Snoudens un draugi

Krievija un Ķīna nav brīvības un cilvēktiesību alternatīva Rietumiem

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens varbūt ir ideālists un izpaudis informāciju par vērienīgu izspiegošanas programmu tāpēc, ka «nevēlos dzīvot pasaulē, kur viss, ko es daru un saku, tiek ierakstīts». Taču viņa bēgšana no «sabiedrības, kur notiek šādas lietas», novedusi viņu tādos brīvības un cilvēktiesību bastionos kā Ķīna, kurp viņš devās meklēt patvērumu pagājušonedēļ, un Krievija, no kuras it kā posās doties tālāk uz Kubu, Ekvadoru vai Venecuēlu. Diezin vai tā ir tā alternatīvā pasaule, kuru izvēlētos demokrātisko valstu pilsoņi.

Savā ziņā vēl skumjāk izgājis citam vārda brīvības cīnītājam Džūljenam Asanžam. Snoudens, izpauzdams viņam uzticētu slepenu valdības informāciju, varētu būt pārkāpis likumu, par ko ASV tiesībsargātāji vēlas viņam uzrādīt apsūdzības, taču WikiLeaks dibinātājam, privātpersonai Asanžam nav izvirzītas nekādas apsūdzības saistībā ar viņa dibinātajā mājaslapā publicētajiem slepenajiem ASV valdības dokumentiem. Interpols viņu pirms divarpus gadiem aizturēja Lielbritānijā saskaņā ar Zviedrijas prokuratūras izsniegtu aresta orderi par aizdomām seksuāla rakstura noziegumos. Taču, kad britu tiesa pērn apmierināja izdošanas pieprasījumu, viņš iebēga viņam politisko patvērumu piešķīrušās Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Asanžs uzstāj, ka bēgot no Zviedrijas prokuratūras tāpēc, ka tās vēlme viņu nopratināt esot politiski motivēta, un viņš baidoties, ka viņu pēc tam varētu izdot ASV vai pat nogalināt atentātā. Taču jau tiesāšanās laikā bija izvēlējies Krieviju kā īsto alternatīvu vārda «nebrīvei» Rietumos – dabūja savu raidījumu Kremļa propagandas ruporā TV kanālā Russia Today drīz pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka Asanža aizturēšana Londonā esot bijusi «nedemokrātiska».