneri, nostiprinot uzņēmumos kolektīvās vērtības. Ināra Kehre ir viena no fonda Viegli dibinātājām un valdes loceklēm, kā arī rakstnieka Imanta Ziedoņa balvas Laiks Ziedonim veidotāja un pasākuma rīkotāja. Valdes amatu fondā Ināra saglabās. «Daudziem darbā iestājas brīdis, kad zini, kas un kā jādara. Tad vairs neesi pats labākais darbinieks. Neriskē. Un kādu dienu es nodomāju – man ir gandrīz trīsdesmit gadu, un  vēlos, lai esmu iedvesmota. Lai, no rīta braucot uz darbu, zinu, ka tikšu galā ar kādu izaicinājumu.» Ināra aizgāja no fonda vadīšanas darba, kļuva par bezdarbnieci. Sāka palīdzēt kādam lielam izglītības projektam. Pērn Kultūras ministrijas mājaslapā pamanīja vakanci uz cirka vadītāja vietu un nolēma piedalīties, jo «meklēju darbu, kas mani izaicinātu». «Bet visvairāk mani urdīja misijas apziņa, ka kādam Rīgas cirks ir jāsakārto. Labs darbs, ko vajadzētu izdarīt. Izdarāms darbs.» 

Kāpēc ir svarīgi, ka vienai nelielai pilsētai ir savs cirks? «Manā galvā Rīga nav maza,» saka Ināra un smejas, ka faktiski jau mēs varētu iztikt gan bez cirka, gan teātra, gan žurnāla Ir. Arī bez grāmatām un restorāniem. Un kaut kā jau to laiku no piedzimšanas līdz nomiršanai pavadītu. «Taču tieši māksla ir tā, kas palīdz cilvēkam attīstīties. Apjaust vērtīgo. Mainīt uzskatus. Tieši tās dēļ cilvēks, kurš domā, ka sievietēm jāsēž autobusa aizmugurē, var mainīt savu pārliecību, ka sieviete var būt laba autobusa vadītāja.» Ināra domā, ka cirks ir līdzvērtīgs teātrim, taču demokrātiskāks žanrs. Tas var uzrunāt un pievilināt mākslais pasaulei tos cilvēkus, kam teātris šķiet par smagu. «Rīgai ir vajadzīgs cirks, lai mēs labāk saprastu sevi. Cirks var būt izklaide ar pievienoto vērtību,» saka Ināra un sola, ka jaunajā sezonā Rīgā būs jēgpilnas laikmetīgā cirka viesizrādes, kas parādīs cirka brīnumu. Un skatītājs pēc tām mājup dosies labāks.

Ēdienkarte

Tapas
Veģetārie salāti
Kapučīno

Spiegu ķērājs pret Trampu

Posted on marts 29, 2017 by - Komentārs

Notiek izmeklēšana par iespējamo Trampa kampaņas sadarbību ar Krieviju

Amerikas Savienoto Valstu Federālais izmeklēšanas birojs jau kopš jūlija izmeklē iespēju, ka notikusi sadarbība starp Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas pārstāvjiem un Krievijas valdību, lai nodrošinātu Trampa uzvaru vēlēšanās. Ieturiet uz mirkli pauzi un padomājiet par to.

Jau kopš pagājušās vasaras Amerikas galvenais pretizlūkošanas dienests pārbauda, vai ASV prezidenta līdzgaitnieki viņa interesēs ir sadarbojušies ar naidīgu valsti.

Esam jau noguruši no nemitīgās šausmināšanās par Trampa kārtējo izlēcienu vai skandālu – Tramps meitai Ivankai sagādājis kabinetu Baltajā namā; Tramps atsakās sniegt Merkelei roku; kad intervētājs norāda uz acīmredzamu nepatiesību viņa izteikumos, Tramps atbild: «Man laikam neiet pārāk slikti, jo es esmu prezidents un tu neesi.» Tāpēc izmeklēšana par iespējamu valsts nodevību daudziem varēja vienkārši paslīdēt garām ziņu lentē kā kārtējais šobrīd valdošā vājprāta apliecinājums.

Taču FIB direktora Džeimsa Komija pagājušajā nedēļā Kongresā liecinātais, ka viņa vadītā iestāde «izmeklē, kādi ir bijuši sakari starp cilvēkiem, kas saistīti ar Trampa kampaņu, un Krievijas valdību un vai ir bijusi koordinācija starp kampaņu un Krievijas centieniem» ietekmēt vēlēšanu iznākumu, ir bezprecedenta gadījums ne tikai Amerikas, bet arī jebkuras lielas Rietumu demokrātijas vēsturē.

Tā bija pirmā reize, kad FIB vadītājs publiski apliecināja šādas izmeklēšanas esamību. Komijs gan uzsvēra, ka birojs parasti nepublisko šādu informāciju, tomēr «to ir piemēroti darīt neparastos apstākļos, kad tas ir sabiedrības interesēs», un norādīja, ka izmeklēšana varētu prasīt diezgan ilgu laiku.

Taču tas nebūt nebija viss, ko Komijs savas piecarpus stundas ilgušās liecināšanas laikā pateica. Viņš neatkāpās no visu ASV izlūkdienestu kopīgi formulētā secinājuma, ka Putins mērķis bija nodrošināt Trampa uzvaru pār Hileriju Klintoni. Viņš «gribēja kaitēt mūsu demokrātijai, kaitēt viņai un palīdzēt viņam», Komijs pateica kongresmeņiem, jo «Putins tik ļoti ienīda [bijušo] valsts sekretāri Klintoni», ka viņš nepārprotami deva priekšroka viņas oponentam.

Un vēl – FIB direktors nosauca ASV prezidentu par meli. Marta sākumā Tramps palaida tvītu, ka iepriekšējais prezidents Obama licis noklausīties viņa sarunas Trampa tornī Ņujorkā. Nekādus pierādījumus šim skandalozajam paziņojumam ne pats Tramps, ne viņa pārstāvji nav varējuši sniegt. Tā vietā Trampa preses sekretārs Šons Spaisers pateica, ka nu būtu Kongresa kārta šo apgalvojumu apstiprināt.

Nepagāja divas nedēļas, un par izlūkdienestiem atbildīgās Se-nāta komitejas vadītāji – republikānis Ričards Burs (Richard Burr) un demokrāts Marks Varners (Mark War-ner) – izplatīja paziņojumu, ka «mēs nesaskatām nekādas indikācijas, ka kāda ASV valdības sastāvdaļa būtu novērojusi Trampa torni pirms vai pēc 2016. gada vēlēšanu dienas».

Komijs bija tiešāks: «Attiecībā uz prezidenta tvītiem par iepriekšējās administrācijas it kā pret viņu vērsto sarunu noklausīšanos man nav nekādas informācijas, kas pamatotu tādus tvītus.»

Tramps, kā jau Tramps, nekad neatzīst, ka būtu kļūdījies vai melojis, un kopš Komija paziņojumiem ir turpinājis dēvēt visas ziņas par viņa un viņa kampaņas saistību ar Krieviju par fake news – nepatiesām ziņām, taču jau februārī viņa nacionālās drošības padomnieks Flins bijis spiests atkāpties pēc atklājumiem par sarunām ar Krievijas vēstnieku. ASV tieslietu ministrs arī pieķerts melos par šādiem kontaktiem. Nāk klajā aizvien jauna informācija, kas liecina par dziļajām un plašajām saitēm starp trampistiem un Krieviju. FIB rīcībā esot ziņas, kas rada nopietnas aizdomas par Trampa kampaņas un Krievijas sadarbošanos Klintoni nomelnojošas informācijas izplatīšanā, ziņo CNN. FIB arī izmeklē, vai tādas radikāli labējās interneta lapas kā Breitbart nav palīdzējušas Krievijas troļļiem pārpludināt sociālos tīklus ar Trampam labvēlīgu un Klintonei nelabvēlīgu informāciju. Šonedēļ kļuva zināms, ka Trampa znots un viens no viņa svarīgākajiem padomdevējiem Džareds Kušners decembrī Trampa tornī tikās ar kopš 2014. gada ASV sankcijām pakļautās VņešEkonomBank vadītāju.

Ar dažiem izņēmumiem Republikāņu partijas pārstāvji līdz šim ir Trampu vai nu aizstāvējuši, vai arī par viņu klusējuši. Daži baidās no Trampa uzbrukumiem, citi cer uz prezidentu kā savas programmas – mazākus nodokļus bagātajiem, mazāk atbalsta vidusšķirai un nabagajiem – realizētāju. Taču tieši šķelšanās pašā Republikāņu partijā un Baltā nama politiskā nekompetence pagājušajā nedēļā izgāza mēģinājumu izdarīt to, ko visi republikāņi bija solījuši jau gandrīz astoņus gadus – atcelt iepriekšējā prezidenta izstrādātās veselības aprūpes sistēmas reformas, sauktas par Obamacare.

Tā turpinot, Tramps var zaudēt savas partijas vairākuma atbalstu. Tikmēr Komijs turpinās rakt. Šo divu augstsprieguma līniju krustošanās var radīt vēl nebijušu sprādzienu Amerikas politikā.

Komentārs 140 zīmēs

Ātri un bez konkursa pērn sāka meklēt VID direktoru. Pēc tās pašas metodes Kučinskis šogad atradis iespējamo Valsts kancelejas vadītāju.

Vai NA aizstāvēs savējo? Nacionālās apvienības valdes loceklis Helmanis notiesāts par izspiešanu. Kā visi politiķi, viņš lēmumu uzskata par «politisku».

Brūvē dumpi. Ilggadējam LZS priekšsēdētājam Brigmanim pieteicies konkurents – viņa vietu gatavs ieņemt zemkopības ministrs Dūklavs.

Kremlim jauna Krievija

Posted on marts 29, 2017 by - Komentārs

Masu protesti Krievijā bija gan pret korupciju, gan pret Putinu

Krievijā svētdien notikušie protesti bija lielākie pēdējo piecu gadu laikā. Tie neradīja tūlītēju apdraudējumu Vladimira Putina varai un diezin vai traucēs viņam iegūt vēl vienu termiņu amatā pēc prezidenta vēlēšanām nākamgad. Taču pārsteidzošākais un režīmam ilgākā laikposmā draudīgākais ir pats fakts, ka Krievijā tik vērienīgi protesta pasākumi joprojām var notikt.

Protestu iegansts bija opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija pretkorupcijas kampaņas ietvaros nesen demonstrētā filma par premjerministra Dmitrija Medvedeva īpašumiem, kuru vērtība sasniedzot miljardu dolāru, kas nozagti Krievijas pilsoņiem, un viņa tviterī un citos sociālajos tīklos izplatītais aicinājums 26. martā iziet ielās, lai protestētu pret korupciju Krievijas varas elitē.

Navaļnijs ir viens no nedaudzajiem Krievijā vēl atlikušajiem kaut cik nopietnajiem opozīcijas politiķiem, kuru režīms vajā, taču salīdzinoši saudzīgi, iespējams, tieši tāpēc, ka viņa programma aprobežojas ar varas augstumos sēdošo korumpētības atmaskošanu.

Acīmredzot Kremlim tas nešķita īpaši bīstami, ņemot vērā korupcijas ikdienišķumu Krievijā, bet reizēm varēja būt pat izdevīgi, lai noliktu pie vietas dažu labu «ģimenes» locekli un pie reizes nodemonstrētu Kremļa saimnieka iejūtību pret vienkāršās tautas neapmierinātību ar zaglīgajiem priekšniekiem. Arī pirms svētdienas protestiem dzirdējām minējumus, ka Putins varētu tos pieciest un izmantot, lai upurētu Medvedevu tautas sašutumam.

Taču protestu vērienu Kremlis diezin vai bija prognozējis. Tie notika ne tikai galvaspilsētā, kur parasti «viss notiek», bet arī vairāk nekā simt citās pilsētās viscaur Krievijā līdz pat Tālajiem Austrumiem, un tajos piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku. Maskavā vien policija aizturēja vairāk nekā tūkstoti. Ikvienam arī Kremlī ir skaidrs, ka ne jau tikai vēl viena filma par vēl vienu sazagušos augstu činavnieku lika šiem cilvēkiem iziet ielās tieši Putina valdīšanas septiņpadsmitajā gadadienā.

Līdzās protestu ģeogrāfiskajam plašumam svētdien notikušajiem ir vēl viena būtiska un Kremlim bīstama atšķirība no iepriekšējiem tautas masu neapmierinātības izpaudumiem – lielais jauniešu īpatsvars.

Gan 1990.-1991. gada revolūcijā, kas gāza komunistu varu, gan 2011.-2012. gada masu protestos pret Putina režīmu, kuri tik ļoti nobiedēja Kremli, ka sekoja nesaudzīgas represijas pret jebkādu puslīdz nopietnu politisko opozīciju un visu veidu skrūvju piegriešana, bija galvenoties inteliģences iedvesmoti un vadīti jeb, kā tos mēdza dēvēt, «profesoru nemieri». Šoreiz tā bija «vienkāršā tauta» un lielā skaitā jaunieši, kuri nekādu citu varu, atskaitot Putina, savā dzīvē nav pieredzējuši. «Kamēr jūs zagāt, mēs izaugām,» vēstīja kāda demonstranta plakāts Maskavā. Ļoti nepatīkama vēsts Kremlim no paaudzes, kura nākamajos piecos, desmit gados noteiks politisko noskaņojumu valstī.

Milzīgais ielās izgājušo jauniešu īpatsvars sola vēl vienu potenciāli stratēģisku zaudējumu Putina režīmam. Izrādās, ka totāla smadzeņu skalošana ne tuvu nav totāli efektīva. Pēc iepriekšējiem protestiem Kremlis mērķtiecīgi pārņēma savā kontrolē visus galvenos plašsaziņas līdzekļus, it īpaši televīziju. Bet kāda jēga kontrolēt televīziju, ja tik daudzi to nemaz neskatās?

Putina jauniešu paaudze ir arī interneta paaudze, kas atrod informāciju un sazinās bez Kremļa ieceltu patiesības skaidrotāju starpniecības. Valdības kontrolētie televīzijas kanāli svētdien neziņoja neko par protestiem, taču, par spīti varas mēģinājumiem ierobežot arī internetu, par tiem uzzināja visi. Un šī masīvā video un cita veida informācija paliks internetā un turpinās augošā proporcijā politiski aktivizēt arvien jaunus un jaunus tūkstošus Krievijas pilsoņu.

Turklāt šajā reizē režīms vairs nevar vainot Hileriju Klintoni un Balto namu par apvērsuma mēģinājuma organizēšanu, kā to darīja pēc nemieriem Bolotnajas laukumā Maskavā 2011. gadā. Varas stāstītais, ka protestētājiem esot samaksāts, izklausās pēc apjukušas taisnošanās. Nudien, kurš tad un kā maksāja – šoreiz Donalds Tramps caur Navaļnija kontiem vai atkal Džordžs Soross?

Taču Putina režīms joprojām ir stiprs un bīstams. Tam ir gandrīz neierobežoti varas resursi, lai brutāli apspiestu jebkādu opozīciju. Un arī praksē pierādīta gatavība nolikt līdzpilsoņus lojālā ierindā ar kārtēju militāru agresiju pret ārēju ienaidnieku. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Putina reitings uzšāvās jaunos augstumos līdz ar nacionālpatriotisku propagandas histēriju pret citādi domājošajiem.  

Bez ārējā spiediena nopietnas pārmaiņas Krievijā tuvākajā laikā nenotiks. Kā atgādinājis arī Navaļnijs, visiedarbīgāk ir vērsties pret Krievijas valdnieku personīgajiem naudas makiem. Krievijai noteiktās sankcijas ir efektīvas, taču Rietumu finanšu tīklos arvien cirkulē milzumdaudz Krievijas valdītāju naudas. Tajā skaitā Latvijā, kuras bankas apkaunojoši kļuvušas par milzīgu netīras naudas summu mazgātavu.

Un vēl – izrādās, arī krieviem nav vienalga, vai pie varas esošie viņus apzog. Droši vien arī Latvijā. Viņiem informācija par Rīgā valdošo Putina partijas līgumpartneru labklājības avotiem varētu pirms pašvaldību vēlēšanām šķist ne mazāk svarīga kā krievvalodīgajiem Krievijā.

Komentārs 140 zīmēs

Gandrīz neticamais. Pēc vairāku gadu un trīs stundu diskusijām valdība tomēr nolēma pievienot Pedagoģijas akadēmiju Latvijas Universitātei.

Ar zemi runās latviski. Saeimas lēmums ļaut pārdot zemi tikai valsts valodas pratējiem radīs jaunu starpnieku kategoriju – nacionālais zemes pircējs.

Brexit iet plašumā. Skotijas parlaments otrdien nobalsoja par jauna neatkarības referenduma rīkošanu.

Žvikt!

Posted on marts 29, 2017 by - Redaktores sleja

Holivudas filmās redzēts, kā boss acumirklī izmet nogrēkojušos darbinieku – žvikt, lasies! Nupat tā noticis nevis privātā kantorī, bet valsts pārvaldē – premjers uz vietas atlaidis pirmo ierēdni Mārtiņu Krieviņu. Mulsina ne tikai ātrums un izlēmība (reti redzēta, tak slavējama rīcība), bet galvenokārt – slēptais motīvs.

Par ko nevaram runāt, par to jāklusē, reiz teica ietekmīgais domātājs Vitgenšteins, taču Kučinskis nav filozofijas profesors, bet demokrātiskas valdības galva, kuram lēmumi jāpieņem sabiedrības interesēs un jāpamato tie. Kādi ir Krieviņa grēki, un ko sabiedrība iegūst no viņa atlaišanas – joprojām ir mīkla. Kamēr Latvijā pat apsūdzības noziegumos nav iemesls amatu zaudēšanai, civildienesta galvas nociršana bez pamatota iemesla sūta sabiedrībai vēsti, kas tieši pretēja valdības ēkā lasāmajam uzrakstam par vienu likumu, vienu taisnību visiem.

Par laimi, Krieviņš piekrita atbildēt uz Ir jautājumiem, gana atklātā sarunā ļaujot saprast atlaišanas ieganstus un iemeslus. Lasiet interviju!

Kalpojot valstij vairāk nekā 10 gadus, Krieviņš sapratis varas sistēmas robus. Konkurences trūkums, nespēja savējo būšanas dēļ risināt problēmas. Un atšķirībā no Igaunijas – cilvēki ar padomju bagāžu valsts spicē.

Zīmīgi – gandrīz to pašu par grūti tveramajām kaimiņu kultūras atšķirībām saka rakstnieks Reins Rauds, kura romāns par Atmodas laika tumšo oderi nule iznācis latviski. «Igaunija nolēma pilnībā nogriezt saikni ar padomju pagātni un sākt kā no baltas lapas. Tas bija pareizi.» 

Atgriezties deviņdesmitajos nevaram, vecās kļūdas paliks. Bet kāpēc turpināt tās vēl šodien?