Žurnāla rubrika: Svarīgi

Snoudens un draugi

Posted on jūnijs 26, 2013 by - Komentārs

Krievija un Ķīna nav brīvības un cilvēktiesību alternatīva Rietumiem

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens varbūt ir ideālists un izpaudis informāciju par vērienīgu izspiegošanas programmu tāpēc, ka «nevēlos dzīvot pasaulē, kur viss, ko es daru un saku, tiek ierakstīts». Taču viņa bēgšana no «sabiedrības, kur notiek šādas lietas», novedusi viņu tādos brīvības un cilvēktiesību bastionos kā Ķīna, kurp viņš devās meklēt patvērumu pagājušonedēļ, un Krievija, no kuras it kā posās doties tālāk uz Kubu, Ekvadoru vai Venecuēlu. Diezin vai tā ir tā alternatīvā pasaule, kuru izvēlētos demokrātisko valstu pilsoņi.

Savā ziņā vēl skumjāk izgājis citam vārda brīvības cīnītājam Džūljenam Asanžam. Snoudens, izpauzdams viņam uzticētu slepenu valdības informāciju, varētu būt pārkāpis likumu, par ko ASV tiesībsargātāji vēlas viņam uzrādīt apsūdzības, taču WikiLeaks dibinātājam, privātpersonai Asanžam nav izvirzītas nekādas apsūdzības saistībā ar viņa dibinātajā mājaslapā publicētajiem slepenajiem ASV valdības dokumentiem. Interpols viņu pirms divarpus gadiem aizturēja Lielbritānijā saskaņā ar Zviedrijas prokuratūras izsniegtu aresta orderi par aizdomām seksuāla rakstura noziegumos. Taču, kad britu tiesa pērn apmierināja izdošanas pieprasījumu, viņš iebēga viņam politisko patvērumu piešķīrušās Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Asanžs uzstāj, ka bēgot no Zviedrijas prokuratūras tāpēc, ka tās vēlme viņu nopratināt esot politiski motivēta, un viņš baidoties, ka viņu pēc tam varētu izdot ASV vai pat nogalināt atentātā. Taču jau tiesāšanās laikā bija izvēlējies Krieviju kā īsto alternatīvu vārda «nebrīvei» Rietumos – dabūja savu raidījumu Kremļa propagandas ruporā TV kanālā Russia Today drīz pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka Asanža aizturēšana Londonā esot bijusi «nedemokrātiska». 

Tiesa, pats Snoudens salīdzina sevi nevis ar Asanžu, kurš viņam tagad dod padomus, kur pasaulē atrast īsto brīvību, bet gan ar Bredliju Meningu, ASV izlūkdienesta analītiķi, kuru Amerikā pašlaik tiesā par valdības slepeno dokumentu nodošanu WikiLeaks. Snoudens spriež, ka diezin vai arī viņam tiktu nodrošināta taisnīga tiesa Amerikā, kur viņam varot draudēt «mūža ieslodzījums vai pat nāve».

Meninga un nu arī Snoudena gadījums ir pamats ļoti nopietnām diskusijām par līdzsvaru starp atbildību likuma priekšā, valdības tiesībām slepeni iegūt informāciju par iespējamajiem apdraudējumiem sabiedrībai un sabiedrības tiesībām zināt tai svarīgu informāciju. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty International saistībā ar apsūdzībām Snoudenam ir paziņojusi, ka nevienu nedrīkst sodīt par to, ka viņš izpaudis informāciju par ASV valdības pieļautiem cilvēktiesību pārkāpumiem, jo šādu rīcību aizsargā tiesības iegūt un izplatīt informāciju un tiesības uz izteiksmes brīvību.

Demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā nekad nebeigsies diskusijas par to, ko no pilsoņu drošības labā darītā valdība drīkst no viņiem slēpt un cik no tā viņiem tomēr jāzina, un vai šādas informācijas izpaušana ir likuma pārkāpums, kas samērojams ar tiesībām brīvi iegūt un izplatīt informāciju. (Taču arī par indivīda paša gatavību uzņemties atbildību par likuma pārkāpšanu, ja arī augstu un cēlu mērķu vārdā.) Galu galā tas ir jautājums par pilsoņu uzticēšanos savai valdībai, kas ir ikvienas demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas nosacījums. 

Diemžēl Snoudens un Asanžs šādas diskusijas diskreditē, uzņemdamies vienpersoniski izspriest, kas ir vai nav likums, un ar savu aizstāvju izvēli parādīdami, ka, viņuprāt, vārda brīvību un likuma varu vislabāk var nodrošināt autoritāri režīmi. Manipulēdami ar personīgi izdevīgiem it kā politiskas vajāšanas argumentiem, viņi paši sevi padara par politisku manipulāciju rīkiem.

Ķīnas komunistu prese pauž sašutumu par to, ka ASV esot kiberspiegojusi ķīniešu noslēpums. It kā pirms tam to nebūtu zinājusi. Un it kā tieši Ķīnas valdības kiberspiegošana un hakeru uzbrukumi nebūtu viens no pašlaik lielākajiem apdraudējumiem citu valstu drošībai. Bet Krievijas Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs paziņojis, ka, sargādama Snoudenu, «Maskava uzņēmusies politiski vajātā aizstāvību». 

Putins pērn uzņēmās aizstāvēt arī franču aktieri Žerāru Depardjē, kuram šķita diskriminējoši Francijas nodokļi, un piešķīra viņam Krievijas pilsonību. Depardjē pašlaik gan nav bijis vaļas novērtēt Snoudena glābšanos brīvajā Krievijā (pagājušonedēļ tiesa Parīzē viņam uz sešiem mēnešiem atņēma motorollera vadīšanas tiesības par braukšanu dzērumā). Toties tradicionāli antiamerikāniskās Nacionālās frontes līdere Marī Lepēna aicina Francijas prezidentu piešķirt Snoudenam politisko patvērumu par drosmi «atklāt cilvēcei nopietno apdraudējumu demokrātijai un sabiedrības brīvībai». (Kaut gan viņas pašas partija prasa īpašu bardzību pret patvēruma meklētājiem Francijā.)

Pasaki, kas ir tavi draugi… Slēpties Ekvadoras vēstniecībā un meklēt aizsardzību vārda brīvībai un cilvēktiesībām pie Ķīnas komunistiem un Maskavas autokrātiem nozīmē pārvērst par farsu demokrātiskām valstīm vienmēr svarīgu jautājumu. Diezin vai vēlamies dzīvot tādā pasaulē, kurā mūsu tiesības un brīvību sargā Asanžs ar Putinu un Snoudens ar Mao mantiniekiem.

Komentārs 140 zīmēs

Latvieši nav pašnāvnieku tauta. Trešie Līgo svētki pēc kārtas bez autoavāriju upuriem.

Kad visur plāns, var plīst jebkur. Silvio Berluskoni gadiem ilgi tiesājas par korupciju, bet notiesāts par seksu ar nepilngadīgo.

Turcijā sākotnēji daži protestēja pret dažu koku izciršanu, Brazīlijā – pret transporta biļešu cenu palielināšanu. Bet nu jau protestē miljoni.

Divējas gaismas

Posted on jūnijs 26, 2013 by - Redaktores sleja

 

Skatoties Jāņu ugunskura liesmās, gluži nevilšus atmiņā atgriezās baisā aina – milzīgs liesmu vāls kāpj virs Rīgas pils torņiem. Pretī ellīgajai versmei slejas viens pacēlājs, ar ūdens strūklu cenšas iegrožot liesmām ceļu. Spēki ir nevienlīdzīgi. Uguns ir jauna un stipra, dzēsēju tehnika – veca un izdēdējusi. Ūdensapgādes sistēmā nav spiediena, šļūtenes plīst, mašīnas nespēj iekļūt pils pagalmā, lai nosmacētu uguns perēkli. Pret liesmām atliek divi trumpji – riskēt gatavie vīri un tonnām ūdens, kas pārpludina ēku, nodarot bojājumus uguns neskartajām vēstures liecībām.

Rīts nāk ar atvieglojumu – pils vietā nav krāsmatu čupa, un arī trīs muzeju krājumi nav neatgriezeniski sabojāti. Taču rūgtums ir liels, un neatbildēti jautājumi gruzd kā zemdegas. Vai tiešām tik svarīgā objektā, kurā atrodas Latvijas vēstures vērtīgākās liecības, ugunsdzēsējiem tikai nelaimes brīdī jāpārliecinās, ka efektīvi dzēst nav iespējams? Vai Latvijas valstij kā bagātam skopulim miljoni kultūras mantojuma saglabāšanai atrodas tikai tad, kad jāmaksā dubultā? Vai izmeklēšana šajā lietā ar augstajām likmēm būs ātra un uzticama? Degošā pils ir izgaismojusi ačgārnību gūzmu, kurā kaitējums ir milzīgs, bet atbildīgie būs ar uguni jāmeklē.

Taču šonedēļ Rīgā aizdegsies cita liesma. Svētījoša. Tūkstošiem acu pāru Dziesmusvētkos. Arī Ir redakcija savu artavu šajā gaismā grib pievienot, tāpēc laižam klajā Dziesmusvētkiem veltītu speciālizdevumu. Lai top Gaismas pils, ko ne uguns, ne ūdens nespēj postīt!

Radars pasaulē

Posted on jūnijs 19, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Eiropas Savienība un ASV pirmdien oficiāli sāka sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu. Sarunu pirmā kārta notiks jau nākammēnes Vašingtonā. Sarunas varētu ilgt divus gadus. Ja vienošanos izdosies noslēgt, tā kļūs par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu. ES un ASV savstarpējās preču tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 500 miljardus eiro, pakalpojumu sektorā apgrozījums sasniedza 280 miljardus, bet savstarpējās investīcijas bija mērojamas triljonos eiro.

Čehijas premjerministrs Petrs Nečass pirmdien atkāpās no amata. Politisko krīzi Čehijā izraisījis lielākais politiskās korupcijas skandāls pēdējo divdesmit gadu laikā. Skandālā ir iesaistīta ilggadējā Nečasa biroja vadītāja Jana Nagjova. Viņa esot devusi kukuļus politiķiem un uzdevusi izlūkdienestiem veikt nelikumīgas izsekošanas operācijas. Prokuratūra līdz šim apsūdzējusi vēl septiņas personas. Policija veikusi kratīšanas 31 objektā, konfiscēti seši miljoni dolāru skaidrā naudā un vairāki desmiti kilogramu zelta.

Irāna ir gatava savu kodolprogrammu padarīt pārredzamāku, sola nule ievēlētais Irānas prezidents Hasans Rohani, un viņa valdība strādās, lai «veidotu konstruktīvu sadarbību ar pārējo pasauli». Taču viņš uzsver, ka Teherāna nepārtrauks urāna bagātināšanu, un dēvē par netaisnām pret valsti noteiktās sankcijas. Sestdien notikušajās vēlēšanās 64 gadus vecais Rohani guva pārliecinošu uzvaru jau pirmajā kārtā – par viņu balsoja 50,7% vēlētāju.

Afgāņu spēki otrdien oficiāli pārņēmuši no NATO atbildību pār drošības situāciju visā valstī, noslēdzot kontroles nodošanas procesu, kas tika uzsākts jau 2011.gadā. Līdz ar drošības kontroles pārņemšanu no NATO atlikušajos 95 apgabalos afgāņu spēku kontrolē nonākuši arī nemierīgie apvidi valsts dienvidos un austrumos, kur nemiernieku kustība bijusi visaktīvākā.

Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka visnaidīgākais noskaņojums pret Krieviju valda ASV, Gruzijā un Latvijā, kā arī abās pārējās Baltijas valstīs, liecina Levadas centra veiktā aptauja. 38% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka visnaidīgākais noskaņojums pret viņu valsti ir ASV, bet 33% – ka Gruzijā. Latviju par visnelabvēlīgāk noskaņoto atzinis 21% Krievijas iedzīvotāju, Lietuvu – 17%, bet Igauniju – 16%.

ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien G8 valstu samitā Ziemeļīrijā norādījuši uz būtiskām domstarpībām Sīrijas jautājumā, tomēr viņi vienojušies turpināt strādāt, lai Ženēvā sarīkotu Sīrijas miera konferenci. Sīrijas konflikts ilgst jau vairāk nekā divus gadus, un tajā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 93 000 cilvēku, liecina ANO cilvēktiesību birojs.

Turcija pirmdien brīdināja, ka protestu savaldīšanā varētu tikt iesaistīta armija. Valsts mēroga protesti pret premjea Redžepa Tajipa Erdogana valdību notiek trešo nedēļu. Nemieri sākās kā miermīlīga demonstrācija, kuru organizēja vides aktīvisti, lai glābtu 600 Stambulas Gezi parka kokus. Otrdien laukumā atkal pulcējās tūkstoši protestētāju. 

Grieķijas augstākā administratīvā tiesa pirmdien «uz laiku» atcēlusi valdības lēmumu slēgt valsts raidorganizāciju ERT un likusi atsākt tās darbību līdz jauna nacionālā medija izveidošanai. Grieķijas valdība 11.jūnijā paziņoja, ka slēgs ERT un to reorganizēs. ERT tika finansēta no iedzīvotāju maksājumiem – ik mēnesi pie elektroenerģijas rēķina bija pieskaitīti 4,30 eiro sabiedriskajam medijam.

Radars Latvijā

Posted on jūnijs 19, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Latvija ierindojusies trešajā vietā cilvēktiesību organizācijas Freedom House ikgadējā ziņojumā par demokrātiju 29 Centrāleiropas un Eirāzijas valstīs. Ziņojumā norādīts, ka demokrātija mūsu valstī ir ieguvusi no jaunā priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanas likuma un tā, ka ir samazinājusies tā dēvēto oligarhu ietekme politikā. Korupcijas novērtējuma rādītājs uzlabojies jau otro gadu pēc kārtas. 

Pirmo reizi kopš bezdarba pieauguma ekonomiskās krīzes iespaidā bezdarbnieku skaits ir noslīdējis zem 100 000. Maija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē bija 97 769 bezdarbnieki, reģistrētā bezdarba līmenis – 9,9%.

Ministriju un iestāžu pieprasījumi 2014.gada budžetā «padsmit reizes» pārsniedz pieejamo finansējumu, otrdien sacīja premjers Valdis Dombrovskis. Valdība par ministriju prasījumiem 2014.gada un turpmākajos budžetos lems vasaras beigās. Nākamā gada budžeta projektu izskatīšanai Saeimā paredzēts iesniegt 27.septembrī.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja rīcības plānu gadījumam, ja Liepājas metalurga akcionāri nespēs vienoties ar uzņēmuma kreditoriem un potenciālajiem investoriem par sadarbību un uzņēmums tomēr neatsāks ražošanu.

Finanšu ministrs Andris Vilks nolēmis darbam Rīgas brīvostas valdē kā savu pārstāvi virzīt Baibu Bāni, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos. Ministrs pirmdien pieņēma līdzšinējā ministrijas pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Ērika Škapara atlūgumu.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pirmdien piemēroja apcietinājumu kukuļņemšanā vainotajai Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšniecei Ārijai Stabiņai, kura esot pazudusi. Stabiņu aizturēja pērn septembrī aizdomās par kukuļa pieņemšanu. Viņa divus mēnešus atradās apcietinājumā. 31.maijā prokuratūra pret Stabiņu sāka kriminālvajāšanu, taču pēc apsūdzības raksta viņa neatnāca, bet vēstulē radiniekiem pavēstīja, ka pamet valsti. 

Ģenerālprokuratūra izskatīšanai Rīgas rajona tiesā nodevusi lietu, kas 27.martā tika izdalīta no tā dēvētā Latvenergo kriminālprocesa. Lietā apsūdzības celtas trim personām par kukuļošanu saistībā ar Latvenergo rīkoto konkursu par Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu rekonstrukciju.  

Valdošā koalīcija vienojās izveidot Saeimas apakškomisiju, lai turpinātu diskusiju par vienotā sabiedriskā medija koncepciju. VL-TB/LNNK ministri iepriekš bloķēja valdības lēmumu par atbalstu šāda medija izveidei. Pēc tam arī partijas Vienotība Saeimas frakcija nolēma aicināt koalīciju «nesteigties».

Finanšu un kapitāla tirgus komisija tā dēvētajā Magņitska lietā veikusi pārbaudes sešās Latvijas bankās un vienai bankai piespriedusi 100 000 latu sodu par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad 2009.gadā cietumā nomira fonda Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis, kurš bija atklājis vērienīgu budžeta līdzekļu izzagšanu.

Prestižajā reklāmas festivālā Cannes Lions žurnāla Ir un radošās apvienības Pika veidotā kampaņa Velofenders ieguva bronzas godalgu kategorijā «labākais digitālā PR izmantojums». Festivāls Kannās risinās kopš 1954.gada un ir lielākais reklāmas nozares starptautiskais forums, kas salīdzināms ar Oskara balvām kino.

Koku revolūcija

Posted on jūnijs 19, 2013 by - Pasaulē

Protests pret koku izciršanu Stambulas parkā ir pāraudzis masu nemieros un pretestā pret autoritatīvo režīmu, taču spēki nav vienlīdzīgi – kamēr aktīvisti dzied un grabina kastroļus, policija laiž darbā gāzes un ūdensmetējus, bet varas kontrolētie mediji noklusē patiesību

Pa dienu ir jāstrādā, bet ik brīvu mirkli sekojam sociālajiem tīkliem, un, atgriežoties mājās, pirmais darbs ir ieslēgt interneta televīziju. Ēdam pie portatīvajiem datoriem. Ejam gulēt krietni vēlāk nekā ierasts. Pēdējās nedēļās daudzu turku dzīve ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Miermīlīga akcija pret koku izciršanu vienā no Stambulas parkiem ir pāraugusi skaļos protestos pret autoritatīvo režīmu un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tādus nemierus Turcija nav pieredzējusi pēdējo desmit gadu laikā, kopš valstī valda premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana Taisnīguma un attīstības partija AKP. Arvien vairāk cilvēku nav apmierināti ar valdības lēmumiem, kas liek kurnēt gan kemalistiem (pirmā prezidenta Ataturka Kemala atbalstītāji), gan komunistiem, gan citiem iedzīvotājiem, kuri nepieder nekādiem ideoloģiskiem grupējumiem, taču neatbalsta valsts islamizāciju.

Alkohola tirdzniecības aizliegums pēc desmitiem vakarā, obligāto Korāna lekciju ieviešana skolās, aizliegt koši sarkanu lūpukrāsu turku aviosabiedrības stjuartēm un aizliegt skūpstīties publiskās vietās – šos priekšlikumus premjerministrs pamato, atsaukdamies uz reliģiju, un nav īpaši izvēlīgs savos izteikumos. Piemēram, viņš nosaucis par alkoholiķiem visus, kas lieto grādīgos dzērienus.

Jūs paši mani ievēlējāt!

Sieviete sarkanā kleitā un mežonīgi plīvojošiem matiem, jo policists no soļa attāluma viņai tieši sejā iepūš asaru gāzi – šis skats jau kļuvis par simbolu policijas neadekvātajai vardarbībai pret protestētājiem Stambulā. Pārdesmit aktīvistu maija beigās sāka pulcēties Gezi parkā, lai aizkavētu buldozerus, ar kuriem bija plānots nolīdzināt šo vienīgo zaļo laukumu Taksima rajona apkaimē, lai vietā uzbūvētu lielveikalu. Cilvēki sacēla parkā teltis, lasīja grāmatas, spēlēja ģitāras un dziedāja. Taču notikumi 28.maija vakarā izmainīja ne tikai situāciju Gezi parkā, bet visas Turcijas politisko dzīvi.

Parkā ierodas policija un izdzenā protestētājus ar ūdensmetējiem un asaru gāzi. Vairāki cilvēki tiek ievainoti, sagrūstot sienai, pār kuru cenšas aizbēgt no policijas. Nākamajā dienā premjerministrs Erdogans paziņo: «Lai ko protestētāji darītu, mēs esam pieņēmuši savu lēmumu un darīsim, kā vēlamies.»

Seko nākamais uzbrukums, Gezi parkā tiek dedzinātas protestētāju teltis. Kamēr Turcijas galvenie mediji – TV, avīzes un radio – par notiekošo klusē, cilvēki aktīvi sazinās Facebook un Twitter sociālajos tīklos, un protestētāju skaits Taksima laukumā jau sasniedz desmit tūkstošus. Pēc dažām dienām, 31.maijā, policijas uzbrukumos tiek ievainoti vairāki tūkstoši cilvēku, pamatā gūstot smagas galvas traumas no policijas šautajām gāzes patronām. Ziņo par cietušajiem, kas zaudējuši acis. Kāda sieviete ir komā. «Tas, kādā mērā policija pielieto vardarbību, ir pret cilvēku tiesībām uz mierīgu protestu,» izteicies Džons Dalhuisens, cilvēktiesību organizācijas Amnesty International Eiropas un Centrālāzijas programmas direktors. Vietējie mediji joprojām tiek cenzēti, un CNN Turk rāda dokumentālo filmu par pingvīniem – tāpēc pingvīni turpmāk kalpo kā apzīmējums premjerministra kontrolētajiem medijiem.

Vairāk nekā 40 Turcijas pilsētas sāk atbalsta akcijas Stambulai, cilvēki iziet ielās. Neapmierinātība nav radusies vienā dienā – tā gruzdējusi ilgi, tikai reti kurš atļāvies par to runāt. Paši turki ir pārsteigti, cik daudz izrādās līdzīgi domājošo. Ne tikai kolēģis ar maģistra grādu biznesa vadībā, bet arī apkopēja, kas beigusi pamatskolu un balsojusi par AKP, ir neapmierināta ar to, kā premjerministrs izmanto savu varu.

Jūnija pirmajā dienā revolūcija ir uzņēmusi jaunu spēku – ir sestdiena, un cilvēki no dažādām Stambulas daļām dodas uz Gezi parku. Kuģu satiksme no pilsētas Āzijas daļas uz Eiropu tiek slēgta, tāpat arī divi tilti, tomēr vairāku desmitu tūkstošu cilvēku pūlim izdodas tos šķērsot. Ārzemju mediji sāk ziņot par notikumiem Turcijā, arī divi vietējie kanāli, kas nav saistīti ar AKP, sāk tiešraides no Gezi parka. Tie, kas nav devušies uz Taksima laukumu, izsaka savu protestu, ik vakaru sitot katlus un pannas uz balkona. «Šis ir pagrieziena punkts AKP. Erdogans ir ļoti pašpārliecināts un spēcīgs politiķis, kas vairs neieklausās nevienā. Bet viņam ir jāsaprot, ka Turcija nav karaļvalsts un ka viņš nevar vienpersoniski valdīt Stambulu no Ankaras,» Stambulas Bosfora Universitātes politikas pētnieku Koraju Caliskanu citē The Guardian.

Vairākas dienas Taksima rajonā policija neierodas, tikmēr agresīva izrēķināšanās notiek blakus rajonos un citās Turcijas pilsētās – Ankarā, Izmirā.

Erdogans paziņo: «Jūs mani paši demokrātiskā ceļā ievēlējāt!» un nosauc protestētājus par čapuldžu – vandaļiem, nevērtīgiem un neizglītotiem plēsoņām. Ātri vien šis turku vārds tiek angliskots, top muzikāls videoklips ar tekstu «katru dienu es čapulloju», un turpmāk protestētāji un mediji to lieto kā apzīmējumu miermīlīgām aktīvistu darbībām. Parkā notiek bezmaksas jogas nodarbības, uzbūvēta imitēta bibliotēka un sanestas grāmatas, mūziķi uzstājas, dejo balerīna ar gāzmasku, un griežas dervišs. Protestētāji turpina nakšņot teltīs. Izveidoti vairāki bezmaksas pārtikas punkti, arī medicīniskās palīdzības dežūrpunkti un pat veterinārā klīnika, jo kaķi, suņi un putni cieš no asaru gāzes. Noskaņa ir gluži utopiska – cilvēki ar dažādiem reliģiskiem un politiskiem uzskatiem, heteroseksuāli un homoseksuāli, jauni un veci ierodas aizstāvēt savu vārda un pulcēšanās brīvību. «Es stāvēju Gezi parkā un gribēju raudāt, tur valda tāda saskaņa! Lēnām izstaigāju parku un satiku vairākus personāla vadītājus, kas atnākuši kopā ar savu komandu,» stāsta Eda, kādas enerģētikas kompānijas personāla vadītāja. «Vakarā iešu arī ar savu komandu, nopirksim zāles, jo dzirdēju, ka to pašlaik trūkst visvairāk,» viņa piebilst.

Mammu dzīvā ķēde

Kamēr Taksima laukumā valda festivāla noskaņa, policija turpina uzbrukt aktīvistiem galvaspilsētā Ankarā. Erdogana reakcija uz protestiem sanikno cilvēkus arvien vairāk. «Ja jūs savāksit 100 000 cilvēku, es savākšu miljonu!» viņš paziņo. Pēdējo desmit gadu laikā Erdogans ir sācis radikālu Turcijas transformāciju. Viņš paplašinājis Turcijas ietekmi reģionāli un globāli, notiek strauja un stabila ekonomikas izaugsme. Tomēr šie panākumi ir veikti pirmajos viņa valdības gados, bet kopš 2011.gada, kad viņa partija guva gandrīz 50% atbalstu vēlēšanās, Erdogans ir sācis pieņemt arvien autoritatīvākus lēmumus un tiek uztverts kā līderis, kurš vēlas uzspiest savus konservatīvi islāmiskos pasaules uzskatus Turcijai. «Patiesā problēma nav parks, tā ir jebkāda demokrātiska lēmumu pieņemšanas procesa trūkums. Mums pašlaik ir premjerministrs, kas dara, ko vien vēlas,» The Guardian komentē arhitektūras vēsturnieks Urs Tanelis.

Divas nedēļas pēc pirmās vardarbīgās protestētāju apspiešanas notiek jauns pavērsiens. 11.jūnija rītā vietējos medijos, kas līdz šim bijuši cenzēti, tiek pārraidīta sadursme starp policiju un protestētājiem Taksima laukumā. Padsmit protestētāju, kas bruņojušies ar dārgām gāzmaskām un Molotova kokteiļiem, izaicina policiju, un tā atbild ar asaru gāzi un ūdensmetējiem. Daudziem tas šķiet teātris – sociālajos medijos redzami foto, kur protestētājs ar rokas mājienu aicina policiju sākt ūdens uzbrukumu, citam ausī ir saziņas aparatūra. Sāk virmot konspirācijas teorijas par to, kas ir tie spēki, kas izmanto mierīgos koku aizstāvjus – Sīrija, Irāna, Amerika, Krievija? Kam ir izdevīgi graut Turcijas plaukstošo ekonomiku? Arī premjerministrs atbalsta konspirācijas teorijas, bet nemin nevienu konkrēti. «Šie protesti tiek izmantoti apzināti un sistemātiski. Šeit ir milzīga spēle,» viņš norāda.

Pēc 11.jūnija nemieriem tiesas nama juristi un advokāti vienojas protestā. «Mēs šeit cīnāmies, lai pastāvētu par elementārām cilvēktiesībām, kādas nosaka konstitūcija,» The Wall Street Journal citē juristu Serapu Isiki. Policija ierodas un arestē 70 cilvēkus. Vēlāk tiek arestēti arī tie juristi, kas ierodas policijas iecirkņos, lai palīdzētu izpestīt aizturētos.

Protesti turpina pieņemties spēkā. Kad varas iestādes aicina mātes vest savus bērnus mājās no Gezi parka, daudzas sievietes reaģē tieši pretēji – dodas uz Taksima laukumu un izveido «mammu ķēdi» starp policiju un protestējošajiem jauniešiem. Kāds vācu pianists ierodas ar klavierēm un atbalsta protestētājus, sniedzot koncertu. Pēc Erdogana brīdinājumiem, ka parks jāatbrīvo 24 stundu laikā, seko ASV paziņojums, ka «Turcija ir tuvs mūsu draugs, bet mēs gaidām, ka tā ievēros pulcēšanās brīvību». Eiropas Parlaments nosauc Turcijas reakciju uz protestiem par «nožēlojamu» un aicina Ankaru nekavējoties pārtraukt vardarbību.

Erdogana atbilde ir skarba. 15.jūnija vakarā policija atkal ieņem Gezi parku un izdzenā iedzīvotājus ar vēl nežēlīgākiem paņēmieniem – ūdensmetējiem ir pievienotas ķimikālijas, kas apdedzina ādu. Ātrā palīdzība nevar piekļūt cietušajiem, vēl vairāk – tiek arestēti arī brīvprātīgie ārsti, gāzes bumba iemesta pat slimnīcā. «Tas, kā mūsu policija izrīkojas ar ārstiem, ir prātam neaptverams. Pat kara laikā ārstus atstāja neskartus,» kāda turku sieviete raksta savā Facebook profilā. Policija uzbrūk cilvēkiem vairāku kvartālu garumā, piepildot ar piparu gāzi neskaitāmas ar protestiem nesaistītu cilvēku mājas un guļamistabas.

Stambulas iedzīvotāji šo izrēķināšanos vēro tiešraidē Halk TV, kam valdība uzlikusi sodu par «naida kurināšanu». Lai gan miljoni turku ir šīs vardarbības liecinieki, nākamajā dienā lielākajos laikrakstos parādās ziņojumi, ka policijai izdevies atbrīvot Gezi parku, nevienu neievainojot.

Daudzi Turcijas iedzīvotāji paļaujas uz to, ko lasa presē vai redz nacionālajos TV kanālos, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc Erdogana atbalstītāju loks joprojām ir plašs. Cits iemesls – lielākā daļa Turcijas austrumu daļas iedzīvotāju, galvenokārt konservatīvie musulmaņi, nacionālisti un arī daļa pārtikušo biznesmeņu gūst labumu no šīs varas. Valsts attīstība aizvadītajos gados ir sniegusi miljonu peļņas iespējas vidusšķirai, ir uzlabota infrastruktūra, bet mazāk aizsargātie ļaudis saņem dažādu veidu sociālo atbalstu. AKP prot arī noorganizēt savus atbalstītājus – kamēr piekļuve Gezi parkam tiek ierobežota, Erdogana piekritējus uz viņu mītiņiem ved īpaši norīkots sabiedriskais transports. Tāpēc ļoti ticams, ka AKP uzvarēs arī nākamajās vēlēšanās, jo tai nav spēcīgas opozīcijas. Erdogans ir harismātisks līderis, bet Gezi parka aktīvistiem tāda nav, un vērojams konkrēta, skaidra mērķa trūkums. Sociālajos medijos pa laikam parādās Gezi parka aktīvistu pamata prasības: saglabāt parku, sodīt policistus, kuri vardarbīgi izturējušies pret aktīvistiem, atbrīvot apcietinātos juristus, ārstus, žurnālistus un aktīvistus, kā arī utopiskākas prasības – policijas priekšniecības atkāpšanās un pat Erdogana atkāpšanās. Tomēr par šīm prasībām nenotiek efektīva komunikācija ar valdību, līdz ar to arī nav skaidrs, kurā brīdī protestētāji var teikt, ka mērķis ir sasniegts, un doties mājās.

Kā beigsies šie nemieri, pašlaik prognozēt neņemas neviens no manis aptaujātajiem turkiem. Turcijas Cilvēktiesību biedrība apgalvo, ka nemieru laikā ir gājuši bojā četri cilvēki. Turcijas Ārstu asociācija ziņo par vairāk nekā 7000 ievainotajiem. Iekšlietu ministrija informē – vairāk nekā 2000 cilvēku ir arestēti, turklāt pēc arestu veikšanas nereti nav skaidrs, kur persona tiek aizvesta. Erdogans savu diktatorisko nostāju nav mainījis, bet Eiropas lietu ministrs šonedēļ paziņojis – ikviens, kas turpmāk ieradīsies Taksima laukumā, tiks uzskatīts par teroristu, un ar viņu attiecīgi izrīkosies. 

Tomēr cilvēki turpina protestus. «Es šodien noģību no negulēšanas, sekošanas līdzi notikumiem sociālajos tīklos un ziņu retvītošanas,» lasu savā Facebook draugu lentē. «Mēs nepadosimies,» saka kāds turks, kas strādā kuģniecības kompānijā un kopā ar citiem protestētājiem organizē nakts dežūras netālu no Gezi parka. «Kamēr bērni guļ, es sargāju, pēc tam bērni sargās un es pagulēšu,» viņš ir nelokāms.

Miljoni aizripo

Posted on jūnijs 19, 2013 by - Tēma

Pagājušajā nedēļā tiesai nodots tā dēvētais Daimler kriminālprocess, kas paver priekškaru uz to, kā Rīgas autobusu un trolejbusu iepirkumos ņemti kukuļi. Laikā, kad domi vadīja Gundars Bojārs, kukuļos samaksāti nepilni pieci miljoni eiro, taču šī prakse bija sākusies pirms viņa un turpinājās arī vēlāk

Vācieši kukuli jau bija iedevuši iepriekšējā sasaukuma domei. Lēmumu pirkt jaunus autobusus no Daimler meitasuzņēmuma EvoBus un no poļu Neoplan 2001.gada janvārī bija pieņēmusi tēvzemieša Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome. Mēnesi pirms tam vācieši bija noslēguši fiktīvu konsultāciju līgumu ar Delaverā reģistrētu ārzonas firmu Oldenburg Financial Corporation, uz kuras kontu Parex bankā viņiem vajadzēja pārskaitīt kukuli 5% apmērā no iepirkuma summas. 

Kad līgums par autobusu piegādi Rīgai jau bija Daimler kabatā, Rīgas domei nomainījās vadība. Pēc vēlēšanām 2001.gada 27.martā par mēru kļuva sociāldemokrāts Gundars Bojārs. 

Viņa padomnieks Leonards Tenis par konsultāciju līgumu acīmredzot zināja. Uz pirmo tikšanos ar vāciešiem 2001.gada decembrī Tenis gāja jau sagatavojies – pirms tam viņš bija sarunājis, ka Zviedrijas latvietis Raimonds Krastiņš uz viņa vārda nodibinās citu ārzonas firmu, uz kuru EvoBus būs jāpārskaita nauda. 

Tenis vāciešiem prasījis lauzt līgumu ar Oldenburg un noslēgt jaunu. Rīgas domei ir jauna vadība, kas liek tā rīkoties, viņš paskaidrojis. Nākamajā sarunā viņš jau pieprasījis lielāku komisijas maksājumu. Vācieši sākumā Teni nav ņēmuši par pilnu. Galu galā, Oldenburg «konsultantiem» jau bija pārskaitīti 216 tūkstoši eiro. Taču Tenis nav licies mierā. Lai viņa teiktajam būtu lielāks svars, uz tikšanos Vācijā līdzi paņēmis Rīgas domes finanšu departamenta direktoru Raimondu Krūmiņu, kuru EvoBus cilvēki zināja no iepriekšējām sarunām. 

Tikšanās laikā Štutgartes lidostas viesnīcā EvoBus augsta līmeņa vadītāji piekrituši lauzt līgumu ar Oldenburg, taču ne maksāt prasītos 7,5% no līguma summas. 

Taču, redzot, ka dažādu problēmu dēļ ar tālaika Rīgas autobusu parkiem Tālava un Imanta neizdodas parakstīt piegādāto jauno autobusu nodošanas un pieņemšanas aktus, pēc vairākām sarunām vācieši piekrituši maksāt 6% kukuli. 2002.gada septembrī Hannoverē automobiļu izstādes laikā EvoBus paraksta jaunu starpniecības līgumu ar Krastiņa Oregonā reģistrēto ārzonas firmu United Petrol Group un vienojas, ka samaksu pārskaitīs uz Krastiņa privāto kontu Hamburgas bankā Hypovereinsbank. Vēlāk šajā kontā četros maksājumos kopumā ieripoja mazliet vairāk nekā viens miljons eiro, ko EvoBus samaksāja pateicībā par iespēju Rīgai piegādāt 79 autobusus. Šo naudu pēc Teņa rīkojuma Krastiņš tālāk pārskaitījis dažādām fiziskām un juridiskām personām, kā arī izņēmis skaidrā.

Šāda notikumu secība izriet no prokuratūras uzrādītās apsūdzības apjomīgajā kukuļošanas kriminālprocesā, kas pagājušajā nedēļā nosūtīts iztiesāšanai uz Rīgas Centra rajona tiesu. Tā ir tikai viena epizode, kas parāda, kādā veidā Rīgas domē varētu būt notikusi kukuļu ņemšana no Vācijas automobiļu ražotāja Daimler.

Turklāt tai bija turpinājums vēlākos gados. 2005.gada nogalē tika izsludināts jauns konkurss, kur sarunu procedūras ceļā ar EvoBus panākta vienošanās par vēl 28 autobusu piegādi. Saskaņā ar apsūdzību arī šajā reizē Tenis vāciešiem prasījis 6% kukuli, tikai nu tas bijis jāpārskaita citam Raimonda Krastiņa uzņēmumam Royal Baltic Graphics. Uz šīs firmas kontu SEB bankā 2006.gada decembrī EvoBus pārskaitījis 554 tūkstošus eiro. Pēc Teņa norādījuma, vēlāk šī nauda, izlaista caur Vāciju, pārskaitīta Igaunijā reģistrētai firmai Ellover Trade.

Kas nodrošināja Teņa ietekmi šajā laikā, nav skaidrs. Tolaik Rīgas domi vadīja no Jaunā laika ievēlētais Aivars Aksenoks, koalīcijā vēl bija TB/LNNK, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija, bet Teņa pārstāvētie sociāldemokrāti atradās opozīcijā. 2005.gada pavasarī, pēc vēlēšanām mainoties domes vadībai, Tenis bija zaudējis priekšsēdētāja vietnieka amatu arī Rīgas satiksmes padomē, kur viņš darbojās kopš uzņēmuma izveidošanas 2003.gadā. Var pieņemt, ka viņa aizmugure bijusi Latvijas Pirmā partija, jo vēlāk – 2009.gadā – viņš no LPP/LC saraksta kandidēja Daugavpils domes vēlēšanās. Tenim ir senas politiskas saites arī ar ilggadējo Rīgas domnieku, toreizējo LPP biedru Andri Ameriku, ar kuru abi 6.Saeimā bija ievēlēti no Demokrātiskās partijas Saimnieks. 

Izmeklēšanā nav noskaidrots, kas saņēma EvoBus sākotnēji pārskaitītos 216 tūkstošus eiro. Tie izņemti no konta Parex bankā. Šajā epizodē turklāt iestājies noilgums.

Kukuļi arī no citiem

Kā traktējama Teņa rīcība un vai EvoBus pārskaitījumi vērtējami kā kukulis, gala spriedumu izteiks tiesa. Prokuratūras versiju stiprina tas, ka Daimler jau ir notiesājošs spriedums ASV, un šī lieta aizsākās ar ārvalstu tiesībsargu nodoto informāciju. Amerikāņu tiesa jau 2010.gadā atzina, ka Daimler vismaz 22 valstīs, to skaitā Latvijā, amatpersonām ir veicis koruptīvus maksājumus. «EvoBus kukuļus maksāja Rīgas domes amatpersonām un, lai kompensētu vismaz daļu šo «komisijas» maksājumu, uzpūta autobusu pārdošanas cenu,» sacīts spriedumā. 

Sākot izmeklēt Daimler epizodi, Latvijas tiesībsargājošās iestādes faktiski bija atvērušas Pandoras lādi. Atklājās, ka kukuļi ņemti arī citos Rīgas domes autobusu un trolejbusu iepirkumos. Daimler līdzīga notikumu secība acīmredzot bijusi arī autobusu iepirkumos no poļu Neoplan (vēlāk maina nosaukumu uz Solaris) un ungāru Ikarus. 

Lēmums par šo uzņēmumu ražoto autobusu iegādi bija pieņemts jau mēra Ārgaļa laikā, bet, stājoties amatā Bojāram, Tenis ar piegādātājiem vienojās, ka par līgumu izpildi būs jāmaksā kukuļi. Kā maksājumu starpnieki atkal izmantoti Raimonds Krastiņš un viņa nodibinātā firma United Petrol Group. Atšķirībā no EvoBus šoreiz nauda vispirms tiek izlaista caur citu ārzonas firmu (vispirms Delaveras Technico Inc., vēlāk Kipras Selgram Management). Ikarus kukuļos samaksājusi vairāk nekā 800 tūkstošus eiro, Neoplan nācies pārskaitīt lielāku summu – kopumā vairākos maksājumos 1,3 miljonus eiro. Visi maksājumi veikti laikā, kad pie varas domē bija LSDSP, un šī nauda ienākusi United kontā Parex bankā Daugavpilī. Tenis no šā konta regulāri izņēmis lielas summas skaidrā naudā, pārskaitījumi veikti arī citām fiziskām un juridiskām personām.

Mazliet vēlāk, 2003.gadā, domē organizēts trolejbusu iepirkums no ungāru Ganz Transelektro Traction Electrics, taču nemainīgs ir nosacījums, ka piegādātajam jāslēdz līgums ar United – šoreiz par «mārketinga un reklāmas pakalpojumiem». 

Tas ungāru trolejbusu ražotājam izmaksājis gandrīz 1,4 miljonus eiro. Tātad kopumā no autobusu un trolejbusu piegādātājiem kukuļos varētu būt iekasēti 5,3 miljoni eiro.

No apsūdzības izriet, ka Tenis kukuļus ņēmis arī citā ampluā. Izmantojot savu kādreizējo ietekmi Spirta monopola un akcizēto preču padomes priekšsēdētāja amatā, viņš Raimonda Krastiņa pārstāvētajai firmai De La Rue International par akcīzes marku piegādi Latvijai prasījis maksāt 45% no līguma summas, kas it kā esot jādod Finanšu ministrijas amatpersonām. No 2000. līdz 2008.gadam De La Rue International desmitiem maksājumos pārskaitījis aptuveni vienu miljonu eiro, ko, pēc izmeklētāju viedokļa, piesavinājies pats Tenis.

Leonardam Tenim apsūdzība uzrādīta liela apjoma kukuļu izspiešanā, ņemšanā, starpniecībā, piesavināšanā, uzkūdīšanā dot kukuli, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā. Savukārt Krastiņš apsūdzēts kukuļņemšanas un naudas legalizēšanas atbalstīšanā.

Naudu atmazgā Alpos

Apjomīgākais darījums, kurā, pēc izmeklētāju vērtējuma, izmantota kukuļu nauda, ir viesnīcas Simader iegāde Austrijas Alpos. Nekustamais īpašums slēpošanas kūrortā Bādgasteinā nopirkts par 1,2 miljoniem eiro, bet viesnīcas konti, kā var saprast no apsūdzības, izmantoti lielākas naudas summas atmazgāšanai – kopumā par diviem miljoniem eiro. Formālais viesnīcas īpašnieks ir Latvijas SIA Viesnīca Vita. Lai slēptu naudas izcelsmi, izmantotas dažādas shēmas – vispirms Raimonds Krastiņš naudu aizdod, vēlāk tiek slēgti vairāki kapitāla daļu pārdošanas un cesijas līgumi. 

Pēc Lursoft ziņām, pašlaik Viesnīca Vita pieder Tenim, Vitai Zeihmanei un kādam Krievijas pilsonim. Vita Zeihmane ir Bojāra vēl viena padomnieka Armanda Zeihmaņa sieva. Abi Zeihmaņi kriminālprocesā apsūdzēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lielā apjomā atbalstīšanā.

Lai legalizētu pārējo kukuļu naudu, lielas summas izlaistas caur vairāku dažādās valstīs dibinātu firmu kontiem. Piemēram, kādā no gadījumiem 550 tūkstoši eiro vispirms aizceļo uz Igauniju, tad uz Britu Virdžīnu salu firmu, Latvijas uzņēmumu un visbeidzot skaidrā tiek izņemti no Igaunijas firmas konta. Ar šiem darījumiem tiek saistīti vēl divi šajā lietā apsūdzētie Agris Koroševskis un Sergejs Zambers, kuriem pārmet naudas atmazgāšanas atbalstīšanu.

Kukuļu nauda izmantota arī citām vajadzībām. Izmeklētāji uzskata, ka par to, piemēram, nopirkts autobuss Daugavpils hokeja klubam un maksātas algas hokejistiem. Par kādu darījumu 131 tūkstoša eiro norēķins veikts ar bijušo politiķi, Demokrātiskās partijas Saimnieks līderi Ziedoni Čeveru.

Ko pārstāvēja Tenis?

Lielais neskaidrais jautājums ir – vai tiešām pats Tenis šajos Rīgas domes iepirkumos bijis galvenais kukuļņēmējs, vai arī tikai pildījis kāda dotu uzdevumu? Līdz šim viņš pats liecības izmeklētājiem nav sniedzis, bet pierādījumu par citiem naudas saņēmējiem prokuratūrai nav.

Teņa advokāts Saulvedis Vārpiņš žurnālam Ir sacīja, ka tiesā viņa klients paskaidrojumus sniegšot. Vārpiņš neatklāja, vai Tenis savu vainu atzīst («viņš nepauž viedokli šajā jautājumā»). «Skaidrs, ka nauda ir pārskaitīta, bet tas automātiski nenozīmē, ka tas ir kukulis. Jābūt citām pazīmēm, lai to uzskatītu par kukuli, un mēs gribam tiesā redzēt, cik tas atbilst šīm pazīmēm,» izteicās Vārpiņš. Advokāts nekomentēja, kam naudu Tenis tālāk devis, smejoties to nodēvējot par «privātu jautājumu».

Par to, ka galvenie lietu kārtotāji šajā kriminālprocesā neparādās, ir pārliecināta Krastiņa advokāte Inta Baltiņa, kura savulaik pati bija Rīgas domes deputāte. Raimonds Krastiņš ir vīrs gados, mākslinieks, kurš savas labās sirds dēļ bijis gatavs pakalpot «latviešu bāleliņiem» un kā draugs ļāvis izmantot savu kontu, palīdzējis kā tulks. «Viņš tikai tagad sāk saprast, kas vispār ir noticis,» apgalvo Baltiņa. Advokāte uzskata, ka viņas klients šajos darījumos ir izmantots un pataisīts par vainīgu.

Savukārt Armands Zeihmanis Ir sacīja, ka apsūdzību nav pilnībā izlasījis un pagaidām nesaprot, tāpēc nevar komentēt. Vaicāts, vai bija informēts par kukuļu ņemšanu Rīgas autobusu iepirkumos, Zeihmanis sacīja, ka «Rīgā ļautiņi runā visu ko – gan par to, ka ņem tur, gan par to, ka ņem citur». «Nu, kāds tam sakars ar kukuļu naudu,» bija viņa atbilde uz jautājumu, vai par kukuļu naudu ir nopirkta viesnīca Alpos.

Arī bijušais pilsētas mērs Gundars Bojārs apgalvo, ka nav zinājis ne par sistemātisko kukuļu ņemšanu, ne to, vai padomnieks ar kādu dalījās. «Nu, pie manis [naudas] noteikti nav. Skatos – makā nav, skatos – bankā nav, tātad nav,» viņš sacīja. Uz jautājumu, vai viņam liekas ticami, ka Leonards Tenis uz savu galvu organizēja un ņēma kukuļus teju visos autobusu iepirkumos, Bojārs atbildēja, ka «nekad neesmu centies pat minimāli būt izmeklētāja lomā». Viņš arī noliedza, ka sociāldemokrātiem bijusi melnā kase. «Katrā ziņā es ar melnajām kasēm neesmu nodarbojies,» teica Bojārs, kurš tagad pazīstams kā lielu nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Mežaparkā un Baltezerā.

No partijas naudas lietām «tālu stāvējis» arī Dainis Īvāns, kurš tolaik strādāja domē un kādu laiku bija LSDSP priekšsēdētājs. Par konkrētajiem korumpētajiem iepirkumiem viņš nav zinājis, taču atzīst, ka domē kopumā «tā mistika bija tāda – visi zina, kas notiek, bet pierādīt nevar». Tenis partijā uzradies «nez no kurienes», sākotnēji viņu nav gribējuši ņemt, bet viņš tā «iekrampējies pie galda», ka beigās amatu dabūjis. Taču arī Īvāns spriež, ka «Tenis noteikti nevarēja sevi pārstāvēt, viņš strādāja kāda uzdevumā».

Vairākas kriminālprocesā minētās personas ir partiju ziedotāji. Tiesa, nauda lielākoties ziedota vēlākos gados. Veselu kapitālu – 50 tūkstošus latu – LSDSP kopš 2005.gada ziedojis Armands Zeihmanis, 3300 latu pārskaitījusi viņa sieva Vita. Kopumā 10 000 latu sociāldemokrātiem ir ziedojusi Zeihmaņu un Teņa biznesa partnere Ineta Gadzjus, kura kādu laiku bijusi Alpu viesnīcas līdzīpašniece. Pats Tenis 2009. un 2010.gadā ir ziedojis sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa, LPP/LC un TP.

Kriminālprocesu oktobrī sāks izskatīt Rīgas Centra rajona tiesā tiesneša Anda Celma vadībā. Valsts apsūdzību uzturēs Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.

Astoņnieks par 40 latiem

Posted on jūnijs 19, 2013 by - Analīze

Kamēr politiķi un augstskolas debatē par studiju kvalitātes uzlabošanu, internetā simtiem sludinājumu piedāvā pirkt vai pārdot diplomdarbus

Ātrā palīdzība, ja paši netiekat galā ar savu studiju darbu – tik «draudzīgi» noformulēts sludinājums piedāvā par maksu uzrakstīt kursa, bakalaura vai maģistra darbu jebkurā Latvijas augstskolā. Populārākajā interneta sludinājumu vietnē Ss.lv izveidota pat atsevišķa sadaļa «Kursa darbi, referāti, diplomdarbi», kur pircēju un pārdevēju ievietoto sludinājumu skaits jūnija vidū pārsniedza 460.

Sazinos ar vienu no darbu pārdevējiem un izsaku interesi par referātu psiholoģijā. «Kurai universitātei?» pārjautā sieviete un tad atsaka: «Diemžēl Latvijas Universitātei es nerakstu. Tāpēc, ka es pati tur piestrādāju.»

Citi rakstītāji ir atsaucīgāki un deviņu lappušu referātu Dzimumu stereotipi reklāmās sola trīs dienās par 20 latiem. Kursa darbs ekonomikā vasaras sesijas karstumā dabūjams par 75 latiem. Bakalaura darbs maksā 100-250 latu, jārēķinās ar 2-4 nedēļām.

Nevienam nav priekšstata, kādā apjomā studenti piekopj šo praksi, atzīst Latvijas Universitātes ētikas komisijas pārstāve Indra Dedze. Augstskolas apzinoties, ka problēma eksistē, taču cīnīties ar šo rafinētāko plaģiāta paveidu ir grūti. Kad atstāstu telefonsarunu ar LU darbinieci, kas par maksu raksta studiju darbus, Dedze atbild – nevar noķert aiz rokas, ko katrs dara ārpus darba laika.

Super bizness

«Tas ir lielisks veids, kā papildināt savas zināšanas, savu finansiālo stāvokli. Super bizness,» stāsta studente, kas par maksu raksta darbus citiem. Klientus viņa atrod paziņu lokā un internetā nereklamējas.

«Pateikt, ka uzrakstīs, jau var katrs,» no konkurentiem brīdina kāds sazvanītais darbu piedāvātājs – vairākums esot «haļavščiki» jeb vieglas naudas tīkotāji, kas no tēmām neko nesaprot. «Mēģinās jums pārdot plaģiātu. Jūs jau riskējat, nevis tie cilvēki.» Vīrietis stāsta, ka viņa komandai gan esot vairāku gadu pieredze sociālo zinātņu, biznesa un ekonomikas jomās. Arī sava mājaslapa, kas aicina: «Netērējiet laiku ar ilgstošo informācijas vākšanu, tulkošanu, rakstīšanu un labojumu veikšanu, vairākkārt apmeklējot konsultācijas. Veltiet sevi savam tiešajam darbam, ģimenei vai citām Jums tuvām nodarbēm, atstājot rūpes par «birokrātijas prasību» izpildi mūsu komandai.»

Šā pētījuma ietvaros Ss.lv ievietoju līdzīgu sludinājumu, solot uzrakstīt akadēmiskos darbus «par visdažādākajām tēmām ātri uz kvalitatīvi». Nedēļas laikā pēc palīdzības vērsās 11 studenti. Izdevās noskaidrot, ka trīs no viņiem mācās LU, pa vienam Rīgas Tehniskajā universitātē, Vidzemes Augstskolā un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. 

Izliekos arī par biznesa vadības studentu, kam pēc nedēļas darba vadītājam jānodod kursa darbs par loģistikas sistēmu kādā uzņēmumā. Ar sludinājumu palīdzību atrodu meiteni, kas 25 lappušu darbu apņemas izstrādāt par 40 latiem. Pēc pāris dienām norunājam satikties pie lielveikala Alfa. Pie rokassomas man piesprausts slēptais mikrofons.

Darba rakstītāja pati izskatās pēc studentes, bet izrādās, ka pabeigusi jau vairākas studijas un tagad, rakstot akadēmiskos darbus par maksu, vēlas iekrāt naudu ceļojumam. Strādā līdz pieciem un raksta pa naktīm. Nupat pabeigti divi bakalaura darbi. Uz konsultāciju labi sagatavojusies, līdzi portatīvais dators ar darbu, izdrukātas galvenās tēzes un secinājumi. Pēc pāris dienām e-pastā «iekrīt» gatavais darbs. Pievienota arī prezentācija labākai tēmas izpratnei. «Bet pakonsultējies vēl ar savu darba vadītāju. Ja kas, dod man vēl ziņu, palīdzēšu,» viņa novēl veiksmi.

Nopirkto kursa darbu piekrīt izvērtēt Rēzeknes Augstskolas lektore Iveta Dembovska un Vidzemes Augstskolas biznesa vadības bakalaura studiju programmas direktors Aigars Andersons. Vidējā atzīme – astoņi. Dembovska darbu novērtē ar septiņnieku vai astoņnieku, Andersons – starp astoņi un deviņi. Atzīmi izšķirtu darba aizstāvēšana. Abi lektori gan norāda uz vairākiem trūkumiem – teorija tikai apkopota, nevis izpētīta, literatūra novecojusi, atrodas arī gramatiskas kļūdas. «Veicot pārbaudi ar antiplaģiātisma programmatūru, tika identificēti vairāki teksta paraugi ievadā un teorijas daļā, kuriem nav norādītas atsauces uz pirmavotu. Analītiskajā daļā pētījums ir uzskatāms par oriģinālu,» secina Andersons.

No visiem plaģiātisma paveidiem darbu pasūtīšana ir visgrūtāk atpazīstama. «Ja kāds ir nopircis individuāli izveidotu darbu, kuru kāds rakstījis speciāli šai vajadzībai, tad pierādīt to ir faktiski neiespējami,» atzīst Rīgas Stradiņa universitātes sociālās antropoloģijas maģistra programmas vadītājs Klāvs Sedlenieks.

Neviens nav pieķerts

Ar akadēmisko negodīgumu augstskolas cīnoties, cik vien ir to spēkos. Par to runā ar pirmkursniekiem studiju ievada kursos, skaidro, ka tā studenti apzog paši sevi. Ir ētikas kodeksi, iekšējās kārtības noteikumi. Iesniedzot darbu aizstāvēšanai, studenti parakstās, ka ir tā autori. Šo kārtību akadēmiķi min kā vienu no pretplaģiātisma metodēm, bet savā vidū arī kritizē: «Tas ir tāpat kā internetā, kur jāieķeksē «Iepazinos ar noteikumiem»,» uzskata Sedlenieks.

Lielāks svars ir darba vadītāja parakstam, ar ko pasniedzējs apliecina, ka sekojis līdzi studenta darbam. «Kā pieredzējusi vadītāja teikšu – var nojaust, ka kaut kas nav kārtībā,» uzskata Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju prorektore Rita Spalva. «Zinot, kāds ir studenta rakstības stils, ja pēkšņi viņš atnes filigrānu tekstu, tad jāsāk domāt, ka kaut kas nav kārtībā.» LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Didzis Bērziņš uzsver – ar studentiem jārunā, rūpīgi jālasa viņu darbi. «Jautājums – vai visiem pasniedzējiem pietiek laika un spēka to darīt, jo tas ne vienmēr tiek pilnā mērā apmaksāts?»

Otrā lielās atbildības daļa ir aizstāvēšanas komisijai – pārbaudīt, vai students izprot pats savu darbu. 

Augstskolu pārstāvji negrib vainot izglītības sistēmu un studentu pārprodukciju. «Viena daļa grib iet vieglāko un ātrāko ceļu līdz rezultātam. Visā sabiedrībā ir nepareiza attieksme pret norakstīšanu, špikošanu. Tas nāk jau no skolas – tas jau nav nekas, ka skolēns norakstīs kontroldarbu no otra,» saka Rita Spalva. 

Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis akadēmisko darbu tirgu salīdzina ar narkotiku biznesu – tā vienkārši ir viena no sabiedrības negatīvajām izpausmēm: «Ja ir pieprasījums, ir piedāvājums.» 

Taču LLU mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons atgādina – zivs pūst no galvas, lielāka atbildība jāuzņemas mācībspēkiem. Savukārt Sedlenieks uzskata, ka efektīvi pret darbu pasūtīšanu varētu cīnīties vienīgi ar pagrīdes metodēm – iefiltrējoties sistēmā un izveidojot māņu piedāvājumu. Līdz šim gan neviens no aptaujātajiem lektoriem ne savā, ne kolēģu praksē neatceras gadījumu, kad students būtu pieķerts akadēmiskā darba pasūtīšanā par maksu.

Pretplaģiātisma prakse lielākajās Latvijas augstskolās

Latvijas Universitāte. Visus diplomdarbus uzkrāj elektroniskā datubāzē. Programma plaģiāta ķeršanai ir brīvi pieejama, bet nav zināms, kā to izmanto fakultātēs. Par plaģiātismu darba vadītājs ziņo dekānam, kas pieņem lēmumu. Soda ar atskaitīšanu vai brīdinājumu par atskaitīšanu. Vienā šādā gadījumā LU zaudēja tiesā studentei.

Rīgas Tehniskā universitāte. Studentiem obligāti jāiesniedz studiju darba elektroniska versija, ko glabā datu krātuvē un jau vairākus gadus izmanto darbu manuālai salīdzināšanai. Plānots ieviest automatizētu plaģiātisma kontroles sistēmu. Bijuši vairāki gadījumi, kad studenti izslēgti plaģiātisma dēļ, taču tas notiek reti. Pērn piedzīvots skandalozs gadījums, kad pasniedzējam iesniegts paša pirms vairākiem gadiem rakstīts kursa darbs.

Rīgas Stradiņa universitāte.Vienotas metodoloģijas nav. Pārsvarā darbi jāiesniedz papīra formātā, tikai bakalaura un maģistra darbi elektroniski. Drīzumā plānots ieviest elektronisku datubāzi. Ja pieķer plaģiātismā, darbu liek pārstrādāt un samazina atzīmi, bet šādu gadījumu ir maz. 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Vienotas elektroniskas sistēmas nav. LLU iesaistījusies starpaugstskolu pretplaģiātisma sistēmas veidošanā, kas apstājusies, jo augstskolas nevar vienoties par saskaņotiem darbu nodošanas termiņiem. Pašlaik pasniedzēji individuāli cīnās pret plaģiātismu. Ierastais sods ir darba pārrakstīšana. Par plaģiātismu neviens nav izslēgts.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija. Datorprogrammas plaģiāta ķeršanai nav, process individuāli atkarīgs no pasniedzējiem. Tiek uzkrāta darbu elektroniskā datubāze. Īpaši smagu pārkāpumu plaģiātismā nav bijis. Ļoti sen bijis viens plaģiātisma gadījums, par ko sodīja, liekot darbu pārrakstīt.

Politiskie joki

Posted on jūnijs 19, 2013 by - Pusdienās

Reformu partijas dibinātājs Valdis Zatlers nekandidēšot nākamajās Saeimas vēlēšanās un prognozē, ka pēc tām valdību varētu veidot Saskaņas centrs un ZZS

Valdis Zatlers kopā ar miesassargu restorānā Neiburgs ieradies mirkli pirms manis, nu nāk pretī un pačukst: «Tur ir Ušakovs, ejam uz otru galu.»

Nila Ušakova vadīto Saskaņas centru var uzskatīt par Zatlera partijas pašreizējo nedienu lielo sākuma iemeslu. Reformu partija tā arī nav spējusi atgūt popularitāti, ko strauji pazaudēja, kad drīz pēc Saeimas vēlēšanām tās dibinātājs sāka uzstāt uz SC iesaistīšanu valdībā. Nupat pilnā mērā piepildījušās arī prognozes par neveiksmi pašvaldību vēlēšanās. Bet pats pēdējais trieciens ir bijis KNAB lēmums apturēt partijai valsts budžeta finansējumu.

Par partijas nākotni tai tik smagā situācijā iecerēta arī šī saruna. Taču Ušakova klātbūtne norunātajā pusdienu vietā liek kārtējo reizi pavaicāt par tālaika iespītēšanos veidot valdību ar Vladimira Putina partijas partneriem.

«Bet – vai viņi ir valdībā?» Zatlers retoriski atvaicā. Ja partijai ir 31 balss parlamentā kā SC, tad ar to «ir jāved sarunas un jāredz, vai ir iespējas veidot kopējas politikas». Taču viņš neslēpj arī citu iemeslu. Vienotībai un RP, kurām kopā tobrīd bija 44 balsis, ar SC būtu bijis arī konstitucionālais vairākums. (Zatlera iecerētie Satversmes grozījumi paredzēja, piemēram, tautas vēlētu prezidentu ar plašākām pilnvarām, arī tiesībām pašam atlaist Saeimu.)

Runādams par KNAB lēmumu apturēt partijai valsts finansējumu, jo RP nebija uzrādījusi kā savējos tā dēvētā «Olšteina sešinieka» kandidātu individuālo kampaņu tēriņus (38 tūkstošus latu) pirms 11.Saeimas vēlēšanām, Zatlers atkārto, ka sods esot «nesamērīgs», jo partija līdz nākamājām vēlēšanām zaudēs aptuveni 167 tūkstošus latu valsts finansējuma. Vai KNAB bija izvēle, ja likuma pārkāpums bija noticis? «Noteikti bija,» viņš uzskata. «Jāizvērtē, vai šie fakti pēc būtības kaut kādā veidā mazina partiju finansēšanas caurskatāmību, un šajā gadījumā tas tā nav.»

Radīdams precedentu, «KNAB, godīgi sakot, bija ļoti grūtas izvēles priekšā». Par to liecinot arī biroja lēmums atdot galīgo izlemšanu tiesai, «kas varbūt nemaz nav tik slikti». Sākot saņemt finansējumu no nodokļu maksātāju naudas, partijas var būt brīvākas savu ideju paušanā un mērķu īstenošanā, nevis pildīt sponsoru uzdevumus, tāpēc «nebūtu labi» atņemt šādu finansējumu partijai, kura bija deklarējusi, ka «centīsies iztikt ar valsts finansējumu, biedru naudām un nelieliem ziedojumiem no cilvēkiem, kuri atbalsta partijas politiku, nevis dod tai pasūtījumus».

Partijai maz iepriecinoši ir arī pašvaldību vēlēšanu rezultāti, it īpaši Rīgā, kur par to balsojuši tikai 1,6% vēlētāju, bet Liepājā pat veiksmīgais starts neļaus sasniegt mērķi nomainīt ilggadējo mēru Uldi Sesku.

Tomēr Zatlers apgalvo, ka šīs neveiksmes «iekšpartejiski noteikti neatstās nekādu iespaidu». Pašvaldību vēlēšanas esot bijis signāls, ka partijai jākonsolidējas. Esot demokrātiski jāatbrīvojas no tiem biedriem, kuri «velk uz leju». Arī pamati «stāstam par KNAB» ielikti priekšvēlēšanu laikā 2011.gadā – tā ir «iedzimta kaite». (Pirms tam viņš to ir nodēvējis tēlaināk – par Olšteina iedētām dzeguzes olām.) «Daudzi cilvēki sastājās, emociju vai protesta vadīti, paši neapzinādamies, ko viņi dara. Tā ir Latvijas problēma – ka cilvēki nav nobrieduši dalībai partijās, viņi nesaprot, ka dalība var būt arī atbalsts partijai, konkrētai politikai un ideoloģijai.»

Aizrādu, ka arī partijas līderi pašlaik neizceļas ar skaidriem programmatiskiem piedāvājumiem, ja neskaita prasību samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad līdz 22%, kaut gan premjerministrs Valdis Dombrovskis nu gribētu lēnāku šā nodokļa samazināšanu un dod priekšroku neapliekamā minimuma palielināšanai.  «Mēs jau neesam vienīgie, kam jāformulē mērķi,» Zatlers atbild. Vienīgi SC mērķis esot «primitīvs» – nonākt valdībā. Savukārt Vienotības mērķis ieviest eiro būs izpildīts, un – «kas tālāk?». Bet ZZS mērķis esot ļoti vispārīgs – «stutēt pašvaldības». «Katras nākamās vēlēšanas prasīs skaidrākus mērķus, nevarēs tā – ļurļurļur, un programmas neviens nelasa, mērķi neinteresē,» Zatlers uzskata.

Bet vai viņa partija turēsies pie prasības samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pat ja tas nozīmēs konfliktu valdībā? «Jā. Tā ir cīņa par tautas labklājību nākotnē, un tur nevar atkāpties nevienu soli.» Tomēr būtiskas pārmaiņas valdībā nenotikšot, vismaz ne «personāliju līmenī», vismaz RP ministri palikšot savās vietās. Valdībai grūtākais brīdis būšot budžeta pieņemšana. Būšot ļoti skarbs strīds, «visi mēģinās runāt par to, kā celt algas», viņš prognozē. Un piebilst: «Protams, mēs iestāsimies par skolotāju algām – viennozīmīgi un cieti.» Jo «mēs strādājam nākotnes vārdā, savu bērnu vārdā».

Bet – vai viņa paša partijai ir nākotne, ja pašreizējais sabiedrības atbalsts neļautu tai iekļūt nākamajā Saeimā? «Atbalstu varēs izmērīt tikai vēlēšanās,» Zatlers cer. Nupat notikušās tomēr esot «lokālas vēlēšanas ar pavisam citiem spēles noteikumiem, kur katrs krāsojas tādās krāsās, kādās viņam ir izdevīgi». Valsts līmenī lielāka loma esot valstiskai vīzijai.

Pastāstu, ka, runājot ar citiem partijas cilvēkiem, paliek iespaids – vismaz daži rēķinās, ka partija nebūs nākamajā Saeimā, tāpēc sāk lūkoties uz citiem politiskajiem spēkiem. Uz to Zatlers teic, ka «atsevišķu cilvēku pārstaigāšana – es domāju, ka tas vairs nav moderni». Tiesa, viņaprāt, partijas intelektuālā kodola cilvēkiem pietrūkstot «politiskās pašsaglabāšanās» – viņi domājot par mērķiem, «bet nedomā par to, ka viņiem obligāti jāpaliek partijā, viņiem ir citas karjeras iespējas». Taču uzsver, ka «neesam solījuši saviem biedriem mūžīgi kādu vietu zem saules kādā amatā» kā citas partijas. Un norāda uz pretestību valsts uzņēmumu valžu profesionalizācijai.

Atgādinu, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piedāvā arī valdību veidot no nepartejiskiem profesionāļiem. «To gan nevajag, jo kādam ir jāuzņemas politiskā atbildība,» Zatlers ir pārliecināts. Un pārmet Vienotībai par Satiksmes ministriju, kas ir «pilna ar problēmām un par kuru neviens politiski neatbild». Viņaprāt, ministrijas vadība būtu jāuztic Dzintaram Zaķim, kas Vienotībā esot «viskompetentākais par satiksmes sfēru».

Vai jaunais izglītības ministrs galu galā aizies uz SC, kā uzstājīgi dzird politikas kuluāros? «Vjačeslavs Dombrovskis ir gudrs un izglītots cilvēks, un šādas muļķības nekad nedarīs,» Zatlers uzskata. Un piebilst: «Politiskās baumas ir viens no politiskās cīņas paņēmieniem. Un pat ļoti efektīvs. Tā arī to uztveriet.»

Viņš prognozē, ka «nākamās vēlēšanas būs pozīcijas un opozīcijas cīņa, un ir diezgan liela varbūtība, ka opozīcija varētu uzvarēt», proti, nākamo valdību varētu veidot ZZS un SC. Vienīgi, «ja tāda valdība būs, es nezinu, kurš būs laimīgs». Vai SC un Aivars Lembergs ne? «Es domāju vēlētājus,» Zatlers precizē. Bet par Lembergu bilst, ka viņam esot «grūti saprotama dzīves sistēma», jo «neatceras, kur nolicis sava bankas seifa atslēgu, kādā automašīnā iesēdies, braukdams uz Rīgu, nesaprot, ka ir aizņēmies no bērniem, bet izrādās, ka tie nav viņa radinieki». Taču Lembergs esot «ļoti gudrs cilvēks» un «saprot, ka visa viņa personiskā labklājība atkarīga no tā, vai viņš ir, vai nav pie varas Ventspilī».

Bet jaunu partiju tapšanai pašlaik neesot priekšnoteikumu – sabiedrības neapmierinātības un protesta. Tāpēc, «es domāju, vēlētājs labāk ņems to, ko pazīst, nekā to, ko nepazīst». Vai tad nepazīst arī Einaru Repši, kas veido jaunu partiju? «Nevar būt varonis četras reizes mūžā, pietiek ar vienu reizi,» komentē Zatlers. Turklāt «viena uzņēmēju partija jau ir piedzīvojusi fiasko Par labu Latviju! izskatā».

Bet Inguna Sudraba, par kuru Guntis Ulmanis nupat izteicies, ka viņai esot ļoti stipra komanda? «Ulmanis teica, ka stipra komanda ir arī Par labu Latviju!» Zatlers ironizē. Un pastāsta par saviem novērojumiem nesenajā Krievijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā: «Ar kuru tad viņa [Sudraba] runāja tai pieņemšanā? Ļoti ilgi ar Šlesera kungu. Droši vien tā ir tā stiprā komanda. Šie visi ir politiskie joki.»

Bet vai viņš pats paliks politikā? Zatlers atbild: «Esmu pieņēmis lēmumu, ka septiņi gadi politikā, kas būs pagājuši līdz nākamajām vēlēšanām, ir pietiekami ilgs laiks, un ir jābūt godīgam pret sevi, vēl jo vairāk – pret citiem cilvēkiem. Ja fiziskā veselība neļauj man 24 stundas dienā darīt politisko darbu, tad, jā, es varu piedalīties, bet tā nav ilgtermiņa politika.»

Vai tas nozīmē, ka Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs? «Vislielākā varbūtība, ka ne,» viņš atbild.

Ēdienkarte

Siera plate
Pildīti kartupeļi ar biezpiena musu, zaļajiem salātiem, nogatavinātu cieto sieru un rukolas pesto
Tērvetes alus, ūdens, melna kafija