Finišs
Bišofa skats
Žurnāla rubrika: Svarīgi
Gruzdošās problēmas
Zviedrija meklē atbildes uz jautājumu – kāpēc šķietami negaidīti aizsvilās līdz šim laipni uzņemto un dāsni atbalstīto imigrantu kopienas jaunatne?
Pamatskolas direktori Evu Bromstēru pagājušās ceturtdienas naktī no miega uzrāva tālruņa zvans. «Deg tava skola!» ziņoja viņas priekšnieks no vietējās izglītības nodaļas. Bromstēra nekavējoties steidzās uz savu darbavietu, kas atrodas lielākoties imigrantu apdzīvotajā rajonā Tenstā Stokholmas ziemeļos. Viena klase bija izdegusi pilnībā, citā pēc ugunsdzēsēju cīņas ar liesmām ūdens bija līdz potītēm. Šī bija jau otrā reize triju dienu laikā, kad deg viņas skola.
Līdzīgi notikumi pagājušajā nedēļā tika piedzīvoti vairākās Zviedrijas vietās – gan galvaspilsētas nomalēs, gan vēlāk arī citās pilsētās. Imigranti dedzināja sabiedriskās iestādes un automašīnas, un to bija ļoti neparasti redzēt zemē, kas lepojas ar mieru un likumpaklausīgiem pilsoņiem.
Šie nemieri atgādināja līdzīgus urbānos dumpjus, ko 2005.gadā piedzīvoja Francija, bet 2011.gadā – Lielbritānija. Tagad arī Zviedrija nonākusi diskusiju centrā, runājot par imigrāciju un tās radīto spriedzi ekonomikas savārguma laikos.
Nedēļas nogalē nemieri sāka norimt, un, par laimi, postījumi nav tik lieli kā savulaik Parīzē un Londonā. Taču dumpis ir satriecis Zviedriju, kura līdz šim ir bijusi salīdzinoši viesmīlīga pret ieceļotājiem un patvēruma meklētājiem un regulāri tiek ierindota pasaules laimīgāko valstu saraksta augšgalā.
«Es tiešām nezinu, kāpēc kādam ir vēlme pielaist uguni skolai,» nopūšas Bromstēra. «Es vienkārši to nesaprotu. Varbūt viņi nemaz nav tik laimīgi cilvēki.»
Jāatzīst, ka imigrantu nemieri zviedriem nav pilnīgs jaunums. Jau 2008. un 2010.gadā dienvidrietumu pilsētā Malmē notika ieceļotāju pūļa sadursmes ar policiju. Tomēr pagājušās nedēļas dedzināšanas galvaspilsētā Stokholmā un pusaudžu uzbrukumi ugunsdzēsējiem, apmētājot viņus ar akmeņiem, ļoti daudziem zviedriem ir atstājusi sāju sajūtu – varbūt tomēr kaut kas nav kārtībā viņu sabiedrībā, kas līdz šim ļoti dāsni ir centusies palīdzēt cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās.
Nemieri lielākoties notika pilsētu visnabadzīgākajos rajonos, kuru iedzīvotāji tiek pasargāti no pilnīga trūkuma, paļaujoties uz visaptverošo labklājības sistēmu. Lai gan arī zviedru sociālā nodrošināšana pēdējos gados piedzīvojusi jostu savilkšanu, tā aizvien ir viena no visdāsnākajām pasaulē.
Zviedrijas centriski labējais premjerministrs Frēdriks Reinfelts nemieru dalībniekus dzēlīgi nosauca par vienkāršiem «huligāniem». Savukārt labējā partija Sverigedemokraterna izmantoja šo brīdi, lai popularizētu savu nostāju par ieceļotāju skaita ierobežošanu un to imigrantu deportēšanu, kas pārkāpuši likumu. «Tas nav tikai policijas jautājums,» teica partijas līderis Džimijs Akesons, bet gan «tiešs bezatbildīgas imigrācijas politikas rezultāts, kas radījis dziļas plaisas Zviedrijas sabiedrībā».
Kreisi noskaņotās partijas, kas zviedru politiskajā dzīvē ir dominējušas jau vairākas desmitgades un radījušas labklājības sistēmu «no šūpuļa līdz kapam», nemieros vainoja pašreizējo valdību, kas samazinājusi pabalstus un privatizējusi daļu sabiedrisko pakalpojumu. Viņuprāt, valstī esot sākusies tolerances un sociālās vienlīdzības erozija.
Nesen klajā nākušajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojumā secināts, ka Zviedrijā no 1985. līdz 2010.gadam tik tiešām ir novērots visuzkrītošākais iedzīvotāju nevienlīdzības pieaugums, ja salīdzina ar citām valstīm. Tajā pašā laikā Zviedrija joprojām ir krietni vienlīdzīgāka par citām zemēm. Šāds arguments nepārliecina opozīcijā esošās Kreisās partijas (Vänsterpartiet) aktīvistu Barbo Sormanu: «Bagātie kļūst vēl bagātāki, bet nabagi kļūst nabagāki. Zviedrija sāk izskatīties pēc ASV.»
Maldīgā āriene
Ārēji nekas neliecina par panīkumu imigrantu apdzīvotajos Stokholmas anklāvos, piemēram, Tenstā un Husbijā, kur 19.maijā policija nošāva nazi vicinošu 69 gadus vecu imigrantu un tas kļuva par iemeslu pirmajiem nemieriem. Abas piepilsētas ir būvētas 60.gados, kad mērķis bija radīt miljonu jaunu mājokļu. Starp daudzdzīvokļu namiem plešas kārtīgi sakopti parki. Ēkas nav sevišķi pievilcīgas, taču tās aizvien tiek kārtīgi uzturētas. Turpat līdzās ir labi aprīkotas skolas, jauniešu centri, bibliotēkas, un visam pa vidu rosās vesela valsts algotu sociālo darbinieku armija.
Serbijā dzimušais jauno strādnieku atbalsta grupas menedžeris Dežans Stankovičs, kas neseno nemieru laikā kopā ar citiem vecākiem un brīvprātīgajiem piedalījās nakts patruļās, atceras kādu amerikāņu sociālo darbinieku vizīti. Viesi bijuši patiesi izbrīnīti. «Viņi teica: «Te ir zaļš un droši. Kur tad ir problēma?!»»
Lielākā problēma ir darbavietu trūkums. Bezdarba līmenis valsts mērogā ir 8%, taču šis skaitlis ir vismaz divreiz augstāks imigrantu rajonos un četrreiz augstāks starp jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.
Stankovičs stāsta, ka labi izprot imigrantu sūdzības par diskrimināciju darba tirgū, tomēr daudziem darba meklētājiem, it īpaši jauniem vīriešiem, esot pārāk augstas un nereālas prasības. Viņi lielākoties cer, ka valsts piedāvās darbu tieši viņu dzīvesvietā. «Ir daudz cilvēku vecumā starp 20 un 22 gadiem, kuri saka: «Es vēlos darbu, dodiet man to tūlīt pat, un es vēlos palikt tieši šeit.» Tā ir viņu lielākā problēma, kas gribot negribot pārvēršas arī par valdības problēmu.»
Irānā dzimusī kurdiete Nima Sanandadži, kas sarakstījusi vairākas grāmatas par imigrāciju, norāda, ka dažos Zviedrijas ziemeļu reģionos bez darba ir vēl lielāks cilvēku skaits, «taču viņi nesvaidās ar akmeņiem un nededzina automašīnas».
Irākā dzimušais Gabriels Beršams (17), kas vēl mācās vidusskolā, saka: «Jauni cilvēki vēlas, lai viņus uzklausa, bet ir jau pieraduši, ka viņus ignorē. Tagad beidzot kāds viņos ieklausās.» Tiesa, auto dedzināšana esot «muļķīga un bēdīga».
Negaidītās jauniešu dusmu izpausmes apmulsinājušas un satraukušas vietējās sabiedrības vecākos. Pēc tam, kad policija pagājušās nedēļas beigās atsauca savus spēkus, pie miera uzturēšanas un spriedzes samazināšanas ķērās vecākā gadagājuma imigranti. «Tādai vardarbībai nav nekāda attaisnojuma,» saka skolotājs Abdulla Ahmeds, kas Zviedrijā ieceļoja no Somālijas pirms 23 gadiem, bet tagad naktīs piedalās patruļās, lai pamanītu jaunus potenciālos nemiera cēlājus.
Izskatās, ka vismaz pagaidām šāda taktika darbojas. Nedēļas nogalē Stokholmā tika aizdedzinātas tikai dažas mašīnas, un tas ir krietni mazāk par 50 auto, kas tika nosvilināti aizpagājušajā otrdienā. Sestdienas vakarā Husbijas ielas bija īpaši klusas, jo jaunieši pulcējās pie televizoriem, lai noskatītos Eiropas čempionu līgas finālmaču.
Taču emocionāla gruzdēšana turpinās. «Mūsu vecāki aizrāda, ka mums būtu jājūtas pateicīgiem,» saka jauniešu aktīvists Rami el Hamiši, kura ģimene ieceļojusi no Irākas. «Viņi paši jūtas pateicīgi par doto patvērumu, jo agrāk ir piedzīvojuši grūtus laikus. Taču jaunajiem, kas ir piedzimuši šeit, savu dzīvi nav ar ko salīdzināt.» Husbija «no ārienes izskatās jauka, taču iekšienē tā nemaz nav pievilcīga». Pats Hamiši studē pirmajā kursā Stokholmas Universitātē un nemieros nepiedalījās. «Zviedrija man ir devusi tādas iespējas, kādu man nekad nebūtu Irākā. Tajā pašā laikā citu cilvēku attieksme pret mani nebūt nav tāda kā pret jebkuru baltādainu jaunekli. Es visu laiku jūtu diskrimināciju.»
Aizvainotie zviedri
Nemieri nākuši kā svētība labējai un pret imigrāciju nelokāmi noskaņotajai partijai Sverigedemokraterna. Aptaujas liecina, ka tās popularitāte vēlētāju vidū pieaug. Daļēji tas izskaidrojams ar daudzu zviedru sašutumu, ka tagad viņi tiek saukti par rasistiem, lai gan ir ļoti laipni pieņēmuši bēgļus.
Imigrantu un viņu ģimenēs dzimušo bērnu kopskaits patlaban Zviedrijā veido 15% no visiem iedzīvotājiem. Pērn Zviedrija gandrīz uz pusi palielināja uzņemto patvēruma meklētāju skaitu un kļuva par galveno galamērķi Eiropā bēgļiem no Sīrijas.
Bijušais policists Mikēls Lunds saka: «Vienkāršie zviedri, kas sēž pie televizoriem un vēro notiekošo, kļūst arvien niknāki, redzot, kā imigranti met akmeņus. Arī es esmu nikns, bet tas diemžēl ir vienīgais veids, kā viņi var pievērst politiķu un mediju uzmanību.» Lunds vairākus gadus darbojies antirasisma organizācijā, kuru izveidoja žurnālists un kriminālromāna Meitene ar pūķa tetovējumu autors Stīgs Lārsons. Viņš pats pagājušajā nedēļā apmeklēja vairākas nemieru vietas un nāca pie atziņas, ka «pirms tam es nemaz neapjautu, cik daudz jauno cilvēku ienīst policiju un sauc to par rasistiem». «Sanāk tā, ka izbijusies ir gan policija, gan arī jaunieši. Kad satiekas divas izbiedētu cilvēku grupas, nepatikšanas ir garantētas.»
Rīga būs gatava?
10 konkrētus jautājumus par galvaspilsētas nākotni uzdevām populārākajām partijām un ekspertiem
Atbildes sagatavoja sarakstu līderi, izņemot SC – viņu nostāju meklējām publiskos solījumos, jo pārstāvji atteicās atbildēt.
Saskaņas centrs
1. Cik māju tiks nosiltināts nākamo četru gadu laikā?
Nosiltināto māju iedzīvotājiem tiks piedāvātas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides līdz 90% uz termiņu līdz 10 gadiem.
2. Cik gara būs dzīvokļu rinda 2017.gadā?
Dzīvokļu rinda tiks samazināta par 3000 ģimenēm.
3. Kad likvidēsit bērnudārzu rindu?
Divu gadu laikā tiks pilnībā atrisināta bērnudārzu rindu problēma.
4. Kādi būs galvenie darbi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai?
Tiks renovēts Salu tilts un Kārļa Ulmaņa gatves pārvads, nomainīti 2 milj. kvadrātmetru asfalta seguma. Līdz 2017.gadam ceļi Rīgā būs saremontēti. Tiks uzbūvēti pārvadi Sarkandaugavā un starp Imantu un Zolitūdi, pabeigta Austrumu maģistrāle Ieriķu ielas rajonā.
5. Ko darīsit velobraucēju labā, kādi veloceliņi tiks izbūvēti?
Tiks izbūvēti veloceliņi virzienā Imanta-Vakarbuļļi un centrs-Ziepniekkalns, iezīmētas velojoslas uz galvenajām ielām mikrorajonos un centrā.
6. Kāds ES līdzfinansējums tiks piesaistīts nākamajā plānošanas periodā, un kādi projekti par to tiks attīstīti?
Programmā nav minēts.
7. Kādi ir galvenie darbi kultūras infrastruktūras uzlabošanai?
Notiks rekonstrukcijas darbi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, VEF Kultūras pilī un Kongresu namā, kur tiks ierīkota jauna multifunkcionāla Rīgas koncertzāle.
8. Ar kādu deficītu vai pārpalikumu veidosit Rīgas budžetu nākamajos četros gados?
Pilsētas budžeta deficīts tiks saglabāts 2-3% robežās.
9. Kāds būs pilsētas iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem, un kā plānojat šī skaita izmaiņas ietekmēt?
Programmā nav minēts.
10. Kādus jaunus pilsētvides attīstības projektus plānojat atbalstīt, kā mainīsies Rīgas vaibsti līdz 2017.gadam?
Tiks savestas kārtībā iekškvartālu brauktuves visos mikrorajonos, sāksies pagalmu revitalizācijas programma, izveidotas promenādes Vecmīlgrāvī un Ziepniekkalnā, jauns Anniņmuižas parks Imantā. Notiks Ziedoņdārza un Grīziņkalna renovācija. Būs jauns apgaismojums 22 km kopgarumā, tiks uzstādīti 4000 jaunu LED gaismekļu.
Vienotība
1. Cik māju tiks nosiltināts nākamo četru gadu laikā?
500, vēl 1500 būs dažādās siltināšanas projekta sagatavošanas stadijās.
2. Cik gara būs dzīvokļu rinda 2017.gadā?
1000.
3. Kad likvidēsit bērnudārzu rindu?
2014.-2015. mācību gada laikā.
4. Kādi būs galvenie darbi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai?
Pārdalīsim budžeta līdzekļus no «zelta dzīvokļu» celtniecības un subsīdijām pašvaldības uzņēmumu «melnajiem caurumiem» uz Rīgas ceļu fondu, lai kopā ar valsts dotāciju nodrošinātu 20 miljonu eiro pastāvīgu, ilgtermiņā plānojamu finansējumu gadā ielu un ceļu uzturēšanai.
5. Ko darīsit velobraucēju labā, kādi veloceliņi tiks izbūvēti?
Prioritāte: veidot velojoslas uz ielām, nodrošināt velojoslu un veloceliņu savienojumus tīklā, apzināt un likvidēt «šaurās vietas» pašreizējos maršrutos (nobrauktuves, pārejas). Jaunas velomaģistrāles 50 km garumā Ziepniekkalna, Ķengaraga un Dārziņu, Purvciema, Mārupes virzienā, pabeigtas iesāktās.
6. Kāds ES līdzfinansējums tiks piesaistīts nākamajā plānošanas periodā, un kādi projekti par to tiks attīstīti?
Kopā ar valdību četros gados ieguldīsim vismaz 200 miljonus eiro biznesa attīstībā (industriālās zonas, biznesa ligzdas, tehnoloģiju centri). NAP paredz septiņos gados atvēlēt 130 miljonus eiro transporta attīstībai, 140 miljonus tiltu remontiem, 100 miljonus ostas savienojumam ar automaģistrālēm, 100 miljonus – muzejam, koncertzālei un Daugavas stadionam.
7. Kādi ir galvenie darbi kultūras infrastruktūras uzlabošanai?
Laikmetīgās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle, Dziesmusvētku estrādes rekonstrukcija.
8. Ar kādu deficītu vai pārpalikumu veidosit Rīgas budžetu nākamajos četros gados?
2014. un 2015.gadā – sabalansēts budžets, 2016. un 2017.gadā, ja ekonomikas izaugsme būs lielāka par 4% gadā – pārpalikums uzkrājuma palielināšanai.
9. Kāds būs pilsētas iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem, un kā plānojat šī skaita izmaiņas ietekmēt?
Iedzīvotāju skaits palielināsies par 55 tūkstošiem, un Rīgā dzīvos 750 tūkstoši iedzīvotāju. Veicinot ekonomikas attīstību, investīcijas uzņēmumos ar labi algotām darbavietām un izcilas skolas, Rīgā atgriezīsies latvieši, kas pašlaik ir ekonomiskajā emigrācijā.
10. Kādus jaunus pilsētvides attīstības projektus plānojat atbalstīt, kā mainīsies Rīgas vaibsti līdz 2017.gadam?
Pilsētas seju izmainīs prioritāte gājējiem un velobraucējiem kā satiksmes galvenajiem dalībniekiem. Vairāk velojoslu, gājēju zonu, vairāk no auto brīvas publiskās ārtelpas ar labu segumu, soliņiem, apgaismojumu, zaļumiem, kafejnīcām, veikaliņiem, bērnu un fizisko nodarbību infrastruktūru, radošajiem kvartāliem un centriem, pieejamām un sakārtotām ūdensmalām u.tml.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!—Tēvzemei un brīvībai/LNNK
1. Cik māju tiks nosiltināts nākamo četru gadu laikā?
Četru gadu laikā renovēsim 25% daudzdzīvokļu ēku, kas ir pašvaldības pārziņā. Mūsu vadībā Rīgas dome pārņems valstij piederošās kapitāla daļas Rīgas siltumā un jau nākamajā ziemā sāksies siltināšanas projektu realizācija.
2. Cik gara būs dzīvokļu rinda 2017.gadā?
Tas, ka dzīvokļu rindā Rīgā gaida vairāk nekā 5000 cilvēku, ir kārtējā Rīgas domes neizdarība. Līdz 2017.gadam samazināsim dzīvokļu rindu vismaz par 50%. Tāpat sadarbībā ar valdību jārisina jautājums par denacionalizēto namu īrniekiem.
3. Kad likvidēsit bērnudārzu rindu?
Visos Rīgas bērnudārzos divu gadu laikā nodrošināsim pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tas lielā mērā atrisinās arī rindu problēmu nākotnē, kopumā nākamā sasaukuma laikā ir iespējams atrisināt rindu. Jābūvē jauni bērnudārzi, izmantojot privāto un publisko partnerību.
4. Kādi būs galvenie darbi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai?
Sāksim Salu tilta remontu jau šogad, tas jādara, remontējot pa joslām, pilnībā tiltu neslēdzot. Vienlaikus izveidosim lielu publisko autostāvvietu Pārdaugavā, Bāriņu un Hermaņa ielas rajonā, atslogojot centru un tiltus no automašīnām. Atrisināsim katastrofālo asfalta seguma stāvokli iekškvartālos un iekšpagalmos.
5. Ko darīsit velobraucēju labā, kādi veloceliņi tiks izbūvēti?
Turpināsim attīstīt veloceliņu tīklu, nolīdzināsim trotuāru apmales, rūpēsimies par atbilstošu velonovietņu izveidošanu. Līdz rudenim pabeigsim veloceliņu izbūvi Vecmīlgrāvis-Vecāķi, centrs-Torņakalns-Ziepniekkalns, centrs-Dārziņi. Līdz 2014.gada vasarai attīstīsim plašu veloceliņu tīklu centrā.
6. Kāds ES līdzfinansējums tiks piesaistīts nākamajā plānošanas periodā, un kādi projekti par to tiks attīstīti?
NAP ietvaros Rīga piesaistīs 150 miljonus latu sabiedriskā transporta attīstībai, 105 miljonus tiltu, tuneļu un pārvadu renovācijai. 546 miljonus – ostas un pilsētas ceļu integrācijai transporta tīklā. 10 miljonus – multimodālā transporta tīkla izbuvei Torņakalnā.
7. Kādi ir galvenie darbi kultūras infrastruktūras uzlabošanai?
Rīgai būtu vajadzīgs Laikmetīgās mākslas muzejs un jauna koncertzāle. Rīga atbalstīs nacionālo kultūras biedrību darbību.
8. Ar kādu deficītu vai pārpalikumu veidosit Rīgas budžetu nākamajos četros gados?
Rīgas budžets būs sabalansēts un garantēs pilsētai augstāko kredītreitingu Baltijā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, pilsētas budžeta deficīts nepārsniegs 2-3% robežu.
9. Kāds būs pilsētas iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem, un kā plānojat šī skaita izmaiņas ietekmēt?
Rīgai vajadzīgs savs reemigrācijas plāns, jāveicina latviešu atgriešanās Rīgā. Mērķtiecīgs atbalsts ģimenēm – bērnudārzu pieejamība, atbilstoša izglītības kvalitāte un ārpusskolas nodarbības; rūpes par bērnu veselību un atbalsts rīdziniekiem – NĪN atlaides, ja deklarējies Rīgā.
10. Kādus jaunus pilsētvides attīstības projektus plānojat atbalstīt, kā mainīsies Rīgas vaibsti līdz 2017.gadam?
Koncertzāle (Kongresu nams); konferenču zāla 2000 cilvēkiem; Mežaparka attīstības projekts; Mežaparka estrāde. Laikmetīgās mākslas muzejs, vieglatlētikas stadions, sadarbojoties ar privātajiem uzņēmējiem un valsti.
Latvijas Zemnieku savienība
1. Cik māju tiks nosiltināts nākamo četru gadu laikā?
Siltināšanu plānos un ēkas siltinās paši māju iedzīvotāji.
2. Cik gara būs dzīvokļu rinda 2017.gadā?
Samazināsies no aptuveni 6500 garas rindas pašlaik līdz 1500.
3. Kad likvidēsit bērnudārzu rindu?
Bērnudārzu rindas 2016.gadā nebūs.
4. Kādi būs galvenie darbi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai?
Sakārtosim ostas pievadceļus un atslogosim centru no kravas automašīnām, lai kravas no ostas nebrauktu gar vecpilsētu.
5. Ko darīsit velobraucēju labā, kādi veloceliņi tiks izbūvēti?
Netērēsim naudu dārgu veloceliņu būvēšanai, bet izmantosim lētākus risinājums – velojoslu marķēšanu uz brauktuvēm.
6. Kāds ES līdzfinansējums tiks piesaistīts nākamajā plānošanas periodā, un kādi projekti par to tiks attīstīti?
Precīzas summas būs zināmas, kad Briselē būs apstiprināts kohēzijas finansējums nākamajam plānošanas periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam.
7. Kādi ir galvenie darbi kultūras infrastruktūras uzlabošanai?
Jaunas ēkas nebūvēsim, rekonstruēsim esošās.
8. Ar kādu deficītu vai pārpalikumu veidosit Rīgas budžetu nākamajos četros gados?
Mērķis – bezdeficīta budžets, pirmajos gados pēc iespējas mazāks deficīts 1-3% robežās.
9. Kāds būs pilsētas iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem, un kā plānojat šī skaita izmaiņas ietekmēt?
Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem būs aptuveni 800 tūkstoši.
10. Kādus jaunus pilsētvides attīstības projektus plānojat atbalstīt, kā mainīsies Rīgas vaibsti līdz 2017.gadam?
Jaunus grandiozus projektus neplānojam. Sakopsim esošās Rīgas ēkas, un 2017.gadā Rīga būs sakopta pilsēta.
Latvijas Zaļā partija
1. Cik māju tiks nosiltināts nākamo četru gadu laikā?
Lielākā daļa daudzstāvu dzīvojamo ēku pieder pašvaldībai. Vispirms tām nomainīsim logus (samazinot siltuma patēriņu vidēji par 30%) un veiksim to siltināšanu.
2. Cik gara būs dzīvokļu rinda 2017.gadā?
«Dzīvokļu rinda» ir mākslīgs jēdziens. Līdz 2017.gadam to likvidēsim ar individuālu pieeju (palīdzība darbspējīgajiem atgriezties darbā, īres pabalsti darba nespējīgajiem) un būvējot jaunas ēkas.
3. Kad likvidēsit bērnudārzu rindu?
Viena gada laikā. Īstermiņā piemērojot ēkas (piemēram, daļu no likvidēto skolu ēkām), ilgtermiņā – būvējot jaunus bērnudārzus.
4. Kādi būs galvenie darbi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai?
Bezmaksas sabiedriskais transports visiem rīdziniekiem, likvidējot tēriņus par e-talona uzturēšanu un kontroles sistēmu. Augstākā līmeņa velo kultūras ieviešana.
5. Ko darīsit velobraucēju labā, kādi veloceliņi tiks izbūvēti?
Mūsu akcents būs uz velojoslu tīkla izveidošanu – velojoslu būs daudz un par mazu naudu, nevis daži «zelta» veloceliņi kā tagad. Daudz un drošas velostāvvietas, pieprasot tās no publisko objektu īpašniekiem (lielveikaliem, sporta, atpūtas centriem).
6. Kāds ES līdzfinansējums tiks piesaistīts nākamajā plānošanas periodā, un kādi projekti par to tiks attīstīti?
Precīzas summas nav iespējams nosaukt, jo vēl nav pieņemts ES budžeta sadalījums, bet Rīgai ir jāpaņem viss, kas būs pieejams. Līdzekļi pirmām kārtām jāvirza videi un darbavietu radīšanai. Vismaz 40% no visām investīcijām jāpiesaista no ES līdzekļiem.
7. Kādi ir galvenie darbi kultūras infrastruktūras uzlabošanai?
Lai 2014.gadā būtu īsta Eiropas kultūras galvaspilsēta, Rīga pārņems savā aprūpē Latvijas Mākslinieku savienības māju un kolekciju. Renovēsim akustisko koncertzāli Zinātņu akadēmijā, sakārtosim Vāgnera zāli, līdz 2017.gadam pārbūvēsim Dziesmusvētku estrādi.
8. Ar kādu deficītu vai pārpalikumu veidosit Rīgas budžetu nākamajos četros gados?
Rīgai jābūt plusos. Tas nav grūti. Vispirms sastādīsim atklātu Rīgas bilanci, apzināsim patieso (ar visām kapitālsabiedrībām) parādsaistību apjomu. Budžets būs ar pārpalikumu robežās no 1 līdz 5%.
9. Kāds būs pilsētas iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem, un kā plānojat šī skaita izmaiņas ietekmēt?
Jāizdara viss iespējamais, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu virs 700 000. Jāatbalsta jaunās ģimenes, jārada vide un tirgus (pašvaldības iepirkumi par labu Rīgā un Latvijā ražotajam), lai uzņēmēji Rīgā radītu jaunas darbavietas. 800 001 iedzīvotājs Rīgā 2017.gadā ir mūsu programmas vērtēšanas kritērijs.
10. Kādus jaunus pilsētvides attīstības projektus plānojat atbalstīt, kā mainīsies Rīgas vaibsti līdz 2017.gadam?
Ar nekustamā īpašuma nodokļa likmēm un drastiskām, uz demokrātijas robežas balansējošām sankcijām likvidēsim graustus, nepabeigtās būves tiks pabeigtas, tukšajās ēkās atkal dzīvos iedzīvotāji. Rīgā notiks starptautiska tēlniecības kvadriennāle, labākos darbus Rīga iegādāsies un eksponēs pilsētvidē kā Londona, Parīze, Berlīne.
Reformu partija
1. Cik māju tiks nosiltināts nākamo četru gadu laikā?
Daudzus gadus nav darīts teju nekas, tāpēc vispirms jāizveido mehānisms, kas strādās rīdzinieku interesēs. Apvienojot pašvaldības un valdības kapacitāti, Rīgu iespējams nosiltināt pārredzamā nākotnē, bet, turpinot kā līdz šim, nepieciešami 860 gadi.
2. Cik gara būs dzīvokļu rinda 2017.gadā?
Dzīvokļu rindas jautājums jāskatās kontekstā. Rīga ir pēdējā galvaspilsēta Baltijā, kas joprojām ar to nav tikusi galā.
3. Kad likvidēsit bērnudārzu rindu?
Trīs gadu laikā. Jāizvēlas jauni risinājumi, iesaistot privātos bērnudārzus un veidojot auklīšu dienestu, kas sevi pierādījis citās pilsētās.
4. Kādi būs galvenie darbi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai?
Atslēga – dzelzceļa nopietna integrācija Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā.
5. Ko darīsit velobraucēju labā, kādi veloceliņi tiks izbūvēti?
Rīgā vēsturiski veidojies plašs zemas satiksmes intensitātes ielu tīklojums, kuru droši var izmantot velobraucēji. Nepietiekams ir veloceliņu plānojums centrā. Nepieciešams dubultot līdzšinējo veloceliņu izbūves tempu.
6. Kāds ES līdzfinansējums tiks piesaistīts nākamajā plānošanas periodā, un kādi projekti par to tiks attīstīti?
Par nākamo plānošanas periodu sarunas vēl notiek. Skaidrs, ka finansējums būs sabiedriskajam transportam, taču par jomām un summām atbildēt būtu pāragri.
7. Kādi ir galvenie darbi kultūras infrastruktūras uzlabošanai?
Jāstrādā pie koncertzāles koncepcijas, muzejiem, Mežaparka estrādes, vienlaikus jārada atbalsta mehānismi kultūras infrastruktūras attīstībai pēc individuālas iniciatīvas – galerijas, neatkarīgie teātri, mūžizglītības projekti. Pašvaldības līmeņa atbalsts starptautiskiem kultūras forumiem.
8. Ar kādu deficītu vai pārpalikumu veidosit Rīgas budžetu nākamajos četros gados?
Rīga ir Latvijas ekonomikas virzītājspēks un nedrīkst dzīvot uz parāda. Tuvākajos gados jāpanāk sabalansēts budžets, mazinot korupciju, ieviešot labu pārvaldību, piesaistot ES finansējumu, palielinot nodokļu ieņēmumus ar straujāku attīstību, motivējot iedzīvotājus deklarēties Rīgā.
9. Kāds būs pilsētas iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem, un kā plānojat šī skaita izmaiņas ietekmēt?
Rīgas pievilcību nosaka labas darbavietas, izglītība un kvalitatīva brīvā laika pavadīšana. Optimistiski piesardzīgā scenārijā iedzīvotāju skaits pieaugs par 8-14% četru gadu laikā.
10. Kādus jaunus pilsētvides attīstības projektus plānojat atbalstīt, kā mainīsies Rīgas vaibsti līdz 2017.gadam?
Jāattīsta lielā pilsētas infrastruktūra – pārvadi, šķērsojumi, osta, lidosta, industriālās teritorijas. Tikpat svarīgi ir attīstīt apkaimju infrastruktūru un izmantojot dabas dotās iespējas – mežus, ūdenstilpes, parkus.
Ir skats no malas
1. Cik māju tiks nosiltināts nākamo četru gadu laikā?
RTU pētnieks Gatis Žogla: Ņemot vērā līdzšinējo situāciju, sabiedrība «jāpieradina» pie domas, ka ēkas ir jārenovē un tas ir ekonomiski pamatots pasākums. Domāju, ka renovējamo vai siltināmo ēku skaits četru gadu laikā Rīgā nebūs lielāks par 400 daudzdzīvokļu ēkām, kopējās investīcijas lēšot ap 70 miljoniem.
2. Cik gara būs dzīvokļu rinda 2017.gadā?
Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits: Rīga būvē pēc kvalitātes vienus no dārgākajiem dzīvokļiem galvaspilsētā. Līdz galam dzīvokļu rinda nekad neizzudīs, tas ir milzu apjoms.
3. Kad likvidēsit bērnudārzu rindu?
Privāto bērnudārzu asociācijas vadītāja Daina Kājiņa: Tajā mirklī, kad būs identificētas patiesās bērnudārza izmaksas un tās sekos līdzi bērnam neatkarīgi no dibinātāja – vai tas būtu privātais vai pašvaldības.
4. Kādi būs galvenie darbi satiksmes infrastruktūras uzlabošanai?
Pilsētplānotāja Evelīna Ozola: Plānos prioritāti saglabā auto satiksme, esam pamatīgi atpalikuši. Vajag ierobežot pārvietošanos ar personīgo auto centrā, samazinot sastrēgumus un stāvvietu trūkumu. Pārvietošanās ar sabiedrisko transportu (arī dzelzceļu) jāpadara pievilcīga un izdevīga. Nepieciešamas velojoslas centrā.
5. Ko darīsit velobraucēju labā, kādi veloceliņi tiks izbūvēti?
Biedrības Rīgas velo nedēļa pārstāvis Dainis Kreilis: Jāizveido visaptverošs velojoslu tīklojums centrā, Pārdaugavā un Rīgas vēsturiskajā centrā beidzot praktiski jāīsteno solījumi par prioritāšu maiņu – no automašīnu satiksmes uz atbalstu gājējiem, riteņbraucējiem un sabiedriskā transporta vajadzībām.
6. Kāds ES līdzfinansējums tiks piesaistīts nākamajā plānošanas periodā, un kādi projekti par to tiks attīstīti?
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis: Atbilstoši NAP prioritātēm Rīgai nākamajos gados jāpiesaista vairāki simti miljonu latu Eiropas fondu naudas, kas jāizlieto tai infrastruktūrai, kas demonstrē Rīgu starptautiskajā arēnā – lidostai, ostai un industrializācijas sasaistei ar zinātni.
7. Kādi ir galvenie darbi kultūras infrastruktūras uzlabošanai?
Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova: Godam jāturpina iesāktie izcilie projekti – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūve, Spīķeru rodošā kvartāla, krastmalas un dārzu un parku labiekārtošana. Kopā ar Kultūras ministriju jāsāk Laikmetīgās mākslas muzeja un koncertzāles celtniecība.
8. Ar kādu deficītu vai pārpalikumu veidosit Rīgas budžetu nākamajos četros gados?
Ģirts Rungainis, Prudentia: Var strādāt ar deficītu, ja tiek finansēta attīstība, bet pašreizējā Rīgas dome ir noēdusi uzkrājumus, iztērējusi vēlētāju uzpirkšanai, ilgtermiņā kaitējot Rīgas attīstībai. Turpmāk lielākā mērā budžets būtu jāizmanto, lai veiktu attīstību, veicinātu uzņēmējdarbību caur infrastruktūras sakārtošanu un samazinātu korupciju.
9. Kāds būs pilsētas iedzīvotāju skaits pēc četriem gadiem, un kā plānojat šī skaita izmaiņas ietekmēt?
Demogrāfs Ilmārs Mežs: Rīgas iedzīvotāju skaits no pašreizējiem 650 tūkstošiem turpinās sarukt līdz 610-620 tūkstošiem. Taču, ja tiks ieguldīts demogrāfijā un «pārtverti» aizbraucēji no citiem novadiem, pirms tie emigrē uz ārzemēm, tad varētu būt 630-640 tūkstoši.
10. Kādus jaunus pilsētvides attīstības projektus plānojat atbalstīt, kā mainīsies Rīgas vaibsti līdz 2017.gadam?
Jānis Dripe, arhitekts: Jāpanāk publiskās telpas kvalitātes pieaugums – pieejamas ūdensmalas, jauni un atjaunoti parki, sakārtotas, nevis bezgaumīgi sabūvētas vasaras kafejnīcas. Jāveido lieliski skanoša koncertzāle ar vismaz 1500 vietām un Laikmetīgās mākslas muzejs, viens sakarīgs stadions Rīgai un visai valstij. Un jauna estrāde.
Lielo pilsētu lielie plāni
Pirms vēlēšanām Ir izvaicā lielo pilsētu vadītājus. Publicējam atsevišķus fragmentus
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks
Jautājums par Liepājas metalurgu tieši skar Liepāju, bet arī visu Latviju. Cik liela ir jūsu atbildība pret Latvijas nodokļu maksātājiem, ka jūs pierunājāt valdību izsniegt kredīta garantijas, par kurām tagad būs jāmaksā mums visiem?
Ja valdība nebūtu nākusi palīgā mērķim modernizēt rūpnīcu, tā būtu aizslēgta jau 2010.gadā, varbūt 2009.gadā, jo metāla kausēšana neatbilda šodienas standartiem. Tas bija pareizais ceļš. Jā, tagad neveiksmīgi sakrita Eiropas krīze ar pārējām problēmām. Protams, arī akcionāru savstarpējās attiecības neveicina uzņēmuma atveseļošanu.
Viena lieta ir krīze, bet daudzi cilvēki uzskata, ka akcionāri ir diezgan atbildīgi par situāciju.
Es jau to arī saku. Tomēr šis ir Latvijas lielākais uzņēmums, lielākais eksportētājs, lielākais elektrības un gāzes pircējs, lielākais darba devējs Liepājā. Par ko tad mēs vēl iestāsimies, ja ne par šo uzņēmumu? Radīt jaunas darbavietas…
Nu, pastāstiet man, kur Latvijā ir tie daudzie veiksmes stāsti, kur radītas jaunas rūpnīcas ar 2000 darbavietām? Tas ir ļoti darbietilpīgs process. Vieglāk ir noturēt uzņēmumus un palīdzēt viņiem krīzes laikā, nevis noskatīties, kā vētras laikā kuģis nogrimst.
Bet, ja problēma bija arī akcionāros, tad jautājums – vai valstij vajadzēja atbalstīt tieši šo akcionāru uzņēmējdarbību šajā jomā?
Tas bija krīzes laiks, kad bankas bez garantijām, tikai pret uzņēmumu ķīlām, nedeva kredītus, un bez kredītiem nevarēja modernizēt. Akcionāri paši arī ir ieguldījuši vairākus desmitus miljonu šajā modernizācijā. Tā tomēr ir labās gribas parādīšana. Turklāt modernizācijas process ir noticis ļoti ātri un kvalitatīvi. Arī eksperti atzinuši – tā ir viena no modernākajām ražotnēm Ziemeļeiropā.
Liepājā ir diezgan daudz cilvēku ar trūcīgā statusu – līmenis ir nedaudz augstāks nekā Rēzeknē. Kāpēc?
Jebkurš liepājnieks, kurš īstermiņā vai ilgtermiņā ir nonācis problēmās, saņem atbalstu. Dažkārt to izmanto cilvēki, kuriem varbūt nepienāktos šis atbalsts. Viens piemērs: otrā lielākā nozare Liepājā ir tekstilnozare, kas saražo, starp citu, desmit miljonus krūšturu gadā. 77 uzņēmumi. Papētot dziļāk – 70 no tiem nemaksā algu, kāda ir noteikta Latvijā kā minimālā. Algu līmenis vidēji ir pat 80-90 lati. VID būtu jāizvērtē – kas tur īsti notiek?
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš
Atradu labu jūsu citātu: «Tauta ir gudra, un tā ar saviem lēmumiem visu saliks pa plauktiem.» Vai paļaujaties uz to, ka tauta arī pašvaldību vēlēšanās visu saliks pa plauktiem?
Es ļoti cienu Latvijas tautu un tās lēmumus.
Kādēļ domei vajadzīgs savs milzīgs krītpapīra preses izdevums?
Redziet, kādēļ vajadzīgs – paskatīsimies, cik daudz centrālajā presē ir runāts par Jelgavas izglītības problēmām. Cik daudz ir runāts par medicīnas, sociālās sfēras jautājumiem? Pilsētas iedzīvotājiem ir nepieciešama informācija. Mēs aizpildām tukšo telpu, ko diemžēl centrālā prese nevēlas darīt.
Kāpēc centrālā prese? Jelgavā jau arī ir avīze. Kāds ir jūsu avīzes šāgada budžets?
220 tūkstoši.
Un tā iznāk 28 tūkstošu eksemplāru metienā?
Un visi, kas vēlas, var šajā informatīvajā pasaulē piedalīties ar savu devumu.
Vai tad pašvaldība var piedalīties preses biznesā?
Nē. Kāpēc lai mēs būtu preses biznesā? Mēs informējam sabiedrību par notikumiem Jelgavā.
Kā tur iederas televīzijas programma?
Tā ir informācija!
Kādu informāciju par notikumiem Jelgavā satur televīzijas programma?
Nu, viņi paskatās, kāda būs informācija TV1 vai TV3. Varbūt kaut ko ieraudzīs par Jelgavu. Var būt, ka arī neieraudzīs.
Jūs domājat, ka tā ir pašvaldības funkcija – publicēt televīzijas programmu?
Pašvaldības funkcija ir sociālā palīdzība maznodrošinātiem cilvēkiem – arī.
Jūs uzskatāt avīzes publicēšanu par sociālo palīdzību?
Arī. Mēs ar šo sociālo palīdzību palīdzam cilvēkiem kļūt gudrākiem un pašiem pieņemt pareizos lēmumus – tā, kā jūs citējāt.
Tomēr paliek jautājums – jūs sakāt, ka tauta ir gudra, bet tajā pašā laikā ik gadu 220 tūkstošus latu jelgavnieku naudas, viņiem neprasot, paņemat, lai piegādātu avīzi 28 tūkstošu metienā?
Es atvainojos, tas ir domes deputātu lēmums. Pilsētas iedzīvotāju labā. (..) Ja Jelgavas nodokļu maksātāji uzskatīs to par izšķērdību un par nevajadzīgu sev… Ļausim Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem to izlemt!
Varētu jums pavaicāt kā ierindas vēlētājam Saeimas vēlēšanās – ko jūs teiktu, ja valdība pēkšņi izlemtu, ka Ministru kabineta Vēstnesi uztaisīs par 20 lappušu krītpapīra avīzi, kurā publicēs intervijas ar premjerministru, televīzijas programmu, slavinošus rakstus un par brīvu to piegādās katram Latvijas pilsonim pastkastītē?
Es pret to lēmumu, iespējams, izteiktu savu viedokli. Paskatītos, kādu informāciju šie informācijas materiāli nes.
Nu, televīzijas programma tur būtu.
Pagaidiet, jūs tagad uz televīzijas programmas uzsēdāties. Svarīga ir informācijas bāze, kas tiek nesta. Vai šī informācija man ir vajadzīga, vai man tā ikdienā palīdz. Ja nepalīdz, nav vajadzīga. Informācijas nešana ir vajadzīga. Pašlaik nav informācijas. Viss, un beidzam ar šo tēmu.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Juris Visockis
Jūs kļuvāt par Jūrmalas mēru divus mēnešus pirms vēlēšanām. Ko jūrmalnieki ir ieguvuši no pēdējā domes apvērsuma?
Ko jūrmalnieki var iegūt no spēlītēm domē? Neko. To, kas notiek Jūrmalas domē, var nosaukt par cirku, sliktu teātri. Pirms četriem gadiem ievēlētie deputāti, to skaitā es, nav bijuši spējīgi strādāt jūrmalnieku labā.
Bet kas tas par lāstu Jūrmalai, ka…
Tas nav lāsts, tā ir Jūrmalas bagātības pazīme. Jūrmala ir bagāta pilsēta, bet mēs neprotam to pareizi apsaimniekot. Pilsētai vajag saimnieku, nevis domi 15 cilvēku sastāvā. Vairāk par pieci te nav vajadzīgi, un mērs jāievēlē pilsētas iedzīvotājiem. Lai mērs var pateikt: veči, būs šitā!
Mēs visi atceramies Jūrmalgeitu, tāpat apsūdzību bijušajam mēram Munkevicam kukuļošanā. Kas jums bija jāapsola, lai iekļūtu mēra amatā?
Man nekad neviens nevar uzspiest kaut ko apsolīt, izdarīt nelikumīgi. Un neviens mani ietekmēt nevar. Es esmu ļoti spītīgs un pareizais latgalietis.
Kad jūs iecēla amatā, izvērsās asa vārdu apmaiņa ar Jūrmalas Aizsardzības biedrību. Vispirms jūs teicāt, ka Guntis Grūba čakarē iedzīvotājus, bet vēlāk dome izplatīja preses relīzi, kurā jūs atvainojāties un teicāt, ka NVO iesaiste nāk par labu pilsētai. Kāda īsti ir jūsu nostāja?
NVO iesaiste ir viens, un Jūrmalas Aizsardzības biedrība kaut kas pavisam cits. Ja es nebūtu oficiāla persona, es jums daudz ko pastāstītu. Bet, tā kā esmu oficiāla persona, izrādās, es nedrīkstu to teikt.
Tātad atvainošanās nebija no sirds?
Nu, atkal, kā es pateikšu… Protams, tā nebija no sirds. Es atvainojos kā oficiāla persona, kura nedrīkstēja tā teikt.
Bet jūs esat vienā partijā – kā sastrādāsities?
Es ar viņu neesmu sastrādājies, un es ar viņu nekad nesastrādāšos.
Jūrmalā ir daudz cilvēku, kuri nopirkuši īpašumus, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas ES. Vai jūs jūtat Krievijas naudas ietekmi uz Jūrmalas domi?
Redziet, Krievijas nauda nav tik dumja, lai pa tiešo to darītu. Bet es domāju, ka labāk lai nāk tās investīcijas, nekā pie mums bomži brauc. Lai labāk brauc bagāti krievi. Ja mums būtu mugurkauls, mēs varētu daudz labāk dzīvot, nekā dzīvojam šodien. Naudu vajag apgūt ar prātu, nevis grābt ar abām rokām. (..) Es atnācu un pirmajā dienā pateicu: nezags! Zaga, zog, bet nezags.
Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis
Valmieras veikums māju siltināšanā pieminēts diezgan bieži visas Latvijas kontekstā. Ko citas pašvaldības var mācīties no jums?
Process ir diezgan ilgs. Pirmās 7-8 mājas mēs nosiltinājām pirms krīzes, un faktiski to izdarīja iedzīvotāji par savu naudu, ņemot saprātīgus kredītus. Cilvēki redz, ka māja kļūst gandrīz par 50% lētāka. Pašvaldībai tikai jāatgādina, ka ir pieejama lēta nauda, jo tik liels atbalsts diez vai būs nākamajās programmās.
Cits jautājums, kas piesaistījis uzmanību – atkritumu apsaimniekošana. Konkurences padome norāda, ka pašvaldībās, kur tiek rīkoti konkursi, cenas mēdz būt zemākas. Kāpēc jūs nerīkojat konkursu, bet vienkārši piešķirat pasūtījumu Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai (ZAAO), kas pieder reģiona pašvaldībām, arī Valmierai?
ZAAO ir 15 gadi, tur ir ieguldīti 10 miljoni. No 83 vai 85 pašvaldībām, kuras dibināja ZAAO, tikai 22 bija kaut kāda atkritumu apsaimniekošana. Pārējās veda vai nu uz mežu, vai raka bedrēs, vai, ja bija kāda nogāze, ripināja lejā. Pilotprojektu, protams, ar visu ministriju atbalstu, pirmie sāka vidzemnieki. Mēs pašlaik vienīgie Latvijā izpildām visas Eiropas direktīvas, kas paredzētas uz 2014.gadu. Tarifs bez PVN ir 8,13 lati, bet mēs par šo cenu apkalpojam visu Vidzemi, visus laukus. Un mums ir tīra Vidzeme.
Protams, Valmierā mēs vieni paši konkurētu ar labāku cenu. Bet tas ir īslaicīgs mērķis. Pagaidām viens otrs atkritumu vedējs dempingo. Ja cena ir mazāka par atkritumu noglabāšanas cenu poligonā, tur kaut kas nav kārtībā. Kad tirgi būs sadalīti, man bail, ka cena tuvosies tai, kas ir mums. Bet vēlreiz uzsveru – mēs laukiem nedaudz palīdzam, un tas ir pilsētnieku uzdevums.
Apskatījos tautas skaitīšanas datus 2000. un 2011.gadā. Valmierā mazāks nekā valstī kopumā, tomēr ir iedzīvotāju samazinājums – aptuveni 9%. Kā jūs to vērtējat?
Tautas skaitīšanā mums bija 25 100 iedzīvotāju. Deklarējušies ir 27 000. Mēs paši esam pārliecināti, ka Valmierā dzīvo vismaz 30 000, jo ir ļoti grūti kaut ko izīrēt, gandrīz neiespējami. Domāju, ka iedzīvotāju skaits pat ir pieaudzis, tikai par to iedzīvotāju daļu vienkārši nav datu.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs
Kādēļ jūs saspringtajā priekšvēlēšanu periodā, kad partijas cīnās par jēkabpiliešu balsīm, izvēlējāties dot priekšroku hokejam, dodoties uz pasaules čempionātu?
Es neredzu tādu izteikti spilgtu cīņu par vēlētāju balsīm Jēkabpilī. Visus gadus, kopš te strādāju, esmu bijis pasaules čempionātā, un mani vēlētāji to zina. Tas ir vienīgais atvaļinājums, kuru izmantoju.
Viens no spilgtākajiem notikumiem, kas negatīvā gaismā parādīja Jēkabpili, bija apšaude 2011.gada janvārī, kurā gāja bojā policists. Kas ir darīts šajā laikā, risinot problēmas, kas iezīmējas ar azartspēļu biznesu?
Vispirms es teikšu lielu paldies mūsu policistiem. Tie bandīti nebija jēkabpilieši, tie bija iebraucēji. Mēs pierādījām, ka savus iedzīvotājus spējam aizstāvēt, lai arī par dārgu cenu. Kas ir noticis? Esam griezušies Latvijas Pašvaldību savienībā ar iniciatīvu mainīt likumdošanu, lai pašvaldības varētu ierobežot azartspēļu darbību pilsētā, neļaut atvērt jaunas spēļu zāles. Bet likumdevējs neieklausījās.
Cik spēļu zāļu jums ir?
Bija astoņas. Tagad ir piecas.
Tik mazai pilsētai kā Jēkabpils tas ir adekvāti?
Nē, tas ir par daudz. Bet iegrožot viņus mums nav nekādu tiesību.
Jūs pats spēlējat azartspēles?
Es gaidīju šo jautājumu. Kādreiz esmu uzspēlējis, bet tā ir vēsture. Par to man ir kauns. Vairāk par to negribu runāt.
Pirms pāris gadiem Šlesera reformu partijas likvidēšanas kongresā jūs minējāt, ka esat piedalījies piecu partiju likvidēšanā. Pēc kādiem principiem jūs izvēlaties partijas, kurās iesaistīties?
Es neesmu tas, kurš katru gadu meklē kādu citu partiju. Ir sanācis tā, ka šīs partijas no manis neatkarīgu apstākļu pēc ir pazudušas no zemes virsas. Saimnieks pazuda, Demokrātiskā partija pazuda. Uzaicināja mani Latvijas ceļš – pazuda, uzaicināja Pirmā partija – pazuda, pēc tam bija LPP/LC – tā arī pazuda. Acīmredzot bija nemākulīga politiskā vadība, bet varbūt arī neizturēja to spiedienu. Es domāju, ka mūsu politiskajā dzīvē pietrūkst tāda cilvēka kā Šlesers.
Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova no intervijas atteicās, kā iemeslu minot šoziem Ir.lv publicēto Ernesta Kļaviņa karikatūru Daugavpils fauna, kurā komentēts korupcijas skandāls Daugavpilī. «Paldies par piedāvāto iespēju sniegt interviju jūsu izdevumam, bet šobrīd neesmu gatava intervijai žurnālam Ir. Man kā Latvijas un Daugavpils patriotei bija ļoti nepatīkami vērot jūsu izdevumā karikatūru par Daugavpils ģerboni. Var būt ļoti dažāda attieksme pret vadītājiem, politiķiem, katram ir tiesības uz savu viedokli, bet ģerbonis ir simbols, tāpat kā citi mūsu valsts simboli. Daugavpils ģerboni ciena un godā daugavpilieši, tāpēc uzskatu, ka nav pieļaujama zaimošana, kas izrāda necieņu pret Daugavpils iedzīvotājiem.»
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs no intervijas atteicās – domē paskaidroja, ka mērs pirms vēlēšanām vispār nesniedz intervijas, bet piedalās tikai kandidātu priekšvēlēšanu diskusijās.
Es būtu sen pagrabā nošauts
Ventspils domes priekšsēdis Aivars Lembergs, kam liegts pildīt amata pienākumus, intervijā par apsūdzībām, okupāciju, opiju, valdības stabilitāti un foršāko pilsētu
Lembergs pusstundu nokavē savu pirmo interviju ar «sorosiešiem», ar kuriem konsekventi atteicies runāt kopš 90.gadu vidus, kad sākām rakstīt par viņa veidoto Ventspils impēriju. Pie ministra aizkavējies. «Vai, biju domājis, ka būsit viena!» viņš izsaucas, kā atvainošanos celdams galdā Bordeaux vīna pudeli. To novēlam vakarā iedzert uz mūsu veselību.
Jūsu politiskajai organizācijai Latvijai un Ventspilij ar katrām vēlēšanām atbalsts samazinās. 1997.gadā saņēmāt 100% balsu, 2009.gadā – nepilnus 60%. Kāpēc samazinās?
Nu, simtprocentīgi – tas, protams, ļoti liels izņēmums, jo tagad viens saraksts ir tikai vienā pašvaldībā. Cilvēki kļuvuši aktīvāki, ko vērtēju tikai pozitīvi. 60% atbalsts – vienmēr var vēlēties labāk, bet lai citi lielajās pilsētās uzrāda labāku. Šogad varētu būt diezgan tuvu tāds rādītājs Ušakovam un Saskaņas centram [Rīgā], pārējās diez vai.
Bet kāpēc par jums balso mazāk?
No 1999.gada ir masveida, labi finansēta antilemberga kampaņa, kurā arī jūs abi divi esat bijuši aktīvi dalībnieki. Paši neatļautākie līdzekļi pret mani ir lietoti, izņemot fizisku izrēķināšanos. Protams, iespaido arī tas, ka no 2004.gada iezīmējas skaidrs nelatviskā elektorāta atbalsts SC.
Tautā runā, ka Latvijā atbalstu gūst tie politiķi, kuri zog, bet dalās. Vai piekrītat?
Man grūti spriest, kuri tie politiķi, kuri zog un dalās. Es nezinu nevienu politiķi, kas būtu notiesāts par zagšanu.
Ja jūs domājat mani, man ir bijušas jau kādas desmit dažādas apsūdzības, visas esmu vinnējis. Trīs krimināllietas, bet neviena nav bijusi par zagšanu. Tas tāds mīts, ko politiskie konkurenti cenšas kultivēt, jo viņi jau nevar vinnēt ar darbiem. Viņi cenšas vinnēt, mainot speciāli likumus pret Lembergu – tagad [Vienotības deputātes Lolitas] Čigānes priekšlikums [ierobežot apsūdzētu pašvaldības deputātu pilnvaras]. Kādreiz spieda nagana gailīti, tagad Čigānes rokās ir poga.
25 gadus jūsu pamatdarbs ir bijis ne sevišķi lielas pilsētas pašvaldībā, bet esat kļuvis par multimiljonāru. Tajā pašā laikā nabadzība Latvijā ir ļoti izplatīta. Vai tas ir godīgi, ka jums kā valsts amatpersonai ir tik daudz naudas?
Tā atkal ir jūsu interpretācija – multimiljonārs. Es neapšaubāmi neesmu multimiljonārs, bet nevaru aizliegt kādiem pētniekiem vai žurnālistiem šo mītu radīt un arī necenšos ar to cīnīties, tāpēc ka šī cīņa ir bezjēdzīga. Bet, protams, kādas iespējas tas laiks – 80.gadu beigas, 90.gadu pirmā puse – radīja, es varu sev tikai pārmest, ka tās esmu neefektīvi izmantojis.
Jūs 2010.gadā bijāt aizmirsis amatpersonas deklarācijā norādīt vairākus desmitus miljonu vērtu prokuratūras arestēto mantu. Vai uzskatāt, ka tie nav jūsu miljoni?
Prokuratūras fantāzijas… Grinberga lietu viņi zaudēja, valsts man samaksāja, un tūlīt prokuratūra zaudēs tiesā, par to nav ne mazāko šaubu, un es saņemšu sāpju naudu (nav svarīgi, cik lielu) par morālo kaitējumu.
Prokuratūras apsūdzība [kukuļu ņemšanā un izspiešanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā] balstās uz desmitiem cilvēku liecību un dokumentiem, no kuriem izriet, ka jūs esat pastarpināti caur ārzonas firmām līdzīpašnieks virknē uzņēmumu. Vai visi cilvēki, kuri tiesā ir snieguši liecības, melo, un visi dokumenti ir viltoti?
Visi nemelo, bet viena daļa ļoti mērķtiecīgi melo. Daļa ir iebiedēti, jo viņiem prokuratūra 2006.gadā, 2007.gadā pateica: ja neliecinās tā un tā, viņus ieliks cietumā. Ir cilvēki, kuri liecina tā, kā vajag prokuratūrai, jo uzskata, ka viņi kādreiz ir apdalīti vai nav līdz galam novērtēti, vai zaudējuši kādu amatu. Tā ir iespēja atriebties, tajā skaitā Lembergam. Tā tas bija Padomju Savienībā 1937. un 1938.gadā [Staļina tīrīšanās], tā ir normāla lieta – kad iet represijas, denunciācijas un izdomājumi tiek plaši pielietoti. Ir cilvēki, kas to dara aiz mantkāres..
Arī Anglijas tiesa ir uzskatījusi, ka tās ir jūsu kapitāldaļas un tās arestējusi. Vai arī Anglijas tiesa ir kļūdījusies?
Uz Anglijas tiesu Vitol aizstiepa to, ko sarakstījusi Latvijas prokuratūra, un Anglijas tiesa nepārbauda.
Kāpēc jūs mānāt vēlētājus, ka esat kandidāts uz domes priekšsēdētāja amatu, ja jums ir drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt šo amatu?
Nav tāda aizlieguma. Man nav aizliegums ieņemt amatu, man nav nekāda aizlieguma realizēt tiesības. Man ir ierobežojums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, un tā ir liela starpība. Domes priekšsēdētājs ir politiska amatpersona, viņš nav administrators. Priekšsēdētāja pienākumu praktiski nav.
Ventspilī kaut kā viss ir citādi nekā citās pilsētās, kur domes priekšsēdētāji strādā melnām mutēm.
Ventspilī viss ir labāk nekā citās pilsētās, es jums piekrītu.
Kam labāk – jums?
Ventspilniekiem. Ventspils ir labāka, daudz skaistāka. Parādiet, kur ir foršāka pilsēta par Ventspili! Nav tādas!
Krievijas vēstnieks Vešņakovs nupat, viesodamies Ventspilī, pateica, ka Krievijai attiecības ar Ventspili ir labākas nekā ar Latvijas valsti. Ventspilī ir atsevišķa ārpolitika?
Mēs realizējam tādu politiku, ka Ventspils ir valsts valstī. Jūs atceraties, mēs ieviesām Ventspils valūtu – ventus, tad [prezidents Valdis] Zatlers teica, ka Drošības policijai mani jāliek cietumā. Mana pieeja ir tāda, ka ar kaimiņiem ir jādraudzējas. Jo vairāk ar tiem, kas dod darbu.
Jūsu attieksme ir diezgan krasi mainījusies. 2000.gadā pasludinājāt, ka Ventspils ir viena no lielākajām Krievijas ostām. 2003.gadā Krievija nogrieza naftas tranzītu, jūs devāties uz Vašingtonu. 2005.gadā jums atkal kaut kas nepatika un jūs prasījāt izvest Latvijas kontingentu no Irākas. Vai ģeopolitiskās simpātijas mainās atkarībā no personīgā izdevīguma?
Pirmkārt, kā Roterdama ir lielākā Vācijas osta (jo aptuveni 80% no kravām ir Vācijas), tā Ventspils ir lielākā Krievijas osta, jo lielākā daļa ir Krievijas kravas.
Mana pieeja ir ļoti vienkārša. Latvijai draugu nav, Latvijai ir savas intereses. Bāzētas uz to, lai Latvijas tauta būtu pārtikusi plašā nozīmē un ar drošu skatienu nākotnē.
Runājot par Irākas karu – kad ieveda [karaspēku], tad teica, ka tur ir masu iznīcināšanas ieroči, un mēs gan Blēram, gan Bušam ticējām. Bet izrādījās, ka viņi melo kā visprastākie pusaudžu puikas, kuri izsituši logu ar bumbu. Pēc tam to lietu, protams, es neatbalstīju.
Kamēr bija talibi, heroīna ražošana bija tikpat kā iznīdēta, tagad Afganistāna ražo aptuveni 90% no pasaules heroīna, un narkomānija, es uzskatu, ir ļoti slikta parādība.
Tad heorīns ir labi vai slikti? Jūs savulaik teicāt: «90% pasaules heroīna tiek ražots Afganistānā. Tas maksā milzu naudu. Jautājums, cik no šī laupījuma ir Latvijai.»
Heroīns ir slikti. Bet, tā kā Latvija ir viena no valstīm, kas okupējusi Afganistānu, tad loģiski, ka okupantiem pienākas sava laupījuma daļa. Kāpēc viss laupījums pienākas amerikāņiem? Mums pienākas daļa no laupījuma gan Afganistānā, gan Irākā. Ja saņemam tikai pigu, trīs burtu kombināciju, tā lieta nav taisnīga. Amerikāņiem ir jādalās ar Latvijas tautu.
Cik lielu daļu no opija jūs gribētu Latvijai?
Mums opijs nav vajadzīgs, mums vajadzīga nauda.
Jums ir kādi skaitļi, cik daudz opija ASV valdība ir savākusi Afganistānā?
Man nav.
Kad runājat par attiecībām pasaulē, jūs sakāt – tikai nauda, tikai intereses, izlaupīt, sadalīt. Krievija līdz šim nav atzinusi Latvijas okupāciju. Vai to nevar uzskatīt par cerībām kādreiz izlaupīt Latviju? Kā jūs varat dibināt labas attiecības?
Es ar Krieviju taisos sadarboties. Viss.
Ko nozīmē sadarboties ar valsti, kura nav atzinusi, ka bijusi okupante?
Ozoliņa kungs, tagad ir 2013.gada 9.maijs. A jūs mani gribat aizvilkt uz 1940.gada 17.jūniju. Tie, kas dzīvo tagad Latvijā, nevar pārtikt no vēstures vērtējumiem vai pārvērtējumiem. Vēsturi vajag atstāt vēsturniekiem un domāt ar skatienu rītdienā.
Krievijas jaunajā ārpolitikas doktrīnā ir skaidri pateikts, ka Krievijas mērķis ir ar «maigās varas» līdzekļiem atgūt ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Kā jūs to kompensēsit ar cilvēku pabarošanu?
Jebkura valsts – jo vairāk liela valsts – cenšas realizēt savu ģeopolitisko ietekmi. Jūs esat lasījis Bžežinski?
Protams. Esmu viņu arī intervējis.
Pēdējo grāmatu lasījāt?
Pēdējo neesmu.
Vot, es arī neesmu, bet iepriekšējās esmu lasījis. Tur cilvēks skaidri apraksta – katrai pasaules valstij ir sava ģeopolitiskā interese un ietekme. ASV ir visa zemeslode, sākot ar pingvīniem Antarktīdā un beidzot ar leduslāčiem Grenlandē. Pārējām valstīm nav tik globāli, bet, protams, visām ir. Latvijai no visas šīs reālās situācijas ir jāprot maksimāli no-pel-nīt! Nevis kalpot par velti. Kalps, kas strādā par velti, mirst badā. Un tāpēc mēs arī mirstam badā, saprotat?
Vai objektīva un saprotama, jūsuprāt, bija arī Latvijas okupācija, jo tā atbilda Krievijas interesēm?
Par kuru okupāciju jūs runājat?
To, kura bija 50 gadus.
Jā… Nu, tur bija vairākas okupācijas. Bija PSRS, bija Vācijas un tad atkal – sabiedroto okupācija, ne PSRS. Vēstures jautājumi vienmēr jāskatās kompleksi. Faktiski Latvijas okupācija sākās ar Minhenes vienošanos. Nākamais notika Jaltā, kur Rūzvelts ar Čērčilu un Staļinu vienojās, ka Latvija ir PSRS sastāvdaļa. Punkts! Nevienam neinteresēja Latvijas liktenis – ne Hitleram, ne Staļinam, ne Rūzveltam, ne Čērčilam, nevienam.
Vai Putinam interesē Latvijas liktenis?
Putinam interesē Krievijas intereses, šaubu nav.
Kas būs pamats jūsu Ventspils republikas labajām attiecībām ar Krieviju, ja Putins ir paziņojis, ka PSRS sabrukums ir lielākā ģeopolitiskā kļūda 20.gadsimtā?
Lai viņš saka. Mana pieeja ļoti vienkārša – Latvijai ir maksimāli jāizmanto savas iespējas labi nopelnīt, labi dzīvot Latvijas tautai, nevis tādā nabadzībā kā tagad, kad atpaliekam attīstībā no bagātākajām ES dalībvalstīm. Jūs saprotat? Latvijai ir jā-pel-na! Visur, kur tikai var.
Varbūt varam tikt skaidrībā ar jūsu ienākumiem? No darba domē, Ventspils brīvostas pārvaldē un Ventspils attīstības aģentūrā 2007.gadā, kas bija pēdējais treknais gads, jums kopējie ienākumi bija 25 tūkstoši latu, 2008. – 58 tūkstoši, 2009. – 82 tūkstoši, 2010. – virs 100 tūkstošiem. Vai tas ir godīgi, ka jums četrkāršoja algu, kamēr visi pārējie savilka jostas?
Alga man [domē] ir pat samazinājusies, nevis palielinājusies. Ventspils attīstības aģentūra – tā ir nevalstiska organizācija, tam nekāda sakara ar domi nav.
Bet vai tam ir sakars ar krīzi? Ar to, ka visiem pārējiem ienākumi saruka?
2007.gadā, kā jūs zināt, es biju apcietinājumā četrus mēnešus un mājas arestā. Par to laiku man, protams, nemaksāja. Tā ka jūs 2007.gadu salīdzināt nevarat. 2008.gadā arī – es vairāk nekā pusgadu nestrādāju. Jūs gribat, lai es, atrodoties cietumā, saņemtu algu kā brīvostas valdes loceklis?
Saeima šodien noraidīja likuma grozījumus, kuri būtu ierobežojuši smagos kriminālnoziegumos apsūdzētu deputātu iespējas piedalīties pašvaldību darbā. Pret balsoja ZZS, SC, arī daļa no valdošās koalīcijas Nacionālās apvienības. Vai paredzat, ka pēc pašvaldību vēlēšanām varētu mainīties valdība?
Neparedzu.
Kas jums liek tā domāt, ja ir ļoti nopietnas pazīmes, ka Reformu partija varētu zaudēt pozīcijas pēc pašvaldību vēlēšanām?
Kā viņi var zaudēt pozīcijas? Viņiem kā bija pieci ministri valdībā, tā būs; kā ir 16 mandāti Saeimā, tā būs. Valdošā koalīcija kopumā jūtas pietiekami komfortabli, katrs no viņiem pie jebkura cita salikuma diez vai būs vinnētājs. Neredzu nekādus riskus valdībai nostrādāt līdz nākamajām vēlēšanām. Protams, visnervozākie būs zatleristi. Ar divu procentu atbalstu sabiedrībā viņiem jādomā.
Kas notiks ar šo partiju?
Jā, nu, būs tā, kā Zatlers solīja – piectūkstoš biedru, lielākā, varenākā.
Un ja nopietni?
Zatlers varēs nodemonstrēt, kāds ir politiskais līderis un organizators. Viņš ir nulle! Tas tikai vēlreiz liek padomāt, ka mehānisms, kādā Latvijā kļūst par prezidentu, ir nekam nederīgs. Var būt tikai tautas vēlēts prezidents.
Pag, vai tad jūs pats nebijāt tajā kompānijā zoodārzā?
Nē! Es biju cietumā. Es, tā teikt… Nu, tad viņš nebūtu bijis prezidents droši vien.
Kā jūs jutāties tos četrus mēnešus cietumā?
Noteikti daudz labāk nekā tie, kurus 1941. un 1949.gadā izveda uz Sibīriju. Un tas mani ļoti nostiprināja.
Bet jūs nupat teicāt, ka prokuratūra pret jums rīkojas kā 1937.gada represijās. Vai nav pretruna?
Es runāju par 1937.gadu attiecībā uz Čigāni, kurai nav tā nagana, lai mani nošautu kā politiķi.
Tad mums ir kā 1937.gadā?
Attiecībā pret mani… Nu, nē, tik traki nav, trīsdesmit septītajā jau es būtu sen pagrabā nošauts. Tur nu nav nekādu šaubu – ja vara tā uzskatītu. Nu, mums vispār nāvessods ir atcelts, tā ka man šajā ziņā riska nav.
Es tā arī neesmu sapratis, kāpēc jūs tā vajā?
Ozoliņa kungs, jūs mani kā žurnālists ķengājat gadus desmit, bet runājat ar mani pirmo reizi. Jūs jau mani kā cilvēku absolūti nezināt. Es jūs uzaicinu – atbrauciet uz Ventspili! Pastaigāsim, es jums izstāstīšu savu filozofiju. Turklāt tā nav tāda mākoņu filozofija, ko esmu kopā ar saviem kolēģiem, kopā ar ventspilniekiem 25 gadu laikā realizējis.
Bet kāpēc jūs vienīgo tik ļoti vajā?
Tāpēc, ka nevar uzvarēt vēlēšanās. Mani var vinnēt, tikai izmantojot represīvas administratīvas metodes. Lembergu citādi nevar novākt, saprotiet.
Bet kāpēc vajag Lembergu novākt?
Nu, tāpēc, ka Lemberga reitings ir plus trīsdesmit pieci.
Kam tad tas ir bieds?
Tiem, kas baidās, ja nu es kādu dienu startēšu Saeimas vēlēšanās, un kas tad būs?
Jūs taču nestartēsit, jau 25 gadus solāt.
Nekad nesaki nekad, Ozoliņa kungs. Nu, pieņemtu tagad šito likumu, kas man cits atliktu? Vai nu iet uz Eiroparlamentu, vai uz Saeimu.
Es jūs aicinu uz Ventspili!
Esmu bijis Ventspilī.
Jūs neesat bijis Ventspilī! Jūs varat domāt, ka esat bijis, bet faktiski neesat bijis.
Bet jūs jau atkal piedāvāsit apmesties kaut kur starp morgu un ātro palīdzību [kā Zatleram], vai ne?
Nu, to jūs pats izvēlēsities, kura vieta jums tuvāka. Tā vieta ir ļoti laba, 300 metri līdz jūrai.
Bet līdz morgam – 150?
Nu, ko darīt, katrā pilsētā ir morgs. Visi tur nokļūsim. Šodien, rīt, parīt – to lems citi. (Smejas.) Tāda ir realitāte! Uz dzīvi vajag skatīties ar atvērtām acīm.
Neaizstājami?
Latvijā ir novadi, kuru vadītāji pie pašvaldības stūres ir pat ilgāk, nekā pastāv atjaunotā valsts. Jautājām «ilgdzīvotājiem», kā viņi spēj tik ilgi vadīt pašvaldību, nenogurdinot ne sevi, ne vēlētājus
Ventspils — Aivars Lembergs, kopš 1988.
«Cilvēki saskata pilsētas attīstību un arī savas dzīves kvalitātes uzlabošanos. Minimālais mērķis ir sasniegts, tomēr vēlos panākt, lai cilvēka dzīves kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji Ventspilī būtu virs Vācijas vidējā līmeņa. Nākamā ambīcija – būt starp labākajām pilsētām pasaulē»
Liepāja — Uldis Sesks, kopš 1997.
«Esmu dzimis, audzis liepājnieks, tā ir mana vieta. Mans pluss ir pieredze un zināšanas, ko varu dot pilsētas labā»
Grobiņa — Aivars Priedols, kopš 1997.
«Pēc izglītības esmu sociologs, daudz runāju ar cilvēkiem, un viņi izdomā, ko viņiem vajag.»
Aizpute — Aivars Šilis, kopš 1997.
«Ir pieredze, un vēlētāji atbalsta. Nejūtu, ka būtu sīva konkurence. Šis varētu būt pēdējais gads, kad startēju, jo darbs paņem daudz laika un nervu»
Vaiņode — Visvaldis Jansons, kopš 1997.
«Ja redz attīstību, tad ir jāiet strādāt. Nākamajā sasaukumā neplānoju kandidēt, bet dzīvot mierīgāku dzīvi savā zemnieku saimniecībā.
Brocēni — Arvīds Mēters, kopš 1994. (ar pārtraukumu 2000.-2001.gadā, kad bija priekšsēdētāja vietnieks)
«Nekad jau nav pabeigti visi darbi, tāpēc nākas turpināt. Konkurenti ir bijuši vienmēr, šogad ļoti spēcīgi. Ja cilvēki uzticēs, turpināšu»
Tukums — Juris Šulcs, kopš 1995.
«Lai darbam redzētu augļus, vajadzīgi vismaz astoņi gadi. Šis man laikam būs pēdējais sasaukums, jo vecums nāk virsū, taču darbi ir jāpabeidz»
Ozolnieki — Māris Ainārs, kopš 1989.
«Pārāk lecīgs neesmu, pazīstu cilvēkus, cilvēki pazīst mani un uzticas. Jebkuram darbam ir sākums un gals. Savus darbus esmu izdarījis, šogad vairs nekandidēju. Jaunajiem novēlu neaizmirst, ka jāstrādā cilvēku labā»
Tērvete — Edvīns Upītis, kopš 1993.
«Tas ir cilvēciskais faktors, jo daudziem jau neko nevajag – tikai parunāt. Es varu runāt, nemēdzu būt dusmīgs. Tomēr šis ir smags darbs, tāpēc esmu nolēmis vairs nebūt pašvaldības vadītājs»
Babīte — Andrejs Ence, kopš 1991.
«Ja katrās vēlēšanās pieaug balsu skaits, tas rada pārliecību, ka viss ir kārtībā. Domāju strādāt līdz pensijai, bet atkarīgs no tā, vai pašam būs spēka un vēlēšanās viss būs kārtībā»
Baldone — Karina Putniņa, kopš 1997.
«Darbs ir ļoti daudzveidīgs, viss attīstās, regulāri ir jāpapildina zināšanas. Pašlaik ir iesākti projekti, ko gribu pabeigt, vīzija par pašvaldības nākotni»
Mārupe — Mārtiņš Bojārs, kopš 1997.
Atvaļinājumā, neizdevās sazināties
Iecava — Jānis Pelsis, kopš 1987.
«Ja cilvēki uzticas, tad uzticība jāattaisno. Nekāds atvaļinājums tev nevar būt, nedrīkst neko «ieraut nāsīs». Strādāšu vēl gadu un trīs mēnešus līdz pensijai, bet, ja deputāti teiks, ka vajag visus četrus gadus, strādāšu tālāk – galu galā, vietnieks jāizaudzina»
Burtnieki — Kārlis Sedvalds, kopš 1997.gada vadījis Rencēnu pagastu, kas tagad ir Burtnieku novada sastāvdaļa
«Mana spēka avots ir darbinieki un ģimene, bet, ņemot vērā manu vecumu, vairāk par četriem gadiem droši vien nestrādāšu»
Priekuļi — Māra Juzupa, kopš 1999.
«Ne reizi neesmu veidojusi ne bukletus, ne kā citādi aģitējusi – ja cilvēki vēlēsies, viņi balsos. Vidi radi tādu, lai pašam patīkami tajā dzīvot»
Ogre — Edvīns Bartkevičs, kopš 1994. (ar pārtraukumu 2001.gadā)
«Noturēties amatā nekad nav bijis pašmērķis, bet tur, kur ir tavas saknes, īsajā brīdī starp dzimšanu un «vecotēvu» gribas kaut ko izdarīt, lai bērniem un mazbērniem tiek»
Lielvārde — Imants Balodis, kopš 1991.
«Ja godīgi, šobrīd jau ir piegriezies. Esmu pierunāts kandidēt, ja vēlētāji lems, uz vēl vienu sasaukumu. Vairāk gan noteikti ne»
Vecumnieki — Rihards Melgailis, kopš 1994.
«Man patīk strādāt, vienmēr esmu vadījis, vienmēr bijis darbs ar cilvēkiem. Domāju, ka pašvaldībā strādāšu līdz pensijai. Ilgāk gan ne, tad jānāk vietā jauniem»
Mazsalaca — Gunārs Zunda, kopš 1992.
«Kamēr neredzu tuvumā nevienu tādu, kas noteikti ir labāks par mani, tikmēr kandidēju, un to ik pēc četriem gadiem izvērtē vēlētāji. Strādāt pašvaldībā gribu vēl vismaz četrus gadus»
Rauna — Andris Neimanis, kopš 1990.
«Jābūt vēlmei strādāt citu labā, un, ja darbs ir apmierinošs, tad vēlētāji arī ievēlē. Priekšvēlēšanu kampaņa ir četru gadu garumā»
Mālpils — Aleksandrs Lielmežs, kopš 1987. (ar viena sasaukuma pārtraukumu)
«Cilvēki uzticas. Konkurence ir bijusi vienmēr, bet personiski dzinulis ir fakts, ka vienmēr ir darbi, kas nekad nav padarāmi, kam ar četriem gadiem nepietiek»
Ērgļi — Guntars Velcis, kopš 1997.
«Nav laika prātot par ilgumu, jāstrādā! Noguruma man nav – līdz pensijai vēl tālu, un bilde mainās pietiekami bieži, lai neapniktu»
Jēkabpils — Leonīds Salcevičs, kopš 1997.
«Vēlētājiem nemeloju, esmu gatavs iet uz dialogu ar dažādiem sociālajiem slāņiem, svarīgus lēmumus pieņemam koleģiāli. Man ir ļoti liela pieredze, neesmu izkūkojis prātu, jūtu gan spēku, gan enerģiju, gan pilsētu kā organismu. Strādāšu tik ilgi, cik atļaus veselība un vēlētāji»
Naukšēni — Jānis Zuments, kopš 1997.
«Ja man uzticas, jāturpina strādāt. Mēs laukos nespēlējam tādu politiku kā citur. Jebkurš darbs nogurdina, arī šis, bet, ja komanda strādā labi, tad cilvēki to novērtē»
Jaunpiebalga — Laimis Šāvējs, kopš 1997.
«Nogurums darbā rodas vienmēr, bet prieks par padarīto atkal dod enerģiju. Iedzīvotājiem īpaši neinteresē lozungi, bet rezultāts. Šīs gan man būs pēdējās vēlēšanas – mērķis būtu atrast jaunu, spēcīgu kandidātu»
Cesvaine — Vilnis Špats, kopš 1999.
«Kad esi iesācis strādāt un zini, ko darīt, – kāpēc apstāties? Vadītāja amatam pieeju vienkārši kā darbam, bet par ilglaicīgumu jāprasa vēlētājiem – ja tevi negrib, tad arī neievēlē»
Madona — Andrejs Ceļapīters, kopš 1994.
«Pašvaldības darbs būt ideju ģeneratoram man ir tuvs, jo ir gandarījums, ka paveiktais nepaliek tikai uz papīra. Lai neapniktu cilvēkiem, jābūt iniciatīvas bagātam un jāpilda solījumi. Piesakām sarakstus kā uz eksāmenu, iedzīvotāju ziņā ir tos novērtēt»
Daugavpils novads — Janīna Jalinska, kopš 1985.
«Mainoties pašvaldības statusam – pagasta, rajona, tad novada padomē -, darbs nav vienmuļš. Ļoti patīk komandas veidošana. Konkurenti ir stipri, tā ka ir ko strādāt»
Rēzeknes novads — Monvids Švarcs, kopš 1994.
«Vēlētāji uzticas, un pašam noguruma nav, jo darbs mani saista. Sākumā nebija skaidrs, ko un kā darīt, tagad ir profesionāls briedums. Veiksmes atslēga ir profesionalitāte, komunikācijas spēja un pašiniciatīva»
Rugāji — Rita Krēmere, kopš 1997.
«Tāpēc jau vairs nekandidēju, jo par ilgu sēdēju. (Smejas.) Jāļauj strādāt jaunajiem. Rugāju iedzīvotāji vienmēr vērtējuši pēc darbiem un atbalstījuši mani, par spīti konkurencei»
Cibla — Juris Dombrovskis, kopš 1990.
«Iedzīvotāji ir novērtējuši, ka esmu strādājis ar visu savu godaprātu. Esmu te dzimis un audzis, neesmu nekāds iebraucējs, un ir bijusi laba sadarbība»
Dagda — Viktors Stikuts, kopš 1989. (ar viena sasaukuma pārtraukumu, kad bija ievēlēts 6.Saeimā)
«Darbu vajag uztvert nevis kā apgrūtinošu pienākumu, bet kā iespēju darīt cilvēkiem labu. Turklāt esmu vietējais no matu galiem līdz papēžiem»
Citas formas ķekars
Latvijas televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte pēc skandāla ar raidījumu 100 g kultūras grib ķerties klāt arī Panorāmai un 100.pantam
Nedēļu pēc skandāla ar raidījumu 100 g kultūras, kura raidlaiku LTV vadība pēkšņi pārcēla, nedodot skaidru pamatojumu, kāpēc tas darīts, jauno valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti intervēju nelielā vīna kafejnīcā Vecrīgā. Viņš pasūta melno tēju un ir gatavs jautājumiem. Grūti iedomāties savā priekšā vēl mierīgāku cilvēku. «Es varbūt esmu veiksmīgs [amata] kandidāts ne tādā ziņā, ka būtu visgudrākais, bet, atklāti runājot, mani neuztrauc, ko par mani domā, un ne visai uztrauc laika posms, ko pavadīšu šajā amatā. Tas uztrauc tikai vienā aspektā: ka nepaspēšu vai man neatļaus izdarīt to, ko esmu iecerējis,» Belte saka.
Savā laikā bijis laikraksta Diena direktors, vadības darbā strādājis arī TV3 un PBK, kas kļuvis bēdīgi slavens ar aizdomām par politiķu ietekmētu saturu. LTV vadībā Belte stājās aprīļa sākumā. Līdz jūnija vidum jaunajai sabiedriskās televīzijas valdei jāiesniedz nozares pārraugiem NEPLP pārskats par situāciju un vīzija, kā tālāk mediju attīstīs. Belte saka: plāns ir gatavs, un tas paredz nozīmīgas pārmaiņas.
Iecerēto valde sāka ar lēmumu pārcelt raidījuma 100 g kultūras raidlaiku no tā dēvētā prime time jeb skatītākā ētera laika plkst.19.30 uz 23.15. Pēc nikniem skatītāju iebildumiem sekoja lēmums tiešraidi pārcelt uz plkst.20 otrajā sabiedriskās televīzijas kanālā LTV7, bet LTV1 ierakstā raidīt 23.15.
«Es teiktu, ka 100 g kultūras bija viena no lielākajām problēmām [LTV],» secina Belte. «Šā raidījuma atrašanās pietiekami agrā praimā, ietekme uz pārējo raidījumu skatīšanos nebija mazs jautājums. Zinu, ka no malas liekas: ko tad viena pusstunda var izdarīt? Bet šajā laikā, [nevēloties skatīties 100 g kultūras], aiziet prom aptuveni 60% auditorijas, tikai 10-15% pēc tam atnāk atpakaļ.» Tas nozīmē, ka mazāk skatās vakara galveno LTV ziņu raidījumu Panorāma. Pavaicāts, vai tā nav Panorāmas kvalitātes vaina, Belte saka: «Jebkurā gadījumā [reitingu] iekritiens no programmu veidošanas viedokļa ir nepieļaujama kļūda.» Vasarā LTV1 šajā laikā rādīs ceļojumu raidījumu, jo visiem vasarā interesējot ceļošana, bet rudenī sākšoties vērienīgas pārmaiņas. Belte domā par konkurentu TV3 raidījumam Bez tabu – sociāli aktīvu, plašas masas uzrunājošu. «Tas nebūs dzeltens, bet viegls. Piemēram, divi cilvēki palīdz Saeimā izlobēt kādu lēmumu, palīdz uznest tantiņai dīvānu. Tāds rescue* formāts,» Belte skaidro. To izdomājis, jo «Latvijas televīzija tagad ir… Kā teicienā – no kaķa nav nekādas jēgas. Kāda jēga no mājdzīvnieka?» viņš salīdzina. «TV3 un LNT par kaut ko cīnās, bet Latvijas televīzija ir par visu un par neko. Tāpēc man liekas, ka sociālā niša, cīņa par taisnību varētu būt mūsu uzdevums.»
Belte viegli noskurinās, kad tieši pavaicāju – vai patiesas ir runas par to, ka līdzšinējais 100 g kultūras raidlaiks ir pārdots reklāmdevējiem. «Pārdots – kam?» viņš rauc pieri. «Ak, tu šausmas! Izstāstiet, ko vēl pilsētā runā! Šis vēl nebija dzirdēts! Riktīgs absurds, es pat negribu komentēt.»
Belte skaidro, kādas būs pārmaiņas – no rudens pie skatītājiem varētu nokļūt jauna Panorāma. «Mans redzējums – tā varētu būt pa blokiem: politika, ekonomika, reģioni, kultūra, sports. Vai kāda cita kombinācija. Katru dienu profesionālas kultūras ziņas. Mums būtu, piemēram, kultūras bloks 7-8 minūtes, ziņu redakcijā veidotas, nekā lieka. Un tad daļa, kas ir 100 g kultūras – padziļināta informācija, intervijas, kur vajag sēdēt un klausīties, varētu būt vēlāk vakarā. Tam nav jābūt praimā, jo tajā laikā cilvēki vēl skraida pa mājām, domādami, ko vilks mugurā nākamajā dienā, kā apēst vakariņas. Šajā laikā likt klausīties padziļinātu informāciju man liekas nepareizi.»
LTV vadītājs uzskata, ka Panorāmai vajag žurnālistus – ekonomikas, ārpolitikas speciālistus. Tajā pašā laikā viņš nedomā, ka ziņu raidījumu redakcijai ir problēmas ar cilvēkresursiem. Belte atzīst, ka viņam patīk Ivetas Elksnes, nesen ieceltās LTV ziņu dienesta vadītājas, redzējums, kā raidījumus pilnveidot.
Plānots reformēt arī pretrunām bagātāko diskusiju raidījumu 100.pants. «Tīri teorētiski Inga Spriņģe kā jauna seja varētu parādīties 100.pantā. Man kā vadītājam šķiet, ka mums viņu vajag.» Par izmaiņām šajā raidījumā Belte esot sācis runāt uzreiz pēc stāšanās amatā, jo «biju noskatījies vienu raidījumu un redzējis tādus brīnumus, ka sirds neizturēja», taču «diemžēl kanāla vadība ir citās domās». Domāšot, ko piedāvāt pašreizējam raidījuma vadītājam Otto Ozolam, jo uzskata, ka viņam ir savas stiprās puses, piemēram, raksti interneta portālā. Ar diskusiju raidījumu Sastrēgumstunda Belte ir apmierināts – patīkot, ka Gundars Rēders «neiznīcina cilvēkus».
Belte uzskata, ka viņam nav jāpieņem lēmumi, kuri būtu jāpieņem par programmu attīstību atbildīgajam valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. Viņš uzsver – stājoties amatā, bija skaidra vienošanās, ka atbild par visu, kas saistīts ar biznesa puses sakārtošanu, «un ka es neatbildu par ziņu redakciju, vērtībām». Tas, viņaprāt, ir programmu attīstības direktora un kanālu vadības jautājums.
«Esmu no tiem vadītājiem, kas citu vietā nedomā. Taču man ir svarīgas atslēgas pozīcijas programmu sadaļā – tur man uzticība zudusi. Televīzija ir kā liels ķekars – ja augšā ir pārmaiņas, tas visā garumā ieņems citu formu.» Pēc Beltes domām, jādod iespēja jauniem vadītājiem. Uz jautājumu, kā Beltem patīk jaunā LTV vadības komanda, viņš atbild ar izteiksmīgu grimasi. «Cilvēki ir no citām nozarēm. Ja man tā būtu, es arī sākumā apjuktu tāpat kā viņi. Man ir mazliet citādi, 20 gadus esmu nostrādājis medijos dažādos amatos – Dienā, TV3, Ukrainā, PBK. Tas bija pat lielāks challenge**, kā latviešu menedžerim to novadīt.»
Vai situācija sabiedriskajā televīzijā izrādījusies labāka vai sliktāka, nekā Belte pirms stāšanās amatā domāja? «Ir labāk. Sabiedrība bija sabaidījusi, ka ir pavisam slikti, sauca par kamikadzēm, novēlēja vieglas smiltis un turpina to darīt.» Kas viņam liek domāt, ka situācija ir labāka, ģenerāldirektors neprecizē, bet atzīst – «tur strādā cilvēki, kuri ir absolūti patrioti tam, ko dara, es viņus par to ļoti cienu».
LTV, pēc Beltes domām, laika gaitā ir pazaudējusi savu mērķi un misijas apziņu. «Tajā pašā laikā MTG [koncernā] strādā paaudze, kas ir zinoša, ar labu izglītību, prot svešvalodas, Dānijā apguvuši dizainu un ļoti veiksmīgi, nežēlīgi konkurē atbilstoši laikam. Atbildot uz jautājumu, kas ir mana misija Latvijas televīzijā, – palīdzēt šai organizācijai saprast savu vietu jaunajā laikā, restrukturizēties atbilstoši laikam un vajadzībām.»
Viņš ilgi domā atbildi uz jautājumu, kāda tad ir Latvijas televīzijas vieta citu elektronisko mediju gūzmā. «Komplekss jautājums, vienā teikumā nevar atbildēt.» Tad bilst plašāk: «Šī televīzija ražo daudz laba satura, bet saturs neatrod savu skatītāju. Tā ir mana lielā sāpe. Otra sāpe – tā ir zaudējusi vienu daļu ekonomiski aktīvo skatītāju vecuma grupā 20-50. Tie pie «kaimiņiem» skatās CSI Maiami. Man liekas svarīgi fokusēties uz šo skatītāju, saprast, kāpēc viņam nepatīkam, kas būtu tas programmu loks, kas viņam šķistu interesants. Treškārt, pašai organizācijai vajadzētu kļūt ievērojami ātrākai, gudrākai, laikmetīgākai.» Tāpēc sabiedriskās televīzijas vadība nu izsludinājusi trīs vakances uz mārketinga nodaļas vadītāja, datu analītiķa («kurš varētu pateikt, kur un ar ko nodarbojas mūsu skatītājs») un preses sekretāra («kas komunicē ar sabiedrību») vietu.
Belte sauc par baumām runas, ka LTV atlaiž darbiniekus. «Ir vesela rinda cilvēku, kuri nav noslogoti, un mēs viņiem maksājam arī par dīkstāvi. Tāpēc ir normāli, ka mainīsies sadarbības forma – no štata darbiniekiem uz autoratlīdzību līgumu.» Tas vajadzīgs arī tāpēc, ka televīzija nu vēlas algot grafiķus, analītiķi, mārketinga vadītāju un preses sekretāru, «un tam vajag naudu».
Pavaicāts, kādus LTV raidījumus pats vislabāk skatās, ģenerāldirektors nosauc Dziesmusvētku ieskaņas raidījumu Lai top! un neatkarīgo producentu raidījumus, piemēram, Kulta ēdieni, Ielas garumā.
Belte atzīstas, ka nebija gaidījis tādu skandālu ar kultūras raidījumu. «Mums vajadzēja [sabiedrībai] skaidrot pietiekami sarežģītu lietu vienkārši. Domājām, ka izskaidrosim to tā, ka sapratīs, nevis tā, kā tas izvērtās.» Jaunā valde esot sapratusi, ka 100 g kultūras ir eksāmens pašiem. «Ja nevarēs tādu rupju programmu tīkla kļūdu atrisināt saprātīgā veidā un pret to būs spiediens, tad runāt par lielākām izmaiņām LTV – forget it***».
Patlaban Belte vēlas ar NEPLP un LTV darbiniekiem izdiskutēt mērķus. «Jo – tikām līdz 100 g kultūras, un izrādījās, ka tā ir tikai vadības vajadzība. Tā nevar strādāt, ka grūtībās maina mērķus. Cilvēkiem jābūt vienotiem – kompānijas vadībai un strādājošajiem.» Viņaprāt, darbinieki ir nobažījušies par savām vietām, bet «mēs runāsim ar viņiem, lai dienā var strādāt un naktī mierīgi gulēt». «Taču diezgan droši varu pateikt, ka pārmaiņas būs».
* Glābšana, palīdzība – angļu val.
** Izaicinājums – angļu val.
*** Aizmirsti, pat nedomā par to – angļu val.
Ēdienkarte
Ingvera tēja, melnā tēja
Ir jautā
Ko skolēniem būtu vērts izdarīt vasaras brīvlaikā?
Maija Balode, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas matemātikas skolotāja:
Vajadzētu atrast iespēju pastrādāt, lai saprastu, ko dzīvē darīt tālāk. Ir vērts izlasīt kādu grāmatu un uzņemt pietiekami daudz D vitamīna, lai būtu spēks pēc tam strādāt. Ieteiktu vispirms izbraukāt kādu Latvijas upi, tad var doties arī uz citām valstīm.
Ilze Mazpane, Rožupes pamatskolas latviešu valodas skolotāja:
Bērni laukos vasarā daudz strādā, tāpēc iesaku atrast laiku paālēties un sirsnīgām sarunām ar ģimeni un draugiem. Pirmsskolas vecuma bērniem vērts izlasīt Indras Sproģes grāmatu Miljons, pamatskolniekiem piedzīvojumu, romantiskās vai grāmatas ar humoru.
Jānis Arājs, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas vēstures skolotājs:
Vajag atpūsties – tas nemaz nav tik nesaturīgi, tas ir nozīmīgi. Būtu vērts izlasīt kādu labu grāmatu, vēlams, ne lubu romānu. Vērts pabraukāt pa Latviju, piemēram, uz Rundāles pili, jo tur ir jaunas, restaurētas telpas un vasarā skaisti zied rozes.
Kamēr vien akmens augs
Šajā neticami auglīgajā maijā Imanta Ziedoņa neklātbūtne izrādījās tikpat spēcīga kā klātbūtne
Maija novakarē Londonā pēclietus smaržains gaiss. Tuvējā parkā lidinās ūbeles, skrien un pastaigājas metropoles nogurdināti ļaudis. Bērni baro gulbjus, zosis un pīles. Sieviete čadrā ausij nesaprotamā valodā apsauc knēveļus, kuri savā starpā sarunājas angļu valodā. Uz soliņiem piesēdušie londonieši lasa laikrakstus, kuru pirmajā lappusē musulmaņu teroristu nogalinātais britu kareivis. Pasaule iet savu gaitu.
Turpat, tajā mirklī, mājā pie parka tikko sanestas ziedošas ievas, suņuburkšķi un smaržīgi zari, purpura ziediņiem rotāti. Telpā ar latviskiem ornamentiem ienācis maijs un ziedonis. Pavisam drīz te pulcēsies ļaudis, kas pieminēs dzejnieku Imantu Ziedoni. Latvieši, kuri dažādu iemeslu dēļ dzimtenē nedzīvo. Viņi runās un domās par dzejnieku no bērnības līdz mūžībai, bet, dzejnieku pieminēdami, viņi pieminēs arī Latviju.
Šis ir tikai viens mirklis, viens laukumiņš šajā pāri plūstošajā Imanta Ziedoņa maijā. Kā viņa Buramdziesmiņā «kamēr vien akmens augs, tu būsi mans draugs» nav tikai simbolika, nupat tāds akmens Pedvālē Imantam iestādīts. Tāpat kā šajā pavasarī stādīta Imanta dzeja. Lauki apsēti ar viņa dzeju. Mums vajadzēja tādu pavasari. Caur viena cilvēka enerģētiku domāt par tautas enerģētiku. Caur dzejnieka dzejas vārda spēku domāt par mūsu valodas spēku. Stādīt un sēt gara maizi līdztekus dienišķai maizei. Arī par aiziešanu un nāvi piedomāt dzīves pavasara gaismā. Piedomāt un nonākt līdz Imanta epifāniju atmirdzēšanai, kurā viņš raksta: «Mēs neejam uz nāvi, mēs neejam uz novecošanos. Mēs ejam satikt sevi, mēs ejam satikt sevi otro. Dzīve ir kā divu cilvēku pretim gājums – mans vecums iet satikt manu jaunību. Viņi satiekas kaut kur vīra gados, pie tās vīra gadu robežas. Tā kā satiksies divi kazbuki uz baļķa pāri upei, tā es ar sevi satikšos. Kas tā būs par priecīgu badīšanos. Es visu laiku nāku sev pretim. Kad satiksies mana sirmā bārda ar manu pirmo knupīti, tad es būšu visīstākais.»
Ziedonis aizgāja, kā savā dzejā ierakstījis, tautas vārdus patapinādams: «Kad gribēšu, tad nomiršu.» Aizgāja pirms lielajām svinībām, savā smalkajā ironiskajā stilistikā aizlaidās, gluži kā vectēvs viņa bērnības grāmatā. Aizgāja, aizlaidās – gan no ballītes, gan pāri mākoņiem aizlaidās, lai atstātu mums šo neticami auglīgo maiju. Ar iespēju runāt ar viņu neklātbūtnē, kas izrādījās tikpat spēcīga kā klātbūtne.
Logs atvērts, un maija novakarē Londonas kņadīgo piektdienas vakara ielu pieskandina dziesmas latviešu valodā. Kad izdziedāts viss, kas zināms ar Imanta Ziedoņa vārdiem, sākas jaunrade. Īru tautas melodijā tiek izdziedāts Imanta paredzējums: «Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs. Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs bez gulbjiem un bez sniega debesīs.»
Ļaudis neiet prom līdz vēlai vakara stundai. Lasa dzeju, dzied, atceras Imanta pieskārienus. Meitene stāsta bērnības atmiņu. Vecāki esot nopirkuši dārgas tapetes. Tikko tās izlīmētas lielajā istabā, bet viņa ar māsu tajā ieslēgušās un visas dārgās tapetes aprakstījušas ar Imanta dzeju no Taureņu uzbrukuma. Pēc tam tik ļoti baidījušās no mammas dusmām, ka sēdējušas istabā ieslēgušās. Kad beidzot mammu ielaidušas, viņa paraudzījusies apkārt un tikai noteikusi: «Jums, bērni, ir laba gaume.»
Vakars klusi pāriet naktī, pēc nakts atnāks rīts. Pēc lietus viss ziedēs. Maija vērsis no zemes izlaizījis zilas puķes. Viss, kas stādīts, ieaugsies. Vārds, dzimtene, i akmens. Kamēr vien tas augs, tu būsi mūsu draugs.
Piesardzības laiks
Krievijas militārie tēriņi pieaug, tās lidmašīnas vingrinās uzbrukt Stokholmai
Drošības eksperti nedrīkst justies droši. Viņu pienākums ir satraukties. Laimīgi snaudošie nepamana draudus, kuru novēršanai jāgatavojas jau šodien, lai tie nepārtop katastrofās rīt vai parīt. Tomēr, pat ņemot vērā šo profesionālo noslieci uz nagu graušanu, šāgada Lennarta Meri konferencē Tallinā, kurā jau kopš 2007.gada pulcējas daudzi ievērojami ārpolitikas un aizsardzības eksperti, bija vairāk nekā parasti jaušamas pastāvīgas nervozuma zemstrāvas, intuitīva sajūta, ka kaut kas nav kārtībā.
Toni uzdeva Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, atklāšanas vakariņās norādot, ka pirms mēneša ASV izveda no Eiropas pēdējo šeit dislocēto amerikāņu tanku, taču Eiropas valstis jūtas tik drošas, ka nemitīgi samazina izdevumus aizsardzībai.
Pār konferences diskusijām ik pa brīdim ēnu meta divi Krievijas bumbvedēji četru iznīcinātāju pavadībā, kuri Lielajā piektdienā virs Baltijas jūras bija izspēlējuši uzbrukumus Dienvidzviedrijai un Stokholmai. Pati Zviedrija nespēja sūtīt pretī savas lidmašīnas, tai neesot bijuši piloti attiecīgā gatavības pakāpē. Kā vairākkārt tika atgādināts, Krievijas militārie tēriņi turpina pieaugt – 2012.gadā par 12 miljardiem ASV dolāru jeb 16% no iepriekšējā gada budžeta, un prezidents Putins ir solījis līdz 2023.gadam iztērēt 770 miljardus dolāru militāro spēku stiprināšanai.
Rezultātā Zviedrijā pirmo reizi ilgāku gadu laikā sākusies aktīva diskusija par valsts militārajām spējām un budžetu, un vairāki politiķi un analītiķi strādā, lai darba kārtībā izvirzītu jautājumu par Zviedrijas iestāšanos NATO. Kā norādīja kāds konferences dalībnieks, tas ir pirmām kārtām jautājums par solidaritāti un morālo atbildību. Ja Zviedrija visus pēckara gadus ir dzīvojusi ar pārliecību, ka grūtā brīdī NATO tai nāks palīgā, tai būtu atbildība šajā organizācijā iesaistīties.
Latvijā par šiem jautājumiem maz runā, tomēr jautājums par solidaritāti attiecas arī uz mums. Zviedrijā uztraucas, ka aizsardzības izdevumi samazinājušies līdz 1,2% no IKP, taču Latvijai tie ir tikai ap 1%. Ja ceram, ka krīzes gadījumā citi mums nāks palīgā, mums ir jābūt gataviem arī citiem palīdzēt, un draudi Eiropai nav meklējami tikai kontinenta ziemeļaustrumos. Kā Tallinā atzīmēja Itālijas parlamenta deputāte Federika Mogerīni, ja baltieši grib, lai citi izprot viņu bažas par Krieviju, viņiem arī jāsaprot Eiropas dienvidu valstu satraukums par Irānas raķetēm un kodolieroču programmu, par pilsoņu karu Sīrijā un par nestabilitāti Ziemeļāfrikā pēc Arābu pavasara. Solidaritāte nav vienvirziena darījums.
Taču tradicionālie militārie draudi un ar tiem saistītie sāpīgie ģeopolitiskie punkti – Gruzija, Afganistāna, Sīrija – nebija vienīgie, kas konferencē radīja nemierīgas pārdomas. Viena no interesantākajām paneļdiskusijām bija par kiberdrošību, un tā nevarēja atstāt vienaldzīgu nevienu no mums. Pat tie, kas nelieto datorus, ikdienā kļūst aizvien atkarīgāki no interneta, un ne jau tikai mūsu personiskie dati, darbavietas komercnoslēpumi vai valsts noslēpumi ir visai viegli pieejami hakeriem. Aizvien lielāka daļa infrastruktūras tiek vadīta ar tīmekļa starpniecību vai ar ierīcēm, kurām var pieslēgties caur internetu, un nav pat nepieciešams atvērt hidroelektrostacijas slūžas vai izslēgt elektrību, lai nopietni kaitētu savam kiberienaidniekam. Taču, kā teica Berlīnes Recurity Labs vadītājs Fēlikss Lindners, par šiem jautājumiem pārsvarā pieņem lēmumus amatpersonas, kurām ir jālūdz kādam citam izdrukāt viņu e-pastus, un kuras ir ļoti atkarīgas no lielo, ieinteresēto uzņēmumu lobistu ieteikumiem.
Kā norādīja Vācijas federālās valdības kiberdrošības stratēģis Sandro Gaikens, daudzi lieli uzņēmumi var «vairāk pelnīt no nedrošības nekā no drošības», piemēram, no milzīgo naudas summu izdošanas par antivīrusu programmām, kuru efektivitāte jaunu draudu novēršanai ir labākajā gadījumā apšaubāma. Tikmēr ir cilvēki, kuri baidās, ka, piemēram, Ķīnas attīstībai informācijas tehnoloģiju jomā ir arī ģeostratēģisks aspekts. Ja Ķīnas uzņēmumi būs pārdevuši citām valstīm par lētu naudu IT infrastruktūru, kādu dienu var izrādīties, ka tā viņiem dod nozīmīgas spējas ietekmēt šīs tehnoloģijas pircējus.
Konference noslēdzās ar vienlaikus aizkustinošu un neierasti pesimistisku runu. Marts Lārs 90.gadu sākumā bija jaunākais premjerministrs Eiropā un ieviesa krasās ekonomiskās reformas, kuras lika pamatu Igaunijas straujai izaugsmei. Pagājušajā gadā Lāram bija insults, un runu viņš teica, sēdēdams ratiņkrēslā, lēni un ar piepūli. Toties viņa vārdu iespaids bija jo spēcīgāks. Īstā krīze Eiropai vēl ir priekšā, teica Lārs. Tā nāks kā sekas milzīgajiem valstu parādiem, pārāk dārgajām sociālajām sistēmām un niecīgajai dzimstībai.
Nākotne ir neprognozējama, un pat gudras, iespaidīgas personības var kļūdīties savos pareģojumos. Varbūt neviens no konferencē nosauktajiem draudiem nepiepildīsies. Tomēr tikpat labi var rasties citi, negaidīti un nepatīkami pārsteigumi. Svarīgākā šāgada Meri konferences mācība – mēs nedrīkstam justies pārāk ērti un aizmirst, ka pasaule ir risku pilna. Šis ir laiks, kad jābūt piesardzīgiem.
Komentārs 140 zīmēs
Kuram lielāks labums? Ministrs Vilks (Vienotība) rosina straujāk samazināt ienākuma nodokli mazajām algām. Uzņēmēji un Reformu partija iebilst.
Izgaismos tumbočkas. Eiropa aizvien apņēmīgāk cīnās pret izvairīšanos no nodokļiem – valstis apmainīsies ar informāciju par banku kontiem.
Viena mašīna nedeg. Veselu nedēļu Zviedrijas imigrantu rajonos notika grautiņi. Daži pārmet iebraucējiem kriminālas noslieces, citi saredz vainu segregācijā un nevienlīdzībā.
