Krievijas militārie tēriņi pieaug, tās lidmašīnas vingrinās uzbrukt Stokholmai
Drošības eksperti nedrīkst justies droši. Viņu pienākums ir satraukties. Laimīgi snaudošie nepamana draudus, kuru novēršanai jāgatavojas jau šodien, lai tie nepārtop katastrofās rīt vai parīt. Tomēr, pat ņemot vērā šo profesionālo noslieci uz nagu graušanu, šāgada Lennarta Meri konferencē Tallinā, kurā jau kopš 2007.gada pulcējas daudzi ievērojami ārpolitikas un aizsardzības eksperti, bija vairāk nekā parasti jaušamas pastāvīgas nervozuma zemstrāvas, intuitīva sajūta, ka kaut kas nav kārtībā.
Toni uzdeva Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, atklāšanas vakariņās norādot, ka pirms mēneša ASV izveda no Eiropas pēdējo šeit dislocēto amerikāņu tanku, taču Eiropas valstis jūtas tik drošas, ka nemitīgi samazina izdevumus aizsardzībai.
Pār konferences diskusijām ik pa brīdim ēnu meta divi Krievijas bumbvedēji četru iznīcinātāju pavadībā, kuri Lielajā piektdienā virs Baltijas jūras bija izspēlējuši uzbrukumus Dienvidzviedrijai un Stokholmai. Pati Zviedrija nespēja sūtīt pretī savas lidmašīnas, tai neesot bijuši piloti attiecīgā gatavības pakāpē. Kā vairākkārt tika atgādināts, Krievijas militārie tēriņi turpina pieaugt – 2012.gadā par 12 miljardiem ASV dolāru jeb 16% no iepriekšējā gada budžeta, un prezidents Putins ir solījis līdz 2023.gadam iztērēt 770 miljardus dolāru militāro spēku stiprināšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.